Par finanšu atbalstu Latvijas valstij un tās ekonomikai

Finanšu ministrija:

23.decembrī Starptautiskā valūtas fonda (SVF) valde oficiāli lēma sniegt finanšu atbalstu Latvijai 1,7 miljardu eiro apmērā.

“SVF lēmums apliecina ekspertu uzticību Latvijas spējai sekmīgi īstenot ekonomikas stabilizācijas un atveseļošanas plānu. Aizņemoties finanšu resursus, esam pieņēmuši šobrīd kardināli nepieciešamu lēmumu. Plānotā finanšu piesaiste ir valsts ilgtermiņa saistības. Atjaunotās neatkarības laikā esam regulāri veikuši plānveida aizņemšanos. Pēc būtības šis aizņēmums ir tāds pats kā līdz šim veiktie. Galvenā atšķirība ir salīdzinoši lielais apjoms un pastiprinātā kontrole pār līdzekļu izlietojumu. Valsts saistības nekādā veidā netiek attiecinātas uz konkrētu nodokļu maksātāju. Samaksa par aizdevumu tiks veikta gan no budžeta līdzekļiem, gan refinansējot šos aizņēmumus. Pat ja ilgtermiņā pilnībā tiks izmantoti visi 7,5 miljardi eiro, Latvijas valdības parāds nepārsniegs 50% no iekšzemes kopprodukta, kas vērtējams kā ļoti zems rādītājs, salīdzinot ar citām eirozonas dalībvalstīm. Pērn šo valstu vidējais rādītājs bija 66%,” skaidro finanšu ministrs Atis Slakteris.

Eiropas Komisija, SVF, Pasaules banka, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka un vairākas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis konceptuāli ir vienojušās par finanšu atbalsta sniegšanu Latvijai 7,5 miljardu eiro (5,27 miljardu latu) apmērā.

Eiropas Komisijas dalība finanšu atbalsta sniegšanā varētu sasniegt 3,1 miljardu eiro. Oficiāli apstiprināt aizdevumu Eiropas Komisija plāno janvārī. Pēc 23.decembrī SVF valdē lemtā Latvijas valdībai no SVF būs pieejams aizņēmums 1,7 miljardu eiro apmērā. Tāpat finansējumu 400 miljonu eiro varētu sniegt Pasaules banka.

Zviedrijas valdība kā divpusējās finanšu palīdzības koordinators no Zviedrijas, Dānijas, Somijas un Norvēģijas ir gatava nodrošināt aizdevumu līdz 1,8 miljardiem eiro. Šim atbalstam pievienosies arī citas Eiropas Savienības valstis – Čehija, Polija un Igaunija, katra valsts sniedzot aizdevumu 100 miljonu apmērā. Paredzams, ka Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka nodrošinās aizdevumu līdz 200 miljoniem eiro.

Aizdevums Latvijai tiks izsniegts pa daļām nākamo trīs gadu laikā. Šajā laikā Latvijai pieejamie finanšu līdzekļi tiks izmantoti, pirmkārt, valsts budžeta deficīta finansēšanai – kopā ap 1,9 miljardiem latu. Šim mērķim 2009.gadā plānots izmantot 740 miljonus latu (4,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP)), 2010.gadā – 715 miljonus (4,8% no IKP), savukārt 2011.gadā – 423 miljonus latu (2,8% no IKP).

“Lai nodrošinātu budžeta izdevumu atbilstību faktiskajiem ieņēmumiem, paredzēti stingri fiskālās disciplīnas nodrošināšanas pasākumi. Regulāri tiks sekots līdzi tam, lai faktiskie ieņēmumi budžetā atbilstu plānotajiem, un nepieciešamības gadījumā tiks pieņemts lēmums veikt atbilstošus grozījumus valsts budžetā,” norāda finanšu ministrs Atis Slakteris.

Otrkārt, daļa no starptautisko finanšu donoru finansējuma tiks izmantota valsts parāda pārfinansēšanai par kopējo summu ap 900 miljoniem latu. 2009.gadā šim mērķim nepieciešami 750 miljoni latu, 2010.gadā – 60 miljoni latu un 85 miljoni latu 2011.gadā.

