Dr. iur Aivars Endziņš, Latvijas Republikas Satversmes tiesas priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs, — "Latvijas Vēstnesim"

— Pēdējā laikā virmo emocijas sakarā ar valdībā — konkrēti premjera Andra Šķēles un tieslietu ministra Valda Birkava — pausto viedokli Satversmes tiesas pastāvēšanas lietderībā. Vai jums šī ziņa bija negaidīta, varbūt par tik nopietnu jautājumu jums bijusi iepriekšēja saruna ar šīm valdības amatpersonām?

— Šī ziņa mani pārsteidza atvaļinājuma laikā, par izteikto domu uzzināju no preses, TV un radio. Vēl vairāk izbrīna, ka tik nozīmīgu lietu kā Satversmes tiesa, kurai vēl nav triju gadu, sāk apšaubīt, un apšaubīt bez mūsu tiesnešu līdzdalības.

Saprotams, rodas pārdomas par to, vai šī ideja nav radusies tāpēc, ka Satversmes tiesa ir neatkarīga un nav paklausīga atsevišķu personu vai grupējumu iegribām. Manuprāt, vēlme spriest par Satversmes tiesas pastāvēšanu uzjundījusi ne jau valsts budžeta taupības nolūkos, bet visticamāk — saistībā ar pēdējiem diviem Satversmes tiesas spriedumiem, tas ir, par vadības līgumu konfidencialitāti un Valsts nekustamā īpašuma aģentūras nolikuma neatbilstību likumam. Sakarā ar Ministru kabineta 1997. gada noteikumu Nr.46 daļas atzīšanu par spēkā neesošu, kā arī neatbilstību Satversmes atsevišķiem pantiem vadības līgumu atklātums tagad skar visai lielu daļu valsts ierēdņu, un tas izraisa zināmu nepatiku pret Satversmes tiesu. Taču vēl lielāku nepatiku dažu valsts augstāko amatpersonu un sabiedrībā pazīstamu personu vidū radīja Satversmes tiesas spriedums par valsts akciju sabiedrības "Valsts nekustamā īpašuma aģentūra" nolikuma par kārtību, kādā izīrējami brīvie dzīvokļi aģentūras pārvaldīšanā esošajos namīpašumos, atzīšanu par spēkā neesošu no tā apstiprināšanas brīža. Un tad sākās dažādas nevalodas, ka, lūk, pat Ģenerālprokuratūra un kāda Satversmes tiesas tiesnese nav dabūjusi dzīvokli no minētās aģentūras, tāpēc, lūk, seko atriebība. Kā zināms, tieši ģenerālprokurors iesniedza pieteikumus Satversmes tiesai par šo lietu.

— Kā jūs domājat — vai mūsu valstī tagad iespējama konstitucionālas tiesas likvidācija un šo funkciju nodošana Augstākajai tiesai? Turklāt tikai šopavasar LR Satversmes tiesu uzņēma Eiropas konstitucionālo tiesu konferences asociētās locekles statusā. Tā jau ir atzinība par paveikto.

— Vispirms, lai Satversmes tiesu likvidētu, ir jāmaina Satversme. Jo, kā zināms, 1996. gada jūnijā Satversmes 85. pantā tika ierakstīts: "Latvijā pastāv Satversmes tiesa, kas likumā noteiktās kompetences ietvaros izskata lietas par likumu atbilstību Satversmei, kā arī citas ar likumu tās kompetencē nodotas lietas. Satversmes tiesa ir tiesīga atzīt par spēkā neesošiem likumus un citus aktus vai to daļas." Tā ir viena lieta. Bet otra... protams, negribu vilkt te paralēles, bet zināmā mērā uz to pusi iet. Piemēram, Baltkrievijas konstitucionālā tiesa atzina prezidenta Lukašenko organizēto referendumu par izmaiņām konstitūcijā un viņa pilnvaru pagarināšanu par antikonstitucionāliem un spēkā neesošiem. Bet rezultātā šo konstitucionālo tiesu reorganizēja, tas ir, tiesnešus, kuri nebija prezidentam lojāli, padzina un Augstāko padomi arī pārveidoja. Jaundibinātā konstitucionālā tiesa atzina iepriekšējās tiesas spriedumu par spēkā neesošu. Kāds ir režīms Baltkrievijā pašlaik, tas visiem zināms.