Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Saeimas 1999. gada 29. jūlija ārkārtas sesijas ārkārtas sēdē (turpinājums). Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 3.08.1999., Nr. 244/245 https://www.vestnesis.lv/ta/id/18160

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Saeimas Prezidija 1999.gada 29.jūlija sēdē

Vēl šajā numurā

03.08.1999., Nr. 244/245

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Saeimas 1999. gada 29. jūlija ārkārtas sesijas ārkārtas sēdē

Sēdes sākums — pulksten 15.00

Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi! Pulksteni ir 15.00. Sāksim Saeimas ārkārtas sesiju un ārkārtas sēdi.

Pirmais darba kārtības jautājums — Prezidija ziņojums par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Cilevičam. Paziņoju, ka saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 8.panta otro daļu šodien Prezidija sēdē Prezidijs piešķīra bezalgas atvaļinājumu 29.jūlijā Saeimas deputātam Borisam Cilevičam.

Nākamais darba kārtības jautājums — Mandātu un iesniegumu komisijas ziņojums par deputātu mandātu atjaunošanu .

Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece

(TP). Augsti godātie Saeimas deputāti! Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija informē, ka, pamatojoties uz Jāņa Gaigala iesniegumu par deputāta mandāta atjaunošanu, kuru viņš bija nolicis uz ministra amata pildīšanas laiku, deputāta pilnvaras izbeidzas Jānim Vētram, kurš kā pēdējais iestājās Saeimā no savienības "Latvijas ceļš" Rīgas vēlēšanu apgabala saraksta. Jāņa Gaigala deputāta pilnvaras atbilstoši Saeimas Kārtības ruļļa noteikumiem tiek atjaunotas ar šī paziņojuma brīdi.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Pateicamies deputātam Jānim Vētram. Lūdzam ieņemt Jāni Gaigalu vietu Saeimas plenārsēžu zālē. Paldies!

Tālāk, lūdzu!

V.Muižniece.

Godātie deputāti! Tāpat arī Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija informē, ka ir saņemts Viļa Krištopana iesniegums par deputāta mandāta atjaunošanu, kuru viņš bija nolicis uz Ministru prezidenta amata pildīšanas laiku. Līdz ar to deputātes pilnvaras izbeidzas Inesei Birzniecei, kura kā pēdējā iestājās Saeimā no savienības "Latvijas ceļš" Vidzemes vēlēšanu apgabala saraksta. Ar šā paziņojuma brīdi tiek atjaunots deputāta mandāts Vilim Krištopanam.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Aicinām ieņemt vietu Saeimas plenārsēžu zālē Vili Krištopanu. Tālāk, lūdzu!

V.Muižniece.

Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija informē, ka ir saņemts Pētera Salkazanova iesniegums par deputāta mandāta atjaunošanu, kuru viņš bija nolicis uz ministra amata pildīšanas laiku. Līdz ar to deputātes pilnvaras izbeidzas Astrīdai Mūrniecei, kura kā pēdējā iestājās Saeimā no Latvijas sociāldemokrātu apvienības Zemgales vēlēšanu apgabala saraksta uz laiku, kamēr no šī saraksta ievēlētie deputāti pildīja Ministru kabineta locekļu pienākumus.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Pateicamies par darbu deputātei Astrīdai Mūrniecei un lūdzam Pēteri Salkazanovu ieņemt vietu Saeimas plenārsēžu zālē.

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts — par Ineses Birznieces 7.Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no savienības "Latvijas ceļš" ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus. Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā — deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece

(TP). Godātie Saeimas deputāti! Ir saņemts deputāta Induļa Bērziņa iesniegums par to, ka viņš ir iecelts par ministru, noliek deputāta mandātu uz ministra pienākumu pildīšanas laiku. Šajā sakarā ir konstatēts, ka nākamais kandidāts no attiecīgā saraksta ir Inese Birzniece, kura ir piekritusi pildīt deputātes pienākumus. Līdz ar to aicinu jūs atbalstīt sagatavoto lēmuma projektu un apstiprināt Ineses Birznieces 7.Saeimas deputātes pilnvaras uz laiku, kamēr no savienības "Latvijas ceļš" Rīgas vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu — apstiprināt Ineses Birznieces 7.Saeimas deputātes pilnvaras uz laiku, kamēr no savienības "Latvijas ceļš" Rīgas vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus. Lūdzu rezultātu! Par — 74, pret — nav, atturas — nav. Apsveicam kolēģi un lūdzam ieņemt vietu plenārsēžu zālē.

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts "Par Riharda Pīka apstiprināšanu par Latvijas Nacionālās grupas starpparlamentu savienībā delegācijas locekli un vadītāju". Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 76, pret un atturas — nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts "Par Māra Vītola atbrīvošanu no Latvijas Nacionālās grupas starpparlamentu savienībā delegācijas locekļa pienākumiem". Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 70, pret — nav, atturas — 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts "Par Kristiānas Lībanes apstiprināšanu par Latvijas Nacionālās grupas starpparlamentu savienībā delegācijas locekli" . Lūdzu zvanu! Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret un atturas — nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts "Par Māra Vītola apstiprināšanu par Latvijas Republikas Saeimas deputātu delegācijas Eiropas drošības un sadarbības organizācijas parlamentārajā asamblejā locekli un vadītāju" . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret un atturas — nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem"" , pirmais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Aija Poča, "Latvijas ceļa" frakcija.

A.Poča

(LC). Godātie deputāti! Budžeta un finansu (nodokļu) komisija šīsdienas sēdē izskatīja Ministru kabineta sagatavoto un iesniegto likumprojektu paketi "Valsts budžeta grozījumi 1999.gadā" un ar to saistīto nodokļu un citu likumprojektu paketi un akceptēja likumprojekta "Par akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem" izskatīšanu pirmajā lasījumā, vienlaicīgi komisija lūdz atzīt šo likumprojektu arī par steidzamu. Mēs esam saņēmuši arī atzinumu no otras atbildīgās komisijas — no Tautsaimniecības komisijas, kas arī šo likumprojektu atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa prasībām debates pirmajā lasījumā atļautas par visu budžeta likumprojekta paketi kopumā, bet balsošana pirmajā lasījumā notiek par katru likumprojektu atsevišķi. Atklājam debates. Edmunds Krastiņš — finansu ministrs.

E.Krastiņš

(finansu ministrs). Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Man ir tas gods jūs uzrunāt pirmo reizi no šīs augstās tribīnes, un tas notiek valstij ļoti izšķirīgā brīdī. Jūsu priekšā ir labojumi 1999.gada budžetā. Šajos dokumentos ir daudz skaitļu, taču ne par tiem es šobrīd gribu runāt. Gada pirmā puse nav apstiprinājusi 1999.gada budžeta pamatā liktās prognozes, izsaucot būtisku līdzekļu pārtēriņu. Tāpēc laikā, kad līdz budžeta gada beigām ir atlikuši pieci mēneši, mūsu uzdevums ir izcili grūts. Sagatavotie budžeta grozījumi paredz, ka budžeta deficīts tomēr būs 3,5% no iekšzemes kopprodukta. Tas ir kompromiss, ko izdevās panākt Ministru kabinetā, samērojot vēlmes un iespējas. Patiesībā tas nav nekāds sasniegums. Jo kaut vai tas pats Māstrihtas līgums paredz, ka budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt 3% no iekšzemes kopprodukta. Jūs varat jautāt, kāds mums sakars ar Māstrihtas līgumu? Māstrihtas līgums šajā gadījumā ir simbols. Tas ir līgums, kura principus ievēro Eiropas Savienības attīstītās valstis, un mēs nākotnē vēlamies būt starp tām. Starptautiskais valūtas fonds ir ieteicis mums mūsu pašu attīstības labā 1999. un 2000.gadā nepārsniegt 1% budžeta deficīta robežas, tāpēc es ļoti gribētu lūgt gan pozīcijas, gan opozīcijas deputātus nopietni izsvērt savu viedokli un apdomāt tās sekas, kas rastos, ja mēs pieļautu lielāku budžeta deficītu.

Kas tad notiks, ja mēs šogad nenoturēsim budžeta deficītu zemāk par 3,5 procentu līmeni? Pirmkārt, mums neizdosies panākt vienošanos ar Starptautisko valūtas fondu. Tas nozīmē, ka mums nebūs pieejami Pasaules bankas līdzekļi finansu stabilizācijai un aizņemšanās kopumā kļūs apgrūtināta un dārgāka. Otrkārt, tas gan Latvijā, gan ārvalstīs provocēs jaunu aizdomu vilni par lata stabilitāti. Treškārt, tas radīs papildu šaubas Eiropas Savienībā par mūsu iespējām kontrolēt valsts finanses pat labējas vairākuma valdības situācijā. Tas nopietni sarežģīs mūsu pozīcijas Helsinku samitā par uzaicināšanu sākt sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā. Ceturtkārt, arī 3,5 procentu deficīts ir pietiekoši slikts signāls investoriem, kas apdraudēs Latvijas kredītreitingu un kavēs naudas ieplūšanu Latvijā. Tādējādi netiks radītas jaunas darbavietas, nebūs ienākumu pieauguma. Ja notikumi attīstīsies šādā gultnē, tad pēc trīs gadiem 8.Saeimas vēlēšanu priekšvakarā Latvijas tautsaimniecība un sistēma būs dziļā bezizejā un mēs, kolēģi, būsim spiesti atzīt, ka savas valdīšanas laikā neesam atrisinājuši nevienu būtisku problēmu. 1999.gada budžeta grozījumi ir tikai pirmais solis, lai risinātu šīs problēmas, nākamais būs 2000.gada budžets. Un es uzskatu, ka tas ir mūsu goda jautājums — pieņemt tālredzīgus lēmumus šajā ziņā pat tad, ja tuvā distancē tie ir sāpīgi un grūti. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Leons Bojārs, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

L.Bojārs

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Akcīzes nodoklis alkoholam, tā ir nopietna lieta, un, protams, tas var papildināt valsts kasi, bet tad, ja mēs to iekasējam tā, kā to dara Eiropas Savienības valstīs, citās valstīs, un lai būtu tā kārtība, kāda ir pie viņiem, bet pie mums taču nav. Neviens nevar pateikt, cik spirta un spirtu saturošā šķīduma ir izgājis caur mūsu valsti, cik ir palicis, cik ir pazudis nezināmā virzienā. Jūs taču atceraties skandālu kādus divus vai trīs mēnešus atpakaļ, kad spirta krava pazuda muitas konvoja pavadībā. Tāpēc, lai ievestu kārtību, vispār ir jāpadomā kardināli. Protams, alkohols jebkurā valstī ir tas, kas papildina un vienmēr uztur valsts budžetu labā kārtībā. Un ir jādomā par valsts monopolu uz spirta ražošanu un importu, un tam ir jāpāriet valsts monopolā, ja tas pāries valsts monopolā, tad kārtība būs. Un agri vai vēlu mēs pie tā atgriezīsimies, vai tas būs 2002.gadā vai 2003.gadā, jo specbudžets ātri beigsies, un no kurienes mēs ņemsim naudiņu, bet naudiņu mēs protam ļoti labi tērēt. Tāpēc ir jādomā. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Jānis Leja, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

J.Leja

(LSDSP). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es gribētu teikt tā, ka ikviens no jums varētu saņemt Nobela prēmiju ekonomikā. Kāpēc es tā apgalvoju? Tāpēc, ka pagājušajā gadā Nobela prēmiju saņēma kāds Indijas izcelsmes pilsonis, kas strādāja Anglijā Emertīsan, par savu monogrāfiju "Nabadzība un bads", viņš šo grāmatu uzrakstīja 1972.gadā, prēmiju dabūja pagājušajā gadā. Viņš pētīja nabadzības cēloņus lielajos reģionos Indijā, Pakistānā, Etiopijā, Āfrikas vidienē un nonāca pie secinājuma, pie kāda mēs varam katrs nonākt, ka nabadzība izceļas ne tāpēc, ka pietrūktu resursu pasaulē, bet tāpēc, ka nav sakārtotas pareizi ekonomiskās un juridiskās attiecības. Un ko mēs redzam? Mūsu laikmeta sociāli ekonomisko procesu galvenā nelaime vai galvenā pretruna ir tā, ka vienā pusē ir gigantisks ražošanas potenciāls, kas var tūlīt pat ražot neaprobežotā daudzumā pārtiku, citus patēriņa priekšmetus, elektronikas patēriņa priekšmetus, automobiļus ieskaitot, un otrā pusē ir milzīgs bars izsalkušo, maksātnespējīgo patērētāju, kas būtu gatavi patērēt šo produkciju, kuru neražo, bet viņi nevar iegādāties tāpēc, ka nav naudas.

Un, ja mēs no šī viedokļa aplūkojam mūsu piedāvāto budžetu, tad šis budžets metodoloģiski piedāvā palielināt šo maksātnespējīgo skaitu vēl vairāk un nepiedāvā budžetu kā instrumentu, lai iedarbinātu šo ražošanas potenciālu, un Nobela prēmija būs jāsaņem tam, kas pratīs savienot un pratīs pārlēkt tam bezdibenim, pratīs savienot šos divus pretpolus, tātad maksātnespējīgo pieprasījumu un ražošanas potenciālu, kas nav iedarbināts, tam būtu jāsaņem Nobela prēmija. Ja mūsu piedāvātais budžets kalpo kā instruments nevis labklājības celšanai, bet kā instruments vēl vairāk nabadzības palielināšanai, ja galvenais princips šeit ir nevis ražošanas attīstīšana, ražošanas paplašināšana, tad ir bažas, kā tad mēs varēsim nodrošināt tās piedāvātās darba vietas, kas ir valdības deklarācijā, ja darba vietas netiks radītas ražošanā, rūpniecībā, lauksaimniecībā, transportā, celtniecībā, un to mēs šajā budžetā pienācīgi neredzam. Tieši šādu apsvērumu dēļ, ka šis budžets nekalpo kā galveno problēmu atrisināšanas instruments, es aicinu kolēģus pārdomāt, vai nebalsot, vai atturēties. Pie tam jāņem vērā, ka budžets tiek mums pasniegts tādā steigā. Nav mums iespēju izstudēt, izpētīt, varbūt arī ieteikt kādus citus konstruktīvus priekšlikumus šī budžeta tādai radikālai pilnveidošanai. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Imants Burvis, Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija.

I.Burvis

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Manā skatījumā drusciņ bija kļūda darba kārtībā, jo balsojums par budžetu tomēr bija jāliek pēdējais, ņemot vērā, ka visi pārējie likumprojekti, ko mēs šodien skatām, ļoti ietekmēs pirmo balsojumu par budžetu. Man, godīgi sakot, ir ļoti žēl, no sirds jūtu līdzi Latvijas valsts Ministru kabineta vadītājam Šķēles kungam, viņš ne velti šodien ir melnā tērpā, pats jūtas kā sērās, viss ir pareizi.

Pāris vārdus grozījumā par valsts pensijām.

Man bija daudz, ko teikt, bet, izlasot anotāciju sagatavotam likumprojektam, sapratu, ka viss ir ļoti pareizi pateikts. Prieks kam ir vajadzīgi grozījumi likumā "Par valsts pensijām"? Lai īstenotu deklarācijā par Ministru kabineta darbu nospraustos mērķus. Skatāmies mērķus, kas būs — palielināsies bezdarbs. Acīmredzot tas ir tas, ko šodien gaida Latvijā. Palielināsies slēptā nodarbinātība, un tas acīmredzot ļoti pozitīvi ietekmēs tiesisko sistēmu un Darba likumu kodeksa piemērošanu darbā. Ļoti kolosāli, kad mēs lasām vārdus — būs ekonomija pensiju jomā, acīmredzot uz izmirstošo pensionāru slāņa rēķina. Palielināsies sociālās apdrošināšanas izmaksas — bezdarba, invaliditātes, slimības gadījumos. Samazināsies sociālās apdrošināšanas iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodokļu ieņēmumi. Godīgi sakot, man nav skaidrs, vai patiešām šis bija šīs valdības mērķis? Būs nepieciešami papildu līdzekļi pašvaldības pabalstu izmaksām trūcīgajiem, kā arī pagaidu algoto sabiedrisko darbu organizēšanā. Atklāti runājot, es daudz augstāk vērtēju šo valdību, kas šodien ir valsts priekšā, un tāpēc es aicinu visus, kuri nav par valdības krišanu, balsot pret šiem grozījumiem likumā "Par valsts pensijām", un, godīgi sakot, tad ir jābalso arī pret izmaiņām valsts budžetā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Anna Seile, frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK.

A.Seile

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Šodien ļoti slikti strādā mikrofoni zālē. Es runāšu kā valdošajā koalīcijā strādājošs deputāts un runāšu par Valsts pensiju likumu. Manuprāt, sagatavojot šo likumu otrajam un galējam lasījumam, ir nepieciešami daudzi labojumi. Un tāpēc es, lai novērstu lielās domstarpības ar mūsu sabiedrības lielāko daļu, gribu šodien pateikt savu viedokli, kurš pēc tam tiks arī izvērtēts frakcijā, un es ceru, ka arī valdošajā koalīcijā.

Tajā ir daži būtiski trūkumi. Un viens no tiem ir tāds, ka turpmāk tiks liegts izmaksāt pensiju uz ārzemēm izbraukušajiem pensionāriem pilsoņiem, izņemot sešu mēnešu samaksu. Manuprāt, tas nav pieņemams, jo nevienā citā valstī acīmredzot šādu normu nav, un šeit būtu nepieciešams labojums.

Tālāk, likumprojekta 9. pantā ir paredzēts, ka tikai vīriešiem būs pakāpenisks pensiju vecuma palielinājums līdz 62 gadiem. Kāpēc sievietēm tāda pakāpeniska palielinājuma nav? Manuprāt, tas ir netaisni. Un ņemt vērā šeit tikai dzīves ilgumu, vidējo mūža ilgumu vīriešiem un sievietēm, nav pareizi, jo sievietes mazāk dzer, mazāk smēķē, mazāk slimo ar infarktiem un plaušu vēzi. Viņas var un viņām ir tiesības uz šo pakāpenisko pensiju tāpat kā vīriešiem.

Tālāk. Es domāju, ka Šķēles kungs savos izteikumos, kāpēc ir nepieciešamas reformas Pensiju likumā, ļoti pamatoti teica, ka tās ir nepieciešamas tāpēc, lai palielinātu mazās pensijas. Mēs visi zinām, ka daudzi, kuri aizgājuši pensijā līdz 1997. gadam, nevarēja šīs pensijas pārrēķināt, jo viņiem nebija laba darba un laba atalgojuma. Un ja nu šī pensija ir maza, tad vajadzētu arī likumā paredzēt, ka ne tikai šīs pensijas indeksē, ņemot vērā faktiskos cenu patēriņu indeksus, bet ka tās indeksē arī tad, ja sociālās apdrošināšanas budžets to atļauj.

Tālāk. Es domāju, ka nebūtu jāatmaksā no jauna piešķirtās pensijas tajos gadījumos, ja šo pensiju nesaņem. 14. pantā tātad vajag arī labojumu, ka šos atvilkumus atskaita tikai tad, ja pensiju atkal sāk saņemt.

Un pats būtiskākais ir grozījumi likumprojekta 19. pantā. Manuprāt, šis ir pagaidu likums, kamēr mums labi nepildās sociālo ieņēmumu budžets. Ja tas sāks pildīties un ja mēs atradīsim metodes, kā veikt visas iestrādes, rūpīgi un kārtīgi nomaksā sociālo nodokli, tad nebūs vajadzīgs šis ierobežojums strādājošajiem pensionāriem. Tāpēc varētu būt, ka šie grozījumi likumā, ka strādājošajiem pensionāriem nemaksā pensijas, ja tā ir lielāka par 60 latiem, ir tikai līdz 2002. gadam un nevis līdz 2005. gadam. Ja stāvoklis būs tikpat kritisks, tādā gadījumā mēs varēsim 2002. gadā šo Pensiju likumu pagarināt vēl uz kādu laiku, bet neaizsteigsimies priekšā — līdz 2005. gadam liegdami tiem pensionāriem, kuri saņem mazas pensijas, nopelnīt vēl dažus grašus klāt.

Un pats būtiskākais, manuprāt, šajā likumā, ka ir jāpapildina šie noteikumi, ka pašnodarbinātās personas arī varētu strādāt tajos gadījumos, ja viņi nav ienākumu nodokļa maksātāji. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē to, ka tagadējie likuma grozījumi paredz, ka zemniekam, kuram ir zemnieka saimniecība un no šīs saimniecības nav nekādu ienākumu, vairs nemaksās pat šo 60 latu lielo pensiju. Tas ir pārāk bīstami, jo nupat tikai daudzi ir atguvuši savus zemes īpašumus, zemes reforma vēl nemaz nav pabeigta, šīs attiecības laukos nav nostabilizējušās, tirgus attiecības arī nav novestas līdz galam, zemnieki ir jāaizsargā. Un tāpēc es iesaku tās pašnodarbinātās personas, kuras nav ienākumu nodokļa maksātājas, neattiecināt uz šiem likuma grozījumiem. Protams, ka visnormālāk būtu, ja Labklājības ministrija varētu izvērtēt un 60 latu lielo izdzīvošanas pensiju nomainīt ar 90 latiem. Tātad ar trīskāršu šo minimālo sociālā pabalsta apmēru. Ar 60 latiem izdzīvot nevar. Ar 90 ir grūti, bet nomirt tad varbūt nevar. Bet, protams, ka pareizāk būtu bijis tad, ja tam cilvēkam, kurš saņem 61 latu vai 91 latu, kā mēs nobalsosim nākamajā lasījumā, būtu tiesības atteikties no šī 1 lata, lai viņam izmaksā 60 latu pensiju un 20—30 latus viņš ik mēnesi piepelna klāt. Tas būtu tikai vairāk nekā godīgi.

Tāpēc es ļoti lūdzu visus pozīcijas un opozīcijas deputātus rūpīgi apdomāt šo likumprojektu, atbalstīt to šodien pirmajā lasījumā un sagatavot šos labojumus, kuri ir pilnīgi nepieciešami.

Sēdes vadītājs.

Egils Baldzēns, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas deputāts.

E.Baldzēns

(LSDSP). Godājamais Saeimas priekšsēdētāj, godājamie Prezidija locekļi! Saeimas deputāti! Latvijas Republikas iedzīvotāji! Es gribētu uzsvērt sekojošo, ka šodien, protams, ir ļoti nopietna diena, un mums ir arī vēl pārdomu laiks līdz otrajam lasījumam, šā budžeta grozījumos vēl varēs izdarīt zināmas korekcijas, bet būtu ļoti nopietni jāizvērtē situācija, kāda veidojas tieši ar Latvijas Republikas vienu no mazturīgākajām sabiedrības daļām — pensionāriem. Šeit nevajadzētu pārsteigties, aizskriet laikam priekšā, neizvērtējot visu ar skaitļiem, ar analīzi. Manuprāt, pašreiz šis darbs nav izdarīts, jo arī labklājības ministrs Jurdža kungs nevar šos skaitļus piedāvāt un nopietnos aprēķinus, kas visu pamatotu daudz dažādās situācijas modulācijas iespējās.

Pašreiz šis priekšlikums, kas attiecas uz pensionāriem, mūsuprāt, mehāniski samazina pensiju saņēmēju skaitu, nākamgad kaut kur par 6,9 tūkstošiem. Tas ir, teiksim, vienīgais tāds nopietnais ietaupījumu veids, tāpat arī kā šie strādājošie pensionāri, kuriem tiks atņemts — vai nu jāatsakās no darba algas, vai no pensijas. Mēs uzskatām, ka tas īsti tā nav risināms, jo cilvēki, kas saņem darba algu un pensiju, saņem ļoti dažādas darba algas. Ir darba alga, kur ir 20, 30, 40, 50 lati, un zinot, cik mums ir mazas pensijas, šādu situāciju bez nopietnas diferences nevar pieļaut. Nu pats mazākais būtu atbalstīt šo Pensionāru federācijas — 100 latu robežu, vai arī, manuprāt, pats nopietnākais būtu ņemt vērā šīs trīs minimālās algas. Jo pie lielākas algas ir jāņem vērā, ka arī šis pensionārs sociālajā nodoklī atpakaļ atmaksā zināmu naudu. Tas arī ir jāņem vērā.

Es gribētu uzsvērt arī to, ka nebūtu pieļaujams valdības koalīcijas partijām runāt par to, ka pensija ir algas aizvietotājs. Tas nav nopietni. Pensija ir darba gados nopelnītā nauda. Un ja tā nav valsts budžetā, tad tā ir arī valsts īpašumā visdažādākajā veidā, ko mēs nereti aizmirstam, kad mēs sākām privatizēt visu, kas ir valsts īpašumā, nerēķinoties ar šīs sabiedrības daļas interesēm, kura ir šīs materiālās vērtības radījusi vismaz lielā mērā. To nedrīkst pieļaut. Es gribētu uzsvērt arī to, ka attieksmi pret šo Pensiju likumu mēs arī vērtēsim kā tādu pamatu tik tiešām sadarbībai ar citām partijām, mēs varam sociāldemokrāti arī turpmāk uzturēt, jo šis likums ir kardināls Latvijas sabiedrībai.

Ko es gribētu vēl šeit uzsvērt? Mans viedoklis ir, ka pašreizējā variantā Pensiju likums ir tāds, kas neieinteresē ne vidējās, ne jaunākās paaudzes cilvēkus maksāt šo sociālo nodokli. Tas ir ļoti nozīmīgi. Paaugstinot šo vecumu, aizvien noplok šīs izredzes galu galā dzīves beigās saņemt šo pensiju. Jo jau pašreiz, pie pašreizējā vecuma cenza, mēs zinām, ka tikai trīs ceturtdaļas no tiem, kas varētu pretendēt un ir strādājuši, sasniedz šo vecumu — 60 gadus. 62 gadi — jau būs vēl mazāks skaits un mēs šādam tīri mehāniskam jautājuma risinājumam negribam piekrist.

Otrs aspekts, kas ir ļoti nopietns, ir tas, ka pirmspensijas vecuma ļaudis paliks bez iztikas līdzekļiem. Viņiem, nonākot bezdarba situācijā, būs tikai 9 mēnešus garš bezdarbnieku pabalsts. Atkal šīs problēmas nav atrisinātas, nav sakārtotas, un tāpēc tas ir ļoti nopietni. Sociāldemokrāti neapšaubāmi dos uz otro lasījumu savus priekšlikumus, un tad mēs arī ceram uz Saeimas deputātu izpratni, uz to jauno politisko kultūru, ko savās runās daudzkārt ir pieminējis arī jaunais Ministru prezidents Andris Šķēle. Nav, nav Vilis Krištopans, tas ir aiz inerces.

Nākamais, ko mēs gribam teikt. Ir ārkārtīgi nopietni jaunajai valdībai jāvērtē tas, kā viņi risina sociālo dialogu. Sociāldemokrāti, nebūdami valdībā, uzskata, ka nepiedodami slikti. Ir Nacionālā trīspusējā sadarbības padome. Šai padomei ir Ministru kabinetā apstiprināts nolikums. Bet par šiem budžeta grozījumiem praktiski sociālie partneri tiek iepazīstināti — Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība — tikai pēc lēmuma pieņemšanas. Tas ir brutāls pārkāpums esošajiem saistošajiem normatīvajiem dokumentiem. Es domāju, ka šeit ir pietiekami daudz Eiropas Savienību cienošu cilvēku, kuri grib, lai mēs ietu uz Eiropas Savienību. Tad, godājamie eiromīļi, mums ir jāievēro šī situācija, ka Eiropas Savienībā tā ir stabila prakse un norma, ka šie sociālie partneri, tātad darba devēju organizācija, darba ņēmēju organizācija konsultējas ar valdību, mēģina saskaņot viedokļus, un tikai pēc tam tiek pieņemti lēmumi.

