• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par Baltijas asamblejas balvas kandidātiem literatūrā, mākslā un zinātnē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 9.10.2008., Nr. 157 https://www.vestnesis.lv/ta/id/182118

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par Dānijas parlamentāriešu vizīti Saeimā

Vēl šajā numurā

09.10.2008., Nr. 157

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par Baltijas asamblejas balvas kandidātiem literatūrā, mākslā un zinātnē

Baltijas asamblejas (BA) balvai literatūrā, mākslā un zinātnē no Latvijas šogad izvirzīti attiecīgi Knuts Skujenieks, Džemma Skulme un Mārtiņš Boiko. Kandidātus no vairāk nekā desmit pretendentiem izvirzīja BA balvas Latvijas nacionālā žūrija.

Ikgadējā BA balva ir nodibināta, lai sekmētu literatūras, mākslas un zinātnes attīstību Baltijas valstīs un novērtētu izcilākos sasniegumus minētajās jomās. Katras balvas apjoms ir 5000 eiro.

Starptautiskā žūrija par balvas piešķiršanu lems 14.novembrī Rīgā. Savukārt balvas pasniegs BA sesijā, kas no 4. līdz 6.decembrim notiks Vīlandē, Igaunijā.

Informācija par kandidātiem

Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) goda loceklis, dzejnieks un atdzejotājs Knuts Skujenieks BA balvai izvirzīts ar rakstiem astoņos sējumos. Šajos rakstos ir augstas raudzes dzeja, kuras nozīmīga daļa publicēta pirmo reizi. Īpaša vērtība iepriekš nepublicētajā dzejas daļā ir tiem dzejoļiem, kas tapa cietumā un Mordovijā, nometnē politieslodzītajiem, kur Knuts Skujenieks kā padomju disidents pavadīja septiņus gadus. Viens no sējumiem ir veltīts atdzejai, kuras spektrs ir ļoti plašs – no pasaules tautu folkloras līdz 20.gadsimta modernistiem. Īpaša vieta ierādīta arī tuvāko kaimiņu – lietuviešu un igauņu – dzejnieku darbu atdzejojumiem. Rakstos iekļauti arī divos iepriekšējos gados atsevišķi iznākušie krājumi “tagad es esmu aleksandrs” un “Mūsu dzīve nokalpotā”. Pirmais no tiem ir dzejnieka asprātības kalngals, otrais – mūsu dzejā unikāla liecība par vecumu, neparasta savā satriecošajā skaudrumā.

BA balvai mākslā izvirzīta LZA goda locekle, māksliniece Džemma Skulme par personālizstādi izstāžu zālē “Rīgas mākslas telpa”, ko atklāja Rīgā šā gada 10.martā. Šī bija ne tikai vērienīgākā mākslinieces personālizstāde, bet arī viens no nozīmīgākajiem šā gada kultūras dzīves pasākumiem Latvijā. Izstādē pārliecinoši manifestējās ekspresionisma glezniecības, latvisku simbolu un pasaules kultūras simbioze. Māksliniece nepārtraukti ir rūpējusies par latviešu mākslas augsto profesionālo līmeni, ko apliecinājusi izstādēs tuvu un tālu. Dž.Skulme visos laikos bijusi sabiedrībā labi atpazīstama, cienījama un harismātiska personība ar savu viedokli, ko ar apskaužamu drosmi paudusi visos laikos gan Latvijā, gan Baltijas telpā. Mākslinieces Dž.Skulmes personālizstāde izraisīja cieņu un apbrīnu, kā arī pārsteidza, apliecinot latviešu mākslas klasiķes 20.gadsimta daiļrades formas un satura neatkarību sociālistiskā reālisma nomācošajos apstākļos un autores glezniecisko brīvību viņas 21.gadsimta mākslā. Apbrīnu izraisīja mākslinieces talanta vēriens un modernisma konsekvence viņas daiļradē. Īstu pārsteigumu sagādāja pēdējos trīs gados tapušais cikls “Modelis” – skaudrs autores atklātības un godīguma akts.

Filoloģijas doktors, muzikologs Mārtiņš Boiko izvirzīts BA balvai zinātnē par monogrāfiju “Lietuviešu sutartines un to Baltijas konteksti”, kurā izpētītas un salīdzinātas senās lietuviešu, latviešu un igauņu melodijas, kas lieliski atklāj baltiešu mūzikas skaistumu un savdabību. Šā darba tēma nozīmīga un aktuāla ir visām trim Baltijas valstīm, tā atklāta augstā zinātniskā līmenī. Turklāt pētāmais materiāls izklāstīts teicamā, aizraujošā veidā. Pamatīgajā lietuviešu sutartines pētījumā ir izdarīti arī abām pārējām Baltijas valstīm interesanti secinājumi, kas apliecina starp Baltijas valstīm izsenis pastāvējušo kultūrvēsturisko saikni, līdzības folkloras tradīcijās un rituālos, līdz ar to darbs pastiprina vienojošo baltiskuma sajūtu.

Informācija par BA balvu

BA balvu literatūrā piešķir igauniski, latviski vai lietuviski uzrakstīta romāna, lugas, dzejoļu, stāstu un apcerējumu krājuma vai tamlīdzīga sacerējuma autoram. Darba pirmpublicējumam jābūt izdotam pēdējos trīs gados.

BA balvu mākslā piešķir autoram vai izpildītājam par pēdējos trīs gados radītu mākslas darbu vai darbu ciklu tēlotājmākslā, lietišķajā mākslā, mūzikā, arhitektūrā un teātra mākslā vai kinomākslā. To var arī piešķirt režisoram, solistam, aktierim, baleta māksliniekam vai izpildītājmākslinieku grupai par izcilu māksliniecisku sniegumu pēdējos trīs gados.

BA balvu zinātnē piešķir izcila zinātniska darba vai pētījumu sērijas autoram humanitārajās, sociālajās vai dabas zinātnēs, ja darbam ir starptautiska nozīme, tas veicina zinātnes attīstību Baltijas reģionā un ir publicēts pēdējos trīs gados.

BA apbalvojums ir dibināts 1994.gadā, un pēdējos gados to ieguvuši šādi Latvijas pārstāvji:

2007.gada balvu mākslā saņēma teātra kritiķe Silvija Radzobe par ieguldījumu grāmatas “Teātra režija Baltijā” sagatavošanā; 2006.gada balvu literatūrā saņēma rakstniece Nora Ikstena par grāmatu “Nenoteiktā bija”; 2005.gada balvu zinātnē saņēma habilitētais vēstures zinātņu doktors Ēvalds Mugurēvičs par viduslaiku hroniku un Livonijas laika pētījumiem.

 

Saeimas preses dienests

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!