Par jaunumiem veselības aprūpes finansēšanā

Valdības rīcība, bez diskusijas būtiski sadārdzinot pacientu maksājumus par veselības aprūpi, ir kā “šoka terapija”, 3.februārī, tiekoties ar veselības ministru Ivaru Eglīti un veselības nozares pārstāvjiem, secināja Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča.

“Šodienas asā diskusija liecina par to, ka savstarpēji neesam pietiekami runājuši pirms šo noteikumu pieņemšanas un Veselības ministrija diemžēl nav uzskatījusi par nepieciešamu šīs būtiskās izmaiņas laikus skaidrot sabiedrībai un deputātiem,” norādīja A.Barča.

Deputāti izteica bažas, ka pēc 1.marta, kad spēkā stāsies jaunā kārtība, veselības aprūpes pakalpojumi kļūs nepieejamāki tieši iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem un pensionāriem, kuriem mediķu palīdzība nepieciešama visbiežāk.

Veselības ministrs I.Eglītis skaidroja, ka veselības nozarē šogad veidojas 100 miljonu latu deficīts un daļu no tā diemžēl jāuzliek arī uz pacientu pleciem. Vismazākais izmaksu pieaugums plānots ambulatorajai aprūpei, pēc iespējas nodrošinot pieeju ģimenes ārstiem, savukārt pacienta iemaksa par ārstēšanos slimnīcā pieaugs būtiski – līdz 12 latiem.

Deputāte Ingrīda Circene Veselības ministrijas (VM) ieceri atslogot slimnīcas un veidot mājas aprūpes dienestus nodēvēja par “ekskluzivitātes topu”, norādot, ka šāda sistēma, apbraukājot slimniekus, valstij izmaksās vēl krietni dārgāk nekā ārstēšanās slimnīcā. Savukārt VM pārstāvji skaidroja, ka uz šādu slimnīcai alternatīvu un pacientam draudzīgu pakalpojumu sniegšanu ir pieteikušās jau 65 iestādes. Pacientiem šis pakalpojums būšot par velti, bet valstij izmaksāšot trīs reizes lētāk nekā ārstēšana stacionārā.

VM pieļauj, ka šie jaunievedumi mainīs neefektīvo un dārgo sistēmu, kad daudzi pacienti stacionāros paliek pārāk ilgi, lai gan slimnīca viņiem vairs nav nepieciešama un vajadzīgos pakalpojumus varētu saņemt ambulatori. Tas, ka vismaz daļu no pacienta iemaksas jāmaksā arī trūcīgām personām, esot arī Starptautiskā valūtas fonda rekomendācija, lai novērstu gadījumus, kad cilvēki slimnīcu izmanto kā bezmaksas viesnīcu, kur ir silti, labi baro un var skatīties televizoru, skaidroja VM pārstāvji.

Latvijas Pašvaldību savienības pārstāve Silvija Šimfa skaidroja, ka pašvaldības nav gatavas rast papildu līdzekļus, lai mazturīgajiem iedzīvotājiem piešķirtu pabalstus medicīnas izdevumu segšanai. Šogad pašvaldībām būs pieejami tikai 49 procenti no autonomo funkciju veikšanai nepieciešamajiem līdzekļiem un vietējā vara saviem iedzīvotājiem būs spiesta atteikt.

Savukārt Latvijas Slimnīcu biedrības priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs pauda viedokli, ka jaunie noteikumi ir “pusceļš uz sistēmas sakārtošanu”, un izteica cerību, ka tādējādi tiks veicināta slimnīcu kooperācija un izdosies samazināt vidējo gultas dienu skaitu. Ja pacienti tiks intensīvi ārstēti un slimnīcā pavadīs īsāku laiku, kopējie izdevumi par ārstēšanos var arī nepieaugt.

Saeimas preses dienests