Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Frakciju viedokļi pēc 2008. gada 2. oktobra sēdes. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 14.10.2008., Nr. 159 (3943) https://www.vestnesis.lv/ta/id/182309

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Saeimas 2008. gada 2. oktobra sēdes stenogramma (nobeigums)

Vēl šajā numurā

14.10.2008., Nr. 159 (3943)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Frakciju viedokļi pēc 2008. gada 2. oktobra sēdes

 

V.Buzajevs
(PCTVL frakcija):

Saeima šodien pēc valdības iniciatīvas uzsākusi darbību par vārda un sapulču brīvības ierobežojumu. Ja darbs būtu pabeigts, tad jums, cienījamie draugi, būs atņemta iespēja pilnvērtīgi pārsūdzēt tiesā atteikumu dot jums informāciju par, teiksim, apkures tarifu paaugstināšanas pamatotību, vai nu pārsūdzēt atteikumu rīkot protesta mītiņu šajā sakarā.

Šis demokrātijas ierobežojums diemžēl ir likumsakarīgs valstī, kur balsstiesības ir liegtas pusei cittautiešu.

Arī šodien tika noraidīti visi PCTVL priekšlikumi piešķirt nepilsoņiem tiesības piedalīties Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanās. Šajā sakarā PCTVL ir nosūtījusi vēstuli Valsts prezidentam, kur pieprasa Valdim Zatleram atgriezt likumprojektu par pašvaldību vēlēšanām Saeimai otrreizējai caurlūkošanai. Vēstulei ir pievienoti aprēķini, kas parāda, ka visas šajā laikā personas, kurām ir liegtas balss­tiesības pašvaldību vēlēšanās, ienākuma nodokļa veidā ir iemaksājušas pašvaldību uzturēšanai gandrīz pusotru miljardu latu. Vēstulei ir pievienotas 13 starptautiskas rekomendācijas, kurās ANO, Eiropas Parlamenta, EDSO institūcijas, kā arī Eiropas cilvēktiesību komisārs pieprasa Latvijai atrisināt jautājumu par nepilsoņu balsstiesībām.

Valdim Zatleram ir nodoti priekšlikumi no 70 nevalstiskajām organizācijām, kas apvieno lielāko daļu Latvijas nacionālo kopienu un Eiropas krievu kopienu. Prezidentam tiek piedāvāts tikties ar šo organizāciju pārstāvjiem pirms lēmuma pieņemšanas par iepriekšminēto likumprojektu un paskaidrot viņam, kāpēc viņu izvirzītās prasības var vai nevar tikt apmierinātas.

Vēstulē ir teikts: “Mūsu apstākļos gan pašvaldību vēlēšanās, gan Eiroparlamenta vēlēšanās, kad piedalīties tajās ir liegts apmēram pusei Latvijas mazākumtautību pārstāvju, nevar uzskatīt par vispārējām un tātad par leģitīmām un demokrātiskām. Šādos apstākļos mēs piedāvājam jums būt ne tikai par latviešu, bet arī par visas Latvijas tautas prezidentu, kā arī parūpēties par Latvijas tēlu starptautiskajā arēnā.”

 

G.Laicāns
(partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija):

Šī plenārsēde, kā arī šī nedēļa bija ļoti saspringta. Bija darbs komisijās, tāpat mēs tikāmies ar Ministru prezidentu, tāpat tikāmies ar valsts kontrolieri, jo sākušās ir diskusijas par valsts budžetu.

Bet šodien plenārsēdē viens no tādiem centrāliem jautājumiem izvērsās jautājums par administratīvi teritoriālo reformu, jo bija darba kārtībā divi likumprojekti.

Un tātad es gribētu sākumā pateikt, kāpēc mēs balsojām pret likumprojektu, kas saistās ar vēlēšanām. Jo šajā likumprojektā, mūsu uzskatā, ir svarīgs 2.pants, kas nosaka ievēlējamo deputātu skaitu pašvaldībās, un ir tie četri punkti, kas mums ir ļoti svarīgi. Pirmkārt, tas ir, tiek mazināta demokrātija vietējās pašvaldībās sakarā ar to, ka pieckārt un desmitkārt tiek samazināts deputātu skaits valstī kopumā.

Otrkārt. Mūs neapmierina pārstāvniecība lielajos novados. Otrajā lasījumā mums bija priekšlikumi, diemžēl tie netika atbalstīti.

Treškārt. Deputātu samērīguma princips netiek ievērots. Mēs zinām, ka mums ir ļoti lieli novadi un ļoti mazi novadi, tajā pašā laikā deputātu skaits šajos novados ir ļoti minimāls.

Un, piektkārt, mums īpaši bija pretenzijas pret piecu procentu barjeras ieviešanu visās pašvaldību vēlēšanās.

Lūk, un tāpēc mēs balsojam “pret” šo likumprojektu.

Protams, lielākās diskusijas bija otram likumprojektam “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums”. Šeit mums nav saprotams, kāpēc 9 mēneši pirms pašvaldību vēlēšanām tiek atcelts pamatlikums, tas ir, Administratīvo teritoriju likums, un tiks piedāvāts pilnīgi jauns likums ar jauniem spēles noteikumiem, ar jauniem kritērijiem. Protams, reizē ar to tā galvenā, teiksim tā, debate būs trešajā lasījumā. Mēs iesniegsim savus priekšlikumus, jo, atceļot šo ATR likumu, kā arī droši vien tiks atcelts trešajā lasījumā 2006.gada 28.jūnija Ministru kabineta lēmums par administratīvo iedalījumu, jo mēs zinām, ka šodien Latvijā ir 103 novadi un 9 republikas pilsētas. Tātad reizē ar to šis likumprojekts paredz iesniegt sarakstu, cik tad būs jauniem kritērijiem jaunie novadi.

Tad mēs arī balsojām “pret” likumprojektu, kas bija sagatavots, “Par Parlamentārās izmeklēšanas komisiju sakarā ar iespējamu pretlikumīgu un neētisku rīcību tieslietu sistēmā darbības laika pagarināšanu”. Mēs uzskatām: ja tagad ir taupības laiks, tad šādi, teiksim, pagarināt šīs komisijas darbību ir nelietderīgi.

 

O.Spurdziņš
(Tautas partijas frakcija):

Es šodien gribētu akcentēt divus likumprojektus, kas virzījās cauri Saeimai, un proti, pirmais, tas ir “Grozījumi Pilsētas domes, novadu domes un pagastu padomes vēlēšanu likumā”, kas tika pieņemts trešajā, galīgajā lasījumā. Beidzot ir skaidrība, un tas ir skaidrs, ka domes un padomes kārtējās vēlēšanas notiks nākošā gada jūnija nevis otrajā, bet pirmajā sestdienā. Un Saeima arī trešajā, galīgajā lasījumā akceptēja novadu domē un republikas pilsētas padomē ievēlēto deputātu skaitu. Un tas būtu: tātad novadu domē līdz 5000 iedzīvotāju būs 13 deputāti, no 5001 viena līdz 20 000 iedzīvotājiem būs 15 deputāti, no 20 000 līdz 50 000 iedzīvotāju būs 17 deputātu, un, ja novada domē būs vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju, tie pārstāvji būs 19 deputāti. Savukārt republikas pilsētas domē saglabājas līdzšinējais deputātu skaits. Tātad, ja līdz 50 000 iedzīvotāju, tad domē strādās 13 deputāti, vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju tiks pārstāvēti ar 15 deputātiem, savukārt Rīgas domes sastāvā ir paredzētas 60 deputātu vietas.

Otrais likumprojekts, kas ir ļoti būtisks virzībā uz administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanu, ir Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums, kas šodien tika pieņemts 2.lasījumā. Un konceptuāli praktiski otrajā lasījumā Saeima atbalstīja principu, ka novada un republikas pilsētas administratīvo teritoriju nosaka Saeima, tātad mūsu valsts likumdevējs, un to nosaka atbilstoši noteiktajiem kritērijiem. Protams, bija plašas debates par kritēriju nozīmi, par to optimālo sastāvu. Pie tā mēs strādāsim turpmāk, un es ceru, ka būs arī nopietni priekšlikumi, mēs varēsim arī šos te kritērijus uzlabot.

 

S.Šķesters
(ZZS frakcija):

Mani kolēģi jau iezīmēja tos likumprojektus, ko mēs šodien skatījām. Varbūt par tiem, kas tieši nozīmīgāki bija Zaļo un Zemnieku savienībai.

Skaidrs, ka šodien ļoti daudz runājām mēs par jautājumu par pašvaldību vēlēšanām, par pašvaldību reformu, par Eiroparlamenta vēlēšanām, un šie visi likumprojekti ir ar to saistīti.

Zaļo un Zemnieku savienība vienmēr uzturējusi un uztur šodien šo uzstādījumu, ka pašvaldību reformai kopumā… jānotiek, vietējo pašvaldību reformai jānotiek brīvprātīgi. Un arī šeit mēs iesniedzām savu priekšlikumus, mūsu deputāti, kā mūsu partijas priekšsēdētājs – Brigmaņa kungs, mans priekšlikums, Kāposta kunga un citu kolēģu priekšlikumi par to, ka faktiski šodien Satversmes tiesā ir iesniegta prasība, tātad 34 pašvaldības griezušās, lai atzītu Ministru kabineta noteikumus par… tātad par to, ka notiek šī piespiedu pievienošana citām administratīvajām teritorijām.

Šodien pašvaldības, vietējās pašvaldības ir suverēnas, un tātad reāli šis iedzīvotāju viedoklis un pašvaldību deputātu viedoklis ir galvenais viedoklis, lai varētu veidot šos novadus. Un nevienam nebūtu tiesību apstrīdēt to, ja šī pašvaldība un šie iedzīvotāji ir pieņēmuši tādu lēmumu, ka viņi ir gatavi palikt tajās teritorijās, kādās viņi šodien ir, vai arī paplašinās, teiksim. Tātad reāli šīm pašvaldībām ir jādod tiesības šos novadus tādus arī uzturēt.

Tāpēc mēs skatāmies un domājam, ka šim likumprojektam nevajadzētu tālāk virzīties, kamēr nav izskatīti šie pieteikumi Satversmes tiesā attiecībā uz šo prettiesisko darbību, kur tiek pārkāpti gan Eiropas Savienības Eiropas Vietējo pašvaldību hartas principi, gan arī, teiksim, Satversmes 2.pants, kas ierobežo un pasaka, ka pašvaldību administratīvās teritorijas faktiski kopumā drīkst mainīt tikai ar šo vietējo pašvaldību lēmumiem.

Tātad šis likumprojekts ir arī tādā veidā nepieņemams, jo šeit ir apvienoti divi esošie likumi – tātad Apdzīvoto vietu statusa likums un attiecīgi Administratīvi teritoriālās reformas likums. Reizē uztaisīts ir viens likumprojekts, kur šīs normas visas, kas saistītas ar administratīvi teritoriālo reformu, tiek izslēgtas un pārejas noteikumos faktiski netiek iekļautas. Tiek mainīti spēles nosacījumi spēles laikā. Tātad reāli šīm pašvaldībām tiek uzlikti šie kritēriji, pēc kuriem vajadzētu notikt šai teritoriālajai reformai. Bet, kā jūs saprotat, reforma jau notiek. Un tagad mainīt šos nosacījumus, uzlikt, ka novadu administratīvā teritorija nedrīkst būs mazāka par 4000 pastāvīgo iedzīvotāju, ka novada administratīvās teritorijas centrā jābūt 2000 iedzīvotāju, un vēl attālums līdz centram un tamlīdzīgi… Šie visi kritēriji faktiski ir nokavēti, un līdz šim administratīvi teritoriālās reformas likumā nebija šie kritēriji ietverti. Es domāju, ka tādi paņēmieni, kā strādāt ar likumiem un radīt šo haosu pašvaldību darbībā un reformas gaitā, tie nav pieņemami.

Tāpēc Zaļo un Zemnieku savienība protestēja un nobalsoja “pret” šī likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Diemžēl mēs neguvām lielāku atbalstu, lai šo likumprojektu kopumā nevirzītu tālāk skatīt un dotu pārstrādāt komisijai. Ļoti žēl, ka koalīcijas partneri to nesaprot, un vēl jo vairāk to nesaprot arī opozīcijas partijas.

Tāpēc mēs ļoti gribētu, lai nākotnē būtu skaidrība par šiem jautājumiem. Zaļo un Zemnieku savienība iesniegs jaunus priekšlikumus saistībā ar to, lai arī šis apriņķu likums, tas ir, otrā līmeņa pašvaldību likums, tiktu ātrāk likumprojekts izstrādāts un pieņemts, lai arī šodien, izskatot jautājumus par rajona funkcijām, to funkciju pārņemšanu vai deleģēšanu citām institūcijām, mēs šodien esam iebraukuši grāvī, jo īsti nezinām, kā šīs funkcijas nodot. Un jūtams ir šis varas centralizācijas moments, ka daudzas ministrijas šīs funkcijas pārņem un reāli šie pakalpojumi būs saņemami tikai Rīgā, un reģionu šīs pārvaldes tiks daļēji nemaz neatbalstītas. Reizē ar to arī darbaspēja, cilvēku aizplūde no reģioniem turpināsies, un šīs iespējas pašiem uz vietas izlemt jautājumus samazināsies.

 

M.Grīnblats
(TB/LNNK frakcija):

“Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija šodien neatbalstīja otrajā lasījumā Latvijas un Krievijas līgumu par sadarbību sociālās drošības jomā. Argumentus neatbalstīšanai esam devuši jau vairākas reizes, un tie ir balstīti gan tajā apstāklī, ka vēsturiskais taisnīgums šeit netiek ievērots. Latvija okupācijas laikā ir bijusi spiesta uzņemt ļoti daudz cilvēku no bijušās Padomju Savienības. Tie šeit ir palikuši. Otrām kārtām, arī no budžeta viedokļa, pēc Labklājības ministrijas aprēķiniem vismaz 10 miljoni latu gadā, iespējams, pat vairāk, sakarā ar pensiju palielināšanos. Tas tomēr ir pārāk smags slogs, zinot, ka šodien valdība rēķina katrā gadījumā, kur ir kādas sociālas prasības, arī pēc iespējas ekonomēt, un būtu ļoti nepareizi, ka te mēs neekonomētu, bet būtu gadījumi, kas skar Latvijas pilsoņus, un tur mēs ekonomētu. Tā ka tam mēs arī rūpīgi sekosim līdzi. Tālāk, es domāju, sākot jaunnedēļ budžeta apspriešanu, pāries jau ļoti konkrētā fāzē gan valdībā, gan Saeimā.

Pašvaldību vēlēšanu likumā un Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā palika neizšķirts. Kreisie spēki vēlējās izņemt ārā aizliegumu čekistiem kandidēt uz pašvaldību vēlēšanām, tāpat arī pēc 1991.gada janvārī aizliegto organizāciju biedriem. Bet to neizdevās izdarīt. Taču arī mums neizdevās nostiprināt loģisko aizliegumu šīm divām grupām kandidēt uz Eiropas Parlamenta vēlēšanām, jo tomēr būtu jālūkojas, lai šī aizliegumu sistēma visās vēlēšanās būtu vienāda. Te nu diemžēl Saeimas vairākums, arī daļa opozīcijas, daļa koalīcijas deputātu balsoja “pret”. Arī valsts valodas prasmes norādīšana un deklarēšana gan pašvaldību vēlēšanās, gan Eiropas Parlamenta vēlēšanās vairumam deputātu diemžēl likās pārāk smags slogs, atstājot to uz katra paša sirdsapziņas. Tātad tā nav obligāta prasība. Nu, paskatīsimies. Tomēr mēs uzskatām, ka būtu labi, ja vēlētāji tiktu informēti par to, vai deputāti tiešām valodu prot vai neprot, un kādā līmenī. Un, protams, kaut arī tā nebūtu pārbaude, tomēr skaidrs, ka arī deputāta kandidāts, ja tīšu­prāt melotu, tas katrā gadījumā varbūt izsauktu ļoti mazas vēlētāju daļas piekrišanu ar šādu attieksmi.

Garu laiku aizņēma, protams, debates par Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, kur viens lasījums vēl priekšā. Tomēr virzību nosaka viens aprēķins: neapšaubāmi, reforma ir jāturpina un jāpabeidz, tā nevar būt bezgalīga. Reformai ir bijuši daudzi trūkumi, bet reformu atstāt pusratā vēl uz četriem gadiem būtu smaga kļūda visai nestabilā ekonomiskajā situācijā. Rajonu reorganizācijas likums ir jau pieņemts. Saeima par to ir vairākumā nobalsojusi. Tas nozīmē, ka novadiem un citām pirmā līmeņa pašvaldībām ir jāuzņemas rajona funkcijas. Mazajiem novadiem tas nemaz nebūs, atklāti sakot, tik viegli. Bet, ja paliks pašvaldības, kas novados neiekļausies, tad neapšaubāmi, ka daļai Latvijas iedzīvotāju šīs rajonu padomju bijušās funkcijas un pakalpojumi varētu arī nebūt pieejami. Līdz ar to nebūtu nodrošināta vienādu pakalpojumu kvalitāte visā Latvijas teritorijā. Mūsu viedoklis, ka šī reforma ir jāpabeidz, protams, cenšoties tās kļūdas un nepilnības, kas tajā ir pieļautas, likvidēt turpmākā laikā.

Žēl arī, ka Saeima neieklausījās un droši vien tikai enerģijas un spēka taupīšanas dēļ neatbalstīja samērā loģisko ierosinājumu tomēr atteikties no padomju laika ievazātā termina “republikas pilsēta” un aizstāt to ar “valsts nozīmes pilsēta”. Tas skar apmēram 30 likumus, bet skaidrs, ka šeit runa ir par Latvijas PSR tā sauktajām republikāniskajām pilsētām un nevis par Latvijas Republikas pilsētām, jo šajā nozīmē republikas pilsēta ir gan Rīga, gan Jelgava, gan Ape, gan kāda cita mazpilsēta, kas, protams, ir Latvijas Republikas pilsēta. Tā ka, ja no tāda viedokļa paskatāmies, tad apzīmējums pats par sevi ir neloģisks. Diemžēl tas likumā paliek.

 

V.Agešins
(frakcija “Saskaņas Centrs”):

Ir sākušās diskusijas par valsts budžeta projektu 2009.gadam. Un līdz ar to trešdien, 1.oktobrī, pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Ivaru Godmani “Saskaņas Centra” Saeimas frakcija pieņēma lēmumu neatbalstīt 2009.gada valsts budžetu. Premjerministrs Godmanis iepazīstināja “Saskaņas Centra” deputātus ar pēdējiem statistikas datiem, kuri liecina par to, ka valstī tiek novērots ekonomiskais kritums, mazumtirdzniecības apjomu un ražošanas samazināšanās. Tika sniegta informācija par to, ka ienākumi no nodokļu iekasēšanas ir ievērojami zemāki par ieplānotajiem. Tā rezultātā 2009.gadā budžeta ienākumi var samazināties, minimums par 4%, salīdzinot ar šā gada budžetu.

“Saskaņas Centra” deputātu tikšanās ar Godmani ilga pusotru stundu – ilgāk nekā tika plānots. Un sarunas gaitā deputāti uzdeva Ministru prezidentam daudz asu jautājumu. Godmaņa kungs ļoti sīki izstāstīja par to, cik šodien ir sarežģīta ekonomiskā situācija. Viņš detalizēti parādīja, kā un par cik samazinās budžeta ienākumi un kā notiek ekonomiskās aktivitātes rādītāju kritums. Bet mēs ļoti maz esam dzirdējuši par budžeta izdevumu daļu. Un mēs neesam dzirdējuši galveno – vai tiešām šobrīd ekonomiskās krīzes laikā izdevumi tiks samazināti taisnīgi. “Saskaņas Centrs” interesējās, vai nenotiks tā, ka valsts sektorā algas tiks iesaldētas, bet izmaksas, piemēram, jauna bruņojuma iegādei tiks palielinātas.

Šajā situācijā “Saskaņas Centrs” nevar atbalstīt valsts budžeta projektu, kurā nebūs pamatoti pārdalīti izdevumi un kurā nebūs paredzēta valsts sektora darbinieku algu paaugstināšana.

Otrām kārtām gribētos paust savu viedokli par Satversmes grozījumiem. “Saskaņas Centrs” kategoriski nepiekrīt Valsts prezidenta Zatlera viedoklim, kurš ir paziņojis, ka politiskajām partijām nav pozīcijas par iespējamiem Satversmes grozījumiem sakarā ar tautas tiesībām atlaist Saeimu. Politiskā apvienība “Saskaņas Centrs” vairākkārt ir paudusi savu viedokli par grozījumiem Satversmē, kas dotu tautai tiesības atlaist Saeimu.

Pirmdien, 29.septembrī, Latvijas prezidents LNT programmā “900 sekundes” paziņoja, ka politiskās partijas nav izteikušas savu viedokli par grozījumiem Satversmē, kuri dotu tiesības tautai atlaist Saeimu.

Valsts vadītājs arī atzīmēja, ka frakciju deputātiem, kuri strādā pie Satversmes grozījumu projekta atbilstošā Saeimas apakškomisijā, netika uzdots aizstāvēt kādu konkrētu pozīciju. Mēs negribam komentēt citu partiju darbību vai bezdarbību, tomēr uzskatām, ka attiecībā pret “Saskaņas Centru” Valsts prezidenta apgalvojumi ir absolūti netaisnīgi.

“Saskaņas Centrs” konsekventi aizstāvējis tautas tiesības atlaist Saeimu. Tāda mūsu pozīcija bija gada sākumā, kad sākās parakstu vākšana tautas nobalsošanai Satversmes grozījumiem, un tāda nostāja paliek arī šobrīd. Jau 11.augustā uzreiz pēc attiecīgās komisijas izveides Saeimā esam rakstiski pauduši frakcijas pozīciju šajā jautājumā.

“Saskaņas centra” Saeimas frakcija ir nosūtījusi vēstuli Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājai, un vēstulē tika pausts “Saskaņas Centra” viedoklis par Satversmes grozījumu izdarīšanu. Un šis dokuments nekad netika turēts slepenībā.

Sakarā ar to mēs ļoti vēlētos, lai prezidenta kungs savās publiskajās runās turpmāk vadītos no pārbaudītas un precīzas informācijas par Saeimā notiekošajiem procesiem. “Saskaņas Centrs” jau ir nosūtījis vēstuli Zatlera kungam ar attiecīgu lūgumu.

Politiskā apvienība “Saskaņas Centrs” iestājas par grozījumiem Satversmē, kas ļautu ne mazāk kā vienai desmitajai daļai vēlētāju rosināt Saeimas atlaišanu.

Mēs neatbalstām Valsts prezidenta priekšlikumu veikt grozījumus Satversmē, paredzot Valsts prezidentam patstāvīgas tiesības atlaist Saeimu. Šobrīd Satversmē ir noteikts, ka gadījumā, ja prezidents rosina atlaist Saeimu, notiek referendums. Ja referendumā vairākums nobalso par Saeimas atlaišanu, tad Saeima tiek atlaista. Ja pret – prezidents atsakās no amata.

Zatlera kungs piedāvā pēkšņi izņemt no Satversmes normu, kura paredz prezidenta atkāpšanos no amata, ja viņš zaudē referendumā. Prezidenta kungs uzskata, ka valsts vadītājam ir jābūt tiesībām atlaist Saeimu, neriskējot zaudēt amatu.

Mēs nepiekrītam šim piedāvājumam, jo “Saskaņas Centrs” uzskata, ka tādas neierobežotas tiesības iniciēt Saeimas atlaišanu varētu būt tikai tautas vēlētam prezidentam, bet Latvijas prezidents tāds nav.

Starp citu, lai arī valdība līdzekļu trūkuma dēļ nolēmusi nākamgad iesaldēt valsts pārvaldē nodarbināto algas, likvidēt divus sekretariātus, kā arī samazināt visu ministriju tēriņus par 10 procentiem, Valsts prezidenta kancelejai nākamgad tomēr atļauts saglabāt līdzšinējo finansējuma apjomu. Tas nozīmē, ka pretēji Valsts prezidenta Zatlera solījumiem Prezidenta kanceleju vispārējās taupības režīms neskars. Līdz ar to rodas jautājums – kādēļ Valsts prezidenta kanceleja netaupīs valsts budžeta līdzekļus, līdzīgi kā to dara citas valsts iestādes, līdzīgi kā to dara skolotāji, policisti, ugunsdzēsēji?

 

I.Rībena
(frakcija “Jaunais laiks”):

Un šodien “Jaunā laika” deputāti iesniedza pieprasījumu bērnu un ģimenes lietu ministram Aināram Baštikam “Par ministrijas darbību”, jo traģiski, bet tā ir kļuvusi par tādu sava veida sadzīvisku normu, ka gandrīz ik nedēļu Latviju šokē ziņas par vardarbību pret bērniem.

2007.gadā Bērnu un ģimenes lietu ministrija kopumā ir izstrādājusi vien 6 normatīvo aktu grozījuma projektus, nodarbinot 98 darbiniekus un iztērējot 14 miljonus latu no valsts budžeta. Savukārt, kā liecina ministra izteikumi presē, līdzekļus ministrija plāno ietaupīt, samazinot Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas reģionālo inspektoru skaitu. Gandrīz neticami! Laikā, tas viss notiek laikā, kad Latvijas paaudžu atjaunošanās dabiskā ceļā ir viena no zemākajām Eiropā un pasaulē, kad katru dienu iedzīvotāju skaits Latvijā samazinās par 30 cilvēkiem, kad nepieciešamā dzimstības koeficienta 2,1 vietā ir dzimstības koeficients 1,26. Laikā, kad Latvija ir starp 10 visnovecojošākajām valstīm pasaulē, kur bērnu līdz 14 gadu vecumam skaits samazinājies no 20 procentiem 1989.gadā līdz 15 procentiem 2006.gadā, bet 65 gadu un vecāku cilvēku īpatsvars no 16,5 procentiem 2005.gadā dubultosies šis skaitlis 2051.gadā. Kad arvien aktuālāka ir jaunu cilvēku aizbraukšana, lai nodrošinātu sevi un ģimeni. Kad ir zems dzimstības līmenis, jo nav drošības ne par attiecību stabilitāti, ne bērnu nākotni, ne par finansēm vai mājokli laikā, kad patērētāju sabiedrībā ir totāla vērtību krīze, augsta mirstība. Šeit es domāju pašnāvības, autoavārijas, vardarbību, noziedzību, mīlestības un sapratnes trūkumu, stresu. Tas ir laikā, kad katastrofāli liels ir abortu skaits, Latvijā tiek izdarīti 12 000 abortu gadā. Tas ir gandrīz tik, pat mazāk, kā samazinās iedzīvotāju skaits Latvijā gadā. Un tas nozīmē, ka tiek izdarīts viens aborts uz diviem dzīvi dzimušajiem bērniņiem. Un patiesībā tas viss ir laikā, kad slima ir sabiedrība, un šeit es domāju alkoholismu, smēķēšanu, narkomāniju, datora un azartspēļu atkarību un visu pārējo.

Tik lielai institūcijai kā Bērnu un ģimenes lietu ministrija ar gandrīz simts darbiniekiem un 14 miljonu latu finansējumu gadā būtu jāstrādā daudz intensīvāk un daudz jaudīgāk. Ko tad Bērnu un ģimenes lietu ministrija ir darījusi, lai paplašinātu bāriņtiesas darbinieku izpratni par vardarbību ģimenē, par bērnu tiesību pārkāpumiem? Mēs taču zinām, ka Latvijā joprojām iet bojā bērni, kuri aug bāriņtiesu redzeslokā nonākušajās ģimenēs. Ko Bērnu un ģimenes lietu ministrija ir darījusi, lai ierindas policijas darbinieki būtu spējīgi kvalitatīvi un ātri reaģēt gadījumos, kad tiek izdarīts pret bērnu vērsts noziegums? Joprojām bērnu pazušanas gadījumos policija novēloti reaģē uz saņemtajiem iesniegumiem. Kāpēc līdz šim Bērnu un ģimenes lietu ministrija nav spējusi nodrošināt efektīvu sadarbību ar Iekšlietu un Tieslietu ministriju vienotas izpratnes veidošanā par sodu politiku noziegumos, kas vērsti pret bērniem?

Kāpēc klusums valdīja arī tad, kad tika slēgti 300 autobusu reisi visā Latvijā, un joprojām Latvijā uz ceļiem tiek nogalināti bērni, kuri valsts un pašvaldību neizdarību dēļ ir spiesti ceļu uz un no skolas mērot kājām? Kāds tad liktenis ir piemeklējis kādreizējā iekšlietu ministra Godmaņa kunga, tagadējā premjera, solījumu ieviest pedofilu elektronisko aproču sistēmu, lai policija varētu labāk kontrolēt brīvībā nonākušo bērnu izvarotāju gaitas? Kāpēc vairāk nekā gadu Bērnu un ģimenes lietu ministrija neuzrunāja koalīcijas deputātus Saeimā, lai tie atbalstītu opozīcijā esošā “Jaunā laika” priekšlikumus Krimināllikumā, kas paredzēja palielināt sodus autovadītājiem par cilvēku notriekšanu uz gājēju pārejas un kas paredz iespēju bērnu izvarotājiem un slepkavām atbrīvoties… tātad, kas aizliedz liegt… tātad paredz liegt iespēju bērnu izvarotājiem un slepkavām atbrīvoties no ieslodzījuma pirms termiņa. Un šodienas grozījumi Krimināllikumā, kas Saeimā tika atbalstīti, patiesībā ir kaut kādā mērā tāda liekulības paraugstunda. Vēl nesen, mēs atceramies, tieslietu ministrs bija sašutis par šo zvērīgo vienpadsmitgadīgās meitenītes nogalināšanu un teica, ka, iespējams, pat nāvessodu mums vajadzētu atjaunot. Tajā pašā laikā Tieslietu ministrija izstrādāja, Ministru kabineta sēdē atbalstīja un šodien Saeima arī atbalstīja un nodeva komisijām grozījumus Krimināllikumā, kas (es citēju) “tiesa, atbrīvojot notiesāto nosacīti pirms termiņa no soda, par neizciesto soda laiku var uzlikt pienākumu pilngadīgai personai, kas notiesāta par smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu pret nepilngadīgo, ja noziegums saistīts ar vardarbību vai vērsts pret dzimumneaizskaramību vai tikumību, obligāti uzliekams pienākums piedalīties probācijas programmās saskaņā ar Valsts probācijas dienesta norādījumiem”. Tātad kārtējo reizi tiek demonstrēta absolūta lojalitāte varmākām. Viņi drīkstēs priekšlaicīgi atbrīvoties no ieslodzījuma un turpināt savas noziedzīgās darbības Latvijā – pretēji visam tam, kas tiek runāts, runāts un runāts.

Mēs uzskatām, ka ar tādu administratīvo kapacitāti, ko Bērnu un ģimenes lietu ministrija ir uzaudzējusi savā 6 gadu ilgajā pastāvēšanas vēsturē, šos un vēl citus darbus varēja izdarīt viena gada laikā. Tomēr tas netika izdarīts, jo – kā vienmēr – ir jānodarbojas ar pētījumiem, atskaitēm, sabiedriskās domas veidošanu. Es atgādināšu, ka ministrijā ir Sabiedrisko attiecību departaments ar 6 darbiniekiem, un par to visu vajag runāt.

Es nenoliedzu to, ka droši vien arī daudz laba ir darīts. Tomēr aiz katra nepadarītā darba ir kāda bērna dzīvība. Tāpēc par to vajag runāt, visticamāk, aizvien biežāk un biežāk un nekavējoties rīkoties.

 

D.Turlais
(LPP/LC frakcija):

Es pieskaršos dažiem jautājumiem, kuriem šodien Saeimas sēdē bija veltīta, manuprāt, liela uzmanība.

Centrālais jautājums šodien bija saistīts ar pašvaldību vēlēšanām un administratīvi teritoriālo reformu. Abi šie likumi savā starpā ir cieši saistīti.

Es negribu aizkavēt jūsu uzmanību detaļās, bet gribu pasvītrot to, ka gan valdības, gan arī mūsu frakcijas princips, ko mēs ievērojam un ko cenšamies iedibināt, pieņemot likumu gan par teritoriālo reformu, gan par pašvaldību vēlēšanām, ir spēcīgas pašvaldības. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka pašvaldībai ir jābūt tiešām reālai pašvaldībai, kura ir spējīga organizēt saimniecisko darbību, attīstīt ekonomiku savā administratīvajā teritorijā. Tātad tai ir līdzekļi, par kuriem tā organizē savā kompetencē esošo darbu un uztur arī savu administrāciju. Tās pašvaldības, kas šobrīd iestājas par viņu saglabāšanu, bet tiek finansētas vai nu no izlīdzināšanas fonda vai valsts budžeta dotācijām, faktiski jau ir sevi izsmēlušas, jo darbu un ienākumus viņas nav spējīgas realizēt. Tātad tā ir mākslīga administrācija, kas tiek uzturēta par citu nodokļu maksātāju naudu. Un tā tas nevar turpināties.

Mēs skaidri saprotam, ka stagnācija un birokrātija ir pašaugoši lielumi, kuri paši par sevi nekad netiks izbeigti. Tādēļ Saeimai ir pienākums, uzdevums pieņemt lēmumu un pabeigt pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu valstī, lai mūsu saimnieciskā darbība, administratīvais iedalījums valstī atbilstu mūsu spējām un uzdevumiem.

Es pievienojos arī iepriekš kolēģa teiktajam par Valsts prezidenta Zatlera paziņojumu par Satversmes grozījumiem. Mēs dzīvojam parlamentārā valstī, un paldies Dievam, ka mēs dzīvojam tādā valstī, kur vienas valsts amatpersonas norādījums reālajai valsts varai izdarīt to vai to ir uzskatāms par rīkojumu, kas nav apspriežams. Es domāju, ka tā tas nevar būt un tā mēs to nekad negribētu, lai tā tas notiktu mūsu valstī.

Es gribu paziņot, ka man ir zināms, ka Saeimā pārstāvētām partijām visām ir savs viedoklis par Satversmes grozījumiem un dažādos līmeņos to gan viņas ir pieņēmušas, gan izstrādājušas arī paziņojumus. Vienīgais, kas nezina par to, ir Valsts prezidents, jo viņš tik tiešām to nevar zināt, jo ne ar vienu frakciju Saeimā pārstāvēto viņš vēl līdz šim brīdim, kopš ir prezidents, nav ticies un nav apspriedis šos jautājumus, tai skaitā arī par Satversmes grozījumiem. Tikai tad, kad viņš to būs izdarījis, varēs spriest, kādi tad viedokļi ir.

Viens no svarīgiem dokumentiem, kas šodien tika izskatīts Saeimā, ir valsts drošības koncepcija. Protams, ka pati koncepcija nav vairogs, kas nodrošina mūsu valsti no jebkura apdraudējuma, bet katrā ziņā tas ir pamats, kas liek valsts iestādēm, valsts amatpersonām savas kompetences robežās rūpēties par mūsu valsts drošību. Tās ir vadlīnijas, kas ir jādara valdībai, Saeimai, lai uzlabotu gan normatīvo bāzi, gan materiāli tehnisko bāzi mūsu valsts drošības jomā. Ja mēs skatāmies uz šo koncepciju no šī redzesloka, tad tas ir valdības darbs, ko viņa ir izdarījusi saskaņā ar Valsts drošības likumu, ir izstrādājusi šo koncepciju un iesniegusi rīcībai.

Es esmu pārliecināts, ka gan valdība, gan Saeima vēl šajā gadā izdarīs būtiskus grozījumus vairākos likumos, sākot gan ar Nacionālo drošības likumu, gan Aizsardzības likumu, gan dažādu valsts iestāžu likumos, kā arī Satversmē tieši tajā jomā, kas centralizētu valsts varu, kad valstī ir reāls apdraudējums un ir jārīkojas, un deleģētu konkrētas atbildīgās amatpersonas, kuras personīgi ir atbildīgas gan par valsts darbu, veicot preventīvas rīcības apdraudējuma novēršanai, gan tad, kad valstij ir jāatvaira agresija vai drauds.

Mūsu valsts tuvojas savai 90.gadadienai. Un šis brīdis it kā valstī nav ar svētku noskaņu, jo ir daudzas problēmas – finanšu un ekonomiskās krīzes draudi, kas jau ir sākušies pasaulē, Eiropā. Bet vienalga, es domāju, ka mums visiem ir jāmobilizējas un jāsaprot, ka ticība un pārliecība, ka mēs esam spējīgi pārvarēt grūtības un problēmas un atzīmēt mūsu valsts šo apaļo jubileju ar konkrētiem darbiem un rīcībām, kas būtu vērsti uz mūsu valsts labumu, tātad mums visiem.

 

Saeimas preses dienests

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!