Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”

• Valdis Liepiņš, Vēlēšanu reformu biedrības valdes priekšsēdētājs, intervijā Mārtiņam Dambergam. Vēlēšanu sistēmas evolūcija, nevis revolūcija

– Kādi bija Vēlēšanu reformu biedrības izveidošanas mērķi, un kas ir tās galvenās lietas, ko Vēlēšanu reformu biedrība vēlas sasniegt savā darbībā? 

– Sākumā, nedaudz atkāpjoties no jautājuma, vēlos uzsvērt, ka pēdējā laikā ir vērojama liela sabiedrības neapmierinātība ar to, kas notiek Latvijas politiskajā un tautsaimnieciskajā dzīvē, un pamatā cilvēki sūdzas par esošo situāciju, taču no tā nekāda labuma nav. Tieši tāpēc galvenā doma, veidojot biedrību, bija tā, ka ir jāsāk no pašiem pamatiem, pievēršoties tieši vēlēšanu sistēmas sakārtošanai.

Šādas biedrības izveidošana saistīta ar zināmu personisko pieredzi, jo studiju gados viens no pasniedzējiem bija prof. Deivids Batlers (David Butler), kas ir uzskatāms par sefoloģijas – zinātnes, kas nodarbojas ar vēlēšanu pētniecību – izveidotāju. Viņš bija cilvēks, kas radījis “the swing” teoriju.

• Diāna Hamkova. “Būt vai nebūt” goda un cieņas krimināltiesiskai aizsardzībai 

Lai arī Krimināllikumā (KL) jau iepriekš veiktas nepārdomātas izmaiņas goda un cieņas tiesiskās aizsardzības regulējumā, rosība ap atsevišķu tiesību normu, kas nosaka atbildību par goda un cieņas aizskaršanu, izslēgšanu vēl joprojām turpinās.

Valsts sekretāru sanāksmē 15.janvārī Krimināllikumā tika izsludināti vairāki grozījumi, ko izstrādājusi Tieslietu ministrijā izveidotā pastāvīgā KL darba grupa. Izstrādāto grozījumu vidū ir arī priekšlikums svītrot atbildību par goda aizskaršanu, proti, no Krimināllikuma paredzēts izslēgt 156.pantu “Goda aizskaršana”, kā arī 158.pantu “Goda aizskaršana un neslavas celšana masu saziņas līdzeklī”, bet atbildību par neslavas celšanu masu saziņas līdzeklī ietvert KL 157.pantā “Neslavas celšana”. Tādējādi Krimināllikumā ir lemts saglabāt tikai vienu vispārīgo normu, kas noteiktu atbildību par neslavas celšanu un neslavas celšanu plašsaziņas līdzeklī. Šādu grozījumu nepieciešamība tiek pamatota ar to, ka tādējādi tiktu novērsta normu dublēšanās attiecībā uz personas goda un cieņas aizsardzību Krimināllikumā un Civillikumā.

• Dana Rone. Jurista profesijas reforma 

Rakstā skarts jautājums par jurista profesijas reformu dažādās valstīs, vienlaikus aplūkojot jurista profesijas stāvokli Latvijā. 2008.gada 13. un 14.novembrī Krakovā (Polija) notika seminārs par jurista profesijas reformu. Semināru organizēja Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (OSCE) Demokrātisko iestāžu un cilvēktiesību birojs (ODIHR). Dalībnieku vidū vairums bija attiecīgo valstu advokāti, kā arī nevalstisko organizāciju (NVO) un tieslietu ministriju pārstāvji.

Semināra mērķis bija diskutēt un dalīties pieredzē par jurista profesijas reformu minētajās valstīs. Tā kā šī raksta autorei bija iespēja piedalīties šajā seminārā, raksta mērķis ir informēt lasītājus par seminārā apspriestajiem jautājumiem un jurista profesijas reformu dažādās valstīs, vienlaikus aplūkojot jurista profesijas stāvokli Latvijā.

• Inga Papāne. Latvijas tiesu prakse vecāku īstenotas bērnu pārrobežu nolaupīšanas lietās 

Parasti bērna aizvešana no viņa ierastās dzīves vides uz citu valsti atstāj nelabvēlīgu iespaidu uz bērnu, jo viņam tiek atņemta pazīstama vide, pārtraukti kontakti ar draugiem un citiem viņam tuviem cilvēkiem. Šāds solis var izpostīt ne tikai bērna attiecības ar atstāto vecāku, vienaudžiem un citiem viņam mīļiem cilvēkiem, bet arī apdraudēt bērna tiesības uz izglītību un vispārējās drošības un stabilitātes sajūtu. Šo fenomenu pasaulē plašāk apzīmē ar jēdzienu “vecāku īstenota bērnu nolaupīšana” (parental child abduction), taču starptautiskajās privāttiesībās jēdziena būtību precīzāk raksturo formulējums “bērna nelikumīga aizvešana vai aizturēšana”, kas nozīmē gadījumus, kad viens no bērna vecākiem aizved bērnu uz citu valsti vai aiztur viņu šajā valstī bez otra vecāka atļaujas.

Par problēmas aktualitāti liecina 1980.gada Hāgas konvencijas par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem (turpmāk tekstā – Hāgas bērnu nolaupīšanas konvencija), kas ir galvenais starptautisko privāttiesību instruments šīs problēmas risināšanā, pārsteidzoši lielā popularitāte. Šai konvencijai pievienojas pat valstis, kas nav Hāgas starptautisko privāttiesību konferences dalībvalstis, un šobrīd tai ir pievienojušās jau 80 valstis.

“Jurista Vārda” redakcija