Eiropas Parlaments: Par zilajām kartēm kvalificēta darbaspēka piesaistei

Eiropas Parlaments 20.novembrī atbalstīja priekšlikumu Eiropā ieviest jaunu uzturēšanās atļaujas veidu – zilo karti. Dokuments veidots pēc ASV zaļās kartes parauga un paredzēts augsti kvalificēta darbaspēka piesaistei nozarēs, kur tā trūkst. Deputāti tomēr iesaka grozījumus: dot lielāku rīcības brīvību dalībvalstīm un novērst, ka sistēma rada smadzeņu aizplūšanu no trešajām valstīm. Parlaments apstiprina principu, ka priekšroka ir Eiropas speciālistiem.

Zilā karte ļaus augsti kvalificētam trešo valstu darbaspēkam uzturēties un strādāt Eiropas Savienībā, pamatojoties uz vienotu ES uzturēšanās atļaujas piešķiršanas procedūru. Direktīva neaizstās dalībvalstu esošo kārtību, bet radīs papildu iespēju. Karti paredzēts izsniegt uz trim gadiem, un to varēs pagarināt par vēl diviem.    

“Mēs visi piedalāmies globālās sacensībās. ES viennozīmīgi atpaliek no pārējiem konkurentiem, jo augsti kvalificēts darbaspēks no trešajām valstīm te ir tikai 1,72%. Austrālijā, Kanādā, Amerikas Savienotajās Valstīs un pat Šveicē tas ir lielāks,” debatēs paskaidroja deputāts Manfrēds Vēbers (Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupa).  

Parlaments aicina likumdošanas priekšlikumā precizēt, ka uz karti var pieteikties profesionāļi, kas darbu kādā no dalībvalstīm jau atraduši. Pretendentam jābūt piecu gadu pieredzei savā nozarē vai dalībvalsts atzītam augstskolas diplomam. Darba līgumā paredzētajai algai vismaz 1,7 reizes jāpārsniedz vidējais algas līmenis attiecīgajā dalībvalstī. Deputāti arī precizē, ka jādod iespēja pieteikties tiem, kas Eiropas Savienībā jau uzturas ar citām atļaujām.

Deputātu skatījumā dalībvalstīm jābūt tiesīgām izlemt, cik karšu tās vēlas gadā izsniegt. Tām jāspēj pieteikumu noraidīt arī tad, ja pretendents atbilst kritērijiem un ja karte jau piešķirta citā dalībvalstī. Deputāti uzskata, ka priekšroka ir ES speciālistiem – to var dot arī ārzemju speciālistiem, kas uzturas ES legāli.

Likumprojektā paredzēts, ka zilo karšu režīms nedrīkst veicināt “smadzeņu aizplūšanu” no nozarēm, kur trešās valstīs trūkst augsti kvalificētu speciālistu. Deputātu skatījumā īpaši svarīgi tas ir veselības aprūpē un izglītībā.  

Deputāti ziņojumu pieņēma ar 388 balsīm par, 56 pret, 124 atturoties. Par direktīvu Parlaments spriež saskaņā ar apspriežu procedūru. Galīgo lēmumu pieņem dalībvalstu ministri, un Parlamenta grozījumiem ir konsultatīvs raksturs.

Eiropas Parlamenta preses dienests