• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Labklājības ministrija: Par līdzekļiem bezdarba situācijas uzlabošanai. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 6.02.2009., Nr. 21 https://www.vestnesis.lv/ta/id/187461

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Satiksmes ministrija: Par Latvijas un Tadžikistānas nolīgumu par gaisa satiksmi

Vēl šajā numurā

06.02.2009., Nr. 21

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Labklājības ministrija: Par līdzekļiem bezdarba situācijas uzlabošanai


 

Ņemot vērā straujo darba vietu skaita samazināšanos Latvijā, situācijas uzlabošanai jāizmanto visi pieejamie, tajā skaitā Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF), līdzekļi, uzskata Labklājības ministrija (LM). LM speciālisti atzīst, ka EGF līdzekļus varētu izmantot, lai sniegtu atbalstu krīzes ietekmē no darba atlaistajiem darbiniekiem ilgāka laika pārkvalifikācijas programmu veidā, piešķirot arī mācību stipendijas. Iepriekšējās ekonomikas krīzes pasaulē ir pierādījušas, ka tieši kvalifikācijas celšanai vai profesijas maiņai, kombinētai apmācībai pie darba devēja un institūcijā, kā arī kvalifikācijas uzturēšanai ir vislabvēlīgākā ietekme uz darba tirgu un ekonomikas attīstību ilgtermiņā.

Šobrīd Nodarbinātības valsts aģentūra kopīgi ar nozares ekspertiem apzina tās jomas un profesijas, kurās būtu nepieciešami apmācību pasākumi. Pēc LM prognozēm, tās būs nozares ar vidēju un augstu pievienoto vērtību, kā arī nozares, kurās novērojama darbaspēka novecošanās, piemēram, sociālais darbs ar medicīnisku novirzienu. Papildus EGF līdzekļi Latvijā būtu izmantojami arī psiholoģiskam un darba meklēšanas atbalstam, reģionālajai mobilitātei, uzņēmējdarbības vai pašnodarbinātības sākšanai, stipendijām apmācību laikā.

Iepriekšminētos risinājumus Latvija varēs īstenot tikai pēc attiecīgās regulas grozīšanas, padarot EGF līdzekļus pieejamākus visām dalībvalstīm. Tā kā grozījumus regulā par EGF plānots apstiprināt šī gada pirmajā pusē, prognozējams, ka šī fonda līdzekļi Latvijai varētu būt pieejami jau 2009.gada rudenī.

EGF tika izveidots 2006.gada 20.decembrī, lai dotu iespēju Eiropas Savienībai (ES) atbalstīt tos darbiniekus, kuri ir tikuši atlaisti no darba globalizācijas radīto starptautisko tirdzniecības struktūru izmaiņu rezultātā (ietilpst arī ražotņu pārcelšana uz zemāku izmaksu valstīm). EGF paredzēts, lai atbalstītu aktīvos darba tirgus politikas pasākumus, piemēram, palīdzību darba meklēšanā, apmācības, ieskaitot stipendijas un mobilitātes veicināšanu.

Šo atbalstu saskaņā ar noteiktiem kritērijiem var saņemt darbinieki, kurus skārusi liela mēroga (atlaisti vismaz 1000 cilvēki) atlaišana kādā uzņēmumā vai nozarē, vai arī mazāka mēroga atlaišana dalībvalstīs ar mazu darba tirgu. Kopējais EGF finansējums ir līdz 500 miljoniem eiro gadā. 2007. un 2008.gadā EGF līdzekļus atlaisto darbinieku atbalstīšanai saņēma Itālija, Francija, Vācija, Somija, Malta, Spānija, Portugāle un Lietuva. Visām šīm valstīm kopā tika piešķirti aptuveni 80 miljoni.

Pašlaik ES institūcijās tiek izskatīti grozījumi regulā par EGF, kas ļautu šim fondam atbalstīt darbiniekus, kuri atlaisti ne tikai globalizācijas ietekmes, bet arī pasaules finanšu un ekonomiskās krīzes dēļ. Tāpat tiek plānots samazināt atbalsta saņemšanai nepieciešamo atlaišanas slieksni no 1000 līdz 500 darbiniekiem. Ņemot vērā gan finanšu un ekonomiskās krīzes ietekmi, gan arī to, ka Latvijā lielākā daļa ir mazie un vidējie uzņēmumi, šādi grozījumi būtu labvēlīgi mūsu valsts situācijai.

Vienlaikus Eiropas Komisija (EK) ierosina pārskatīt arī EGF līdzfinansējuma apmēru. Līdz šim dalībvalstis plānoto pasākumu īstenošanai saņēma 50% līdzfinansējumu no EGF, bet turpmāk tie varētu būt 75%. Pašreizējos valsts budžeta apstākļos šis EK ierosinājums Latvijai ir viens no svarīgākajiem jautājumiem izskatāmajos grozījumos.

Latvija saskaras ar lielu atlaišanas gadījumu skaitu, īpaši apstrādes rūpniecības nozarē, kas dažos gadījumos saistāmi arī ar globalizācijas un pasaules finanšu krīzes ietekmi. Turklāt pārmaiņas mūsu valsts darba tirgū liecina, ka lielai daļai pašreizējo bezdarbnieku, t.sk. ar iegūtu vidējo profesionālo vai augstāko izglītību, būs nepieciešama pārkvalifikācija, kas ir dārga un ilga.

Arī EK aicina dalībvalstis pastiprināti domāt ne tikai par bezdarbnieku pārkvalifikāciju, bet arī par kvalifikācijas ievērojamu paaugstināšanu, kas nav iespējama ar īstermiņa apmācību programmām. Tas nepieciešams, lai nākotnē novērstu situācijas, kad vienlaikus valstī ir bezdarbs un brīvas darba vietas.

EGF reaģē uz iepriekš neparedzamiem darbinieku atlaišanas gadījumiem, kurus radījusi globalizācija. Tas sniedz vienreizēju, laika ziņā ierobežotu un tieši uz cilvēkiem, kuri atlaisti no darba, vērstu atbalstu. Savukārt Eiropas Sociālais fonds sastāv no vairāku gadu programmām, kas paredzētas ilgtermiņa mērķu sasniegšanai nodarbinātības jomā.

 

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!