Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra rīkojums Nr.2-02/06

Rīgā 2009.gada 14.janvārī

Par Usmas pagasta padomes priekšsēdētāja Gendriha Šķestera atstādināšanu no amata pienākumu pildīšanas

Atbilstoši likuma “Par pašvaldībām” 93.panta pirmajai daļai atstādinu Gendrihu Šķesteri no Usmas pagasta padomes priekšsēdētāja amata pienākumu pildīšanas par šādiem pieļautiem normatīvo aktu pārkāpumiem:

1. No Teritorijas plānošanas likuma Pārejas noteikumu 3.punkta izriet, ka visām vietējām pašvaldībām līdz 2007.gada 31.decembrim bija jābūt izstrādātiem un apstiprinātiem teritorijas plānojumiem. Saskaņā ar Teritorijas plānošanas likuma 7.panta sestās daļas 1.punktu vietējā pašvaldība teritorijas plānošanas jomā, cita starp, vada, uzrauga un nodrošina attiecīgās vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma, detālplānojuma un to grozījumu izstrādi un īstenošanu. Savukārt saskaņā ar Teritorijas plānošanas likuma 1.pantu teritorijas plānojums ir ilgtermiņa teritorijas plānošanas dokuments vai plānošanas dokumentu kopums, kurš izstrādāts un stājies spēkā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un kurā atbilstoši plānošanas līmenim un plānojuma veidam rakstveidā un grafiski attēlota teritorijas pašreizējā un noteikta plānotā (atļautā) izmantošana un šīs teritorijas izmantošanas aprobežojumi. Saskaņā ar likuma “Par pašvaldībām” 15.panta pirmās daļas 13.punktu viena no vietējo pašvaldību autonomajām funkcijām ir noteikt zemes izmantošanas un apbūves kārtību saskaņā ar attiecīgās pašvaldības teritorijas plānojumu. Savukārt likuma “Par pašvaldībām” 14.panta otrās daļas 1.punktā, lai izpildītu noteiktās funkcijas, pašvaldībām paredzēts pienākums izstrādāt pašvaldības teritorijas attīstības programmu un teritorijas plānojumu.

2. Usmas pagasta padome 2004.gada 17.jūnijā pieņēma lēmumu par teritorijas plānojuma izstrādes uzsākšanu, savukārt teritorijas plānojums Usmas pagasta pašvaldībai līdz šim brīdim nav stājies spēkā un joprojām atrodas izstrādes stadijā.

3. 2008.gada 8.aprīļa paskaidrojumā Nr.3-10/104 Usmas pagasta padomes priekšsēdētājs norādījis, ka teritorijas plānojuma izstrāde nav pabeigta likumā noteiktajā termiņā dažādu apstākļu dēļ, taču nav precīzi norādījis, kādi tieši apstākļi ir bijuši tam par pamatu. Kā vienīgais iemesls tam, ka teritorijas plānojumu izstrāde ir aizkavējusies, tiek minēta novēlota karšu materiāla iegūšana no Valsts zemes dienesta. Saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 13.janvāra noteikumu Nr.34 “Vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma noteikumi” (bija spēkā uz lēmuma par teritorijas plānojuma izstrādes uzsākšanu pieņemšanas brīdi) 20.punktu vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma sagatavošanai izmanto Latvijas ģeodēziskajā koordinātu sistēmā LKS 92 TM izstrādātu (ne vecāku par pieciem gadiem) topogrāfisko karti ar mēroga noteiktību 1:10000, bet atsevišķām pašvaldības teritorijas daļām, ja nepieciešams, topogrāfisko plānu ar mēroga noteiktību 1:2000.

Ņemot vērā minēto, jāsecina, ka paskaidrojumā ietvertais arguments, ka teritorijas plānojuma izstrāde nav pabeigta dažādu apstākļu dēļ, nav izvērtējams, jo nesatur norādi uz būtiskiem apstākļiem, kas kavējuši teritorijas plānojuma izstrādi. Savukārt paskaidrojumā norādītais arguments, ka teritorijas plānojuma izstrāde netika pabeigta dēļ novēlotas karšu materiāla iegūšanas no Valsts zemes dienesta, ir nepamatots, jo pagasta padomes priekšsēdētājs nav iesniedzis šādu apgalvojumu apstiprinošus dokumentus un materiālus.