Līdzīga situācija ir arī ar pašvaldībām. Arī ar Pašvaldību savienību šis saskaņojums nenotika. Tas ir diezgan bēdīgi. Es domāju, ka Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai nāksies informēt starptautiskās institūcijas par šo nelabvēlīgo praksi, un mēs aicināsim turpmāk šos normatīvos dokumentus ievērot vai arī skaidri un gaiši atteikties no tiem, parādot, kāda ir mūsu attieksme pret Eiropas Savienības normām. Tas būtu vēl viens jautājums.

Es gribu uzsvērt to, ka šobrīd, kad mēs risinām šo budžeta grozījumu, tātad pietiekami skaidras krīzes situācijā, mums ir skaidri jāapzinās, uz kā rēķina mēs to darām. Jo pašreiz no visām uz Eiropas Savienību pretendējošām valstīm mums ir viszemākais iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju. Mums ir viszemākā pirktspēja!

Tātad secinājums ir ļoti vienkāršs: mēs esam mazturīga valsts. Un, ja mazturīgā valstī reformas notiks uz mazturīgo rēķina, tad šīs valdības kurss nevarēs būt ilgstošs, jo sabiedrībā pamatoti celsies neapmierinātība, dabisks protests un aktīvas protesta formas. Demokrātiski, bet aktīvi. Vai tas ir valdības mērķis? Manuprāt, tas nav valdības mērķis.

Vēl es gribu skart vienu, manuprāt, ļoti nopietnu jautājumu, un tas ir aizsardzības jautājums. Savulaik aizsardzības ministrs Ģirts Kristovskis kopā ar Aizsardzības komisijas priekšsēdētāju Jāni Ādamsonu sociāldemokrātu frakciju pārliecināja, ka mums ir jāatbalsta šis 1% iekšzemes kopprodukta aizsardzības vajadzībām. Mēs izvirzījām daudzus un nopietnus argumentus pret to, taču loģika bija skaidra un viennozīmīga — mūs pārliecināja. Diemžēl es esmu ārkārtīgi izbrīnīts par to, ka labējās partijas, visas trīs labējās partijas ir atkāpušās šajā budžeta grozījumu projektā no šīs normas. Vai tas apliecina virzību uz eiroatlantiskajām struktūrām vai uz kaut ko citu? Es domāju, atbilde ir skaidra, tas apliecina soli atpakaļ, un ar to ir jārēķinās.

Es gribu uzsvērt, ka tagad jau tādam nopietnam analītiķu klubam, kuru mēs daudzkārt savulaik Viļa Krištopana valdības laikā uzklausījām, dzirdējām un arī paši spriedām tik nopietni, kā Džordžtaunas fondam būs ļoti nopietni jāizvērtē tagad jau toreiz lolotās valdības modeļa rīcība un jādod savi secinājumi un spriedumi, kas un kā notiek Latvijā. Es domāju, ka arī pēc tam varbūt par to būs pamatotāks spriedums. Pašreizējā situācija ir mazliet dīvaina, lai neteiktu savādāk. Viļa Krištopana valdībā šis 1% bija. Tagad tā vairs nebūs. Protams, ja netiks izdarīti grozījumi, vai tas būs, to mēs redzēsim.

Nākamais. Es gribētu uzsvērt, kolēģi, ka izglītības jautājums ir prioritārs, manuprāt, šeit visām Saeimā pārstāvētajām partijām. Es nezinu, kura partija to varētu noliegt. Rezultātā man ir viens pavisam vienkāršs jautājums. Iepriekšējā budžeta likumā, kuru mēs tagad apspriežam, bija panākta vienošanās, ka pirmsskolas izglītības iestādēm piecgadīgo un sešgadīgo bērnu obligātai apmācībai ir izdalīts 1,5 miljoni latu. Sociāldemokrāti, kuriem toreiz nebija ne izglītības ministra krēsla, ne premjerministra krēsla, bet vienkārši zemkopības ministra krēsls, panāca Ministru kabinetā, ka šis jautājums tiek pozitīvi atrisināts. Diemžēl mēs redzam treknu svītru pāri šim jautājumam. Treknu svītru pāri. Mums ir grūti apzināties, ka šī svītra ir panākta, apzinoties, ka tolaik, kad Tautas partija bija opozīcijā, arī ar viņas atbalstu mēs to varējām tikai panākt. Šī nostājas maiņa, neapšaubāmi, mūs sarūgtina. Mēs ceram, ka šis jautājums vēl tiks analizēts un apspriests, jo manās rokās, tāpat kā Tautas partijai, ir šis vienošanās protokols starp Tautas partiju un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību, kuras pirmais konkrētais apakšpunkts tieši paredz to, ka pedagoģisko darbinieku darba samaksu nodrošina valsts un pašvaldību dibinātās izglītības iestādēs no valsts budžeta līdzekļiem. Šo dokumentu ir parakstījis Andris Šķēle kā Tautas partijas priekšsēdētājs un Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Astrīda Harbaceviča. Mums ir vēl laiks šo situāciju labot.

Otrkārt. Es jau mazliet pieskāros tam, ka arī šie bērnudārzu pedagogi ir pelnījuši saņemt no valsts finansējumu, bet daudzām pašvaldībām, rūgti, bet trūkst līdzekļu. Pavisam nesen vēl Silvija Golde — Tautas partijas frakcijas deputāte, kad nebija izglītības ministre, mums to apliecināja, un pat sociāldemokrāti konsekventi kritizēja, mēs norādījām uz to, ka budžetā nav šīs naudas, ka vajadzētu varbūt meklēt kādus pretsoļus, bet ne tik radikālus. Tāpēc es toreiz, pirms diviem mēnešiem, varbūt citēšu Silviju Goldi: "Tautas partija, zinot valsts budžeta šībrīža problēmas, ir gatava uz kompromisa variantu — izmaksāt bērnudārzu pedagogu algas no valsts budžeta nevis no 1.jūnija, bet no 1. septembra." Tātad nevis no 1.jūnija, bet no 1.septembra. Tālāk, protams, sociāldemokrāti tiek kritizēti, ka mēs piedāvājām pieticīgāku variantu. Es aicinu Tautas partijas deputātus, Tautas partijas vadību un Ministru prezidentu Andri Šķēli vēlreiz šo situāciju apsvērt. Un varbūt, ja nevar to, ko Tautas partija tobrīd opozīcijā piedāvāja, pieņemt šo sociāldemokrātu pieticīgāko variantu — no 1.septembra vismaz 50% no valsts, 50% no pašvaldībām. Tas būtu solis pretī pašvaldībām.

Sēdes vadītājs.

Kārlis Leiškalns, "Latvijas ceļa" frakcijas deputāts.

K.Leiškalns

(LC). Godātais priekšsēdētāja kungs! Augsti godātie deputāti! Man ir tas gods ziņot Tautsaimniecības komisijas vārdā par tādu likumprojekta paketi. Kā jūs zināt, Tautsaimniecības komisija izskatīja četrus likumprojektus no šīs likumprojektu paketes. Un jāteic, lai gan ārkārtas sēdē neizvērtās, ja tā var teikt, kvalitatīva diskusija par valdības piedāvātajiem likumprojektiem, tad gandrīz visi, arī opozīcijas deputāti, teica, ka izmaiņas, neapšaubāmi, ir vajadzīgas, bet ne tādā veidā, kā to piedāvā esošā valdība. Un man tas ir jāsaka godīgi, jo es pārstāvu, šobrīd runājot, tieši mūsu komisiju. Un komisija, izskatot šos četrus likumprojektus, divus noraidīja. Komisija atbalstīja akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem, komisija atbalstīja akcīzes nodokļa paaugstinājumu tabakas izstrādājumiem pirmajā lasījumā, protams, bet iestājās pret grozījumiem akcīzes nodoklī naftas produktiem un pret likumprojektu par 1999.gada budžeta grozīšanu. Un jāsaka, ka komisijas viedokli atspoguļoja ne tik daudz kvalitatīvs diskusijas rezultāts, kā pozīcijas un opozīcijas kvantitatīvais sastāvs Tautsaimniecības komisijā uz šo brīdi. Bet man jāteic, vēlreiz jāuzsver, ka Tautsaimniecības komisija kā otrā komisija neatbalsta divus no manis minētajiem likumprojektiem. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Pēteris Tabūns, frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK.

P.Tabūns

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Esmu pozīcijas partijas deputāts, bet diemžēl šodien esmu spiests teikt ļoti rūgtus vārdus par to, kas šeit paredzēts un rakstīts, runājot par grozījumiem Pensiju likumā. Es pat īsti nezinu, jo arī man, tāpat kā simtiem tūkstošu, desmitiem tūkstošu cilvēku, pensionāru, esošo, gan nākamo, tas ir vienkārši negaidīts pavērsiens. Pēkšņs, nesagatavots, un, kolēģi, ja mēs tā rīkosimies ar 650 tūkstošiem pensionāru, vismazāk nodrošināto, Saeima rīkosies, es domāju šeit, deputāti, tad mēs nekad vairs neatgūsim savu prestižu. Saeima ir lēmusi tā un tā, ka pensiju indeksēs divas reizes gadā, ka pensijas indeksācija būs tāda un tāda, ka pensijā ies no tik un tik gadiem, un tas nemaz nav tik sen lemts. Un tagad pēkšņi divi gadi klāt. Grūti klāsies valstij. Un nākamgad, protams, naudasmaks tukšs. Vēl trīs gadus klāt. Pēc tam vēl trīs gadus klāt. Visi iepriekšējo saeimu lēmumi papīrgrozā.

Cienījamie deputāti! Kā lai mēs skatāmies tautai acīs? Tas ir pārāk sāpīgi. Faktiski mēs apzināmies, es domāju, ka jebkurš no jums apzinās, ka faktiski 61, 62 gadu veci cilvēki būs faktiski absolūti atstāti bez iztikas līdzekļiem. Viņi nesaņems pensiju un arī strādāt nevarēs, jo arī strādāt viņus neviens neņems. Šodien vairums darbā grib tikai 35, 35 gadu vecus, 40 gadi ir gandrīz griesti. 50 — ar to jau reti kurš runā. Pa draugam varbūt kaut kādā veidā. Kas ņems 61, 62 gadīgu cilvēku? Vai par to mums nav jāpadomā, Šķēles kungs! Man liekas, ka jūs pārsteidzaties. Saprotiet, šī ir vissāpīgākā lieta. Tie ir cilvēki, kuri knapi velk dzīvību, un viņi jau ir ne reizi vien gatavojuši ragaviņas, ka viņus vilks uz mežu vai cits citu vilks vilkiem par barību. Tagad var notikt atkal tas pats. Nu tā nevar! Es domāju, ka valdībai varbūt nesteidzoties, bet vajadzēja izstrādāt gan ātrās reaģēšanas programmu, gan ilglaicīgu programmu. Un, lūk, šīs pensijas, šo Pensiju likumu ietvert ilglaicīgā programmā. Bet nevis steidzīgi, uzreiz. Pakāpeniski, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai, varbūt varēsim paaugstināt šo pensijas vecumu. Bet pašlaik vajadzēja ķerties klāt pie tā, par ko mēs jau runājām. Un es šeit no Saeimas nu jau trešo Saeimu pēc kārtas runāju visu laiku — pie tām svirām, kur nauda budžetā nāk visvairāk. Ķerties klāt pie totāli pārņemtās Latvijas ēnu ekonomikas. Pirms daudziem gadiem jau ēnu ekonomika sev ievāca vairāk, nekā valsts budžetā bija. Es domāju, ka tagad ievāc vēl vairāk. Jāķeras pie šīm metodēm, pie naudas sagādāšanas. Speciālisti saka, ja sakārtotu gaļas tirgu Latvijā, iekšējo tirgu, budžetā nāktu ap 20 miljoniem latu. Ja sakārtotu kokmateriālu tirgu, atkal nāktu vairāki miljoni, ja ne desmitiem miljonu. Un vēl citās nozarēs. Ja mēs ķertos pie taupības tur, kur to vajadzētu ieviest, es atvainojos, es šeit no tribīnes jau esmu 7.Saeimas laikā nosaucis tādu kuriozu — kuģniecībā, kura ir visai nerentabla, vadītājs gadā saņem simtiem tūkstošu latu. Es domāju, ka tā saņēma Avotiņš, kļuva bagāts, un tagad saņem laikam nākamais. Un nelīdz Saeimas deputāta runāšana. Tas ir vienkārši nenormāli. Līgumos dažādi ierēdņi saņem piemaksās tūkstošiem latu. Nedrīkst tā būt! Jāķeras vispirms pie viņiem. Bet nevis pie nabaga pensionāra. Un tā vēl un vēl. Saprotiet, tas mani vienkārši satrauc, jo Pensiju likumam pamatā būtu jābūt — tā ir stabilitāte. Pieņemsim, ir krīzes situācija. Saka valdība, Saeima, cienījamie vecie cilvēki, pacietieties, mēs iziesim no krīzes, tad mēs jums palielināsim pensijas, indeksēsim. Bet pagaidām vienkārši apstāsimies pie tā, kas ir, bet neņemt nost. Tā ir padomju sistēma — nacionalizēt, atņemt, sadzīt kolhozos, atņemt zirgus, govis, visu saimniecību un tā tālāk. Atņemt! Nu nedrīkst ar šādām metodēm rīkoties, ar atņemšanas metodēm. Nedrīkst! Tikko cilvēki bija priecīgi, satikām mēs, deputāti, vecos cilvēkus, kuri sasnieguši sasnieguši 80 gadu vecumu un bija priecīgi, ka mēs esam nobalsojuši un palielinājuši pensijas par 10 procentiem. Tagad nost! Nu man ir kauns. Es domāju, kolēģi, pie šī likuma vajadzēja strādāt daudz nopietnāk, izņemot pārējos, nesteigties, un es lūdzu, es vienkārši lūdzu kā pozīcijas deputāts, kurš grib atbalstīt valdību, lai tā sekmīgi strādātu un atrastu izeju no šīs krīzes situācijas, tomēr pavisam cilvēcīgi paskatīties uz šīm pensiju sistēmas lietām un nepasteigties. Pameklēt līdzekļus citur, darīsim to, kolēģi, visi kopīgi. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Juris Vidiņš, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

J.G.Vidiņš

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Mēs visi saprotam, ka ir jābūt izmaiņām šī gada budžetā un tāpat jābūt izmaiņām Pensiju likumā, bet es gribētu mazliet vērst jūsu uzmanību, ka šeit neiet runa, kā mans iepriekšējais kolēģis teica, ka mēs 650 tūkstošiem pensionāru taisāmies kaut ko atņemt. Šīs izmaiņas ir vērstas tieši uz to, lai saglabātu viņu pašreizējo stāvokli, lai viņiem netaptu atņemts, tas ir pats galvenais. Bez tam es gribētu mazliet oponēt masu medijiem un arī atsevišķiem deputātiem, kuri saka, kad mēs nenodzīvosim, vīrieši it sevišķi, līdz tam pensiju vecumam. Es jums gribētu ilustrēt ar dažiem skaitļiem, ka tie vīrieši, kuri jau ir sasnieguši 60 gadus, viņi dzīvos vēl 18 gadus, bet sievietes vēl 21 gadu, tā kā, ja viņi sasniegs šo pensijas vecumu, ja viņi nenodzersies ātrāk, ja viņi nenomirs autoavārijās, tad viņi varēs šīs pensijas baudīt tik ilgus gadus, cik es jums šeit pateicu.

