Par aizdevuma līgumu starp Eiropas Komisiju un Latviju

Eiropas Komisija:

Ar Saprašanās memoranda un aizdevuma līguma parakstīšanu starp Eiropas Komisiju un Latvijas valdību ir stājies spēkā līgums par 3,1 miljarda eiro lielo aizdevumu.

28.janvārī ES ekonomikas un finanšu lietu komisārs Hoakins Almunja Eiropas Komisijas vārdā parakstīja Saprašanās memorandu un aizdevuma līgumu, kurā fiksēti aizdevuma nosacījumi Latvijai. Dokumentus šonedēļ jau bija parakstījušas Latvijas amatpersonas.

“Šis atbalsts parāda Kopienas solidaritāti ar dalībvalsti, kura savukārt ir apņēmusies veikt drosmīgus un nepieciešamus korekcijas pasākumus laikā, kad visā pasaulē valda ievērojama ekonomiska un finansiāla nestabilitāte. Kopiena sagaida no Latvijas pārvaldes iestādēm un iedzīvotājiem atbalstu Latvijas ekonomikas stabilizācijas programmas īstenošanai, lai novērstu būtisku nelīdzsvarotību un nodrošinātu pamatu ilgtspējīgas izaugsmes atsākšanai un arī eiro ieviešanai,” iepriekš par atbalstu izteicās ekonomikas un finanšu lietu komisārs H.Almunja.

Vidēja termiņa finansiālā palīdzība Latvijai būs Eiropas Kopienas aizdevums saskaņā ar Padomes regulu (EK) Nr.332/2002. Eiropas Savienības atbalsts ir lielākais aizdevumu kopējā paketē, kuras kopējais apjoms sasniedz 7,5 miljardus eiro un kurā vēl kā lielākie donori piedalās Ziemeļvalstis un Starptautiskais valūtas fonds. Eiropas Komisija finansiālās palīdzības līdzekļus plāno aizņemties starptautiskajā tirgū, aizdodot tos Latvijai ar tādu pašu likmi un pirms katra maksājuma šo likmi saskaņojot ar Latvijas valdību.

“Vidēja termiņa finansiālais atbalsts 3,1 miljarda eiro apmērā nav garantēts aizdevums, bet gan kredītlīnija ar iespēju aizņemties naudu. To paredzēts sniegt sešos maksājumos, un katru nākamo maksājumu varēs saņemt tikai tad, ja tiks izpildītas minētās saistības. Eiropas Komisija regulāri un cieši uzraudzīs piešķirto līdzekļu izlietojumu atbilstoši paredzētajam mērķim,” uzsver Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Iveta Šulca.

Finansiālo palīdzību Latvija saņems tikai tādā gadījumā, ja tiks īstenota visaptveroša ekonomikas stabilizācijas un korekcijas programma, ko decembrī pieņēma Latvijas valdība. Finansiālā palīdzība un programma ļaus Latvijai atrisināt īstermiņa likviditātes grūtības, vienlaikus vidējā termiņā uzlabojot konkurētspēju un novēršot nelīdzsvarotību, tādējādi atkal nostādot ekonomiku uz stabiliem un noturīgiem pamatiem. Tas arī palīdzēs izpildīt nosacījumus eiro ieviešanai.

Programma balstās uz Latvijas esošā valūtas maiņas kursa piesaistes saglabāšanu, kas būs būtiski svarīgs politikas pamatnosacījums arī nākotnē, tādējādi nostiprinot sistēmisko stabilitāti.