4. Tiekoties 2008.gada 10.decembrī Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā Usmas pagasta padomes priekšsēdētājs paskaidroja, ka Usmas pagasta teritorijas plānojuma izstrāde, kas uzsākta, pamatojoties uz Usmas pagasta padomes 2004.gada 17.jūnija lēmumu “Par teritoriālā plānojuma uzsākšanu” (protokols Nr.5, 5.§), kavējās, jo sākotnēji neveiksmīgi tika izvēlēts teritorijas plānojuma izstrādātājs un bijusi nepietiekoša kontrole no pagasta padomes priekšsēdētāja puses.

5. Atbilstoši Usmas pagasta padomes priekšsēdētāja sniegtajai informācijai Usmas pagasta teritorijas plānojuma izstrāde praktiski uzsākta no jauna un no 2008.gada 10.decembra līdz 2009.gada 20.janvārim norit teritorijas plānojuma 1.redakcijas sabiedriskā apspriešana. Minēto apliecina arī 2008.gada 10.decembrī Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā iesniegtais Usmas pagasta padomes 2008.gada 4.decembra lēmums “Par Usmas pagasta teritorijas plānojuma pirmās redakcijas sabiedriskās apspriešanas uzsākšanu” (protokols Nr.8, 10.§). Šī lēmuma 3.punkts paredz, ka laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” jāpublicē atbilstošs paziņojums. Iepazīstoties ar laikraksta “Latvijas Vēstnesis” mājas lapā www.vestnesis.lv pieejamo informāciju, jāsecina, ka uz 2008.gada 30.decembri laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” nav publicēts paziņojums par Usmas pagasta teritorijas plānojuma 1.redakcijas sabiedriskās apspriešanas norisi.

6. Saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 19.oktobra noteikumu Nr.883 “Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi” 38.punktu sabiedriskās apspriešanas otrais posms ilgst ne mazāk par sešām nedēļām.

Ievērojot to, ka paziņojums par Usmas pagasta teritorijas plānojuma 1.redakcijas sabiedrisko apspriešanu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” nav publicēts, ir secināms, ka nav ievērota normatīvajos aktos noteiktā teritorijas plānojuma izstrādes procedūra.

7. Saskaņā ar likuma “Par pašvaldībām” 41.panta otro daļu vietējās pašvaldības padomes lēmumiem jāatbilst Satversmei, likumam “Par pašvaldībām” un citiem likumiem, kā arī Ministru kabineta noteikumiem. Likuma “Par pašvaldībām” 25.panta pirmajā daļā noteikts, ka vietējās pašvaldības padomes darbu vada tās priekšsēdētājs, kurš atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 32.panta ceturtajai daļai ir augstāka pārvaldes amatpersona attiecībā uz visu tai padoto hierarhiski zemāku līmeņu pastarpinātās pārvaldes amatpersonām un atbilstoši šā panta piektajai daļai padotību īsteno pakļautības formā. Minētais ir nostiprināts arī likuma “Par pašvaldībām” 62.panta otrās daļas 6.punktā, kurā noteikts, ka vietējās pašvaldības padomes priekšsēdētājs dod saistošus rīkojumus vietējās pašvaldības padomes darbiniekiem. Atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 7.panta ceturtajai daļai pakļautība nozīmē amatpersonas tiesības dot rīkojumu zemākai iestādei vai amatpersonai, kā arī atcelt zemākas iestādes vai amatpersonas lēmumu.

8. Vietējās pašvaldības padomes priekšsēdētāja pienākums ir nodrošināt pašvaldības darbu tādā veidā, lai tiktu izpildītas likumā noteiktās pašvaldības funkcijas, dotajā gadījumā likuma “Par pašvaldībām” 15.panta pirmās daļas 13.punktā noteiktā vietējās pašvaldības autonomā funkcija – noteikt zemes izmantošanas un apbūves kārtību saskaņā ar pašvaldības teritorijas plānojumu, kā arī minētā likuma 14.panta otrās daļas 1.punktā noteiktais pienākums izstrādāt pašvaldības teritorijas attīstības programmu un teritorijas plānojumu, nodrošināt teritorijas attīstības programmas realizāciju un teritorijas plānojuma administratīvo pārraudzību.