Bez tam Leonam Bojāram dažus vārdus es gribēju teikt jau dienas pirmajā pusē, bet es vienkārši nevarēju tikt pie tribīnes, ziniet, bezdarba līmenis starp sievietēm no 50 līdz 59 gadiem sastāda 2,75%, bet jaunietēm no 20 līdz 24 gadiem un no 15 līdz 19 gadiem attiecīgi sastāda 15 un 18%, kopā tātad saskaitiet, tas apmēram pie 30%, kur ir tas bezdarba līmenis lielāks, tieši otrādi, starp jauniešiem. Un tieši šīs pirmspensijas vecuma sievietes uztur tos jauniešus bezdarbniekus, kas staigā te pa konservatorijas skvēru jeb pa makdonaldiem.

Bet, cienījamie kolēģi, mums, pēc Šķēles vārdiem runājot, nošļukušiem deputātiem, šodien ir jāpieņem ļoti atbildīgi lēmumi. Un kāpēc viņi tieši ir jāpieņem atbildīgi, un kāpēc šī situācija ir radusies? Vai tas nav mūsu darbības rezultāts? Atcerēsimies šo ažiotāžu par Pilsonības likuma izmaiņām, mēs ar plašu žestu ļāvām visiem, kas grib, iegūt Latvijas pilsonību. Ko tas nozīmē sociālam budžetam, vai mēs par to esam kādreiz domājuši? Tagad nepilsonis, Modri Lujān, kas Latvijā nodzīvojis 15 gadus un Kazahijā nostrādājis 25 gadus, iegūstot Latvijas pilsonību, dabū pilnu pensiju, it kā būtu strādājis Latvijā 40 gadus. Jūs, Modri Lujān, rūpējāties par Latvijas pilsoņiem, domājāt, kad balsojāt? Jeb Birkava kungs domāja, kad viņš Dievu lūdz, lai Dievs dod, lai tikai latviešu pilsoņi nepieņemtu šos grozījumus (Starpsauciens: "Tautas viedoklis..."). Par katru lietu ir jāatbild. Jā, es ne pret tautas viedokli, bet es pret tiem, kas ar lielu sajūsmu balsoja par šiem grozījumiem. Bez tam es gribētu vēl vienai lietai pievērst jūsu uzmanību. Mēs paplašinājām represēto loku. Es jums stāstīju, ka tie cilvēki, kas ir represēti Kazahijā vai Ukrainā, vai diez kur, ka mēs nedrīkstam dot viņiem represēto statusu, jo viņi nav represēti kā Latvijas pilsoņi. Kas par šo labojumu balsoja? 17 "Tēvzemei un Brīvībai" deputāti. Nu tagad, Seikst Anton, nu dodiet viņiem tagad to pensiju no savas kabatas. Jūs šodien teicāt, ka tas ir ļoti minimāli, bet sociālais budžets veidojās no tiem minimāliem skaitļiem kopumā. Te ne Makarovs, ne Jurdžs neizturēs to slogu, ko mēs iebalsosim ar savu bezatbildīgo rīcību.

Vēl viens piemērs. Bezdarbnieku statuss ir jādod visiem, kas prot vai neprot valsts valodu. Kāpēc viņš ir bezdarbnieks? Tāpēc, ka viņš neprot latviski, viņš nevar dabūt darbu, bet mēs ar vieglu roku iebalsojām, jā, ka vajag viņiem visu, nabaga bezdarbnieki, viņi var neprast valsts valodu, viņi var skaisti staigāt no vienas iestādes uz otru, viņi var nedabūt darbu. Esi tik laipns, iemācies latviešu valodu, un tad mēs tev maksāsim bezdarbnieku pabalstu. Tas arī ir sociālais budžets.

Cienījamie deputāti! Protams, šie grozījumi ir vajadzīgi, un es lūgtu atbalstīt, bet, kā jau Anna Seile teica, turpmāk mēs varam otram lasījumam izdarīt šīs korekcijas, ko mēs vēlamies, un ne tikai pakļauties, ko Šķēles kungs teiks, kad mēs to drīkstam darīt vai nedrīkstam. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi, Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu iesniegumu: ierosinām turpināt šīsdienas 29.jūlija ārkārtas sēdi bez pārtraukuma līdz visu darba kārtībā iekļauto jautājumu izskatīšanai, kā arī saīsināt uzstāšanās laiku līdz piecām minūtēm, runājot pirmo reizi, un divām minūtēm, runājot otro reizi. Šajā ierosinājumā ir divi priekšlikumi, par katru no tiem ir jālemj atsevišķi. Vai ir iebildumi, ka Saeimas ārkārtas sēdi mēs turpinām bez pārtraukuma līdz visu darba kārtībā iekļauto jautājumu izskatīšanai? Nav iebildumu.

Otrs. Par debašu laika saīsināšanu — piecas minūtes, runājot pirmo reizi, un divas minūtes, runājot otro reizi. Vai kāds vēlas izteikties? Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Modrim Lujānam.

M.Lujāns

(PCTVL). Cienījamie kolēģi! Protams, mēs varam pārvērsties atkal kā 6.Saeimas laikā, bāz ciet muti opozīcijai un neapspriest šo jautājumu. Mēs pieņemam valsts budžetu un gribam arī virzīt visu šo paketi tālāk, un tā mums ir jāizdiskutē, tā ir tautas problēma un valsts problēma. Un šajā gadījumā šāda metodiku pielietot — es, protams, saprotu, ka valdošais vairākums negrib dzirdēt, ka grib pārspriest jautājumus par Pilsonības likumu, rādīt, kurš ir labāks. Es aicinātu balsot pret un neatbalstīt šo iniciatīvu.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Vai kāds vēlas runāt par? Runāt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par desmit deputātu ierosinājumu — saīsināt uzstāšanās laiku līdz piecām minūtēm debatēs, runājot pirmo reizi, un līdz divām minūtēm — otro reizi. Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 32, atturas — 4. Priekšlikums ir pieņemts.

Nākamajam vārds debatēs Annai Seilei, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

A.Seile

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Par cik ir paredzēts likumu "Par valsts pensijām" pieņemt divos lasījumos, es gribu atgādināt vēl vienu lietu, kuru būtu nepieciešams iestrādāt uz otro lasījumu, un es ceru, ka Ministru kabinets to izdarīs. Manuprāt, būtu pilnīgi nepamatoti atņemt pensiju tiem cilvēkiem, kuri saņem par savu radošo darbu autorhonorāru. Un tāpēc 19.pantā ir vajadzīga neliela piebilde, lai autorhonorāra saņēmējam, kurš ir obligātā sociālā apdrošināmā persona, valsts pensijas izmaksa netiktu pārtraukta. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Juris Dobelis, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Runājot par šiem grozījumu projektiem, jāsaka vienkārši — ja esi ziepēs līdz ausīm, tad nečiepsti. Jo ziepes valsts saimniecībā tiešām ir pamatīgas. Un arī grozījumiem ir jābūt. Bet es šeit runāšu par šo grozījumu gatavošanas gaitu, vēlēdams šī smagā darba veicējiem tomēr sekmes. Vispirms Ministru kabineta sēžu zālē redzams svinīgs apgalvojums — viens likums, viena taisnība visiem. Tad lūdzu, gatavojot šo grozījumu projektu, to arī vajadzēja atcerēties. Un nevis pārkāpt likumu par budžetu un finansu vadību. Jo šis likums paredz, ka nedrīkst iekļaut grozījumos nekādas izmaiņas Saeimas budžetā bez saskaņošanas ar Saeimas vadību, tātad ar Prezidiju šinī gadījumā. Lūdzu, ņemiet to vērā. Darīju, kā varēju, bet labi tas nav un likumīgi arī tas nav. Un tāpēc šo nepilnību nākotnē cenšaties lūdzu novērst.

Un vēl viena nepilnība. Ja mēs izvēlamies skaitļus budžeta grozījumos, tad vajag skatīties, vai tie nav pretrunā ar citiem dokumentiem. Un ja es lasu deklarācijā par Ministru kabineta darbu, ka, lai nodrošinātu Latvijas iestāšanos Eiropas savienībā un NATO un efektīvi īstenotu valsts ārpolitiku, līdz 2002. gadam radīsim priekšnoteikumus Latvijas uzaicināšanai NATO, panāksim, ja nepārcels, Latvijas aizsardzības sistēmas finansējuma palielināšanu, beidzot sasniedzot tos 2% no iekšzemes kopprodukta, un pilnveidosim aizsardzības sistēmas plānošanu un nodrošināsim aizsardzības efektīvu finansējumu, tad, neapšaubāmi, nedrīkst būt tāds stāvoklis kā tagad, ja, pieņemot šos grozījumus, Aizsardzības ministrijas budžets sastādīs 0,81% no iekšzemes kopprodukta. Martā, prognozējot iekšzemes koproduktu, šis īpatsvars bija 0,95%, patlaban 0,88%. Bet, ja mēs šādus grozījumus pieņemam, kā jūs saprotat, tad tas iet uz leju.

Vēl bez tam. Aizsardzības ministrijai budžeta samazinājums ir par 8,3%. Salīdzinām ar visu kopējo valsts budžeta izdevumu samazinājumu, tas ir nedaudz virs 3%. Es gribētu cerēt, ka tā ir zināma paviršība, ka nav iedziļinājušies tie, kas sagatavoja šos grozījumus, jo tādā gadījumā mums ir jāmaina sava pamatnostādne. Mēs nevaram rakstīt vienu svinīgos dokumentos un pēc tam ar savu rīcību absolūti nerīkoties tā, kā tas ir paredzēts. Es tāpēc, protams, ceru, ka 18. punkts grozījumu beigās, kur ir uzrakstīts, ka Finansu ministrijai un pārējām ministrijām atkārtoti izvērtēt budžeta pozīcijas iespējamo papildu finansu avotu atrašanu, un runa ir tieši par to, lai nepieļautu Aizsardzības ministrijas budžeta izdevumu samazinājumu, es ceru, ka šis punkts kaut cik ietekmēs mūsu prātus, sagatavojot šos grozījumus uz otro lasījumu un tad tiešām vajadzētu kaut cik sakarīgi izveidot šo sistēmu tādu, lai mūsu skaitļi sakristu ar visu to, ko mēs esam apsolījuši savā deklarācijā.

Mūsu frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK arī ir gatava strādāt pie šiem grozījumiem kopīgi ar aizsardzības ministru, kopīgi ar finansu ministru, un es ceru, ka mēs kaut kādu risinājumu šeit atradīsim. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Ingrīda Ūdre, Jaunās partijas frakcijas deputāte.

I.Ūdre

(JP). Cienījamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Jaunās partijas frakcija saprot, ka Saeimas deputāti ir ievēlēti tādēļ, lai rūpētos par tautas labklājību. Ļoti žēl, ka iesniegtie grozījumi likumā "Par valsts pensijām" šo te atziņu nepierāda. Atklāti sakot, Jaunā partija ierosināja Budžeta un finansu komisijā neiekļaut šo likumu vienotā paketē, izskatot izmaiņas 1999. gada budžetā. Kāpēc mēs to darījām? Pirmkārt, es gribētu pievienoties Seiles kundzei, kas minēja virkni argumentu, ka šis likums ir nepilnīgs, un es gribētu teikt, ka arī neprecīzs. Jo tā informācija, ko šodien mums sniedza labklājības ministrs, pasakot, ka pašreiz ir 17 tūkstošu strādājošu pensionāru, un tātad ietaupījums, neizmaksājot viņiem pensijas, 2000. gadā būtu 13,6 miljoni, ir lielākā mērā apšaubāma. Ja mēs tikai palasām anotāciju, kas ir rakstīta šajā likumā, tad, pirmkārt, mēs skatāmies, kāds ir mērķis šī likuma izmaiņām. Tātad vērsts uz pensijas sistēmas stabilu funkcionēšanu un nodrošināšanu. Tātad ne vārda par budžetu.

Nākamais. Kāda var būt likuma ietekme uz tautsaimniecības attīstību? Palielināsies bezdarbs, jo pieaugs bezdarbnieku skaits pirmspensijas vecumā, palielināsies slēptā nodarbinātība. Tātad nekā pozitīva.

