Andris Kravalis, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietnieks, pilnvarotais pārstāvis Darba kodeksa izstrādes darba grupā, — "Latvijas Vēstnesim"

Deklarācijā par iecerēto Ministru kabineta darbu noteikts, ka jaunajam Darba kodeksam jātiek pieņemtam un jāstājas spēkā 2000. gada 1. jūlijā.

Pēc valstiskās neatkarības atgūšanas Latvijā neveiksmīgi beigušies jau divi jauna darba likumdošanas akta izstrādes mēģinājumi. Šī gada maija beigās darba grupa, kuru vada Tieslietu ministrijas Privāto tiesību departamenta Normatīvo aktu nodaļas vadītāja Dace Teice un kuras sastāvā ir Labklājības ministrijas Darba departamenta darba tiesisko attiecību nodaļas vadītājs Māris Badovskis un Erlens Kalniņš, Latvijas Darba devēju konfederācijai (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) apspriešanai piedāvāja jaunu Darba kodeksa projektu. Priekšlikumu netrūka — uz 30. jūnijā notikušo Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdi LBAS vien iesniedza vairāk nekā simtu iebildumu un ierosinājumu. Lai saskaņotu darba devēju un darbinieku pārstāvju dažkārt pat radikāli atšķirīgos viedokļus, tika nolemts LDDK pārstāvjiem akciju sabiedrības "Latvijas finieris" prezidenta Jura Biķa vadībā un arodbiedrību pārstāvjiem LBAS priekšsēdētāja vietnieka Andra Kravaļa vadībā kopīgi ar likumprojekta autoriem tikties vairākās sēdēs. Lai uz nākamo 18. augustā paredzamo NTSP sēdi varētu sagatavot visiem trim sociālā dialoga partneriem — valstij, darbiniekiem un darba devējiem — pieņemamu Darba kodeksa projektu.

"Latvijas Vēstnesis" piedāvā lasītājiem sarunu ar vienu no Darba kodeksa tapšanā iesaistītajiem — LBAS pilnvaroto pārstāvi Andri Kravali. Nākotnē iecerēta saruna arī ar darba devēju un valsts pārstāvjiem.

— Vai arodbiedrības principā atbalsta jauna darba likumdošanas akta izstrādi? Arī Vladimirs Makarovs, vēl būdams labklājības ministrs, atzina, ka jauns likums jebkurā redakcijā, salīdzinot ar pašlaik spēkā esošo Darba likumu kodeksu, kas izaudzis uz padomju laikos tapušā sociālistiskā kodeksa bāzes, tomēr samazinās darbinieku sociālo aizsardzību. Daudz vairāk noteiks katra paša spējas sevi aizsargāt.

— Tas ir problemātisks jautājums. Manuprāt, viss būs atkarīgs no tā, kā notiks šī likumprojekta izskatīšana un vai arī galīgajā variantā tiks ņemts vērā visu ieinteresēto pušu viedoklis.

Mēs, arodbiedrību pārstāvji, piedaloties jaunā Darba kodeksa izstrādē, harmonizējot to ar Latvijā ratificētajām Starptautiskās Darba organizācijas konvencijām un Eiropas Savienības direktīvām, tomēr cenšamies neatkāpties no tā pozitīvā, kas bija sasniegts pašlaik spēkā esošajā Darba likumu kodeksā.

Bez šaubām, nav vienkārši, ja sarunās piedalās divas puses ar tik atšķirīgām interesēm — Darba devēju konfederācijas pārstāvji un arodbiedrības.

Likumprojekta pamatvariantu izstrādāja valsts institūciju pārstāvji. Jāatzīst, ka viņi ir vadījušies no jau minētajām Starptautiskās Darba organizācijas konvencijām un Eiropas Savienības direktīvām, diemžēl aizmirstot, ka tas, kas noteikts šajos dokumentos, ir minimālās darbinieku sociālo garantiju prasības. Bet tas nenozīmē, ka Eiropas Savienības valstīs šīs garantijas nav augstākas. Jo augstāk attīstīta ir valsts, jo šīs darbinieku aizstāvības un aizsardzības normas ir augstākas, ievērojami pārsniedzot to minimālo standartu, ko nosaka šie starptautiskie dokumenti. Diemžēl jāatzīst, ka jaunajā Latvijas Darba kodeksa projektā dažās jomās darbinieku tiesības tiek paredzētas šajā minimālo starptautisko prasību līmenī, kas ir ievērojami zemāks par pašlaik spēkā esošo Darba likumu kodeksu.

Kaut gan jāatzīst arī likumprojekta autoru centieni, jo pēc labākās sirdsapziņas ir izdarīts liels darbs un skaidrs, ka apmierināt visu triju ieinteresēto pušu — darba devēju, valsts un darbinieku — intereses nav vienkārši.

Es ceru, ka Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē mēs spēsim vienoties par tādu projekta variantu, kurš apmierinātu visus un kuru varētu virzīt valdības un Saeimas izskatīšanai.

— Cik sen arodbiedrības piedalās likuma izstrādē?

— Darba grupa savu projektu mums iesniedza pērn, 17. novembrī (otro variantu — šīgada 31. maijā).

Uz pirmo Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdi, kur bija paredzēta projekta apspriešana, šī gada 30. jūnijā mēs sagatavojām vairāk nekā simt iebildumu. Kad kļuva skaidrs, ka tos visus šajā sēdē izskatīt nav iespējams, LBAS un LDDK nolēma izvirzīt savus pārstāvjus, lai tie kompromisu meklētu atsevišķās sēdēs kopā ar darba grupas pārstāvjiem.