9. Kā to secinājusi Administratīvā apgabaltiesa (2006.gada 16.jūnija spriedums lietā Nr.A42078304; AA 877-06/2 [18]), pašvaldības vadītājs likuma “Par pašvaldībām” 62.panta otrās daļas 1.punktā minēto pienākumu – vadīt vietējās pašvaldības domes (padomes) darbu, pilnībā ir izpildījis tikai tad, kad ir nodrošinājis tās darbības tiesiskumu tik lielā mērā, cik tas ir atkarīgs no viņa. Saskaņā ar Usmas pagasta padomes 2004.gada 17.jūnija lēmumu Usmas pagasta padomes priekšsēdētājs ir apstiprināts kā pašvaldības teritorijas plānojuma izstrādes vadītājs. Līdz ar to padomes priekšsēdētājs šajā gadījumā pilda ne tikai likumā “Par pašvaldībām” un citos likumos noteiktās funkcijas, bet saskaņā ar minēto pašvaldības lēmumu ir arī tieši atbildīgs par teritorijas plānojuma izstrādi.

10. Nepildot pienākumu organizēt pašvaldības teritorijas plānojuma izstrādi, lai tas tiktu apstiprināts likumā noteiktajā termiņā, Usmas pagasta padomes priekšsēdētājs ir pārkāpis likuma “Par pašvaldībām” 62.panta otrās daļas 1.punktu, Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta pirmo daļu, 17.panta pirmo daļu, kura paredz pagasta padomes priekšsēdētāja kā pastarpinātās pārvaldes iestādes vadītāja pienākumu vadīt un organizēt pašvaldības funkciju pildīšanu un atbildēt par tām, vadīt pašvaldības administratīvo darbu, nodrošinot tās darbības nepārtrauktību, lietderību un tiesiskumu.

11. Izvērtējot Usmas pagasta padomes priekšsēdētāja Gendriha Šķestera atbildību par pieļautajiem pārkāpumiem, rīkojums papildus iepriekš minētajai juridiskajai motivācijai tiek pamatots ar šādiem lietderības apsvērumiem:

11.1. vietējās pašvaldības teritorijas plānojums ir svarīgs pašvaldības teritorijas attīstības dokuments, bez kura nevar notikt pašvaldības līdzsvarota un ilgtspējīgā attīstība. Daudzos gadījumos nekustamo īpašumu īpašnieki nevar izmantot savus nekustamos īpašumus, jo nav iespējams veikt lauksaimniecībā izmantojamās zemes un meža zemes transformāciju citos zemes lietošanas veidos bez spēkā esoša teritorijas plānojuma. Līdz ar to likumā noteiktā pienākuma nepildīšana tieši skar pašvaldības iedzīvotāju intereses;

11.2. reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs ir prasījis Usmas pagasta padomes priekšsēdētājam paskaidrojumu likuma “Par pašvaldībām” 93.pantā un 94.¹pantā noteiktajā kārtībā. Usmas pagasta padomes priekšsēdētājs nav sniedzis juridiski argumentētus paskaidrojumus un nav mēģinājis operatīvi risināt jautājumu par teritorijas plānojuma izstrādi likumā noteiktajā termiņā, kas liecina par Usmas pagasta padomes priekšsēdētāja nolaidību pret savu pienākumu pildīšanu.

Usmas pagasta padomes priekšsēdētājam Gendriham Šķesteram, turpinot vadīt Usmas pagasta padomes darbu, ir apdraudēta turpmāka tiesiskas kārtības ievērošana pašvaldības darbībā un Usmas pašvaldības iedzīvotāju likumīgo tiesību un interešu tiesiska realizēšana, īpaši teritorijas plānošanas un būvniecības jomā. Tāpēc priekšsēdētāja atstādināšana no amata ir nepieciešama, lai nodrošinātu Usmas pagasta padomes turpmāku tiesisku darbību lēmumu pieņemšanā.

Usmas pagasta padomes priekšsēdētāja atstādināšana ir nepieciešama, lai nodrošinātu sabiedrības interešu un tiesību ievērošanu un radītu sabiedrībā apziņu, ka valsts aizsargā indivīdu intereses un tiesības, veicina politiskās un tiesiskās kultūras izaugsmi, personu atbildības un tiesiskās kārtības noturību, kā arī tiek reaģēts uz pieļautiem būtiskiem normatīvo aktu pārkāpumiem, ko pieļāvušas pašvaldību amatpersonas.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76.panta otro daļu un 188.panta otro daļu rīkojumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā mēneša laikā no rīkojuma publicēšanas dienas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs E.Zalāns