Nākamais jautājums. Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu? Tad, pirmkārt, tas radīs ekonomiju pensiju jomā. Kā minēja labklājības ministrs, tas būs 3,6 miljoni.

Bet skatāmies tālāk. Palielināsies sociālās apdrošināšanas izmaksas bezdarba, slimības un invaliditātes gadījumā, samazināsies sociālās apdrošināšanas iemaksas un iedzīvotāju ienākumu nodokļa ieņēmumi. Būs nepieciešami papildu līdzekļi pašvaldības pabalstu izmaksām trūcīgajiem, kā arī pagaidu algoto sabiedrisko darbu organizēšanai, nepieciešami papildu līdzekļi sabiedrības informēšanai, pieaugs valsts sociālās apdrošināšanas izmaksas likuma administrēšanai. Jautājot to, kāds tad būs šis finansiālais efekts, diemžēl labklājības ministrs to nevarēja izskaidrot. Es domāju, ka Labklājības ministrijā un arī pašvaldībām vajadzētu sniegt informāciju un saskaņot informāciju par to, kā, piemēram, būtu samazinājušies debitoru parādi par īri un komunālajiem pakalpojumiem, ko ir apmaksājuši strādājošie pensionāri, ka tiek izmantoti neizņemtie maternitātes pabalsti, slimības lapas, kas notiek un kā tiek kontrolēta bezdarbnieku pabalstu izsniegšana, cik efektīvi tiek pārvaldīta pensiju fonda daļa privatizētajos uzņēmumos. Varbūt tur būtu daudz vairāk līdzekļu, par kuriem mēs varētu palielināt šo te sociālo budžetu.

Un vēl. Es uzskatu, ka tas ir pat nepieklājīgi — salīdzināt mūsu pensionāru dzīves apstākļus un to, kādos apstākļos viņi ir dzīvojuši, ar, piemēram, Beļģiju, Dāniju, Vāciju, Spāniju, Franciju vai Īriju. Es gribētu likt pie sirds visiem deputātiem vēlreiz pārdomāt par to, vai šo likumu tomēr nevajadzētu izskatīt pilnīgi atsevišķi no budžeta izmaiņām. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Jevgenija Stalidzāne, Jaunās partijas frakcijas deputāte.

J.Stalidzāne

(JP). Es gribēju, protams, runāt mazliet garāk, bet, par cik laiks ir saīsināts, tad es arī centīšos šajā laikā iekļauties. Tātad, pirmkārt, par Latvijas Pašvaldību savienību. Tātad Latvijas Pašvaldību savienībai ir vienošanās ar valdību, ir saskaņots protokols par dotācijām un par pašvaldību finansēšanu. Diemžēl šīs izmaiņas netika saskaņotas ar Pašvaldību savienību, viņi tika uzaicināti uz pēdējo valdības sēdi, kaut arī viņiem nebija iespēju aizstāvēt savu viedokli. Protams, likumā nav īpaši uzsvērts, ka obligāti šīs izmaiņas ir jāsaskaņo, bet dialogā jau var panākt visvairāk un dialogā parasti neiesaistās tie, kas nav sevišķi pārliecināti paši par sevi. Šodienas iesniegtie grozījumi ir ļoti sasteigti iesniegti, ir ļoti daudz nepārdomātu lietu. Šeit jau par daudzām lietām runāja, centīšos neatkārtoties.

Bet mani mazliet pārsteidz tas, ka šos ieteiktos grozījumus šobrīd necenšas aizstāvēt neviens ministrs, neviens ministrs neaizstāv savu viedokli. Nu un tad es lieku priekšā neatbalstīt. Tātad, atbalstot Latvijas Pašvaldību savienību, aicinu neatbalstīt šādus ieteiktos grozījumus. Tātad 3. panta 1. sadaļa, kur paredzēts samazināt pedagoģisko darbinieku algas par 400 tūkstošiem latu. Tāpat aicinu neatbalstīt arī 4. panta svītrošanu, kas paredz dotācijas pašvaldību ieņēmumu bāzes palielināšanai. Tādējādi vairāk nekā 50 pašvaldībām ieņēmumi 1999.gadā būs mazāki, salīdzinot ar 1998.gadu, tas faktiski traucē pašvaldību funkciju veikšanu. Tiek pārkāpta valdības un pašvaldības politiskā vienošanās.

Tāpat aicinu neatbalstīt 8.panta izmaiņas, kas paredz samazināt pašvaldību aizņēmumu un garantiju saistību kopējos limitus, jo tas liedz pašvaldībām saņemt jebkāda veida aizņēmumus un sniegt garantijas 1999.gadā. Tas neļauj sakārtot skolas pirms jaunā mācību gada, kā arī netiks uzsākta apkures sezona. Un arī lieku priekšā neatbalstīt 23.pantu, kas paredzēja veikt mērķdotācijas pedagogu darba samaksai piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošanai pamatizglītības apguvei, jo pašvaldības jau ir veikušas priekšdarbus apmācības programmas realizēšanai.

Valdība nāk ar priekšlikumiem — samazināt 1999.gada valsts pamatbudžeta ieņēmumu un izdevumu daļu, bet es nekur neredzu valdības priekšlikumus, kā palielināt budžeta ieņēmumus, attīstot tautsaimniecību. Tāpat nekur nav redzams, kādi tad būs lielo valsts pamatuzņēmumu privatizācijas modeļi. Arī valdības deklarācijā nav raksturoti valsts resursi, nav skaidras programmas par valsts attīstību, par tautsaimniecības attīstību. Lai Latvija ar cieņu tiktu uzņemta Eiropas Savienībā, jābūt skaidrībai, kāds būs Latvijas tautsaimniecības veidols.

Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektors Nagļa kungs jau ir paņēmis tauri un spēlē sēru maršu "Latvenergo". Tagad beidzot esot valdība, kas viņam ļaus veikt "Latvenergo" sadalīšanu, kaut kāda integrēta koncerna veidošanu uz šīs labi strādājošās nozares drupām. Es te varētu minēt ļoti daudzus skaitļus, kas pierāda to, ka tieši šī energosistēma ļoti veiksmīgi pilda budžeta ieņēmumus. Tātad 1996.gadā nodokļos nomaksāja energokompānijas 27,8 miljonus latu, 1997.gadā — 40,8 miljonus latu, 1998.gadā — 47,3 miljonus latu, šogad ir paredzēti 50 miljoni latu. Ir bijusi arī 50 miljonu latu peļņa, kas visa tika ieguldīta sistēmas attīstībā. Tādēļ es tiešām nevaru saprast, kā pēc motivācijas un ekonomiska aprēķina Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektors var priecāties, ka varbūt šobrīd izdosies šo sistēmu nojaukt.

To pašu varētu minēt arī par "Latvijas kuģniecību", bet es šeit gari pie tā nepakavēšos, jūs visi ļoti labi to zināt, arī "Latvijas kuģniecība" šobrīd ir ļoti rentabls uzņēmums. 1999.gada 1.ceturksnī viņiem peļņa ir bijusi 3,4 miljoni latu, tāpēc arī ar šo uzņēmumu spēlēties nevajadzētu.

Es ceru, Šķēles kungs, ka jūsu vadītā valdība ieklausīsies speciālistos un iepazīsies ar Jaunās partijas bijušā ekonomikas ministra Aināra Šlesera laikā izstrādātajām "Latvenergo" un "Latvijas kuģniecības" privatizācijas koncepcijām, jo pie šīm koncepcijām strādāja Latvijas zinātnieki, strādāja Latvijas labākie speciālisti, un šīs koncepcijas atbilda Latvijas interesēm.

Sēdes vadītājs.

Piecas minūtes ir pagājušas.

J.Stalidzāne.

Tātad budžeta deficītu nedrīkst dzēst uz sociālo izmaksu samazināšanas rēķina. Es aicinu visus deputātus atcerēties, ka jūs visus ir vēlējusi Latvijas tauta — visus 100, un visi 100 mēs esam atbildīgi, vai mēs esam pozīcijā vai opozīcijā, par to, kādus lēmumus mēs pieņemam.

Sēdes vadītājs.

Roberts Jurdžs, labklājības ministrs.

R.Jurdžs

(labklājības ministrs). Augsti godājamais Saeimas Prezidij! Cienījamie deputāti! Tiešām šie grozījumi budžetā šoreiz veltīti tam, lai glābtu sociālo budžetu. Lai glābtu pensijas, lai šie 640 000 pensionāru turpinātu saņemt jau piešķirtās pensijas. Mēs arī pasakām, ka divas reizes nenotiks indeksācija, bet turpmāk tā notiks. Tas viss ir pateikts likumā, bet es saprotu tos deputātus un gribu atvainoties varbūt Labklājības ministrijas vārdā, ka deputātiem nebija laika iepazīties ar dokumentiem, ar tabulām, ar skaitļiem, bet attiecībā uz grozījumiem likumā "Par valsts pensijām" ir jāpiebilst, ka mēs izdarām arī grozījumus, kas sakārto likumu, kas sakārto tās kļūdas, ko varbūt pieļāva iepriekšējās saeimas, iepriekšējie deputāti, es varbūt nesaukšu vārdā. Toreiz Labklājības ministrija prognozēja šo deficītu un runāja, ka var iestāties šī krīze, kas var novest pie pensiju sistēmas sabrukuma, pie šī Pensiju likuma sabrukuma, un tad jau iestātos brīdis, kad mēs kā 1995.gadā noteiktu visiem pensijas 32 latu apmērā, un tad iestātos tiešām šī situācija, ka ciestu šī sabiedrības daļa, šie 640 000 pensionāru. Tagadējā Labklājības ministrija labo to, kas bija iebalsots, tā saucamā ekonomika, tā nav ekonomika, tā ir neizmaksātā daļa. Neskatoties uz to, arī nākamgad ir plānots šis deficīts sociālās apdrošināšanas budžetos, kas būs jāsedz no valsts pamatbudžeta, kā tas tika darīts 1995.gadā, un šī summa ir 15 miljoni. Šī summa tiek noņemta no citām programmām, no citām ministrijām. Tātad šie grozījumi glābs pensionāru pensijas. Tātad, ja jūs atbalstāt šīs izmaiņas, šo visu budžeta pakāpi, jūs glābtu visu sociālo budžetu.

Es domāju, ka nedēļas laikā mums būs pietiekami laika izskaidrot, un es varu runāt ar jebkuru frakciju, ar jebkuru deputātu, lai izskaidrotu šos priekšlikumus, jo tieši tādā tekstā, ja mēs nelasām visu likumu un nesalīdzinām, rodas pārpratumi.

Sievietēm saglabājas esošā situācija, esošās likuma normas, ka pensionēšanās vecums, kas tagad ir 57 gadi un seši mēneši, tiek pakāpeniski palielināts par 6 mēnešiem gadā. Nākamgad tas būs 58 gadi, 2000. gadā — 58 gadi 6 mēneši. Tā pakāpeniski palielināsies, kamēr sasniegs 62 gadus. Tas notiks 9 gadu laikā. Vīriešiem tātad no nākamā gada pakāpeniski sāks palielināties šis pensionēšanās vecums, un šos 62 gadus sasniegs četru gadu laikā.

Attiecībā uz Ūdres kundzes minētajiem apsvērumiem. Es domāju, ka jebkurš var paņemt zīmuli. 17 000 sareizināt ar 100 latiem — vidējo pensiju, tas sanāk 1,7 miljoni mēnesī, sareizinot ar 12 mēnešiem, sanāk šie 13 miljoni. Tātad šī aritmētika ir vienkārša, bet šie skaitļi ir tīri teorētiski, jo mēs nezinām, kā katrs cilvēks izšķirsies, kāda būs katra cilvēka izvēle, vai viņš strādās vai viņš saņems pensiju, vai arī otrādi. Mēs dzīvosim tālāk un redzēsim. Tā ka es lūdzu atbalstīt šīs izmaiņas, un par iespējamajiem grozījumiem mēs runāsim nākamajā nedēļā.

Ivars Godmanis, frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

I.Godmanis

(LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījami deputāti! Man ir daudz vieglāk runāt, jo uzstājās ministrs. Mans uzstāšanās mērķis faktiski ir ļoti īss, es tomēr gribu aicināt ministrus — labklājības ministru, es uzskatu, ka viņa uzstāšanās šeit ir ļoti solīda. Pazīstot viņu kā cilvēku, es domāju, ka viņš ne mirkli šeit nemelo. Es, protams, gribētu dzirdēt arī izglītības ministri, ka mēs it kā kaut kā apejot šos jautājumus, tie ir ļoti smagi jautājumi. Es nevaru mainīt savas domas, un es uzskatu, ka šie priekšlikumi, kas ir pie Izglītības likuma, tie ir pareizi. Nepatīkami, bet pareizi. Protams, ka ir problēmas, kā atrisināt visus šos slēptos līgumus, ko partijas ir slēgušas. Bet saprotiet, virs visiem šiem līgumiem stāv viens princips: valsts nedrīkst dzīvot pāri tiem līdzekļiem, ko viņa ir spējīga nopelnīt. Nedrīkst.