Atlikušais finansējums līdz 4,7 miljardiem eiro tiks rezervēts tautsaimniecības un uzņēmējdarbības atbalsta pasākumiem, piemēram, eksporta garantijām, valsts galvojumu izsniegšanai u.tml.

Par pamatu finansējuma piešķiršanai kalpo 12.decembrī Saeimā apstiprinātā Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programma, kā arī valsts konsolidētajā kopbudžetā 2009.gadam veiktie grozījumi, kas aptver aptuveni vienu miljardu latu – izdevumu samazinājums valsts un pašvaldību budžetos, kā arī palielinājums prognozētajos budžeta ieņēmumos nodokļu likmju izmaiņu rezultātā.

Stabilizācijas programma nosaka neatliekamu, izlēmīgu un saskaņotu valsts institūciju, pašvaldību, privāto uzņēmēju un visas sabiedrības rīcību, lai stimulētu ekonomisko aktivitāti, stabilizētu un atdzīvinātu valsts finanšu sistēmu, kā arī pārstrukturētu Latvijas tautsaimniecību, paaugstinot tās kopējo konkurētspēju gan privātajā, gan sabiedriskajā sektorā un tādējādi radot stabilu pamatu būtiskiem valsts maksājumu bilances uzlabojumiem nākotnē.

Programmas ietvaros plānotas būtiskas izmaiņas valsts nodokļu sistēmā. Lai paaugstinātu ekonomikas konkurētspēju un veicinātu ieguldījumus ražošanā, ar izmaiņām nodokļu politikā plānots turpināt nodokļu akcenta pārdali no tiešajiem, ar ražošanu saistītajiem nodokļiem uz netiešajiem, ar patēriņu saistītajiem nodokļiem.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi plānots samazināt no 25% uz 23%, tādējādi samazinot darbaspēka izmaksu daļu, kas saistīta ar nodokļu maksājumiem. Lai kompensētu no tā izrietošo samazinājumu valsts budžeta ieņēmumos, paredzēts paaugstināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) standartlikmi no 18% uz 21% un samazināto likmi no 5% uz 10%, sašaurinot arī to produktu grupu loku, kam samazinātā PVN likme tiek piemērota. Tāpat plānots palielināt akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem, degvielai un kafijai.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

Eiropas Komisija:

Eiropas Komisija saskaņā ar EK līguma noteikumiem par valsts atbalstu ir apstiprinājusi Latvijas atbalsta shēmu finanšu tirgu stabilizēšanai, sniedzot garantijas nosacījumiem atbilstošām bankām, lai nodrošināto to piekļuvi finansējumam. Komisija atzina pasākumu par atbilstīgu Komisijas Paziņojumam ar norādēm par valsts atbalstu finanšu krīzes pārvarēšanai. Ar shēmu tiek nodrošināta nediskriminējoša piekļuve finansējumam, shēmas darbība ir ierobežota laikā un apmērā, tā paredz atlīdzību saskaņā ar tirgus nosacījumiem un tajā ir iekļauti pietiekami drošības pasākumi, lai nepieļautu tās ļaunprātīgu izmantošanu. Tādējādi Komisija secināja, ka shēma ir piemērots līdzeklis, lai novērstu nopietnus traucējumus Latvijas ekonomikā, un tāpēc atbilst EK līguma 87.panta 3.punkta b) apakšpunktam.

Konkurences komisāre Nēlī Krūsa sacīja: “Latvijas shēma kārtējo reizi parāda Komisijas stipro pusi šajā krīzē: spēju pārraudzīt dalībvalstu atbalsta shēmas pietiekami elastīgi, lai ņemtu vērā valstu īpatnības, vienlaikus nodrošinot pietiekamu saskaņotību, lai visām Eiropas bankām saglabātu vienādus spēles noteikumus.”

Garantija aptvers visas saistības, izņemot starpbanku depozītus, subordinētās saistības un netiešās saistības, piemēram, segtās obligācijas, kuru maksimālais atmaksāšanas termiņš ir trīs gadi. Instrumentus, kas tiek garantēti saskaņā ar šo shēmu, var izdot sešu mēnešu laikā pēc šā lēmuma. Turklāt (tikai izņēmuma gadījumos) Latvijas pasākumi paredz arī grūtībās nonākušu banku pārņemšanu. Pirmajā gadījumā shēma nedrīkst pārsniegt 10% no Latvijas IKP. Tikai maksātspējīgas bankas drīkst piedalīties shēmā.

Komisijas lēmums aptver sešu mēnešu laikposmu, pēc kura Latvijai shēmas darbība ir jāpārtrauc vai jāpaziņo Komisijai par tās pagarināšanu.

Shēma ietver valsts atbalsta elementus, bet paredz drošības pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt, ka valsts iejaukšanās ir proporcionāla, tā tiek izmantota tikai tik daudz, cik nepieciešams starpbanku aizdevumu veicināšanai, un ir atbilstoša šā mērķa sasniegšanai saskaņā ar ES noteikumiem par valsts atbalstu, kā tas izklāstīts Komisijas paziņojumā ar norādēm par valsts atbalstu.

Shēma paredz nediskriminējošu piekļuvi finansējumam, jo tā būs atvērta visām maksātspējīgām Latvijas bankām, tostarp ārvalstu banku Latvijas meitasuzņēmumiem. Lai varētu izmantot šo garantiju, bankām dalībniecēm ir jāiemaksā nodeva saskaņā ar tirgus nosacījumiem, kā to paredz Eiropas Centrālās bankas ieteikumi.

Turklāt atbalsta saņēmējiem tiks noteiktas saistības attiecībā uz to rīcību, lai nepieļautu valsts atbalsta ļaunprātīgu izmantošanu. Šīs saistības ietver tirdzniecības ierobežojumus un nosacījumus par personāla atalgojumu vai prēmiju maksājumiem. Turklāt Latvija apņēmās paziņot par pārstrukturēšanas vai likvidācijas plāniem attiecībā uz visiem atbalsta saņēmējiem, kas nav izpildījuši savas saistības un kuru dēļ garantija būtu jāizmanto. Latvija regulāri ziņos Komisijai par shēmas īstenošanu.

Ņemot vērā šīs saistības un nosacījumus, Komisija secināja, ka shēma būtu piemērots līdzeklis uzticības atjaunošanai Latvijas finanšu tirgos un starpbanku aizdevumu veicināšanai. Drošības pasākumi nodrošinās, ka valsts atbalsts tiek sniegts tikai tik daudz, cik nepieciešams Latvijas finanšu sektora stabilizēšanai, un negatīvi blakusefekti ir pēc iespējas mazāki.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa

Starptautiskā reitingu aģentūra:

23.decembrī starptautiskā reitingu aģentūra “Fitch” paaugstināja Latvijas īstermiņa novērtējumu. Aģentūra norāda, ka šāds lēmums pieņemts, jo starptautiskā finanšu palīdzība 7,5 miljardu eiro apmērā un valdības operatīvi sagatavotā stabilizācijas programma nepieļauj valūtas krīzes iespēju, kas ietekmētu turpmāko lejupslīdi.

““Fitch” vērtējums apliecina, ka ir sperti visi nepieciešamie soļi ekonomikas stabilizēšanai un investoru uzticības uzturēšanai. Stabilizācijas programma tiks rūpīgi kontrolēta, un tikai ļoti krasas nepieciešamības gadījumā tās elementi būs jāmaina,” norādīja finanšu ministrs Atis Slakteris.

Pieņemto stabilizācijas programmas paketi “Fitch” vērtē kā savlaicīgu un saturīgu. Gan starptautiskais aizņēmums, gan stabilizācijas programma, kas ietver būtiskas nodokļu reformas un kardinālu izdevumu samazinājumu valsts pārvaldē, palīdzēs ierobežot nākamā gada budžeta deficītu. Aģentūra atzīst, ka, neveicot šādus pasākumus, Latvija riskētu nākamajā gadā piedzīvot iztrūkumu budžetā 12% apmērā no IKP.

Ilgtermiņa saistībām ārzemju valūtā aģentūra saglabāja reitingu BBB-, ilgtermiņa saistībām vietējā valūtā reitings ir BBB, īstermiņa saistībām ārzemju valūtā vērtējums ir F3, savukārt valsts kredītreitinga griestu reitings noteikts A-.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments