Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Saeimas 2008. gada 2. oktobra sēdes stenogramma (nobeigums). Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 14.10.2008., Nr. 159 https://www.vestnesis.lv/ta/id/182306

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Uz deputātu jautājumiem rakstiski iesniegtās atbildes

Vēl šajā numurā

14.10.2008., Nr. 159

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Saeimas 2008. gada 2. oktobra sēdes stenogramma (nobeigums)

 

Stenogramma — Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā 

 

Stenogrammas nobeigums. Sākums — Saeimas materiālu 61.laidienā (“LV”, Nr.153, 9.10.2008.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debatēs vārds deputātam Visvaldim Lācim, otro reizi.

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Vēlreiz, cienījamie kolēģi, atbildot uz iepriekšējo Saeimas deputātu runām, uz deputāta Kraukļa runu un arī uz otra deputāta, kas pirms tam runāja no “Jaunā laika”, sacīto, es tomēr gribu izteikt atkal savus argumentus par labu pašvaldību suverenitātei.

Deputāts Krauklis, piemēram, teica, ka mazās pašvaldībās galvenā ieinteresētība ir tam priekšsēdētājam un tiem, kas saņem tās algas. Nu tā taču nav! Es dzīvoju mazā – 800 cilvēciņu pagastā. (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Jo paveicās!”) Un, ja šie Vestienas pagasta iedzīvotāji uzskata un nebēdā, un neuztraucas par to, ka tur tādas algas priekšsēdētājam un, teiksim, pārējiem tiek maksātas, tad tā ir viņu daļa! Tur mums nevajag iejaukties. Viņi paši tad taču nav tie cietēji, ja viņi ir ar mieru tās algas maksāt!

Šie argumenti jau daudzreiz ir izskanējuši, ka it kā tā reforma notiek tikai tādēļ, lai, lūk, samazinātu to daudzo pagastu algoto personu ienākumus. Tā tas nav! Atstāsim viņiem vēlreiz to iespēju pašiem pateikt, vai viņi grib maksāt piecas, sešas vai septiņas algas šajā pagastā vai negrib. Tā, lūk, ir tā suverenitāte!

Un otrs. Pirmais runātājs teica, ka, lūk, šī reforma ir iztērējusi 14 miljonus latu un notikusi jau tik daudz gadu. Nu mans spriedums ir tāds: tātad atbildīgi ir tie, kas šo reformu izgudroja, kuras dēļ mēs iztērējām šos 14 miljonus latu, un atbildīgi ir tie neveiksminieki, kas nemācēja šo reformu līdz galam īstenot šo daudzo gadu laikā, bet nav atbildīgi mazo un vidējo, it sevišķi lauku iedzīvotāju, pašvaldību vadītāji un tie cilvēki, kas šajās pašvaldībās dzīvo. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debatēs vārds deputātam Pēterim Tabūnam, otro reizi.

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Redziet, cik liela vētra sacēlās par to, ka Tabūns pateica skaidri un gaiši. Es saprotu, ka es varu kļūdīties. Es varu kļūdīties, var Brigmaņa kungs kļūdīties, bet vai kļūdās visa Zaļo un Zemnieku savienība? Vai kļūdās tie cilvēki, kas ievēlēja – pamatā no laukiem – Zaļos un Zemniekus, 18 deputātus, Saeimā?

Kampara kungs, tas nozīmē, ka jūs pasakāt, ka mēs visi esam dumji… saprotiet… un jūs – gudrinieks. Pie tam jūs pateicāt tādus vārdus, ka nedrīkst nolemt… Jānolemj ir šā vai tā, bet jānolemj! Vārdu sakot, kas tur iznāks? Kas tur iznāks, tas tad lai arī ir. Bet jāizlemj ir noteikti! Noteikti jāizlemj! Nu tā taču nevar! Lemiet jūs, cik ilgi gribat!…

Mūs kritizē par sliktiem likumiem, bet ir jādiskutē, jāstrīdas, jāpierāda tik ilgi, kamēr likums ir normāls, nevis šā vai tā, Kampara kungs! Šādu un tādu likumu nevar pieņemt! Nedrīkst to pieņemt!

Un tāpēc es kategoriski iesaku savu viedokli, un šis viedoklis nav tikai mans viedoklis, bet ir ārkārtīgi daudzu, simtiem tūkstošu cilvēku viedoklis, arī to 33 pašvaldību viedoklis, kuras prasa Satversmes tiesu. Un tad redzēsim, ko Satversmes tiesa prasīs.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debatēs vārds deputātam Gunāram Laicānam.

G.Laicāns (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Es arī meklēju atbildi uz jautājumu, kur tas suns aprakts. Jo sākotnēji doma bija ļoti laba; ir divi likumi – likums par apdzīvoto vietu statusu (1991.gadā) un likums par administratīvi teritoriālo reformu (1998.gadā)… un izveidot no tiem vienu likumu. Sākotnējā doma bija, ka šis likums darbosies pēc reformas. Arī jūs vērojāt šo konstrukciju šim likumprojektam. Tas bija domāts pēc reformas.

Bet kas notika? Lūk, viss ir atkarīgs no tā, kā trešajā lasījumā tiks iesniegts priekšlikums par to, kā šis likums stāsies spēkā. Jo mēs jau pirmajā lasījumā nobalsojām, ka atceļam pamatlikumu – reformas pamatlikumu. Deviņus mēnešus pirms reformas atceļam pamatlikumu – Administratīvi teritoriālās reformas likumu! Atceļam!

Otrkārt. Protams, būs arī priekšlikums trešajā lasījumā, ka mēs atceļam Ministru kabineta 2006.gada 28.jūnija noteikumus Nr.478. – atcerieties! –, kuri tagad paredz 103 novadus un 9 republikas pilsētas.

Un tad mums ir jautājums, uz kuru es gribu saņemt atbildi: kādā veidā trešajā lasījumā Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, jo šā likuma konstrukcija to pasaka, iesniegs nevis karti, bet sarakstu un cik būs… Nē, Kampara kungs, nav runa… Reforma būs, neuztraucieties! Kā sacīt, guliet mierīgs, jo būs reforma!… Bet ir jautājums: vai trešajā lasījumā iesniegtajā kartē būs 103 vai būs 30 novadi? Tur būs tikai saraksts, jo arī šis likumprojekts paredz, ka tikai 3–4 gados šī ministrija šīs robežas aprakstīs.

Tātad pirmais jautājums: vai… un jums, Saeimai… Tas ir labi, un tā mēs arī sākumā domājām, ka ir pareizi, ka Saeima apstiprina. Tā bija ļoti laba doma! Bet pēc reformas! Un jums trešajā lasījumā būs jāceļ roka vai jānospiež poga par to, ka Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija iesniegs jums sarakstu bez kaut kādas apspriešanas.

Lūk, tur ir tā problēma! Un te ir tas nabaga suns, par ko es sākumā runāju, – kā izbēgt no Satversmes tiesas? Atdevām Abreni, pēc tam Satversmes tiesa… Tagad atkal – šīs 33 pašvaldības, kas nelocījās nekādos vējos, pieņēma sākotnējo lēmumu, nesaņēma 200 tūkstošus, atbalstu ieguva no deputātiem, no iedzīvotājiem… Nu, kā es vienmēr saku, – šīs 33 pašvaldības būs “jaņos”.

Paldies. (No zāles dep. K.Leiškalns: “Bet kas ir suns – pašvaldība vai Satversmes tiesa?”)

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debatēs vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas! Mēs taču paši braucām uz Lietuvu pārliecināties par šo administratīvi teritoriālo reformu. Lietuvieši to varēja izdarīt vienā dienā. Mēs velkam kaķi aiz astes 15 gadus. Nu atvainojiet! Šī situācija… šī situācija, kas ir Lietuvā šodien… Protams, viņi veic zināmas korekcijas pēc tās reformas, kas tika veikta vienā dienā, bet viņi to ir izdarījuši.

Un, atklāti runājot, tas, kas šobrīd notiek, man ļoti atgādina… Savulaik bija tāda multiplikācijas filma par behemotu, kurš baidījās no potēm. Ziniet, šī situācija man ļoti atgādina šo multfilmu.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Debatēs vārds reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram Edgaram Zalānam. (No zāles dep. K.Leiškalns: “Bet ātri, Zalān!” Dep. S.Āboltiņa: “Minūte!”)

E.Zalāns (reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs).

Vēl viena minūte ir, augsti godājamie deputāti… Paldies.

Patiesībā es tikai par divām lietām gribēju pateikt: viena ir brīvprātība, ar ko diezgan daudzi manipulē, un otra ir šīs pašvaldības iedzīvotāju intereses.

Mums brīvprātība ir bijusi, kā jau te vairāki deputāti minēja, pietiekami ilgi – 15 gadus, ir bijis paralēli ļoti garš konsultāciju process. Tā nav bijusi tāda vienkārša brīvprātība… diezgan neorganizēta… Process ir bijis organizēts, esam gājuši tam cauri, un šeit ir jautājums par to, vai Saeima spēj paveikt pāreju no bezatbildības uz atbildību un tiešām pieņemt šo lēmumu. Šajā punktā es pilnīgi atbalstu Kampara kungu. Un jāpasaka arī tas, ka šis Kampara kunga un atbildīgās komisijas priekšlikums par kritērijiem ir vistuvākais tam visnopietnākajam projektam, kurš bija izstrādāts 2000.gadā par reformu. Tieši no kritēriju viedokļa!

Otra lieta par šo pašvaldību iedzīvotāju viedokli ir tāda, ka pašreizējais likums paredz, ka pašvaldību vadītājiem ir jāskaidro saviem iedzīvotājiem apvienošanās process. Diemžēl tie pašvaldību vadītāji, kuri ir pret reformu, lielā mērā šo likumu skaidro tikai no vienas puses un saka, ka viss būs sliktāk. Protams, ar tādu retoriku nekāda normāla apvienošanās nav panākama. Un patiesībā šīs iedzīvotāju intereses bieži vien tiek jauktas, kā man ar nožēlu jāsecina, – es esmu ticies ar ļoti, ļoti daudziem pašvaldību vadītājiem – …tās tiek jauktas ar pašvaldību vadītāju interesēm, kas domā par saviem amatiem un savu krēslu.

Es arī varu pateikt vienu piemēru par teritoriju, kurai diezgan tuvu dzīvoju, – tas ir Alsungas pagasts, tāpēc es diezgan droši – par 90 procentiem – varu pateikt: ja Alsungas pagasts, uz kura iedzīvotāju interesēm šobrīd atsaucas, paliks viens pats, tad pēc 3–4 gadiem šie paši iedzīvotāji teiks, ka viņi to ļoti nožēlo, jo patiesībā viņiem Kuldīgas novadā ir daudz lielākas attīstības iespējas nekā vienā atsevišķā pagastā.

Tādēļ es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu un tomēr nonākt pie tā, ka mēs varam lemt par kritērijiem un arī par karti kopumā… ka jūs varat nolemt par karti kopumā šeit – Saeimā.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Ir pienācis laiks pārtraukumam. Ņemot vērā to, ka ir pieteikušies vēl divi debatētāji, acīmredzot debates mēs turpināsim pēc pārtraukuma. Lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm!

Kamēr tiek apkopoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Oskaram Spurdziņam.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde notiks pēc 5 minūtēm komisijas telpās.

Sēdes vadītājs.

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Paldies.

Augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Inta Feldmane, Andris Bērziņš (LPP/LC), Aigars Štokenbergs, Boriss Cilevičs, Ingrīda Circene, Ina Druviete, Dzintars Jaundžeikars, Jānis Klaužs, Visvaldis Lācis, Leopolds Ozoliņš, Aigars Kalvītis, Karina Pētersone, Anta Rugāte un Inese Šlesere.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

 

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpināsim Saeimas sēdi.

Es atgādinu, ka mēs šobrīd skatām darba kārtības 24.punktu – likumprojektu “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā par šo likumprojektu referē deputāts Oskars Spurdziņš, un mēs pirms pārtraukuma pārtraucām debates. Šobrīd debatēs vārds deputātam Ingmāram Līdakam.

I.Līdaka (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es tā mazliet neizprotu Tautas partijas milzīgo uztraukumu un rūpi, ka varbūt tomēr Brigmaņa kunga priekšlikums netiks pieņemts.

Patiesībā jau Zalāna kungs lieliski pateica, ka daža pašvaldība ļoti rūgti nožēlos, ka nebūs apvienojusies, nebūs lielāka novada sastāvā. Taču man atkal šķiet tā: nu kāpēc gan Zalāna kungs tā nožēlo? Vai viņš būtu tik labs cilvēks? Vai viņam tik ļoti rūpētu šo nepaklausīgo pašvaldību iedzīvotāju liktenis? Nu droši vien jau ne. Un līdz ar to, tā kā es nesaskatu tādu variantu, ka šī jauno novadu karte būtu kaut kas galīgs, klintī iecirsts un nemaināms, tad es te neredzu šķēršļus. Lai paliek šīs mazās pašvaldības, kuras negrib apvienoties, tām nāksies nožēlot. Iedzīvotāji redzēs, ka lielie novadi dzīvo daudz labāk. Tad nu šie iedzīvotāji, protams, izdarīs pareizu izvēli nākamajās pašvaldību vēlēšanās vai varbūt aiznākamajās, ievēlēs tādus savus priekšstāvjus, kuri pēc tam nobalsos par vēlmi apvienoties lielā novadā. Es šeit neredzu nekādu problēmu.

Un līdz ar to, protams, arī man Brigmaņa kunga ierosinājums šķiet daudz, daudz pieņemamāks, jo, ja nu mēs pieņemam, ka pašvaldību iedzīvotāji ir kā tādi mazi bērni, kuri neizdarīs pareizo secinājumu, kamēr nebūs, teiksim, mēli vai roku pielikuši pie krāsns durtiņām, nu tad ļausim viņiem pielikt šo roku pie karstām plīts durtiņām, apdedzināties un pēc tam pieņemt pareizo lēmumu!

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debatēs vārds deputātam Guntim Eniņam, otro reizi.

G.J.Eniņš (ZZS frakcija).

Cienītie kolēģi! Es esmu tādu garāku mūžu dzīvojis un piedzīvojis trīs atbrīvošanas. Pirmā atbrīvošana bija 1940.gadā. Bet ceturto reizi es atbrīvojos pats kopā ar savu tautu 1991.gadā. Un es domāju, ka no šā brīža mēs esam brīvi, mēs varam, kā gribam… izstāties no kolhoza… kas gribēja, palika kolhozā. Varēja… drīkstēja bez bailēm izstāties no partijas un dibināt jaunas partijas, biedrības dibināt. Tā ir tā brīvība, ka cilvēks var darīt, kā grib, pats izlemt, ar ko savienoties un no kā atvienoties.

Bet šodien es sāku šaubīties, vai tā brīvība ir tāda īsta brīvība, un man jāturpina tas, ko teica kolēģis Ingmārs Līdaka… Nu, ja tu esi… ja tas ir sliktāks ceļš, tad dzīve to parādīs. Un es nedaudz brīnos arī par “Jauno laiku”, bet, ja es tā labi padomāju, tad es nebrīnos. Nu, tur ir ļoti simpātiski, zinoši cilvēki Sociālo un darba lietu komisijā, viņi tās lietas saprot. Bet viņi ir rīdzinieki! (No zāles dep. K.Leiškalns: “Kampars jau nav nekāds rīdzinieks!”) Nu tātad – ko var aktieri un diktori, un kultūras darbinieki, ko viņi… Es atvainojos, cienījamās kundzes, jūs tomēr neorientējaties jautājumos par lauku dzīvi tā. Ļaujiet saprast… Tomēr zemnieki ir tuvāki laukiem, tomēr viņi vairāk saprot. Es, lai gan esmu rīdzinieks, visas savas brīvās dienas esmu pavadījis laukos un arī tās lietas daudzmaz saprotu. Te Zalāna kungs sacīja draudoši, ka Alsunga pēc diviem trim gadiem nožēlošot, ka nav iestājusies. Kāpēc viņai jānožēlo? Kāpēc tāds uzstādījums? Kāpēc šī reforma nevar turpināties savā attīstībā? Kāpēc ir viens tāds bļāviena gads, un viss cauri? Un ja reforma nav 15 gadus… pārmet mums, ka, redziet, 15 gadus… kuri te nu vainīgi ir… nu, slikti tad tā reforma ir veidota…

Sēdes vadītājs.

Eniņa kungs, jūsu runas laiks ir beidzies!

G.J.Eniņš.

…slikti par to aģitēts. Tātad tai jāturpinās sakarīgi un uz brīvprātības pamatiem, uz brīvības pamatiem.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debatēs vārds deputātam Paulam Putniņam.

P.Putniņš (ZZS frakcija).

Godāto priekšsēdētāj! Godātie kolēģi un cienītās kolēģes!

Kamēr mēs no vienas vai otras frakcijas runājam konstruktīvi un argumentējam savu pārliecību, tikmēr viss ir labi. Bet es satrūkos tajā brīdī, kad Kampara kungs šeit tribīnē stāvēja. Un es pēkšņi ieraudzīju divas ideoloģijas. Kampara kungs, ja jūs pārstāvat “Jauno laiku”, tas ir diezgan briesmīgi! Jo jūs faktiski pateicāt tādu domu, ka reformu vajagot nogrūst stūrī, jo visiem ir apnicis, visi domā, ka tik kā nebūt ātrāk galā nonākt. Tieši tā jūs teicāt. Un tā ir briesmīga ideoloģija.

Un Brigmaņa kunga priekšlikumā (es vēl starpbrīdī pārlasīju) ir ļoti konstruktīvi salikts viss, kas ir nepieciešams. Mums ir jāvedina cilvēki domāt, jāvedina cilvēki izvēlēties, uzņemties atbildību. Ne vienmēr iznāks no tā lietišķs, labs rezultāts. Bet mēs stāvam pavisam citā ideoloģijā attiecībā pret savu sabiedrību, attiecībā pret savu tautu.

Kolēģi! Domājiet paši par to, jo tas tā negaidīti parādījās mūsu Saeimā, mūsu parlamentā, – divi šādi domu gājieni. Es negribu te pat pieskarties… Zalāna kungs ir amatpersona, augsta, un viņa draudus šīm mazajām pašvaldībām, kuras pašas izdarījušas savu izvēli, es negribu komentēt… Tās, kas Satversmes tiesā meklē palīdzību, tās 34… Bet tomēr tā ir sava doma. Varbūt kādreiz tā būs arī kļūdaina, bet tā ir sava doma, sava pārliecība. Un tas mums jāstimulē un jāvedina cilvēki domāt un uzņemties atbildību pašiem.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debatēs vārds deputātam Augustam Brigmanim, otro reizi.

A.Brigmanis (ZZS frakcija).

Paldies tiem kolēģiem, kas savās uzrunās atbalstīja manu priekšlikumu. Paldies tiem kolēģiem arī par kritiku.

Es gribētu runāt galvenokārt tikai par vienu lietu – kliedēt vienu mītu, ko šīs reformas piekritēji izvirza bezmaz kā stūrakmeni. Lūk, ir tie ļaunie pašvaldību vadītāji, kas grib sēdēt un pie saviem mīkstajiem krēsliem turēties, un ir tā apmātā tauta, kuras viedoklis, kā saka, netiek ņemts vērā. Ka tie grib iet uz šo saulaino tāli. Ka, lūk, viņi grib iet iekšā tajos lielajos novados, bet tie ļaunie pašvaldību vadītāji ir tie, kas viņiem neļauj šo izvēli izdarīt.

Un, lai man neļautu sameloties, šeit ir Gunārs Laicāns. Mēs ar viņu kopā bijām Vecumniekos. Un es uzdevu šo jautājumu… Zalāna kungs, man uz galda ir no Priekuļiem un no Amatas vairāki tūkstoši iedzīvotāju parakstu – kā šobrīd pieņemts runāt, ar visiem personas kodiem. Es prasu: “Zalāna kungs, ja es šo sarakstu jums nolikšu priekšā, jūs ņemsiet vērā šo pašvaldību viedokli?” Ko atbildēja Zalāna kungs? Skaidri un saprotami: “Nē! Nē!” Tātad ne jau tie iedzīvotāji tur kaut ko viņam izšķir, nedz arī to izšķir šo pašvaldību viedoklis. Galvenais ir tas: tikai dūrei ir spēks, un tikai balsošanas mašīnai ir spēks.

Kolēģi, es gribu pateikt skaidri un gaiši. Vēlreiz paldies par jūsu viedokli, par jūsu domām. Būsim saprātīgi, lemsim par to, kā mums tālāk dzīvot! Lūdzu, atbalstiet šo priekšlikumu, kas ietver sevī brīvprātības principu novadu veidošanā! (Aplausi.)

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debatēs vārds deputātam Dzintaram Ābiķim, otro reizi.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Lāča kungs! Pasakiet man, kas ir pašvaldības neatkarība! Jūs teicāt, ka pašvaldībām ir jābūt suverēnām. Mēs esam – es vēlreiz atkārtoju! – vienota valsts. Un Brigmaņa kungam es saku: protams, es ticu, ka tā nebūs, bet pieņemsim, ka jums atnesīs 4000 Zilupes iedzīvotāju parakstus, ka viņi vairs nevēlas būt šinī administratīvi teritoriālajā vienībā, ko sauc par Latviju. Un arī tad jūs to ņemsiet vērā? Tā ka komisijas priekšlikumā ir sabalansētas pašvaldības iedzīvotāju intereses un valsts intereses, kuras, nedod Dievs, kādā atsevišķā gadījumā var atšķirties.

Sēdes vadītājs.

Paldies. Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā deputāts Spurdziņš vēlas ko piebilst?

O.Spurdziņš.

Kolēģi, par dažām lietām. Šeit jau nav runa par bailēm vai atvienošanos. Šeit ir runa par principiem. Un komisija tomēr vairāk atbalstīja to principu, ko piedāvāja Kampara kungs. Mēs to juridiski precizējām. Tas ir princips, ka novadu administratīvo teritoriju nosaka Saeima, likumdevējs mūsu valstī, un dara to pēc atbilstošiem kritērijiem, kādi ir; tie nav vis, kā Brigmaņa kungs teica, mistiski, bet tie ir daudzus gadus debatēti, analizēti un zinātniski pierādīti. Pēc tiem tad Saeima to arī nosaka, ņemot vērā pašvaldību vēlmes, jo ir arī izņēmuma gadījumi valstī, kā jūs saprotat. Tādēļ jāskata ir 11., 12., 13. un 14.priekšlikums kopumā.

Atbilde Čepānes kundzei. Nē, mēs tā nedomājam! Jo arī jūs jau ļoti labi zināt, bet maldināt klausītājus, ka Satversmes tiesa izskata… Bet izskata ne jau to, vai būt novadiem vai ne, bet to, vai ir ievērota procedūra šo novadu veidošanā. Par to jau ir runa!

Kas attiecas uz to suni, Laicāna kungs. Tas suns jau piecpadsmit gadu laikā ir sācis smirdēt diemžēl.

Es aicinu neatbalstīt deputāta Brigmaņa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. – deputāta Augusta Brigmaņa priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 27, pret – 39, atturas – 14. Priekšlikums nav atbalstīts.

Godātie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis 11 deputātu parakstītu iesniegumu ar lūgumu pēc balsojuma par 11.priekšlikumu nolasīt balsojuma rezultātus.

Rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Labdien, augsti godātie deputāti!

Balsojuma motīvs ir 11.priekšlikums: “par” nobalsoja 27 deputāti – Andris Bērziņš (ZZS), Guntis Blumbergs, Vilnis Edvīns Bresis, Augusts Brigmanis, Valērijs Buhvalovs, Vladimirs Buzajevs, Ilma Čepāne, Gundars Daudze, Guntis Jānis Eniņš, Pēteris Hanka, Sandra Kalniete, Andis Kāposts, Gunārs Laicāns, Visvaldis Lācis, Ingmārs Līdaka, Miroslavs Mitrofanovs, Jakovs Pliners, Pauls Putniņš, Anna Seile, Juris Sokolovskis, Dagnija Staķe, Jānis Strazdiņš, Kārlis Šadurskis, Viktors Ščerbatihs, Staņislavs Šķesters, Pēteris Tabūns un Gunārs Upenieks.

“Pret” nobalsoja 39 deputāti – Valērijs Agešins, Dzintars Ābiķis, Māris Ārbergs, Aija Barča, Uldis Briedis, Juris Dalbiņš, Jānis Dukšinskis, Jānis Eglītis, Inta Feldmane, Sergejs Fjodorovs, Aleksandrs Golubovs, Māris Grīnblats, Dzintars Jaundžeikars, Jānis Klaužs, Ivans Klementjevs, Vents Armands Krauklis, Māris Kučinskis, Jānis Lagzdiņš, Kārlis Leiškalns, Leons Līdums, Anatolijs Mackevičs, Aleksandrs Mirskis, Sergejs Mirskis, Vineta Muižniece, Vitālijs Orlovs, Vaira Paegle, Raimonds Pauls, Dzintars Rasnačs, Ivans Ribakovs, Artūrs Rubiks, Anta Rugāte, Oskars Spurdziņš, Jānis Šmits, Aigars Štokenbergs, Dainis Turlais, Jānis Tutins, Jānis Urbanovičs, Nils Ušakovs un Ērika Zommere.

Atturējās 14 deputāti – Solvita Āboltiņa, Silva Bendrāte, Juris Dobelis, Sergejs Dolgopolovs, Uldis Ivars Grava, Valdis Ģīlis, Artis Kampars, Arturs Krišjānis Kariņš, Andrejs Klementjevs, Sarmīte Ķikuste, Atris Pabriks, Imants Valers, Dzintars Zaķis un Ausma Ziedone-Kantāne.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Turpinām ar 12.priekšlikumu.

Vārds Oskaram Spurdziņam.

O.Spurdziņš.

12. – deputātu Šķestera un Kāposta priekšlikums. Neguva Saeimas komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Vārds deputātam Staņislavam Šķesteram. Šķestera kungs nevēlas debatēt… Jūs prasāt balsojumu? Šķestera kungs lūdz balsojumu par 12.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. – deputāta Šķestera un deputāta Kāposta priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 40, atturas – 18. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš.

13. – deputāta Kampara kunga priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iestrādāts komisijas priekšlikumā – 14.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

14. – ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst… Es atvainojos, Šķestera kungs vēlas runāt par 14.priekšlikumu.

Sākam debates. Debatēs vārds deputātam Staņislavam Šķesteram.

S.Šķesters (ZZS frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Šis faktiski ir ļoti nozīmīgs priekšlikums, jo šeit, kā jau es minēju iepriekš un kā teica arī kolēģi, jautājums ir par kritērijiem, pēc kādiem veidojas novadu administratīvās teritorijas. Ja 8.pants stājas spēkā ar likuma spēkā stāšanās dienu, tad automātiski visi šie kritēriji attieksies uz jau esošajiem vai arī uz tiem novadiem, kuri tiks izveidoti.

Mēs nevarētu piekrist šiem kritērijiem. Kā es jau minēju, šeit noteikumus nedrīkstētu mainīt spēles laikā. Pašvaldības, izveidojot novadus, pamatojās uz Administratīvi teritoriālās reformas likumu, kur šādi kritēriji vispār nebija iekļauti. Un tāpēc 8.panta trešais, ceturtais un piektais punkts nav atbalstāms, jo tādā veidā mēs faktiski pārskatām visu jau esošo Ministru kabinetā apstiprināto karti. Un tātad reāli… Mēs skatījāmies komisijā: tad, kad bija šis kritērijs vēl augstāks no ministrijas puses – ka šo iedzīvotāju skaits var būt mazāks nekā 5000 –, tādas kopumā vēl bija 28 pašvaldības... Tie ir jau uz šodienu izveidotie novadi, kuri pēc šiem kritērijiem vairs nevarētu būt novadi.

Un vēl viens jautājums, ja runājam par šiem iedzīvotājiem. Tur, 3.punktā, arī ir pateikts – 4000 pastāvīgo iedzīvotāju. Īsti arī nav skaidrs, kas ir tie pastāvīgie iedzīvotāji. Mums ir pilsoņi, nepilsoņi un citas kategorijas... Nu labi, tā ir tehniska kategorija, es saprotu, to var labot.

Otra lieta. 4.punktā ir pateikts, ka šajā administratīvajā teritorijā ir ciems, kurā ir vairāk nekā 2000 pastāvīgo iedzīvotāju, vai pilsētas. Tad arī šis kritērijs, ka 2000… šodien, skatot jau esošo karti, nerunāsim par tām pašvaldībām, kuras ir Satversmes tiesā iesniegušas pieteikumu… tad reāli šīs daudzās pašvaldības neiztur šo kritēriju.

Un trešais – attāluma kritērijs, ka infrastruktūras centram jāatrodas... ka šis rādiuss nepārsniedz 50 kilometrus. Faktiski arī šis kritērijs, es domāju, nav ņemams nopietni, jo faktiski tiek piemērots šis kritērijs tieši esošajai situācijai, ja mēs saglabājam, teiksim, to, ka ir šie 4000 iedzīvotāju un 2000 iedzīvotāju ciemi.

Tātad, es domāju, šie kritēriji nav pieņemami, tie jāizņem no likuma ārā. Taču, ja mēs tomēr gribam ieviest šos kritērijus, tad tie varētu stāties spēkā pēc jaunajām pašvaldību vēlēšanām, pēc 2009.gada 6.jūnija, un reāli tad veidot jau tos jaunos novadus, kur pašvaldības gribēs apvienoties; teiksim, varētu pieņemt varbūt šādus kritērijus vai arī citus kritērijus, bet uz šo periodu mēs šo pantu nevarētu atbalstīt. Mēs jūs lūgtu, kolēģi, arī neatbalstīt šo pantu... šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debatēs vārds deputātam Visvaldim Lācim.

 

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamais priekšsēdētāja kungs! Es lūdzu jūs tomēr neteikt, ka es nerunāju par lietu, jo es runāšu par lietu. Šoreiz es runāšu ļoti īsi. Es atgādināšu, ka 2006.gadā, kad es šeit, būdams galīgi jauns deputāts, ienācu, es aizstāvēju “Jauno laiku” tajā sakarā, ka viņi bija ar mieru ieiet valdībā, bet viņi teica: “Mēs pieturamies pie viena principa.” Un tikai tas bija šķērslis, bet prese un visi pārējie, arī kolēģi šeit, Saeimā, darīja ļoti nepareizi – uzbruka “Jaunajam laikam”. Bet tā taču ir ļoti laba lieta, ja vispār politiskajai partijai ir pastāvīgs princips!

Un šoreiz atkal es nāku tribīnē, lai atbalstītu Staņislava Šķestera priekšlikumu. Un atkal prese pārmet, sevišķi spēcīgi šoreiz pārmet Zemnieku savienībai, ka, lūk, viņi grib gāzt valdību, viņi iespītējas, it kā nebūtu neviena motīva, lai tā dēvētā laucinieku partija aizstāvētu lauku iedzīvotāju intereses. Un arī šajā Šķestera runā es saskatu – vērtēju to kā laucinieks, kā īsts laucinieks – nu, Šķesters vēl ilgāk ir nodzīvojis pagastā nekā es –, ka Zemnieku savienība nemaz citādāk nevar rīkoties: viņiem ir princips, viņi aizstāv lauku intereses, un viņiem tas jādara. Un šajā gadījumā, saprazdams, ko Šķesters saka, es esmu kopā ar viņiem un atbalstu Šķestera priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debates beidzam. Vai komisijas vārdā deputāts Spurdziņš vēlas ko teikt?

O.Spurdziņš.

Jā. Es vēlos piebilst, ka komisija patiešām ļoti rūpīgi sagatavoja šo priekšlikumu, tas ir viens noslēgts priekšlikums šajā koncepcijā. Un komisijas vairākums pieņēma šo redakciju. Bet Šķestera kungs nepateica līdz galam, 4.punktā ir arī izņēmuma gadījumi atrunāti. Kā jau es minēju savā iepriekšējā uzstāšanās reizē, protams, komisija saprot Latvijas situāciju, redz Latvijas karti šodien un tāpēc piedāvā arī izņēmuma gadījumus Saeimai, bet tas, nepārprotami, ir jādara Saeimai – mūsu valsts likumdevējam.

Paldies. Un es lūdzu akceptēt 14. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas pārdomāto priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 56, pret – 20, atturas – 3. Priekšlikums atbalstīts.

O.Spurdziņš.

15. – deputātu Šķestera un Kāposta priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts 17.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Juridiskā biroja 16.priekšlikums arī ir daļēji atbalstīts un iestrādāts 17. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

17. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Deputātu Šķestera un Kāposta 18.priekšlikums ir daļēji atbalstīts, to iestrādājot 34.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš 19.priekšlikumā guva komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Tieslietu ministra Bērziņa 20.priekšlikums ir daļēji atbalstīts, iestrādājot to 21. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Savukārt 21. – atbildīgās komisijas priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

Arī reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Zalāna 22.priekšlikums guva atbalstu. Tas ir daļēji atbalstīts un precizēts komisijas 23.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Tātad 23. – komisijas priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Tieslietu ministra Bērziņa 24.priekšlikums tika daļēji atbalstīts, to iestrādājot 26. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Līdzīgi arī ministra Zalāna kunga 25.priekšlikums tika atbalstīts, to iestrādājot 26.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

26. – komisijas priekšlikums – guva atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Ministra Bērziņa kunga 27.priekšlikums daļēji atbalstīts, to iestrādājot 28. – komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

29. – tieslietu ministra Bērziņa kunga priekšlikums. Neguva komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Ministra Zalāna kunga 30.priekšlikums daļēji atbalstīts, to iestrādājot 31. – komisijas priekšlikumā, kas guva atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Zalāna viedoklis daļēji atbalstīts 32.priekšlikumā un iestrādāts 34. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Tāpat arī Bērziņa kunga 33.priekšlikums daļēji atbalstīts, to iestrādājot komisijas 34., atbalstītajā, priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

35. – reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, to iestrādājot 36. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

36. – komisijas priekšlikums – guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Juridiskā biroja 37.priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iestrādāts 38. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

Atbalstīts arī 39. – deputāta Kampara kunga priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Atbalstīts arī Juridiskā biroja 40.priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Un 41. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Atbalstu guva arī Juridiskā biroja 42.priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Netika atbalstīts deputātu Šķestera un Kāposta 43.priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates. Debatēs vārds deputātam Staņislavam Šķesteram.

S.Šķesters.

Cienījamie kolēģi! Šis priekšlikums ir saistīts ar pašvaldību budžetiem, jo, izveidojot jaunos novadus, faktiski novados iekļāvās pagasti vai arī pilsētas ar dažādu finansiālo stāvokli, dažādiem budžetiem. Vienas pašvaldības saņem atbalstu no pašvaldību izlīdzināšanas fonda, un ir pašvaldības, kuras dotē… kuras iemaksā šajā fondā. Ir arī šī vidējā zona, kur pašvaldības, kuras ne maksā, ne ņem no šā pašvaldību izlīdzināšanas mehānisma.

Tāpēc šis priekšlikums ir tāds, lai nepasliktinātu situāciju budžetos šajos jaunajos novados. Mūsu priekšlikums ir šāds: ja pēc novada pašvaldības izveidošanas tās budžeta ieņēmumi ir mazāki nekā novadu veidojošo pašvaldību budžetu summa novada izveidošanas gadā, tad turpmākajos gados novada pašvaldībai Ministru kabineta noteiktā kārtībā piešķir dotāciju šīs starpības izlīdzināšanai. Tāpēc tas ir domāts, lai nepasliktinātu esošo situāciju pašreiz šajās teritorijās, jauno novadu teritorijās. Un, es domāju, kamēr nav pieņemts jaunais pašvaldību finanšu izlīdzināšanas mehānisms, būtu jāpastāv tādai kārtībai, ka šīs teritorijas arī tīri finansiāli nezaudē.

Es lūgtu atbalstīt mūsu priekšlikumu… 43.priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debatēs vārds deputātam Artim Kamparam.

A.Kampars (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Cienītie kolēģi! Šī ir tā situācija, kad Šķestera kungam ir absolūta taisnība. Tātad mēs labi zinām, ka pamatmērķis reformai ir tiešām un pēc būtības uzlabot iedzīvotāju situāciju – pakalpojumu pieejamību jaunajos novados. Un, ņemot vērā to, ka novadi ir dažādi un ka kopā reizēm ar pilsētām, kuras šobrīd maksā izlīdzināšanas fondā un kurām tiks pievienotas varbūt vairākas pašvaldības, kas šobrīd tiešām varbūt nav ar tik lielu rocību, tad kopumā kāds varbūt būs tiešām liels zaudētājs. Un es esmu dziļi pārliecināts, ka tām pilsētām, kuras šobrīd uzņemas šo ļoti smago lomu, teiksim, veidot lielus, spēcīgus novadus, šo pilsētu iedzīvotājiem nevajag būt ķīlniekiem un nevajag būt tiem, kuri no reformas zaudē.

Līdz ar to, godātie kolēģi, šis princips, ka pēc reformas jaunajiem novadiem ieņēmumi nevar būt mazāki kā pirms reformas novadu pašvaldību ieņēmumu summa, ir absolūti atbalstāms. Vienīgi šajā situācijā, balstoties uz Juridiskā biroja argumentiem, tiešām šī nav īstā vieta, kur to minēt.

Tas, ko es gribētu no Saeimas augstās tribīnes teikt: manuprāt, šis princips ir viens no pašiem galvenajiem priekšnosacījumiem, lai reforma veiksmīgi turpinātos. Un mēs zinām, ka viens no svarīgākajiem likumiem, kurš vēl būtu Saeimā jāizskata saistībā ar reformu, ir Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likums. Un šī nu ir tā vieta, kur mums gan ministrija, gan arī citi pārstāvji apsolīja, ka šis princips tiks iestrādāts.

Tātad, ticot šo augsto amatpersonu solījumiem, ka šis princips tiks iestrādāts atbilstošajos likumos, tiešām varbūt šeit, šajā likumā, tas nav īsti atbalstāms, bet princips kā tāds ir absolūti pareizs un vajadzīgs, kolēģi. Es ļoti, ļoti ceru, ka, atgriežoties pie šā likuma, kas pie mums drīz tiks izskatīts, mēs visi šo atcerēsimies. Ļoti aicinu Šķestera kungu aktīvi debatēt un iesniegt šajā likumā tieši tādu pašu priekšlikumu, ko mēs noteikti tur atbalstīsim. Šķestera kungs, šoreiz diemžēl šī nav īstā vieta... īstā vieta un laiks.

Sēdes vadītājs.

Paldies. Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā Spurdziņa kungs ko piebildīs?

O.Spurdziņš.

Mēģināšu īsi. Kampara kungs faktiski jau pauda komisijas principiālo viedokli, ka šādai pieejai ir vieta mūsu koncepcijā par teritoriāli administratīvo reformu. Taču šeit Šķestera kungs un Kāposta kungs ir starp rozīnēm iemaisījuši plūmi. Tas nozīmē, ka šā piedāvājuma pareizā vieta, protams, ir Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likums, kur par to būtu jārunā. Šeit nav īstā vieta! Bet tas nav tikai solījums, Kampara kungs! Mēs esam to iestrādājuši arī mūsu komisijas protokolā – tātad tas nav pazudis.

Šajā gadījumā es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu šajā likumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 43. – deputātu Šķestera un Kāposta priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 44, atturas – 18. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš.

Atbalstīts tika arī 44. – Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

Arī 45. – Juridiskā biroja priekšlikums – komisijā guva atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

Tāpat arī 46. – Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

47. – deputāta Kampara kunga priekšlikums – daļēji atbalstīts, to iestrādājot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas 48.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Savukārt 48.priekšlikums guva komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Netika atbalstīts Šķestera un Kāposta kunga 49.priekšlikums, jo citos likumos mēs esam par termiņiem lēmuši citādi. Līdz ar to šie termiņi būtu saskaņojami. Tādēļ šis priekšlikums neguva atbalstu komisijā.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates. Debatēs vārds deputātam Staņislavam Šķesteram.

S.Šķesters.

Kolēģi, šis priekšlikums ir ļoti saistīts ar mūsu tālāko jautājumu par reģionālajām pašvaldībām. Likumprojektā ir pateikts, ka līdz 2010.gada 31.septembrim sagatavo un iesniedz Saeimā likumprojektu par apriņķu administratīvajām teritorijām, par apriņķu administratīvajiem centriem.

S.Šķesters.

Mūsu priekšlikums: šis termiņš ir pagarš, tāpēc šo termiņu vajag saīsināt līdz šā gada 31.decembrim. Tātad būtu jāiesniedz likumprojekts par apriņķu administratīvajām teritorijām un par apriņķu administratīvajiem centriem. Jo, atklāti sakot, šodien skatot daudzus jautājumus, kas saistīti ar rajonu reorganizācijas lietām, mēs jūtam, ka daudzas funkcijas, daudzas lietas mums nav kam īsti nodot. Tās, kas ir saistītas, teiksim, ar rajonu pašvaldību likvidāciju.

Tādējādi, ja mēs skaidri zinātu, kādi ir šie apriņķi, kādas ir to funkcijas, kādi ir pienākumi, kādi ir finansējumi, tad mēs skaidrāk arī varētu tālāk risināt jautājumu par rajonu reorganizāciju. Un arī pašvaldību vadītāji, novadu vadītāji un pašvaldību deputāti labāk zinātu, kā viņiem tālāk rīkoties, ja būtu skaidra pozīcija par apriņķiem.

Es saprotu, ka visi, arī daļa opozīcijas partneru un koalīcija, ir piekrituši, ka šie apriņķi būs, jo neviens nav teicis, ka to nebūs. Tātad es domāju, ka šis apriņķu likums jau sen ir izstrādāts, faktiski jau Kučinska laikā, kad viņš bija ministrs, un es domāju, ka tas neprasīs lielu gudrību, lai mēs varētu šajā kopējā kontekstā šo apriņķu likumu iesniegt Saeimā, sākt par to debatēt. Un tad mēs būtu skaidrākā pozīcijā, skaidrāka būtu virzība, kādas funkcijas mēs varētu deleģēt šim apriņķim. Jo šodien atklāti izkristalizējās tāda tendence, ka faktiski rajona funkcijas lielā mērā mēģina pārņemt valsts pārvalde. Tātad atkal kārtējo reizi varas centralizācija, teiksim, darbavietu likvidācija reģionos. Tādā veidā mēs visas lietas kārtosim tikai Rīgā.

Es tomēr lūgtu jūs tiešām paātrināt šo procesu, lai tiešām šis likumprojekts par apriņķiem nonāktu Saeimā ātrāk un lai mēs ātrāk varētu strādāt pie šā jautājuma.

Un tad nu es lūgtu jūs tomēr atbalstīt manu priekšlikumu, jo tas arī nemaksā neko. Tas vienkārši saīsinātu mūsu laiku un radītu lielāku skaidrību par pašvaldību, otrā līmeņa pašvaldību, turpmāko likteni.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies. Debates beidzam.

Komisijas vārdā – deputāts Spurdziņš.

O.Spurdziņš.

Es jau teicu, ka tas ir saskaņojams ar citu likumu attiecīgo terminējumu, un šajā gadījumā komisija, protams, arī vēlētos ātrāku šo Saeimā redzēto likumprojektu iesniegšanu no valdības puses, taču mēs esam jau fiksējuši, ka apriņķi iesniegs zināmā laikā. Mēs gaidām tomēr kvalitatīvu, nevis sasteigtu likumprojektu.

Un es lūdzu tomēr šajā gadījumā neatbalstīt šo deputātu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 49. – deputātu Šķestera un Kāposta priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 42, atturas – 17. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš.

50. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Guva atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Lūdzu akceptēt likumprojektu “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 55, pret – 21, atturas – 7. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

O.Spurdziņš.

Mēs komisijā vienojāmies, ka tas varētu būt šā gada 17.oktobris.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Staņislavam Šķesteram!

S.Šķesters.

Jā. Sakarā ar to, ka šis likumprojekts tiešām ir ļoti nozīmīgs visai mūsu sabiedrībai, valstij, es lūgtu pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz šā gada 31.oktobrim.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi, tātad mums ir divi priekšlikumi. Komisijas priekšlikums: priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 17.oktobris. Un deputāta Šķestera priekšlikums: priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 31.oktobris.

Saskaņā ar Kārtības rulli mums ir jābalso vispirms par tālāko termiņu, garāko termiņu. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai par priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums” trešajam lasījumam tiktu noteikts 31.oktobris! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 39, atturas – 14. Priekšlikums nav atbalstīts. Līdz ar to spēkā ir īsākais termiņš – 17.oktobris.

Godātie kolēģi! Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedriskajām vajadzībām – Dienvidu tilta pār Daugavu 3.kārtas būvniecībai”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Skatām likumprojektu Nr.833/Lp9, dokumentu Nr.2808. Likumprojektu ir sagatavojusi Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija. Juridiskā komisija izskatīja šo projektu un uzklausīja visas ar to saistītās puses, gan konkrēto zemes īpašnieku, gan Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas pārstāvjus un Rīgas domes pārstāvjus, gan arī būvniecības projekta realizētājus, un jāteic, ka komisija atzina, ka likums ir, pirmkārt, virzāms steidzamības kārtā.

Otrkārt, saskaņā ar Satversmes 105.pantu, protams, īpašniekam pienākas taisnīga atlīdzība, un, ja īpašnieks nevienojas ar Rīgas domi jeb, pareizāk sakot, Rīgas dome ar īpašnieku, tad tas ir risināms tiesas ceļā, un tiesai būtu jābūt tai, kas nosaka, cik liels apmērs ir taisnīgai atlīdzībai. Mēs arī komisijas sēdē… es personīgi ieteicu Rīgas domei vadīties pēc Kultūras ministrijas pieredzes, kad sākotnēji bija problēmas Nacionālās bibliotēkas būvniecības sakarā, taču tika rasts kompromiss ar īpašniekiem un tika izmaksāta taisnīga atlīdzība.

Noslēdzot šo ziņojumu, informēju, ka komisijā, protams, bija dažādi viedokļi, taču vairākums atbalstīja to domu, ka likumprojekts jāvirza un ka vienkārši nav cita risinājuma šai problēmai.

Līdz ar to komisijas vārdā aicinu atzīt likumprojekta steidzamību.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedriskajām vajadzībām – Dienvidu tilta pār Daugavu 3.kārtas būvniecībai”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – 26, atturas – 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Dz.Rasnačs.

Komisija aicina pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedriskajām vajadzībām – Dienvidu tilta pār Daugavu 3.kārtas būvniecībai” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 55, pret – 14, atturas – 12. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un datumu, kad Saeimas sēdē likumprojekts tiks izskatīts otrajā lasījumā.

Dz.Rasnačs.

Aicinu noteikt šā gada 6.oktobri par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un šā gada 9.oktobri – par dienu, kad varētu izskatīt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Andis Kāposts.

A.Kāposts (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu “Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā” (likumprojekts Nr.565/Lp9).

Komisija ir saņēmusi četrus priekšlikumus.

1.priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates. Debatēs vārds deputātam Jakovam Plineram.

J.Pliners (PCTVL frakcija).

Godātie deputāti! Mēs lieliski saprotam, ka Eiropas Parlamenta vēlētāju loka paplašināšana uz nepilsoņu rēķina, kuri sastāda tikai 20 procentus Latvijas iedzīvotāju, principiāli neietekmēs vēlēšanu rezultātus. Šajā gadījumā ievēlētie deputāti vienkārši uzmanīgāk izturēsies arī pret šīs savu vēlētāju daļas vajadzībām.

Lūk, piemēram, veicis pārbaudi par Latvijas sagatavotību iestājai Eiropas Savienībā un apkopojis pārbaudes rezultātus, Eiropas Parlaments rekomendēja Latvijai sekojošo (citēju): “Eiropas Parlaments aicina Latvijas varas institūcijas virzīt uz priekšu naturalizācijas procesu un uzskata, ka par ieguldījumu šajā virzībā varētu kalpot minimālās valodas zināšanas prasības, kas tiek izvirzītas veciem ļaudīm; aicina Latvijas varas pārstāvjus pārvarēt sabiedrībā pastāvošo šķelšanos un sekmēt nepilsoņu patiesu integrāciju, nodrošinot vienlīdzīgas tiesības izglītībā un iespējas iekārtoties darbā; piedāvā Latvijas varas pārstāvjiem paredzēt piešķirt nepilsoņiem, kuri ilgu laiku ir dzīvojuši Latvijā, iespēju piedalīties vietējo pašvaldību vēlēšanās.” Citāta beigas.

Kādēļ par šīs rekomendācijas izpildīšanu necīnās nedz Rihards Pīks, nedz Aldis Kušķis, nedz Inese Vaidere, nedz Roberts Zīle?… Kādēļ no deviņiem deputātiem no Latvijas Eiropas Parlamentā valsts godu šajā jautājumā aizstāv tikai viena vienīga – Tatjana Ždanoka? Acīmredzot tādēļ, ka šajā kompānijā viņa ir vienīgais nesavtīgais cilvēks, kas gatavs aizstāvēt to cilvēku intereses, kuriem ir liegta iespēja balsot personīgi gan par viņu, gan par viņas pārstāvēto partiju.

Varam arī kā piemēru ņemt to faktu, ka no 80 ierobežojumiem, kuri ir nepilsoņiem un kurus konstatēja un saskaitīja Latvijas Cilvēktiesību komiteja, 17 gadījumos kāda konkrēta priekšrocība tiek dota ne tikai Latvijas pilsoņiem, bet arī ārvalstniekiem, Eiropas Savienības pilsoņiem. Vēl vairāk! Nav zināms neviens gadījums, kad kādas no privilēģijām saskaņā ar kārtējo regulu vai direktīvu būtu kļuvušas pieejamas ne tikai Eiropas Savienības pilsoņiem, bet arī Latvijas nepilsoņiem. Turklāt starp šiem 17 gadījumiem lielākā daļa ir tādu, ka – līdzīgi, kā tas ir ar nepilsoņiem, – kādas konkrētas tiesības tiek atņemtas alkoholiķiem, narkomāniem, psihiski slimajiem, teroristiem un naidīgo (pēc likumdevēja domām) organizāciju biedriem, kuri ir Latvijas pilsoņi.

Šī situācija ir apkaunojoša Latvijai, jo priekšrocības, kas tiek dotas ārvalstniekiem salīdzinājumā ar vietējiem iedzīvotājiem, ir raksturīgas vāji attīstītām koloniālām valstīm. Tā apkauno arī pašu Eiropas Savienību, jo demokrātiskā ideja par visu Eiropas Savienības pilsoņu vienlīdzību, lai kur arī tie atrastos, Latvijas gadījumā pārvēršas par farsu. Eiropas Savienība gāja pretim deputātes no Latvijas Tatjanas Ždanokas prasībām un nodrošināja Latvijas un Igaunijas nepilsoņiem brīvu pārvietošanos visā Eiropas Savienības teritorijā. Šāda rīcība viennozīmīgi demonstrē tā fakta atzīšanu, ka mūsu, Baltijas, nepilsoņi, kuri pārsvarā ir slāvu izcelsmes, ir tādi paši pilntiesīgi savējie, Eiropas Savienības ļaudis, kādi ir ar visām tiesībām apveltītie Eiropas Savienības pilsoņi, latvieši un igauņi. Tātad dot viņiem Eiropas Savienības līmenī balsstiesības, kuras ārpus Latvijas teritorijas viņiem jau tā ir pašvaldību līmenī, – tas būtu nākamais loģiskais solis.

Aicinu nebaidīties un balsot “par”! Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debatēs vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Dāmas un kungi! Šā gada 11.septembrī Saeimas Prezidijs, trīs Saeimas komisijas un daudzi Saeimas deputāti tieši uz ielas saņēma 18 sabiedrisko organizāciju vēstuli. Tās saturs pārsvarā attiecas uz nepilsoņu pielaišanu pašvaldību vēlēšanās, bet arī par Eiropas Parlamenta vēlēšanām tur šis tas tika minēts, proti (citēju): “2009.gada 6.jūnijā Latvijā vienlaikus notiks pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Šajās vēlēšanās ir tiesības kandidēt ārzemniekiem, ES pilsoņiem, kuru uzturēšanās stāžs Latvijā ir 10 mēneši, un balsot ārzemniekiem, ES pilsoņiem, kuru uzturēšanās stāžs Latvijā ir trīs mēneši. Tajā pašā laikā šādu tiesību nav Latvijas nepilsoņiem, kuri sastāda gandrīz pusi no Latvijas mazākumtautībām. Apmēram viena trešdaļa Latvijas nepilsoņu ir dzimuši Latvijā. Pārējiem nepilsoņiem vidējais uzturēšanās stāžs Latvijā ir aptuveni četrdesmit gadu.

Gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, ka Latvijai pienākošos vietu skaits Eiropas Parlamentā ir proporcionāls tās pastāvīgo iedzīvotāju skaitam. Divus no deviņu deputātu mandātiem Latvija saņem uz nepilsoņu rēķina. Mēs pieprasām izskatīt jautājumu par nepilsoņu pielaišanu dalībai Eiropas Parlamentā un visu pastāvīgo iedzīvotāju – pašvaldību vēlēšanās.” Citāta beigas.

Šo vēstuli parakstījušo skaitā ir arī baltkrievu savienības Latvijā, ukraiņu biedrību apvienības Latvijā, krievu sabiedrības Latvijā, Latvijas krievu kopienas, Latvijas krievu kopienas apvienotā kongresa vadītāji un tādas organizācijas, kura apvieno dažādas neslāvu minoritāšu organizācijas, tas ir, mazākumtautību sabiedrisko organizāciju apvienības “Sadraudzība”, vadītāji.

Tātad jūsu priekšā ir visu Latvijas mazākumtautību organizētās daļas – 40 procentu Latvijas iedzīvotāju – viedoklis. Tādēļ mēs arī pieprasām, lai šis PCTVL frakcijas personā paustais gandrīz 1 miljona cilvēku priekšlikums tiktu nopietni un vispusīgi izskatīts.

Dāmas un kungi! Ja jau ir runa par diviem Eiropas Parlamenta deputātu mandātiem, kurus Latvija saņem uz nepilsoņu rēķina, tad ļaujiet jūs iepazīstināt ar bezpilsonības situāciju ES ietvaros. Man to būs vieglāk izdarīt nekā pārējiem 99 deputātiem, jo es jau astoņus gadus uzturu privātu saraksti ar Latvijas valdību sakarā ar savas klientes, nepilsones, lietu, kas tiek izskatīta Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Kā tas bija arī gadījumā ar “Latvenergo”, kad 5 miljoni latu pazuda kaut kur tālajās Seišelu Salās (tos pārsūtīja no vienas ielas puses uz otru), mēs sarakstāmies caur Strasbūru – un tikai angliski.

Pēdējais sveiciens no Godmaņa kunga man pienāca pagājušajā nedēļā, un tajā starp pārējām pusotra simta lappusēm bija arī nepieciešamie statistikas dati. Tiesa gan, tie bija dati tikai par 19 valstīm no 27, bet visas lielās valstis tur bija iekļautas. Lūk, uz 2006.gada beigām ES dzīvoja 547 830 nepilsoņi, no tiem 72 procenti – Latvijā, bet, ja ņem kopā ar Igauniju, tad sanāks arī visi 93 procenti. Starp citu, septembrī arī Igaunijas parlaments apsprieda tieši jautājumu par pašmāju nepilsoņu pielaišanu Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Kā jums tas labi zināms, pašvaldību vēlēšanās Igaunijas nepilsoņi balso jau kopš 1993.gada.

Šodien mums ir iespēja pārspēt gausos mūsu brāļus igauņus un aicinu balsot “par”.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debatēs vārds deputātam Valērijam Buhvalovam.

V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).

Cienījamie kolēģi! Latvijas nepilsoņi Eiropas Savienībā tika uzņemti kopā ar pilsoņiem, bet viņiem nebija tiesību paust savu viedokli attiecīgajā referendumā. Taču ir bijis arī tieši pretēji.

1991.gada 3.marta referendumā viņiem bija iespēja paust savu viedokli jautājumā par Latvijas neatkarību, un daudzi no viņiem balsoja “par”; daudzi balsoja arī par tiem Augstākās padomes deputātiem, kuri pēc tam atņēma viņiem visas politiskās tiesības. Iespējams, ka tiem, kuri toreiz balsoja par Tautas fronti, arī vajadzēja atņemt politiskās tiesības, kuras šie ļaudis bija tik neprātīgi izmantojuši.

Bet atkārtošu to vēlreiz: par Latvijas iestāšanos ES nepilsoņi nekādu atbildību nenes. Tādēļ tā nebūtu taisnīga lieta – atņemt viņiem politiskās tiesības vēl arī Eiropas Parlamenta vēlēšanās.

Mēs nebūtu iniciējuši Saeimā šā jautājuma izskatīšanu, ja ārvalstniekiem netiktu dotas tiesības balsot par Latvijas kandidātu sarakstiem. Šie ārvalstnieki nav pat spējīgi sameklēt Latviju pasaules kartē vai uz globusa. Ja mēs vēlamies būt konkurētspējīgi un panākt, lai vārds “Latvija” no Eiropas Parlamenta tribīnes tiktu izrunāts ar cieņu, iesākumā mums būtu jāiemācās cienīt pašiem sevi. Nedrīkstētu nostādīt pašmāju nodokļu maksātājus zemāk par ārvalstniekiem. Savulaik Eiropas Parlaments bija piedāvājies atzīt par Eiropas Savienības pilsoņiem visus pastāvīgos iedzīvotājus neatkarīgi no tā, vai viņiem ir vai nav kādas konkrētas Eiropas valsts pilsonība. Vēl vairāk! Šo ideju dažādos variantos Eiropas Parlaments turpina izskatīt.

25.septembrī Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju par ikgadējo debašu, kas notiek brīvības, drošības un tieslietu jomā, rezultātiem. Rezolūcija satur virkni rekomendāciju Eiropas Komisijai un ES Padomei.

Vienā no šīm rekomendācijām tika ieteikts nostiprināt likumā ilggadējo iedzīvotāju, kuri nav ES pilsoņi, tiesības balsot Eiropas līmeņa un vietējās vēlēšanās. Pēc labējo frakciju iniciatīvas šī rekomendācija tika nodota atsevišķai balsošanai ar mērķi to izslēgt. Diemžēl viņiem to izdevās panākt, turklāt tikai ar 16 balsu pārsvaru… no 750 balsīm. No Latvijas deputātiem par atbalstu rekomendācijai par balsstiesību paplašināšanu iestājās tikai Tatjana Ždanoka.

Aicinu jūs atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debates beidzam. Vai komisijas vārdā deputāts Kāposts vēlas ko piebilst?

A.Kāposts.

Komisijas vārdā aicinu respektēt komisijas viedokli un neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 63, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Kāposts.

2. – apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums – arī netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates. Debatēs vārds deputātam Visvaldim Lācim. Jūs esat nospiedis pogu. (No zāles dep. V.Lācis: “Atvainojiet!”) Es saprotu, ka deputāts Lācis tomēr nevēlas uzstāties debatēs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 6, pret – 57, atturas – 16. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Kāposts.

3.priekšlikums arī netika atbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Deputāts Tabūns tomēr vēlas debatēs runāt. Sākam debates. Debatēs vārds deputātam Pēterim Tabūnam.

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Kļūdas ir jāatzīst, un kļūdas ir jālabo. Un, lūk, mēs esam nonākuši līdz šim priekšlikumam, ko piedāvā apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, lai labotu kļūdu, kas tika pieļauta toreiz, kad pieņēmām likumu par Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Toreiz tika pieļauta ārkārtīgi liela kļūda – demokrātija tika pārprasta, un, lūk, piemērs tam ir tās nepatikšanas (ja gribat, tā var apzīmēt), ko Eiropas Parlamentā ir ienesusi Ždanoka. Lūk, tāpēc, ka atļāvām piedalīties vēlēšanās, tas ir, būt ievēlētiem Eiropas Parlamentā tiem, kuri, kā rakstīts mūsu, “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, priekšlikumā, pēc 1991.gada 13.janvāra darbojušies PSKP, LKP, Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās nodaļās. Vai tad tagad mēs neredzam, ka toreiz pieļāvām kļūdu? Toreiz mēs, “tēvzemieši”, apelējām pie “Jaunā laika” sirdsapziņas un sapratnes, diemžēl mums neizdevās, un tieši ar viņu balsīm toreiz tika panākts, ka tiem, kuri cīnījās pret Latvijas neatkarību, aizstāvēja okupācijas režīmu, tagad ir tiesības piedalīties Eiropas Parlamenta darbā. Un tā nu ir noticis. Vēl vairāk! Tagad jau mēs zinām, ka Rubiks kandidēšot arī Eiropas Parlamenta vēlēšanās (No zāles dep. A.Rubiks: “Pilnīgi pareizi!”). Redziet, kāds spīdeklis mūs gaida Eiropas Parlamentā! (No zāles: “Tā ir politiska reklāma!”) Un mēs arī ļoti labi zinām, ka pārējie 8 deputāti vienu lielu daļu no sava darba velta tam, lai apkarotu šo vienu, kura praktiski cīnās un dara visu, lai apkaunotu Latviju.

Cienījamie kolēģi! Vai patiešām mēs neesam to sapratuši? Vai patiešām draudi Latvijai vairs nepastāv? Vai okupācijas sekas ir likvidētas? Vai nav Krievijas “piektās kolonnas” Latvijā – un tā tālāk, un tā joprojām –, kas šo ideoloģiju nes un potē ne tikai Latvijā?

Mēs šodien zinām, mēs dzirdam, kā šis kreisais flangs šodien uzstājās ar savām prasībām, kas faktiski ir pretkonstitucionālas, un nepārtraukti, dienu no dienas, bombardē mūs, traucē Saeimas darbu un prasa lietas, ko nepieļauj Konstitūcija. Saprotiet!

Un vai tad tagad mēs nelabosim šo kļūdu? (No zāles: “Nelabosim!”) Vai tad ļausim Ždanokai blakus sēdēt vēl Rubikam? Vai nepietiek? Nu taču atjēdzieties, cilvēki mīļie, latvieši! Nu kur tad mēs nonāksim, ja tik tālu un tādā veidā mēs izprotam demokrātiju?

Lūdzu, atbalstiet mūsu priekšlikumu, un labosim šo ļoti lielo toreiz pieļauto kļūdu!

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debatēs vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Kolēģi! Es aicinu tiešām, Plinera vārdiem runājot, nebaidīties un balsot “par”. Nebaidīties no tās pašas Ždanokas, jo es saprotu, ka šodien jūs te sākāt ar savu priekšlikumu jau viņas priekšvēlēšanu kampaņu, jo viņai nu ir parādījies nopietns konkurents – Alfrēds Rubiks no cita saraksta. Viņi būs dažādos sarakstos. Bet ne jau par to ir šis stāsts.

Stāsts ir par to, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielā palāta ir lēmusi par to, ka Ždanokas prasība pret Latvijas valsti ir bijusi nepamatota jautājumā par ierobežojumiem kandidēt pašvaldību vēlēšanās. Un man šķiet, ka tas ir ļoti nopietns arguments, uz kuru mēs varam balstīties arī turpmāk, ja šāda tiesvedība būs par šiem ierobežojumiem. Šie ierobežojumi ir tikpat pamatoti, un ne velti tie paši, kuri ir pret šiem ierobežojumiem, teica, ka Babītes pagasta deputāts nevarot būt lielāks drauds valstij kā Eiropas Parlamenta deputāts. Tā ka viņi paši praktiski… Tā ka praktiski, Plinera vārdiem runājot, Ždanokai būtu jāierobežo tiesības kandidēt. Un ne jau tikai viņai, bet visām tām personām, kuras konkrētajā laikā ir darbojušās pret Latvijas valsti.

Vai mēs esam aizmirsuši janvāra barikāžu dienas, un vai mēs esam aizmirsuši draudīgās augusta puča dienas? Vai tiešām mums ir tik īsa atmiņa? Un skatīsimies to arī kontekstā ar nesenajiem notikumiem Gruzijā! Ja mēs pirms tam dzīvojām ilūziju pasaulē, tad šodien mēs dzīvojam jau citā realitātē.

Tāpēc aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā deputāts Kāposts vēlas ko piebilst?

A.Kāposts.

Komisijas lēmums bija neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 23, atturas – 37. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Kāposts.

Arī 4. – apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums – netika atbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 16, pret – nav, atturas – 42. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Kāposts.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A.Kāposts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – šā gada 13.oktobris.

Sēdes vadītājs.

Kurš oktobris, es atvainojos?

A.Kāposts.

13.oktobris.

Sēdes vadītājs.

13.oktobris. Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts “Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sakarā ar iespējamu pretlikumīgu un neētisku rīcību tieslietu sistēmā ziņojums”.

Komisijas vārdā – Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Tā kā jums visiem bija pieejams ziņojuma teksts, es atļaušos tikai paskaidrot dažas tēzes.

Komisija tika izveidota pagājušā gada 6.septembrī, un tās veidošanas formālais iemesls bija atklātībā parādījies izdevums “Tiesāšanās kā ķēķis”, kurā bija publicētas it kā notikušas sarunas starp tiesnešiem un advokātiem. Tā kā daudziem šķita ļoti interesanti šādas sarunas apspriest Saeimas līmenī, tad tiešām arī šāda komisija tika nodibināta.

Šīs komisijas sastāvā bija visi, kas to vēlējās, kā savu frakciju pārstāvji – pa diviem no katras frakcijas. Laika gaitā viens otrs neizturēja, aizgāja no komisijas. Viens otrs izturēja līdz galam. Šie uzvārdi ir pieejami tekstā.

Uz kuru pusi vajadzēja virzīties komisijai savā darbā? Rakņāties pa desmit gadus veciem notikumiem un tēlot prokurorus vai tomēr ar savu darbu palīdzēt atrast Saeimas vietu tiesu varas sistēmas pilnveidošanā? Šinī sakarā arī bija jāaicina eksperti, vadošie eksperti mūsu valstī: gan Augstākās tiesas priekšsēdētājs, gan ģenerālprokurors, tieslietu ministrs un tā tālāk.

Vēl viena īpatnība komisijas darbā, ko daudzi noliedza un negribēja dzirdēt, bija tā, ka minētajā izdevumā publicētās telefonsarunas bija nelikumīgi noklausītas. Sarunu oriģinālteksti nebija pieejami. Bija tikai tulkojumi – tātad savā laikā no latviešu valodas uz krievu valodu, pēc tam atkal no krievu uz latviešu valodu. Neskatoties uz to, viens otrs ļoti nopietni skatījās uz šiem materiāliem.

Tad mums vēl vajadzēja, protams, iedziļināties arī tajā stāvoklī, kādā atradās sabiedrība tanī laikā. Bija zināma ažiotāža. Ģenerālprokuratūra izveidoja īpašu darba grupu, kura ņēmās ap šīm lietām. Iesaistījās arī Augstākā tiesa un tā tālāk.

Tiesneši pat izveidoja savu Ētikas komisiju, un Saeima šo normu iekļāva likumā “Par tiesu varu”. Diemžēl ne sevišķi labas kļuva viena otra advokāta un tiesneša attiecības, un vēl šobaltdien viens otrs izsakās, ka tās ir kļuvušas formālas un ir notikusi pilnīga atsvešināšanās.

Taču komisija savā darbā vērtēja arī to, kas noticis pēc tā laika, kad tika minētas šīs te telefonsarunas – starpību starp Latvijas tiesu sistēmu 1996.–2000.gadā un šodien. To, ka ir pieņemti vairāki ļoti nozīmīgi procesuālie likumi – Civilprocesa likums, Administratīvā procesa likums, Kriminālprocesa likums un tā tālāk.

Bez tam ir divas dažādas juristu paaudzes, kas ir iesaistītas tiesu varas sistēmā. Tām ir dažāds laiks, kad tika iegūta izglītība, kad tika iegūtas pamatzināšanas, kad tika iegūta prakse.

Un tas viss ir jāņem vērā, veidojoties tālāk tiesu varas sistēmai.

Un tāpēc parādījās arī jautājums: vai tiesu varas sistēmai ļaut rīkoties kā pašregulējamai vai tur nepārtraukti no malas iejaukties?

Šķiet, ka pareizākais ir nostiprināt tās struktūras, kas ir pašā tiesu varas sistēmā, kā, piemēram, Tiesnešu disciplinārlietu kolēģiju, kā, piemēram, Tiesnešu kvalifikācijas kolēģiju un tamlīdzīgas lietas, ar novērotājiem, kuriem dot lielākas pilnvaras.

Bez tam ir ļoti nopietni pārskatāms tiesnešu vecuma cenza jautājums, lai nebūtu šīs milzīgās starpības starp beidzēju, kas beidz augstskolu 23 gadu vecumā, un 30 gadu vecumu, no kura tikai viņš var kļūt par tiesnesi. Līdz ar to šeit varētu runāt par nepieciešamību radīt jaunu amatu – jaunākā tiesneša amatu, kas varētu būt kā pārejas amats šim augstskolas beidzējam, un tāpat pilnīgāk izskatīt tiesneša palīga funkcijas.

Protams, jautājums ir ļoti nopietns, ja mēs runājam par profesionālo ētiku, bet šeit, šķiet, ir ļoti svarīgi tas, ka šie ētikas spriedumi, šī attieksme pret ētiku, ir vienāda. Tai jāmēģina būt vienādai gan no tiesnešu, gan no advokātu, gan arī no prokuroru puses. Līdz ar to, neapšaubāmi, būtu vēlamas kopīgas mācības, kopīgas apspriedes, lai varētu šos standartus noapaļot.

Vēl varētu runāt par problēmām, kas skar lietu izskatīšanas laiku, kas skar tiesu spriedumu atklātību, izveidot vienotu datubāzi, kas ļautu tiem, kuri to vēlas, pieiet pat pirmās instances spriedumiem.

Tāpat varētu paskatīties, ko likumos pamainīt, ja ir šaubas par tiesneša objektivitāti; piemēram, likuma “Par tiesu varu” 14.pantā papildināt pirmo teikumu, kur varētu uzsvērt to, ka tiesnesis vai tiesneši informē procesa dalībniekus par attiecībām ar kādu no pusēm.

Un es nevaru nepieskarties vēl vienu reizi šim jautājumam, kas daudzus komisijas locekļus ļoti uztrauc, – tās ir tās pašas nelikumīgi noklausītās telefonsarunas, jo es gribētu uzsvērt vienu. Diemžēl Latvijā nav izteikta prakse, kas pilnīgi noliegtu šo nelikumīgo telefonsarunu izmantošanu tiesas procesos.

Un tad var parādīties kāda sūdzība Eiropas Cilvēktiesību tiesā, un es gandrīz vai paredzu, ka tādā gadījumā sūdzētājs uzvarēs, jo Eiropas Cilvēktiesību tiesa noteikti pievērsīs uzmanību šādām iespējamām atkāpēm no likuma.

Es negribētu, ka mēs pārvēršam savu attieksmi pret tiesu varu par politisku izrādīšanos, par kaut kādu svētuļu un godīgo tēlošanu, jo, godīgi sakot, aptuveni gada laikā es redzēju, kurš strādā, kurš nestrādā, kurš vēlas izcelties un pamācīt citus, pats lāgā nesaprazdams, ko saka. Diemžēl tādas attiecības šad un tad komisijā bija, bet tiesības izteikties ir katram bijušas, tiesības iesniegt ierosinājumus ir katram bijušas, un līdz ar to es ceru, ka vairāk vai mazāk liela daļa darba ir padarīta un ir neliels ieskats arī nākotnē, ko turpmāk vajadzētu darīt.

Tā ka es to stundu, kas man bija paredzēta ziņojumam, krietni saīsināju, cerēdams, ka jūs esat paši izpētījuši iesniegtos materiālus.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Sākam debates. Debatēs vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi un Saeimā esošie juristi! Es ceru, ka vismaz jūs esat izlasījuši šo ziņojumu.

Es domāju, ka šeit, ja mēs vērtējam šo ziņojumu ar jurista aci, ir fundamentāli “atklājumi” tiesību zinātnē.

Un sāksim ar atsevišķām šā ziņojuma “pērlēm”.

Proti, 3.lapaspusē ir teikts, ka pēc augstākminētās publikācijas parādīšanās tās negatīvais iznākums bija attiecību pasliktināšanās ar tiesu varas profesijām. Pēc vairāku ekspertu domām, attiecības starp advokātiem un tiesnešiem kļuva redzami saltas ar savstarpējām aizdomām un piesardzību. Vēl šobaltdien skan šādi vārdi: “Tiesnešu un advokātu attiecības ir kļuvušas formālas, notikusi pilnīga atsvešināšanās, kas grauj arī tiesību teoriju.”

Es nezinu, kādu tiesību teoriju šajā jomā autors ir domājis. Vai šajā gadījumā šī tiesību teorija ir tāda, ka tiesnešiem un advokātiem vajadzētu ķēķī dzert tēju vai kafiju?

Nākamais “atklājums” ir 4.lapaspusē. Autors uzsver, ka jāatceras, ka tiesu varas likumu tapšanu Latvijā ir ietekmējusi citu valstu, īpaši ASV, pieredze. Es domāju, ka ar jurisprudenci saistītie zina, ka tas ir pilnīgi aplams apgalvojums. Mums nav zvērināto tiesas un tamlīdzīgi.

Nākamais apgalvojums: nevajadzētu pieļaut tādus gadījumus, ka uz amatpersonas vietu virza tādu cilvēku, no kura kāda iestāde gribētu tikt vaļā.

Godātie kolēģi! Likums “Par tiesu varu” paredz prasības tiesnešiem, un arī Prokuratūras likums paredz, kādas ir prasības tiesnešiem.

Un nākamais. 5.lapaspusē autors uzdod jautājumu (citēju): “Vairākkārt sabiedrībā izskan viedoklis, ka tiesas spriedums ir nelikumīgs. Šādi apgalvojumi neatbilst likumam. Likums “Par tiesu varu” nosaka, ka spēkā esošais spriedums ir ar likuma spēku. Vai drīkst apgalvot, ka spēkā esošais un izpildītais spriedums ir nelikumīgs? Kurš ir tiesīgs tā izteikties? Nedrīkst būt tāds stāvoklis, ka sabiedrība ir pārliecināta, ka Latvijas valstī paliek spēkā nelikumīgi spriedumi.” Tajā pašā laikā nākamajā lapaspusē viņš apgalvo, ka procesos pavīd arī gadījumi, kad rodas tā saucamie likumīgie, bet faktiski netaisnīgie spriedumi.

Nākamais, manuprāt, ir vispār juridiskā absurda kalngals. Autors apgalvo, ka reizēm nākas secināt, ka dažs labs jurists ir iesaistījies kādu politisko vai ekonomisko, reizēm savstarpēji saistītu, grupu cīņās, tāpēc ir jāpievērš īpaša uzmanība tām tiesību normām, kas ir divdomīgi interpretējamas.

Nu, godātie kolēģi, nav tādas divdomīgas interpretācijas metodes! Tiesību teorijā ir zināms, kādas ir interpretācijas metodes.

Nākamais, ko es tomēr gribētu atbildēt autoram. Viņš izvirza jautājumu par to, ka ir jābūt skaidrībai, cik tālu var sniegties oficiālas iestādes tiesības pārkāpt pilsoņu konstitucionālās tiesības. Es gribētu teikt, ka šeit nevis pārkāpt šīs te tiesības, bet saskaņā ar 116.pantu mēs zinām, kādos gadījumos šīs konstitucionālās tiesības, tostarp 96.pantā minētās tiesības, var ierobežot. Un tas, proti, ir citu cilvēku tiesību interesēs, lai aizstāvētu demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību.

Šajā ziņojumā ir bezgala daudz vēl arī citu interesantu apgalvojumu. Piemēram, autors uzsver, ka krimināllietās trešdaļa no lietu atlikšanas iemesliem ir tieši advokāta neatrašanās uz vietas. Kurā vietā neatrašanās uz vietas – zālē, savā darbavietā vai mājās? Vai vēl kādā citā vietā?

Es esmu pārliecināta, ka tiešām tas ir autora darbs. Bet vismaz tiem kolēģiem, kas ir šajā komisijā, jau gan vajadzēja izlasīt, pirms šo pētījumu vai ziņojumu paraksta.

Es šeit redzu, ka zālē ir no “Dadža” Ruģēna kungs… es pievērstu viņa uzmanību šīm “pērlēm”, kas šajā ziņojumā ir minētas.

Bez tam es arī palūgšu “Jurista Vārdam” publicēt šīs komisijas ziņojumu un pēc tam lūgšu izteikties sabiedrībā pazīstamus juristus par šā ziņojuma saturu.

Paldies, kolēģi! Es katrā ziņā tādu ziņojumu nevaru atbalstīt. Laika trūkuma dēļ es vairāk par to nevaru runāt, bet domāju, ka minētais jau bija pārliecinošs, lai jūs saprastu, kādā līmenī šis ziņojums ir uzrakstīts.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Pirms es debatēs dodu vārdu deputātam Artim Pabrikam, es gribētu jūs informēt, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis divus identiska satura iesniegumus, katru ir parakstījuši 10 deputāti. Ir priekšlikums turpināt Saeimas sēdi bez pārtraukuma, līdz tiek izskatīti visi darba kārtības jautājumi. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Debatēs vārds deputātam Artim Pabrikam.

A.Pabriks (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, dāmas un kungi! Tas ir jocīgi, bet šis ir otrais gadījums, kad es šodien esmu tribīnē, un man patiesībā ir jāatgādina jums par budžetu, jo šajā konkrētajā gadījumā mēs izskatām divus jautājumus: viens jautājums ir par šīs komisijas saturu, par ko runā pašreiz, bet tūlīt pēc tam būs jautājums par komisijas formu. Es domāju, ka šis ir visspilgtākais piemērs, kā apstākļos, kad mēs atrodamies sliktā ekonomiskā situācijā, kad mēs visus aicinām taupīt naudu, mēs patiesībā cenšamies pievērt acis uz to, ka mēs ražojam kaudzēm bezjēdzīgus papīrus ilgā laika periodā un patiesībā neviens pret to neiebilstam.

Es uzskatu, ka mēs nevaram apstiprināt ne šo ziņojumu, ne šīs komisijas tālāko darbu, jo tas ir principiāls jautājums, kā rādīt paraugu citiem. Tā ir vienkārši veltīga laika šķērdēšana un veltīga līdzekļu šķērdēšana. Un jūs visi to zināt! Arī tie, kas balsos “par”, to ļoti labi zina. Un man ir žēl par to.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam.

Vai deputāts Dobelis vēlas komisijas vārdā kaut ko teikt?

J.Dobelis.

Abi divi debatētāji diemžēl demonstrēja likumu nezināšanu, jo nav jābalso par ziņojumu (No zāles dep. J.Pliners: “Tur nav par ko balsot!”). Tik daudz jau nu gan vajadzēja saprast.

Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Šī komisija ir vienīgā parlamentārās izmeklēšanas komisija, un, ja tā nebūtu bijusi, tad, es domāju, būtu kādas piecas sešas citas bijušas. Tā ka tas ir tikai ietaupījums, nevis zaudējums. Es domāju, komisijas darbs turpmāk tikai ietaupīs līdzekļus, jo mūsu darbā iecerēts tā virzīties, lai mēs samazinātu to slodzi, kas ir tiesu varas sistēmai.

Tā ka to kritiku, ko es te dzirdēju, es ar tādu skumju smaidu uzklausīju, jo minētajai kritiķei bija tiesības veselu gadu komisijā strādāt. Šā gada laikā netika iesniegts absolūti neviens priekšlikums. Arī mana ziņojuma teksts ir jau vismaz trīs nedēļas visiem zināms un pazīstams.

Tā ka paldies par kritiku!

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Nākamais darba kārtības punkts – lēmuma projekts “Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sakarā ar iespējamu pretlikumīgu un neētisku rīcību tieslietu sistēmā darbības laika pagarināšanu”.

Vai komisijas vārdā runās Dobeļa kungs? Jā.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Godīgi sakot, runāšu pavisam īsi. Mēs nezin kādēļ esam piemirsuši, ka mūsu valstī ir trīs varas, un tas ir skaidri pateikts likumā “Par tiesu varu”: ir lēmējvara, ir izpildvara, un ir tiesu vara.

Mums kaut kā nesanāk normāla sadarbība starp šīm varām, un mūsu uzdevums būtu šo sadarbību nostiprināt. Ne jau velti es runāju par Eiropas Cilvēktiesību tiesu un par lietām, kuras diemžēl mēs parasti zaudējam, vēršoties Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Ir jāizanalizē iemesli, kāpēc tas tā ir.

Tālāk. Ir vēl vairāki nopietni jautājumi, kas skar arī paredzamās izmaiņas dažos likumos, kuras var kaitēt tikai tiesu varas sistēmai, nevis otrādi.

Līdz ar to šķiet, ka būtu vēlams pagarināt komisijas darbu uz apmēram pusgadu, lai pieņemtu galasecinājumus visos attiecīgajos jautājumos.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Sākam debates. Debatēs vārds deputātam Ainaram Latkovskim.

A.Latkovskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Pagarināt vai nepagarināt? Pabrika kungs jau minēja budžetu. Es tikai gribu citēt vārdus, ko mūsu Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze teica piektdien, tiekoties ar streikojošajiem mediķiem un pedagogiem. Gundars Daudze teica viedus vārdus: “Nevaru apsolīt naudu, kuras man nav.” Bet vismaz 20 tūkstoši Gundaram Daudzem ir, jo tik daudz gada laikā izmaksā komisija, ko vada Dobeļa kungs. Juris Dobelis, tās priekšsēdētājs, katru mēnesi par savas komisijas vadīšanu saņem 200 latus (No zāles dep. J.Dobelis: “Tik daudz nav!”); viņa vietnieks, kurš ir izmeklētājs no Valkas, Vents Armands Krauklis, saņem 160 latus (No zāles: “Kauns, kauns!”). Katrs deputāts, to skaitā arī Latkovskis, saņem 21 latu par sēdes apmeklējumu. Komisijai pienākas arī sekretāre – arī tas ir pluss izdevumos. Tātad, Daudzes kungs, 20 tūkstoši jums ir! To es gribētu teikt arī Tautas partijas biedriem, jo finanšu ministrs ir viņu partijas biedrs. Tur pietiek līdzekļu, lai vismaz 17 medmāsām uz gadu palielinātu algu.

Es saprotu, Tabūna kungs nesen savā runā teica, ka ir jāatzīst savas kļūdas. Ir jāatzīst no opozīcijas puses, ka mēs kļūdījāmies, veidojot šo komisiju. Mēs nekad necerējām, ka pozīcija par šīs komisijas vadītāju ievēlēs Dobeļa kungu. Pati komisijas būtība ir diskreditēta, un tai principā nav jēgas. “Jaunā laika” abi deputāti – gan es, gan Solvita Āboltiņa – rītdien iesniegs iesniegumu par izstāšanos no šīs komisijas. Es aicinu arī citus opozīcijas deputātus pievienoties. Bet naudu var ietaupīt kaut vai 17 medmāsām. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debatēs vārds deputātam Vitālijam Orlovam.

V.Orlovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Godājamie deputāti! Es arī nolēmu atstāt komisiju… (Aplausi.) Un tam ir dažādi iemesli.

Es neredzu jēgu turpināt strādāt komisijā, kuru vada cilvēks, kurš ņirgājās tad, kad bija savākti paraksti. Es nevaru strādāt komisijā, kuru vada cilvēks, kuram ir tik zema uzticība gan Saeimā, gan ārpus Saeimas sienām. Es nevaru strādāt komisijā, kuru vada cilvēks, kurš var “iemarinēt”, “iesaldēt” jautājumu, nevis mēģina to risināt. Un tāpēc es uzrakstīju iesniegumu Saeimas Prezidijam un atstāšu komisiju. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātei Annai Seilei.

A.Seile (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie deputāti! Partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas deputāti vairs nepiedalās šīs komisijas darbā jau labu laiku, jo neredz tai jēgu. Šodien mūsu frakcijas deputāti aicina neatbalstīt parlamentārās izmeklēšanas komisijas tālāko darbību, taupīt Saeimas līdzekļus un arī nākamā gada budžetā neparedzēt tādus līdzekļus, kurus varētu veltīgi šķērdēt. Jo arī Saeimai ir jāiekļaujas vispārējā taupības programmā, un šeit nu būtu viens no tiem iemesliem, lai jau šā gada budžetu mēs varētu sataupīt, ja šī komisija pārstātu strādāt. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam.

Dobeļa kungs komisijas vārdā nevēlas neko piebilst. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sakarā ar iespējamu pretlikumīgu un neētisku rīcību tieslietu sistēmā darbības laika pagarināšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 41, pret – 39, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts – lēmuma projekts “Par Nacionālās drošības koncepcijas apstiprināšanu”.

Nacionālās drošības komisijas vārdā – deputāts Dzintars Jaundžeikars.

Dz.Jaundžeikars (LPP/LC frakcija).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Nacionālās drošības komisija atbilstoši Nacionālās drošības likumam izskatīja Nacionālās drošības koncepciju, kuru izstrādājis Ministru kabinets un kura ir apstiprināta Nacionālās drošības padomes 30.jūlija sēdē.

Šis dokuments bija pieejams jau ilgāku laiku, ar to varēja iepazīties, un šā dokumenta pamats ir… koncepcijas galvenais uzdevums būtībā ir noteikt iespējamā valsts apdraudējuma novēršanas stratēģiskos pamatprincipus, prioritātes un pasākumus. Un uz šā dokumenta pamata Ministru kabinets izstrādā Nacionālās drošības plānu, kurā noteiktas nākamā gada prioritātes valsts drošības stāvokļa uzlabošanai.

Komisijā arī šis dokuments nopietni tika izskatīts, un visi komisijas locekļi vienbalsīgi šo dokumentu atbalstīja. Un lūdzu arī Saeimu atbalstīt un apstiprināt šo dokumentu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Sākam debates. Debatēs vārds deputātei Sandrai Kalnietei. Kalnietes kundze, jūs gribat debatēt? Nu… es jums nupat devu vārdu.

S.Kalniete (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Es uzmanīgi izlasīju Nacionālās drošības koncepciju, un man likās, ka es pārceļos laikā atpakaļ vismaz par pusgadu, ja ne vairāk. Jo, šo dokumentu lasot, ir tāda sajūta, it kā notikumi Gruzijā vispār nebūtu bijuši. Jo pirmais koncepts: tiešu draudu Latvijai nav. Tam es principā varu piekrist.

Preambulā absolūti nav iezīmēta tā jaunā ģeopolitiskā situācija, kāda ir izveidojusies Eiropā pēc Krievijas agresijas Gruzijā, un es esmu pārliecināta no tām daudzajām sarunām, kas man ir bijušas ar ārvalstu deputātiem un militārajiem atašejiem, ka citu NATO dalībvalstu kancelejās vai militārās un stratēģiskās plānošanas birojos notiek ļoti nopietna nacionālo drošības koncepciju pārvērtēšana.

Mēs pieturamies pie tiem mūsu iepriekšējiem eiforiskajiem formulējumiem, ka Latvijā nekādu draudu nav, un tas ir apstākļos, kad Krievija par savu oficiālo politiku ir paziņojusi tiesības atbalstīt un aizsargāt savas valsts pilsoņus trešo valstu teritorijā, turklāt aizsargāt ar jebkuriem līdzekļiem.

Otrkārt, es gribētu pievērst uzmanību tam, ka šajā dokumentā runājam par sadarbību NATO ietvaros, runājam tikai par NATO aizsardzības spēju stiprināšanu, bet nerunājam par to, ka Latvijai ir nepieciešams nacionālais aizsardzības plāns; par to, kā NATO tiek īstenots dzīvē 5.pants; par to, kas un ko, un kad dara, kā konkrēti rīkojas sabiedrotie, kā tiek iedarbināts šis scenārijs tādas valsts aizsardzībai, kāda ir Latvija.

Es domāju, ka šajā koncepcijā būtu arī jānorāda nepieciešamība pastiprināt NATO personāla klātbūtni Latvijas teritorijā. Tas ir ļoti būtisks faktors mūsu drošībai.

Un es gribētu arī teikt, ka mūsu interesēs ir NATO paplašināšanās, taču arī šis aspekts ir palicis ārpus šā konceptuālā dokumenta ietvara. Mums būtu jāizsaka atbalsts Gruzijas un Ukrainas tālākajai virzībai uz NATO.

S.Kalniete.

Es ar lielu interesi izlasīju to nelielo rindkopu, kas ir veltīta jaunajiem riskiem un draudiem. Tas, kas tur ir pateikts par kiberdrošību, ir vienkārši smieklīgi: “…uzlabot atbildīgo valsts institūciju un drošības dienestu sadarbību”, “pilnveidot kritiskās infrastruktūras aizsardzības sistēmu…” Nesen Ārlietu komisijā mēs klausījāmies ziņojumu par kiberdrošību, kurā bija konstatēts, ka Latvijā apmēram 40 procenti no datubāzēm tiek uzskatītas par nedrošām. Valsts institūcijas, privātās institūcijas un militārās institūcijas sadarbojas vāji. Valstī nav noteikta atbildīgā persona, kas nospiež pogu un dod rīkojumu tajā brīdī, ja ir šis kiberuzbrukums. Šis algoritms, atbildības algoritms, nav skaidrs. Koncepcijā nav neviena vārda par nepieciešamību tādu izstrādāt. Un, manuprāt, virsotne visam – apstākļos, kad mēs uzskatām arī enerģētisko drošību par vitāli svarīgu kādas valsts attīstībai, šeit ir ierakstīts vienā no rindkopām pilnīgi skaidri: dabasgāzes kombinētā cikla elektrostacijas celtniecība. Un tas viss pēc tam, kad ir notikusi Krievijas agresija Gruzijā! Un turpat tālāk, lai cik absurdi tas izklausītos, ir teikts: nodrošināt Latvijas energoneatkarību.

Es uzskatu, ka šis dokuments ir pil­nīgs brāķis. Aicinu to atdot atpakaļ pārstrādāšanai, lai tas kļūtu atbilstīgs mūsdienu drošības situācijai Latvijā.

Atgriežoties vēl pie enerģētikas politikas, es gribētu novēlēt, lai mēs ierakstītu šajā dokumentā, ka Latvijas interesēs ir veicināt Eiropas Savienības kopējās enerģētiskās politikas izveidi.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debatēs vārds deputātam Andrim Bērziņam – Zaļo un Zemnieku savienība.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Kolēģi, jā, es runāšu ļoti īsi. Neapšaubāmi, komisija ir strādājusi, Jaundžeikara kungs ir strādājis. Bet es šo dokumentu varu uztvert tā, ka mans balsojums arī būs tikai konceptuāls. Jā, es neesmu pārliecināts. Varbūt es kļūdos. Kad jūs, kolēģi, būsiet šo dokumentu izlasījuši… Bet man šis dokuments atgādina rasolu: tur ir samests iekšā viss, kas ir iespējams. Un ja mēs šo dokumentu situācijā, par kādu mēs runājam un kāda veidojas… Vakar, kolēģi, mēs kopā atbraucām no Eiropas Padomes sēdes. Nav nemaz tik mierīgi ne Eiropā, ne pasaulē kopumā. Un, ja mēs iedosim iedzīvotājiem izlasīt šo dokumentu, es baidos, ka, izlasījuši šo dokumentu, viņi nesapratīs, par ko tur ir runa. Es ļoti ceru, ka to, ko teica Jaundžeikara kungs… ka pēc šā dokumenta taps atsevišķi ļoti konkrēti dokumenti katrā no institūcijām, kas atbild par to. Tāpēc mans balsojums konkrēti šodien… ne jau tāpēc, ka man tagad, uz šīs sēdes beigām, gribētos šausmīgi parunāties, un ne jau… (K.Leiškalns no zāles kaut ko saka.)… Tieši tā, Leiškalna kungs. Bet, runājot par šo dokumentu, jāteic, ka šis…

Sēdes vadītājs.

Runātājam nevajadzētu sarunāties ar zāli.

A.Bērziņš.

…šis dokuments skar katru no mums. Skar šīs valsts drošību. Es to varu nosaukt par traktātu. Traktātu par drošības draudiem, kurā ir iekšā viss, kas būtu iespējams: priede uzkrīt man uz galvas, naftas vads kaut kur plīst, notiek vēl kaut kas… Bet ko es darīšu vai ko darīs valsts tajā gadījumā, ja kaut kas šeit notiks?… Un, ja mēs šo dokumentu izšķirotu – kas pirmām kārtām var notikt šajā valstī un par ko mums ir jāuztraucas, un ko mēs darīsim, un kāds būs plāns? –, tad es šinī dokumentā to nesaskatu. Mans balsojums būs. Tas būs “par”. Konceptuāls. Tikai konceptuāls. Un es ļoti ceru, ka būs konkrēts, skaidrs dokuments, lai mēs saprastu, ko mums darīt. Es negribu, lai mēs jokotos ar drošību. Tikai tad, kad mums ieknābj kāds sēžamvietā vai uzsit pa galvu, mēs sākam skriet drusku ātrāk nekā citu reizi.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam.

Jaundžeikara kungs – komisijas vārdā.

Dz.Jaundžeikars.

Jā, pirmām kārtām arī ir jāuzsver, ka tas ir konceptuāls dokuments un to izstrādāja nevis Nacionālās drošības komisija, bet Ministru kabinets, un tas ir apstiprināts Nacionālās drošības padomē. Un uz šā pamata tiek izveidots Nacionālās drošības plāns, kurā liela daļa dokumentu un darbība ir klasificēta informācija. Un tādēļ jāizprot, ko var likt dokumentā un ko nevar.

Lūdzu apstiprināt šo dokumentu, jo komisijas locekļi, kas pārstāvēja gandrīz visas frakcijas, atbalstīja to.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Nacionālās drošības koncepcijas apstiprināšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 46, pret – 8, atturas – 18. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Līdz ar to visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti.

Šodien bija paredzēts izskatīt divus jautājumus jautājumu un atbilžu sēdē. Uz jautājumu, kas bija adresēts izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei, saņemtā atbilde iesniedzējus apmierina, tāpēc šis jautājums netiks skatīts.

Savukārt otrs – jautājums, kurš bija uzdots tieslietu ministram Gaidim Bērziņam, – tiek pārcelts uz nākamo ceturtdienu, jo Bērziņa kungs atrodas komandējumā un nevar ierasties uz sēdi, taču deputāti vēlas dzirdēt viņa atbildi.

Savukārt divi jautājumi ir iesniegti iekšlietu ministram Marekam Segliņam. Viens ir deputātu Plinera, Buzajeva, Buhvalova, Sokolovska un Mitrofanova jautājums “Par valodas eksāmenu personām, kuras pretendē uz pastāvīgo uzturēšanās atļauju”. Un otrs ir deputātu Kampara, Mūrnieces, Latkovska, Repšes un Āboltiņas jautājums “Par sodu politiku”. Abi šie jautājumi tiek nodoti iekšlietu ministram Marekam Segliņam.

Lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm!

Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Labdien, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Andris Bērziņš (LPP/LC), Boriss Cilevičs, Ingrīda Circene, Gundars Daudze, Ina Druviete, Jānis Dukšinskis, Jānis Šmits, Jānis Klaužs, Ivans Klementjevs, Vents Armands Krauklis, Leopolds Ozoliņš, Aigars Kalvītis, Karina Pētersone, Inese Šlesere, Gunārs Upenieks un Dzintars Zaķis.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Līdz ar to Saeimas 2008.gada 2.oktobra sēdi pasludinu par slēgtu.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!