Svarīgi ekonomikas politikas paketes elementi ir tūlītēja un ilgstoša fiskālā konsolidācija, lai budžeta deficīts 2009.gadā nepārsniegtu 5% no IKP un 2011.gadā samazinātos līdz 3% no IKP. Atbalsts plašām strukturālām reformām un algu samazināšanai, kas vispirms notiks publiskajā sektorā, ļaus atjaunot Latvijas izmaksu konkurētspēju. Programma arī paredz pasākumus iekšējā un ārējā parāda pārstrukturēšanas veicināšanai.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa

Latvijas Finanšu ministrija:

28.janvārī parakstīts un stājies spēkā Saprašanās memorands starp Eiropas Kopienu (EK) un Latvijas Republiku par aizdevumu 3,1 miljarda eiro apmērā, ko plānots saņemt sešos maksājumos turpmāko trīs gadu laikā. Par pamatu maksājumu saņemšanai kalpos Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes programmā un Saprašanās memorandā noteikto pasākumu īstenošana. Paredzams, ka pirmā aizdevuma daļa – 1 miljards eiro – tiks saņemta martā.

“Saprašanās memoranda parakstīšana ar EK ir otrais būtiskais solis starptautiskās kredītlīnijas oficiālā apstiprināšanā. 3,1 miljarda eiro aizdevums ir lielākā daļa no kopējās starptautisko donoru finanšu atbalsta paketes 7,5 miljardi eiro. Starptautiskie partneri vēlreiz ir apliecinājuši savu uzticību Latvijas valdības rīcībai šajā saspringtajā globālajā finanšu situācijā,” norāda finanšu ministrs Atis Slakteris.

EK finanšu atbalsts veicinās valsts konkurētspējas uzlabošanos. Īstenojot strukturālas reformas, starptautiskais aizdevums budžeta ietvaros tiks novirzīts valsts ekonomiskās izaugsmes potenciāla paaugstināšanai. Stabilizācijas un izaugsmes programmā ietverto pasākumu īstenošana veicinās arī pēc iespējas ātrāku Latvijas iestāšanos eirozonā, kas noteikta par vienu no programmas virsmērķiem.

Katras aizdevuma daļas izmaksa būs atkarīga no Latvijas ekonomikas stabilizācijas plāna pasākumu izpildes. Lai saņemtu otro EK finanšu atbalsta daļu aptuveni 1,2 miljardi eiro, Latvijai būs jāīsteno pasākumi četros virzienos: budžeta konsolidēšana, budžeta pārvaldības reforma, finanšu sektora regulēšana un uzraudzība, kā arī strukturālās reformas.

Atbilstoši Saprašanās memorandam valdība apņēmusies veikt grozījumus 2009.gada valsts budžetā, budžeta deficītu saglabājot ne lielāku par 5% no IKP. Tiks veikti arī valsts finanšu pārvaldības stiprināšanas pasākumi, kā arī turpināta atalgojuma sistēmas optimizācija valsts pārvaldes institūcijās. Lai panāktu papildu ietaupījumus uz valsts pārvaldes izdevumu rēķina, tiks ievēroti Valsts kontroles 2008.gada septembra ieteikumi par 2007.gada valsts un pašvaldību budžetu izvērtēšanu.

Lai nodrošinātu turpmāku aizdevumu saņemšanu, Latvijas iestādēm, konsultējoties ar Nacionālo trīspusējo sadarbības padomi, jāizstrādā un jāpieņem eksporta veicināšanas stratēģija. Eiropas Investīciju fonda pārvaldītā holdinga fonda darbības ietvaros valdība apņēmusies nodrošināt efektīvu pieeju finanšu līdzekļiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, izmantojot eksporta kredītu garantijas, riska kapitāla fondus un citus uzņēmējdarbības atbalsta instrumentus. Tāpat paredzēts ieviest sistemātisku Eiropas Savienības fondu palīdzības ietekmes novērtēšanas sistēmu.

Jau iepriekš ziņots, ka EK 3,1 miljarda eiro kredītlīnija Latvijai tiek atvērta kopā ar Starptautiskā valūtas fonda plānoto aizdevumu 1,7 miljardi eiro. Skandināvijas valstis (Zviedrija, Dānija, Somija, Norvēģija un Igaunija) gatavas piešķirt 1,9 miljardus eiro, Pasaules banka – 0,4 miljardus eiro, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka, Čehijas Republika un Polija kopā 0,4 miljardus eiro. Starptautisko donoru aizdevums kopā veido 7,5 miljardus eiro.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments