Latvijas tautai 2008.gada Ziemassvētkos

Labvakar, Latvijas tauta!

Šovakar, Ziemassvētku vakarā, uzrunāju jūs brīdī, kad esat mājās pie balti klāta svētku galda. Jūsmājās smaržo piparkūkas un deg sveces. Jūs esat kopā ar sev tuvajiem un mīļajiem cilvēkiem. Daži varbūt ar savējiem ir kopā tikai domās, bet tomēr – kopā.

Laiks šovakar ir apstājies, lai dotu mums iespēju. Iespēju redzēt un ieraudzīt. Iespēju dzirdēt un sadzirdēt.

Ziemassvētku vakarā laiks ir apstājies, lai mēs ieraudzītu zvaigžņu mirdzumu un mūsu tuvāko cilvēku mīlestības pilno skatienu. Šis vakars ir atnācis, lai mēs sadzirdētu zvanu skaņas baznīcā, lai mēs ieklausītos, kā mūsu bērni un mazbērni ar patiesu sajūsmu skaita Ziemassvētku dzejoļus, lai mēs saklausītu, ko saka mūsu sirdis.

Šis vakars ir atnācis, lai mēs visi kopā vēlreiz noklausītos Ziemassvētku stāstu par to, kā Betlēmē piedzima Jēzus. Šis stāsts jau vairāk nekā divtūkstoš gadu izskan gan mazā lauku baznīciņā, gan varenā viduslaiku katedrālē. Mēs vēlamies šo stāstu dzirdēt atkal un atkal. Tas stāsta par nemainīgām vērtībām – par bērnu, kurš piedzima, lai mūs visus mīlētu. Tieši tā mums tik bieži pietrūkst! Sajūtas, ka mūs mīl. Pārliecības, ka mums piedos, jo mīl. Mums visiem visvairāk ir vajadzīga mīlestība.

Ziemassvētku stāsts ir nemirstīgs. Tas vēsta par cilvēkiem. Par Mariju, kas noticēja eņģeļa vēstij. Par Jāzepu, kas apņēmās audzināt Dieva dēlu. Par ganiem, kas vēlējās piedzīvot brīnumu. Par gudrajiem, kas sekoja jaunai zvaigznei, nezinot, kas viņus gaida.

Ziemassvētki ir dāvināšanas laiks. Mēs katrs esam tik bagāti, cik liela ir mūsu vēlme dāvināt. Dāvināt visiem. Katrs vēlas saņemt dāvanu. Arī jūsu kaimiņš, kas šad tad aizmirst aizvērt ārdurvis. Arī nama sētnieks, kurš šogad ir parūpējies par to, lai ietve būtu nokaisīta un jums neslīdētu kājas. Arī spurainais pusaudzis ar pīrsingu uzacī un viņa vecmāmiņa. Arī skolotājs, celtnieks un prezidents. Mēs visi. Mēs visi šovakar gaidām Ziemassvētku dāvanas. Jo dāvanas apliecina, ka kāds par mums domā. Ka esam nozīmīgi. Ka esam mīlēti.

Brīdis pirms dāvanu izsaiņošanas ir priecīga satraukuma pilns. Ziemassvētkos mēs atkal jūtamies kā nepacietīgi un cerību pilni bērni. Mēs gaidām, kādas Ziemassvētku dāvanas šovakar saņemsim? Ko esam uzdāvinājuši paši sev, ko varam dāvināt cits citam?

Latvijas tauta!

Mūsu Ziemassvētku dāvanu sainī šovakar būs trīs dāvanas. Trīs stāsti. Stāsti par to, kādi mēs esam.

Pirmajā stāstā sajūtam tīra meža smaržu no sestdienas Lielās talkas, sadzirdam sadziedāšanos Dziesmusvētku koncertos, ieraugām gabaliņu no Lielvārdes jostas un izlasām vecāku pateicību par mūsu kopīgo vēlēšanos palīdzēt slimajiem bērniem. Šis ir stāsts par mūsu vienotību.

Otrajā stāstā skan “Klusa nakts, svēta nakts”, gaismu izstaro altāra svecītes un cilvēku sirdis. Tas ir stāsts par Latvijas lepnumu – cilvēkiem, kuri māca mums seno patiesību – atliek tikai noticēt, un viss ir iespējams. Šis ir stāsts par cilvēkiem, kas grūtā brīdī palīdzējuši citiem un atdevuši viņiem ticību labajam. Stāsts ir par cilvēka ticību sev un citiem. Ticību labajam. Ticību nākotnei. Tas ir stāsts par pašapziņu, kas sargā mūsu tautas nākotni.

Trešais stāsts skan kā sirdspuksti. Tas ir stāsts par kuplajām ģimenēm, kurās vecāki ar nedalītu mīlestību audzina pašu bērnus un arī audžubērnus. Tas ir stāsts, kas mirdz jūsu un jūsu tuvinieku acīs. Šovakar tur staro labestība un sirds siltums. Ja zināt kādu, kas šovakar ir viens – atmetiet kautrību, pasauciet viņu kaut uz brīdi pie sevis. Jūsu mājās šovakar ir tik daudz mīlestības. Dāviniet to citiem!

Saudzēsim un sargāsim savu mīlestību, ticību un vienotību! Šīs vērtības staro kā Ziemassvētku zvaigzne, kas nes gaismu mūsu dzīvē.

Vienotība, ticība un mīlestība – lai tās ir mūsu lielākās Ziemassvētku dāvanas!

Lai jums silti, gaiši un mīlestības pilni Ziemassvētki!