Man personīgi ir divas lietas, ko es gribētu teikt. Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka budžets ir jāgroza. Patiesību sakot, ja nebūtu notikusi valdības maiņa, es stāvētu jūsu priekšā, es nezinu, vai tagad, vai nedēļu, trīs vēlāk, bet mēģinātu tāpat jums pierādīt, ka šis budžets ir jāgroza. Tāpēc visupirmais ir princips, ka budžets ir jāgroza. Kā tas ir jāgroza vai jāgroza šajos ciparos, šeit, patiesību sakot, es nedomāju, ka būs iespējas ļoti sīki iepazīties ar cipariem, jo, patiesību sakot, mēs nekad nevarēsim aizstāt valdību. Valdībai ir uzticība, viņu Saeima saņem, valdībai tā ir jāpierāda. Ja valdība liek priekšā, mēs varam precizēt, analizēt, apstrīdēt, balsot pretī, bet diez vai mēs varēsim aizstāt valdību. Viņai informācija vienmēr būs vairāk. Ticiet man kā nesen bijušam ministram. Es esmu pārliecināts, ka budžets ir jāgroza, bet ir divi jautājumi, kuri būs vēl smagi jādiskutē. Tie, patiesību sakot, par pensijām attiecas tikai uz 2000.gadu. Jo kas attiecas tajā dokumentā nr.868B, kas jums visiem ir, par 1999.gadu, es tiešam aicinātu atbalstīt visus šos te labojumus. 2000.gadā, to, ko ministrs pateica beigās, jā, viena lieta ir matemātika. Tik tiešām, tā tas ir. Ja mēs sarēķinām 17 tūkstošus, tā ir viena problēma, ko es uzdevu šeit, un arī frakciju sēdē uzdevu premjeram šo jautājumu, tas ir jāpierāda un jāizdiskutē. Tā problēma ir tajā apstāklī, ka ja es esmu akadēmiķis un es strādāju, piemēram, augsti, intelektuālu darbu, pieņemsim, ka man ir ļoti liela iespēja nopelnīt pensiju virs 100 latiem, tad iznāk tāda problēma, ka it kā tādā gadījumā es nedrīkstu saņemt algu. Ja es strādāju tādu darbu, ka man pensija iznāk zem šiem 100 latiem, tad es varu arī saņemt gan pensiju, gan algu. Un šī problēma ir grūti atbildama arī man pašam sev.

Tanī pašā laikā vēlreiz es gribu teikt, ka labklājības ministram es novēlu savu pozīciju aizstāvēt cieti, to pašu es gribētu sagaidīt no premjera, bet no viņu puses būs jāpierāda smagi. Bet viens nu gan ir skaidrs — mēs nekad nesāksim fondēto pensiju, un šī valsts neizdzīvos tikai no sistēmas, ka pensiju maksās no budžeta. Tas ir bezcerīgi. Tur nekādas stratēģiskās nākotnes nav. Mums nekad budžets nepietiks. Bet fondēto budžeta pensiju mēs varēsim iedibināt tikai tad, kad deficīts, kas mums ir, nebūs pārāk liels.

Arī daudzās citās valstīs sāk ar nelielu deficītu, viņi pārfinansē no privatizācijas ieņēmumiem. Tad drīkst izmantot privatizācijas naudu. Lai varētu uzsākt šo te divu, piecu, sešu, astoņu, desmit procentu iemaksu. Bet ja mēs sākam ar lielu caurumu, un atzīsimies, caurums ir 1998.gada pirmsvēlēšanu politiskie balsojumi. Tādi nu tie ir. Nedrīkst tā! Mums ir jāmaina šis budžets. Tiem cilvēkiem, akadēmiķiem, par kuriem es teicu, tiem ir valsts jautājums. Un kas attiecas par izglītību, es tomēr gribētu dzirdēt izglītības ministru ne tikai par šo vienu jautājumu. Kaut gan jūs ziniet manu nostāju. Es vienmēr cieti esmu iestājies par to, ka pašvaldības finansē savu daļu, valsts — savu. Bet nu tas ir tikai viens izrauts moments no Izglītības likuma. Es būtu ļoti priecīgs, es nezinu, ja ministrei vēl nav viedoklis, bet es gribētu dzirdēt, kad pirmo reizi no šīs tribīnes es no viena izglītības ministra dzirdēšu, ko nozīmē reāla izglītības reforma kontekstā ar šo pirmsskolu iestāžu finansējumu. Līdz šim to dzirdējis nekad neesmu. Es katrā ziņā, zinot vairāk vai mazāk situāciju Finansu ministrijā, domāju, ka virsuzdevums ir šo budžetu grozīt. Neko citu mēs darīt nevarēsim.

Jautājums par 2000.gada lietām, tas vairs nav īsa laika jautājums. Un gadījumā, ja līdz 1.oktobrim neizdosies diskutēt, nu ko, nāksies diskutēt pēc tam. Tur ātrus mērus pieļaut nevarēsim, jo pietiek vienreiz, un to es varu pateikt ar pietiekamu kritiku sev, mēs esam nokļūdījušies prognozēs. Es negribu novēlēt jaunajai valdībai, lai tā nokļūdās vēlreiz, uz vienu vai uz otru pusi. Uz vienu pusi nokļūdoties, būs atkal problēmas ar valsts parādu. Uz otru pusi nokļūdoties, ko es arī negribu valdībai novēlēt, ka valdība dzīvos finansiālā komfortā, bet cietīs no tā pensionāri, skolotāji un, protams, arī tie cilvēki, kas ir maznodrošināti. Tātad diemžēl komforta apstākļi nebūs arī 2000.gadā. Bet nedrīkst kļūdīties arī uz slikto pusi. Tā kā es domāju, ka mums ir jāatbalsta šie te dokumenti, protams, ar smagu sirdi. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Dzintars Ābiķis, Tautas partijas frakcija.

Dz.Ābiķis

(TP). Augsti godātais Ministru prezidenta kungs! Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija šodienas sēdē arī izskatīja iesniegtos likumprojektus, un dažos jautājumos mēs arī izdarījām secinājumus un arī lūdzam Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju, kā arī Ministru kabinetu un īpaši izglītības un zinātnes ministru un finansu ministru atgriezties un varbūt vēlreiz rūpīgi izdiskutēt, mūsuprāt, divas diezgan sāpīgas problēmas.

Pirmā, tas ir jautājums par to, ka tomēr varētu būt atsevišķos gadījumos arī īpaša pieeja. Šis jautājums, kurā varētu būt īpaša pieeja, manuprāt, ir tāds, ka, manuprāt, valdībai varētu tomēr ar likumu deleģēt tiesības noteikt atsevišķas profesijas vai pat pareizāk atsevišķu profesiju kategorijas vai grupas, kam varētu maksāt gan pilnu pensiju, gan algu vienlaicīgi. Es pateikšu konkrēti piemēru. Manuprāt, lai mēs kļūtu par pilntiesīgu Eiropas Savienības valsti, zināt svešvalodas ir ārkārtīgi būtiski. Bez svešvalodu zināšanām moderna izglītība nav iespējama. Kāda ir reālā situācija skolā, kur ļoti daudzi skolotāji, strādājot ārkārtīgi smagi, strādājot pusotru, divas slodzes un atsevišķos gadījumos pat vēl vairāk, ir nopelnījuši pensiju, kas tomēr ir nedaudz lielāka par šiem 60 latiem. Pavisam nedaudz lielāka. Piemēram, tie būtu 61 lats. Bet gribu atgādināt, ka skolotāju maksimālā likme par vienu slodzi ir tikai 77 lati mēnesī. Ko tas nozīmētu reālā dzīvē? Ka ja svešvalodas vai konkrēti angļu valodas skolotājam tiktu liegta iespēja saņemt pensiju, viņš būtu nopelnījis pensiju 61 lata apmērā, strādājot, apmācot apmēram 100 skolēnus, strādājot vienu slodzi nedēļā, viņš saņemtu 77 latus. Reāli viņš tātad nopelnītu 16 latus, strādājot veselu mēnesi. Man ir ļoti lielas šaubas, vai atradīsies kāds svešvalodas skolotājs vai skolotāja, kura nepaņems kādus pāris, divus, trīs privātskolniekus, apmācot viņus, nevis tajā pat laikā vairāk nekā 100 skolēnus, strādājot šo vienu slodzi skolā, un nopelnīs šo te nelielo summiņu bez lielām problēmām, turklāt nesamaksājot valstij nodokļus. Es vēlreiz atkārtoju — tā ir īpaša pieeja, un valdība izšķirsies, varbūt tiešām nebūs vajadzība pēc šī īpašā gadījuma, bet varbūt tomēr to ir vērts pārdomāt, jo tas var attiekties varbūt ne uz visiem svešvalodas skolotājiem, bet tikai uz angļu valodas skolotājiem. Tā ir nopietna problēma.

Un otra lieta, kam vēl komisija aicina tomēr pievērst uzmanību. Tas ir bērnudārzu pedagoģisko darbinieku algām. Komisijā neradās diskusijas par to, ka šie konsekventie pasākumi kopumā ir jāatbalsta, jo nepārprotami ekonomiskā situācija valstī šobrīd ir daudz smagākā stāvoklī, nekā to raksturo iepriekšējā valdība, bet tomēr, vai mēs atsakāmies no obligātās piecgadīgo, sešgadīgo bērnu apmācības? Manuprāt, pareizāk šo jautājumu būtu risināt, nevis atsakoties no normas likumā, kas paredz, ka pirmsskolas izglītības darbiniekiem algas tiek maksātas mērķdotāciju veidā, bet šo jautājumu risināt ar pārejas noteikumu palīdzību. Jā, tiešām, konstatējot šo smago situāciju, jāatzīstas, ka šogad no valsts budžeta, kā šeit Godmaņa kungs arī tikko teica, ir neiespējami šo naudu samaksāt. Varbūt to būs iespējams izdarīt ar 2000. gada 1. janvāri. Varbūt būs jāatliek vēl, bet, ja mēs atsakāmies no šīs normas likumā, tad faktiski mēs atsakāmies no obligātās piecgadīgo vai sešgadīgo bērnu apmācības. Vai tad ir jāsper vēl radikālāks solis, un atsakoties no tā, ka pirmsskolas mācību iestāžu pedagogiem maksāt algas mērķdotāciju veidā, tad arī šobrīd ir tiešām jāatsakās arī no piecgadīgo un sešgadīgo bērnu apmācības šobrīd, no obligātās apmācības.

Sēdes vadītājs.

5 minūtes ir pagājušas.

Dz.Ābiķis.

Jo mēs taču visu laiku līdz šim bez šīs obligātās apmācības iztikām.

Tātad vēlreiz komisijas vārdā, apspriežot un sagatavojot likumprojektu otram lasījumam, lūdzu vēl apsvērt šīs divas lietas. Varbūt ka tās var risināt nedaudz citādāk.

Sēdes vadītājs.

Imants Burvis — otro reizi.

I.Burvis

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij, cienījamais premjer! Es no sirds esmu pateicīgs Jurdža kungam, Godmaņa kungam, Krastiņa kungam par viņu skaidrojumu, kāpēc noteikti ir jābalso pret likumā par grozījumiem Pensiju likumā. Jo sevišķi tagad, kamēr mēs te diskutējam, ir izplatīts dokuments nr. 868—b, kurš labi pamato šo domu. Tabūna kungs izteica lielas šaubas par tiem 650 000 pensionāru, kā viņi dzīvos. Šis dokuments kārtīgi parāda, kā samazināt šo pensionāru skaitu, un varbūt viņiem vienkārši nebūs jāizdzīvo. Jo, kad Ingrīda Ūdre runāja par to, ka Pensiju likums, grozījums Pensiju likumā jāizskata atsevišķi no budžeta, skaisti jau tas skan, bet visi grozījumi budžetā pamatā tomēr balstās tieši uz šiem grozījumiem. Jo šie grozījumi garantē, ka sociālā budžeta apjoms kritīsies. Tātad apjoms būs mazāks, neskatoties uz to, ka mēs esam iestrādājuši it kā abstraktas normas, kas palielinās ieņēmumus sociālajā budžetā. Tas garantēs sociālās spriedzes augšanu un valdības nestabilitāti. Kā opozīcijas partijas pārstāvim man šobrīd ļoti gribas valdības stabilitāti. Un tāpēc es ļoti negribētu tik bīstamu normu iestrādāt nākamajā budžetā, šī gada budžetā, ko mēs grozīsim, lai garantētu šīs valdības krišanu.

Un nākamais. Tabūna kungs, man ļoti patika jūsu tēze par to, ka kuģniecība Latvijā ir nerentabla. Latvija ir unikāla valsts, tā ir vienīgā valsts, kur kuģniecība ir nerentabla. Apsveiksim sevi ar unikalitāti!

Sēdes vadītājs.

Jakovs Pliners, apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcijas deputāts.

J.Pliners

(PCTVL). Godājamais Prezidij, cienījamie deputāti! Runājot par izskatāmā likumprojekta paketi, godīgi sakot, man ir pieņemams tikai viens. Tas ir: Grozījumi likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli". Pārējie, piedošanu, ir zem katras kritikas. Par valsti var secināt pēc tās attieksmes pret večukiem un bērniem. Jauna vecā valdošā koalīcija sāk risināt budžeta problēmas, manuprāt, amorāli, uz pensionāru un bērnu rēķina. Par labojumiem Pensiju likumā jau daudz ir runāts. Cik man ir zināms, šodien arī Sociālo un darba lietu komisijā neatbalstīja šos labojumus Pensijas likumā. Neticu, vai patiešām vinnēs budžets, bet mūsu tēvi un mātes zaudēs. Vai mēs nespēlējamies ar uguni, vai mēs nesagaidīsim vēl vienu 3. martu, nezinu, bet es to negribētu.

Es atceros, ka ne tik sen Tautas partija, "Latvijas ceļš" un "Tēvzemei un Brīvībai" visi balsoja par šo budžetu. Mēs jau toreiz teicām: cienījamie kolēģi, nebūs tādi ienākumi, mēs iesniedzām 19 priekšlikumus. Vai bijāt tik tuvredzīgi, vai jūs apzinīgi novedāt valsti līdz krīzei? Nezinu.

Par izglītību. Šeit daudzi citi deputāti par to runāja, ka ne tikai mēs atcelsim vienu likuma normu, bet tas nozīmē, ka turpinās maksāt algas pirmsskolu skolotājiem pašvaldībās. Starp citu, kā ir ar viņu budžetiem? Vai viņiem ir līdzekļi? Jūs ziniet, ka 1997. gadā šo godpilno misiju — maksāt algas pirmsskolas iestāžu pedagogiem — šo nastu uzlika uz pašvaldību pleciem, nepieliekot, cik man zināms, nevienu santīmu pie viņu budžetiem. Tagad viņi cerēja, ka pēc likuma ar 1. jūniju. Starp citu, cik man zināms, bijušais ministrs, eksministrs Gaigala kungs no "Latvijas ceļa", bija par, tikai par termiņiem mēs tur oponējām, un esošā ministre Goldes kundze, Tautas partija, arī bija ar rokām un kājām par, un visi četri deputāti, kuri bija Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, bija par, vienīgais oponējām par termiņu, nevar ar 1. jūniju, meklēsim kompromisu — 1. septembri, nepieļausim, ka tikai ar 1. janvāri. Un tagad mēs gribam pilnīgi atteikties no šīs normas. Un tātad mēs atsakāmies vēl no nākamās normas, vēl no citas likuma normas par to, ka piecgadīgus, sešgadīgus bērniņus būtu obligāti jāsagatavo skolai. Starp citu, tas ir arī ļoti daudzās civilizētās valstīs.

Par Pensiju likuma labojumiem mūsu frakcija sagatavoja speciālu paziņojumu. Cik man zināms, tas ir nodots preses centrā. Mīļie kolēģi, ne tikai es, bet arī jūs zināt, ka var atrast desmit citu vietu, kur var dabūt naudu. Ja mēs parēķinātu tos miljonus, kas aiziet uz visu ministriju un pakļauto un pārraudzības iestāžu telpu remontu, vai mēs pareizi darām, ka slēdzam līgumus ar ļoti dārgām mersedesu, volvo tur firmām par šīm mašīnām? Vai mēs nevaram padomāt, vai nevajadzētu samazināt mums šodien vismaz desmit reižu ierēdņu skaitu? Tie ir vajadzīgi un cienījamie cilvēki, es to saprotu, un tomēr... Vai viņiem ir jābūt desmit reizes vairāk? Vai mums ir vajadzīgi šie darbinieki desmit reizes vairāk nekā pirmajā Latvijas Republikā, kad ierēdņi strādāja varbūt ar pildspalvu un varbūt ar kauliņiem un telefons bija tālu. Šodien ir kompjūteri, un šodien ir moderna tehnika. Varbūt ir vērts samazināt, es nezinu, nu varbūt divas reizes šo darbinieku grupu, pat palielinot viņiem drusciņ algu? Un tomēr saekonomēt līdzekļus budžetam valstij un tā tālāk?

Nu es nerunāju par armiju. Jūs ziniet, jā, uz NATO, uz NATO. Bet rītdien mūs neviens nepieņems un parīt arī nē. Un tad varbūt var nu ne tur 2 miljonus plānotos, bet vairāk paņemt no armijas? Es domāju, ka ir jāmeklē un jādomā. Šie likumprojekti vismaz mūsu frakcijai nav pieņemami. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Arnis Kalniņš, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas deputāts.

A.Kalniņš

(LSDSP). Godājamo Prezidij, cienījamie klātesošie! Es gribēju tikai vienam aspektam pieskarties, tas ir, ieņēmumu daļai, kas tiek likta mums priekšā. Skaidrs ir viens, ka grozījumi budžetā ir nepieciešami. Iemesls tam ir gan objektīvie apstākļi, gan neatstrādātās lietas, kas tika ieliktas šī gada, 1999. gada budžetā. Taču iesniegtajā projektā, man liekas, ir dažas neizmantotas lietas, kuras vajadzētu nopietni apsvērt. Un pirmā neizmantotā lieta ir ieņēmumu daļā. Kaut kā dīvaini šobrīd ir vēl, ka mēs neplānojam pāriet uz progresīvu iedzīvotāju ienākuma nodokli. Tas bija neatkarīgas Latvijas pirmajos gados, tas ir visā modernajā pasaulē. Visā modernajā pasaulē. Ņemam, kuru valsti gribam, tātad ja mums ir 25 % šobrīd, tad, ja, pieņemsim, ienākumi mēnesī pārsniedz no 500 līdz 1000 latiem, varētu būt 30% no 1000, 1500 — 35% , varbūt tas ir arī maksimums, varbūt 40% maksimums, kā tas ir virknē modernās valstīs. Šis ir papildu iespējamais ieņēmums, fiskālais, un otrs fakts, ka tas var veidot arī pamatus stabilākai vidusšķirai. Tā ir pirmā lieta, kura šobrīd netiek skarta, bet tā varētu būt viena no nopietnākām lietām turpmāk.

Es negribu teikt, ka varētu atvērt arī uzņēmuma ienākuma nodokli. Arī pasaules modernajās valstīs firmu ienākumi tiek aplikti pēc progresīvas skalas, kur pamatā ir jau peļņas absolūtā masa. Tā ir parasta parādība. Arī šis moments pagaidām Latvijā netiek cilāts. Tādēļ man ir tāda ļoti rezervēta attieksme pret šo momentu, ka nav atklāti šie divi iepriekš minētie likumi, kur mēs varētu rast papildu iespējas budžetā. Es nerunāšu par citiem likumiem, kas šeit ir iesniegti, bet piebildīšu tikai pie viena — teiksim, akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem, visus iepriekšējos gadus mēs arī šo rezervi neesam izmantojuši. Paņemsim vidējo alkohola, 40 procentīgā degvīna cenu Lietuvā, Igaunijā, Latvijā. Aprīlī Latvijā bija 7,2 ASV dolāri par litru, Lietuvā — 9,64 dolāri par litru, Igaunijā — 8,41 dolārs par litru. Lūk, kā valstis pelnās savos budžetos.

Otrs moments. Šajā projektā pilnīgi atkrīt akcents uz to, kā varētu ar budžeta palīdzību rosināt tautsaimniecības attīstību. Šajā priekšlikumu paketē tas nav. Es domāju, ka jāveido tradīcija, ka šādus priekšlikumus par izmaiņām budžetā sniedz ne tikai autonomi finansu ministri, kuri kaili dod tikai šīs fiskālās lietas, bet kopā ar Ekonomikas ministriju, jo virkni momentu mēs varam risināt — uzlabot finansiālo situāciju, ja pareizi izmantojam ekonomiskās sviras. Mums ir nodeldētais piemērs par cūkgaļu. Bet ko panāca šis moments? Tātad zināms pieaugums muitas nodoklī, saimnieciskās aprites spirālveida efekts iekšzemē, pat izejot tik tālu, ka atdzīvināt atsevišķos aspektos mašīnbūvi, līdz ar to visu nodokļu spektru. Vai arī neatrisinātais jautājums par autokravu pārvadājumiem. Kādu modeli pielieto Lietuva un kādu Latvija? Tas nozīmē, ka nenāk nodokļi — ienākuma nodoklis, sociālais nodoklis no šīs saimnieciskās darbības sfēras, ka netiek pasūtīti treileri. Mēs žēlojamies, ka nepildās akcīzes nodoklis par naftas produktiem, tas ir viss vienā kamolā. Un šeit jābūt, iesniedzot priekšlikumus par budžetu, šādai noteiktai kompleksai pieejai, kā to dara jebkurā normālā valstī, ne tikai tīri taisa tabulas par budžetu bez citu ekonomisko instrumentu izmantošanas.

Sēdes vadītājs.

Piecas minūtes pagājušas.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Modris Lujāns, apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcijas deputāts.

M.Lujāns

(PCTVL). Cienījamie kolēģi! Patiešām man gribas izteikt lielu pateicību Godmaņa kungam par sava veida lielu drosmi. Jo es atceros, vēl astoņus mēnešus atpakaļ, kad viņš šinī tribīnē kaut kur vairāk par stundu pierādīja to, ka šī gada budžets, kas līdz šim vēl eksistē, ir vislabākais pasaulē un ka visa opozīcija atrodas vai nu marasma priekšstāvoklī, vai vēl kādā stāvoklī, kad mēs norādījām, ka viss iepriekšējais budžets bija izpūsts, izzīsts no pirksta. Patīkami, ka vismaz viens bijušais ministrs šodien to godīgi atzīst. Ir cits jautājums, vai šis ministrs, kas šodien ar rociņu nesit pa tribīni, bet atkal stāstīja kārtējo pasaku, arī pēc kāda pusgada nenāks ārā kā eksministrs un neteiks, ziniet, mēs jūs piemānījām, mēs jums sablefojām. Divtik lielāku nepatiku izraisa tas, ka es skatos, ka "Tēvzemei un Brīvībai" cienījamais Vidiņa kungs un kompānija, tāpat "Latvijas ceļš" un pārējie sabiedrotie, pagājušajā gadā aktīvi balsoja par šo budžetu. Piedodiet kungi, cik ilgi ir šī morālā atbildība? Vai jums vispār eksistē morālā atbildība? (Starpsauciens "Nē!") Pareizi, vismaz vēl viens kungs patiešām šeit šķīstīsies. Es nezinu, cik tālu tā turpināsim blefot. (No zāles deputāts J.Dobelis: "Modri, neuztraucies!") Drīzāk jāsaka, ka mums vairs nav Saeima, bet blefa kantoris.

Un, cienījamie kolēģi, tādēļ arī es aicinātu šinī gadījumā, pirmkārt, balsot noteikti pret steidzamību. Jo es domāju, ja valdošais vairākums tik ļoti grib šo budžetu mums izspiest cauri parlamentam, tad var būt trīs lasījumi. Nākamnedēļ mēs sapulcēsimies un vēl nākamnedēļ. Jo patiešām, ir ļoti daudz kļūdu, ir daudz jautājumu, kas ir jāizdiskutē. Var šinī brīdī atkal kaut kādu papīru pieņemt, kurš būs automātiski jau zināms, ka tas nebūs eksistējošs, bet mēs ieliksim tikai to, ka šī agonija izteiksies nākamajā gadā. Mēs izvilksim, jā, šo gadu, apgriežot visu finansiāciju, pieņemot kaut kādu ārkārtas lēmumu. Bet vai mēs gribam ielikt nākamā gada problēmu? Tādēļ es aicinātu, pirmkārt, atteikties no steidzamības un tomēr iet pa trim lasījumiem, jo it sevišķi mēs visi labi zinām, kādi bija visu otro komisiju lēmumi un slēdzieni. Ir cita lieta. Es, protams, saprotu, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā netika ņemti vērā komisiju viedokļi, kaut vai Tautsaimniecības komisijas un citu komisiju. Bet es saku to, ka šis projekts ceturtdien, ja mēs to pieņemsim steidzamībā, izraisīs, es nezinu, kādas diskusijas, un es nezinu, vai viņš vispār būs realizējams. Tādēļ es aicinātu, cienījamie kolēģi, patiešām, ja tas ir vajadzīgs, jā, tas ir vajadzīgs, es piekrītu, bet tādā metodē vai tādā veidā, kā tas ir šodien, tas nebūs realizējams. Un es aicinu šinī brīdī noņemt steidzamību un iet pa trim lasījumiem. Mēs pagūsim līdz septembra mēnesim. Ātrāk tas tik un tā nesāks darboties. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Viola Lāzo, Latvijas sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

V.Lāzo

(LSDSP). Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti un ministri! Es varu tikai pievienoties, ka pašreizējais Saeimas plenārsēdes darba stils, ļoti ilglaicīgā budžeta apspriešana ir cēlusies tikai no tā, ka mums nebija iespējams normāls darbs komisijās. Tikai nule, plenārsēdes laikā, mēs saņemam Labklājības ministrijas sagatavoto atzinumu par to, kā ietaupīsies nauda, pieņemot grozījumus likumā "Par valsts pensijām". Tikai nule kā. Un te nu, raugoties uz šiem cipariem, es vēlos pieminēt to, kas šodien nav teikts. Proti, ja mēs skatāmies, ka budžeta līdzekļu ekonomija, pieņemot grozījumus likumā "Par valsts pensijām", 1999.gadā būs 4 miljoni, 2000.gadā — 34 miljoni, tad man gribētos atsaukt jūsu atmiņā to, ka sociālā nodokļa parāds kopumā valstī pašlaik sastāda 143,7 miljonus latu. Tas ir četras reizes vairāk nekā būs ietaupīts ar šiem ārkārtīgi drakoniskajiem un dramatiskajiem Pensiju likuma grozījumiem. No šīs manis minētās summas, es vēlreiz atkārtoju, 143,7 miljoni latu, 34,9 miljoni ir pašu darbinieku iemaksas. Tātad tā ir reāla nauda, ko šo uzņēmumu darbinieki ir iemaksājuši. Tātad faktiski mēs redzam rezultātu, kad valsts ir kreditējusi neveiksmīgu uzņēmējdarbību, un līdz ar to mums šodien ir jārunā par tādām lietām, kas, manuprāt, būtu pilnīgi nepieņemamas pašreizējā situācijā.

Es gribētu uzsvērt vēl vienu lietu. Gada sākumā mēs ļoti daudz no šīs Saeimas tribīnes diskutējām par pensiju indeksāciju. Pašlaik, lasot jaunos grozījumus, mēs redzam, ka pensiju indeksācija notiks tikai 2000.gada oktobrī. Tātad pēc vairāk nekā gada.

Un vēl viena nianse. Ja atceraties, ļoti daudz Saeimas plenārsēdes darba laika mēs patērējām un arī komisijās strādājām, lai panāktu kompromisu. Proti, tas attiecas uz cilvēkiem, uz personām, kas vecākas par 80 gadiem. Atcerieties, cik daudz šeit bija diskusiju. Sociāldemokrāti, Tautas partija, "Tēvzemei un Brīvībai", Tautas saskaņas partija, mēs vienojāmies toreiz, ka šiem cilvēkiem ir jāsaņem palielinājums par 10 procentiem. Pašreizējie grozījumi šo toreizējo kompromisu izslēdz un izsvītro ārā. Tā kā ir arī šī nianse, kas ir mazāk runāta.

Visbeidzot, lai gari nerunātu, es gribētu teikt sekojošo: Apvienoto Nāciju Organizācija šo gadu ir pasludinājusi par veco ļaužu dzīves kvalitātes un dzīves līmeņa uzlabošanas gadu. Vai tā mūsu jaunā Latvijas valsts atzīmē šo Apvienoto Nāciju Organizācijas gadadienu — ar grozījumiem Pensiju likumā, kas nenoliedzami pasliktinās veco ļaužu dzīves līmeni?

Sēdes vadītājs.

Kārlis Leiškalns — otro reizi.

K.Leiškalns

(LC). Augsti godātais priekšsēdētāj! Augsti godātie deputāti! Vēl gadu atpakaļ mēs dzīvojām zaļajā jaunībā. Ekonomika gāja uz augšu, bija 6% pieaugums. Prognozēja 9% pieaugumu. Latvijas Banka šeit Latvijā akumulēto naudu, varbūt arī Krievijā, veda arī ārā uz Krieviju. Latvijas Bankā strādāja labi atalgoti analītiķi, neliedza viņiem radīt uzkrājuma fondu, naudiņa plūda. 17.augusts vēl bija aiz kalniem, un mēs dzīvojām zaļi. Tai skaitā arī sociālais budžets dzīvoja labi, viņiem bija, ja nemaldos, ap to laiku kādi 54 miljoni uzkrājums. Viss gāja ļoti skaisti. Eiropa, likās, tūlīt nolaidīsies ar savām ķīseļa upēm un putras kalniem tepat uz Latvijas zemes, aizstājot Gaiziņu un piesmērēto Daugavu, visi dzīvos vēl labāk. Šodien, nevienu nesaucot vārdā, parlamentam tika piedēvēti populistiski lēmumi, kuru rezultātā nupat ir diskutēts sociālais fonds jeb pensiju budžets. Ja mēs paskatāmies, cik apmēram izmaksā tie lēmumi, kurus pagājušajā Saeimā pie ekonomikas augšupejas un vēl pēc 17.augusta mums teica, ka Krievijas krīze Latviju neietekmēs, bezdarbnieku pabalsti nebūs daudz jāizmaksā un sociālais budžets dzīvos zaļi.

Pensiju piešķiršana no jauna — apmēram 6 miljoni gadā. Papildu indeksācija 80 gadu sasniegušiem iedzīvotājiem jeb pensionāriem — apmēram 2,5 miljoni gadā. Šo indeksāciju vēl šogad aizstāvēja Labklājības ministrija.

Vēl šogad bija attiecīgajā likumā paredzēti grozījumi — noņemt šādu papildu indeksāciju, to neizdevās izdarīt, jo teica, ka vēl joprojām ir zaļie laiki.

Ir viena problēma, un es atkal saku: toreiz mēs dzīvojām zaļāk. Mēs nevarējām paredzēt, ja pat Latvijas Bankas dārgie analītiķi nevarēja paredzēt, kas notiks Krievijā. Jāteic, ka Māris Bendiks to bija paredzējis.

Es lasīju vairākus viņa rakstus, kuros viņš uzsvēra Latvijas Bankas nolaidīgo attieksmi pret Latvijas banku investīcijām jeb Krievijas vērtspapīru pirkšanu.

Es gribu pateikt, ka ir tikai viena liela kļūda, ko mēs pieļāvām pagājušā gada sociālajā budžetā, tā sauktā politiskā indeksācija. Un ir tikai viens mandāts šajā parlamentā, kas izmaksāja apmēram 50 miljonu latu šai sabiedrībai, bet es nevienu nesaukšu vārdā.

Sēdes vadītājs.

Andris Šķēle — Ministru prezidents.

A.Šķēle

(Ministru prezidents). Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es ilgi neaizkavēšu jūsu uzmanību. Par cik, es domāju, iepriekšējie runātāji, varbūt fragmentāri, bet skāra visu apskatāmo jautājumu loku, kas attiecas par 1999.gada budžeta grozījumiem jau kopš marta mēneša. Tautas partija tobrīd bija opozīcijā. Mēs uzskatījām, ka budžeta grozījumi ir izdarāmi nekavējoties. Tādēļ arī es atvainojos tiem deputātiem, arī opozīcijas deputātiem, kuri valdības 11 dienu laikā nav saņēmuši no valdības izsmeļošus paskaidrojumus, kā jūs tos vēlējāties redzēt, jo mēs vienkārši 11 darba dienu laikā neesam spējuši varbūt tik precīzi un apjomīgi tos sagatavot. Bet nekļūdīgi piedāvātais labojumu projekts 1999.gada budžetā ir jāizskata visīsākajā laikā, jo efektīvi tas stāsies spēkā faktiski tikai pēdējā ceturksnī.

Kas attiecas uz to, kam ko noņemt, un par, es atvainojos, vaimanām, kādas šeit tika skandinātas. Šā budžeta grozījumu ietvaros faktiski vienīgais pielikums ir sociālajam budžetam —15 miljoni pensionāriem, jo mēs paredzam palielināt par 15 miljoniem sociālā budžeta atbalstu, lai varētu izmaksāt pensijas netraucēti arī tālāk. Negrozot šo pozīciju, es uzskatu, ka mēs turpinātu graut pilnībā sociālo budžetu tālāk un nopietni mānīt mūsu pensionārus.

Otra vienīgā pozīcija, kurā tiek lūgts Saeimas viedoklis, ir 1 miljonu latu paredzēt Rīgas Komercbankas iespējamai atvēršanai. Un arī tā, deputāti, ir jūsu izšķiršanās. Latvijas Banka un pārējie kreditori gaida valdības viedokli. Es nevēlos un valdība nevēlas kopumā uzņemties atbildību viena pati par Rīgas Komercbanku, un mēs nākam Saeimā pie jums ar lūgumu — atbalstīt šo 1 miljonu un atbalstīt iespējami ātri. Tādas prioritātes ir saglabājušās.

Prioritāte nr.1 šajā budžetā ir saglabājusies aizsardzība. Vienīgā sfēra, kuras pieaugums, salīdzinot ar 1998.gadu, ir 130%. Tā ir vienīgā, kurai ir šāds pieaugums. Neskatoties uz tām varbūt absolūto skaitļu izmaiņām, kuras ir piedāvātas. Pilnīgi pievienojos tiem runātājiem, kas aicināja domāt gan par izdevumu samazināšanu, gan par papildu iekasēšanu. Valdība pagājušajā sēdē, skatot šos budžeta grozījumus arī konceptuāli, jau ir lēmusi par jūtamu samazinājumu, kas būs attiecināms uz ministriju centrālajiem aparātiem, uz automašīnu šoferu vietu likvidēšanu centrālajos aparātos. Man šodien jāsaka, ka man izdevās, un es esmu pateicīgs Saeimas Prezidija priekšsēdētājam par to, ka mēs panācām izpratni, ka tiks likvidētas tādas dublējošas iestādes, kas nodarbojas ar servisu, kā divas autobāzes — Saeimas un Ministru kabineta, kas strādā pusjaudu, un tamlīdzīgas lietas. To valdība darīs konsekventi un tas nav darīts nevienu brīdi iepriekš, vienmēr ir bijuši kaut kādi argumenti, un nekad tas nav spēts. Es uzskatu, ka šī valdība ir apņēmības pilna, un mēs to izdarīsim.

Kas attiecas par pensionāriem un par tiem draudiem, ka tūlīt strauji palielināsies bezdarbnieku skaits. Viens no runātājiem, ja nemaldos, laikam tas bija Vidiņa kungs, precīzi minēja skaitļus, bet te bija tāds troksnis zālē un varbūt, tajos maz ieklausījās. Tādēļ es atļaušos vēlreiz Vidiņa kunga teikto atkārtot. No 50–54 gadu vecumam vīrieši bezdarbnieki ir tikai 4,8% no visiem vīriešiem bezdarbniekiem. No 55–59 gadu vecumā esošie vīrieši bezdarbnieki ir tikai 5,4% no visiem vīriešiem bezdarbniekiem. Kas tad ir tie galvenie bezdarbnieki vīriešu vidū? Kura vecuma? Mīļie sociāldemokrāti! Tie ir no 30 līdz 49 gadu vecumam — 21%.

Par sievietēm situācija ir vēl savādāka. Teiksim tā. Vīriešiem par sliktu runājot, jo 55 — 59 gadu vecumā sievietes bezdarbnieku vidū, ņemot tieši sievietes kā simtprocentīgas bezdarbnieces, ir tikai 0,8%. Tā ir šodienas statistika, līdz maija mēnesim ieskaitot. Es pilnībā varu piekrist sociāldemokrātiem un Baldzēna kungam, kas runāja daudz par izglītību, kur mums ir jāmeklē iespējas. Es šeit atgriežos pie statistikas, bet saistībā jau ar bezdarbnieku izglītības līmeni. Maija mēnesis, 1999.gads. Pat jūnija mēnesis ir manā priekšā. Tātad bezdarbnieku sastāvs pēc izglītības līmeņa ir šāds: 1999.gada jūnijā. Ar augstāko izglītību ir tikai 7,2% bezdarbnieku, un savukārt 31,5 procenti bezdarbnieku ir ar vidējo vispārējo izglītību, pat cilvēki ar pamata un nepabeigto pamatizglītību ir ar mazāku īpatsvaru bezdarbnieku kopējā masā. Līdz ar to es gribētu izteikt apliecinājumu, ka izglītība būs šīs valdības otrā prioritāte aiz manis nosauktās un valdības demonstrētās apņēmības par aizsardzības sfēru. Es esmu gatavs, un šodien, būdams jau vienā frakcijā, tā bija "Latvijas ceļa" frakcija, es apliecināju, ka esmu gatavs par pirmo un otro lasījumu kopā ar atbildīgiem ministriem apmeklēt visas frakcijas, tajā skaitā arī, protams, visas opozīcijas frakcijas, un detalizēti runāt par valdības viedokli un manu viedokli, kā valdības vadītāja, par šiem grozījumiem, par projektu — 2000, kam valdība jau ir lēmusi konceptuālos mērķu griestus, un es aicinu šobrīd saprast, ka tas, ko mēs šodien darām, ir vienkārši jādara kā nekavējoša un neatliekama lieta. Un paldies visiem tiem, kas būs izturējušies ar izpratni. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča

(LC). Cienījamie deputāti! Mēs palikām pie nepieciešamības atbalstīt pirmajā lasījumā likumprojektu "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem"" . Tātad komisija, kā jau es teicu, pirmajā lasījumā atbalstīja un lūdz noteikt tam arī steidzamību.

Sēdes vadītājs.

Vispirms mums jālemj par steidzamības noteikšanu likumprojektam "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem"". Vai kāds vēlas runāt par vai pret steidzamību? (Starpsauciens: "Balsot!") Runāt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par to, lai noteiktu par steidzamu likumprojektu "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem"". Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — 34, atturas — nav. Steidzamība noteikta.

A.Poča.

Paldies! Priekšlikumu iesniegšanas termiņš.

Sēdes vadītājs.

Atvainojiet! Tālāk mums jābalso par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 63, pret — 19, atturas — 6. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

A.Poča.

Komisijas vārdā lūdzu priekšlikumus likumprojektam iesniegt līdz pirmdienai, 2.augustam, pulksten 12.00 komisijas telpās, kā arī otro lasījumu es lūdzu noteikt ceturtdien, 5.augustā.

Sēdes vadītājs.

Vai ir citi priekšlikumi? Tiek atbalstīts. Tālāk, lūdzu!

A.Poča.

Kā nākamo lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā likumprojektu "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli naftas produktiem"" . Budžeta un finansu komisija kā atbildīgā komisija atbalstīja šo likumprojektu pirmajā lasījumā, kā arī ierosināja atzīt par steidzamu. Kā jau šeit minēja Leiškalna kungs Tautsaimniecības komisijas vārdā, šī komisija šo likumprojektu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Vispirms mums jālemj par to, lai noteiktu šo likumprojektu par steidzamu. Vai kāds vēlas runāt par vai pret? Runāt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par to, lai noteiktu par steidzamu likumprojektu "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli naftas produktiem"". Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 34, atturas — nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

Tālāk jālemj par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli naftas produktiem"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 23, atturas — 8. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

A.Poča.

Paldies! Līdzīgi kā iepriekšējiem, priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz pirmdienai pulksten 12, un otrais lasījums tāpat arī 5.augustā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Imantam Burvim.

I.Burvis

(LSDSP). Manā skatījumā, ja jau Tautsaimniecības komisija nav atbalstījusi pilnībā šo likumprojektu, tas nozīmē, ka vajadzīgs garāks laiks vismaz priekšlikumiem, lai komisija varētu mierīgi strādāt. Steidzamība — tas nozīmē piektdien, sestdien, svētdien.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu konkrētus priekšlikumus! Konkrētu priekšlikumu nav. Vai ir iebildumi par to, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 2.augusts pulksten 12.00 un izskatīšana 5.augustā? Nav iebildumu. Paldies! Tālāk, lūdzu!

A.Poča.

Kā nākamais ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem"" . Šo likumprojektu Budžeta un finansu komisija atbalstīja pirmajā lasījumā, un līdzīgi kā iepriekšējiem lūdzu noteikt arī steidzamību. Arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šo likumprojektu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Vispirms mums jālemj par to, lai noteiktu steidzamību likumprojektam "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem"". Runāt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai noteiktu steidzamību likumprojektam "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem"". Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 31, atturas — 3. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

Tālāk jālemj par šī likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — 15, atturas — 17. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

A.Poča.

Lūdzu priekšlikumus iesniegt līdz 2.augustam pulksten 12.00. Otrais lasījums — 5.augustā.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav. Paldies!

A.Poča.

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli"" . Budžeta un finansu komisija atbalstīja pirmajā lasījumā un ierosina atzīt par steidzamu. Arī no citām komisijām nekādi iebildumi nav saņemti.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai atzītu par steidzamu likumprojektu "Grozījumi likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli"". Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 21, atturas — nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret — 2, atturas — 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

A.Poča.

Lūdzu priekšlikumus iesniegt līdz 2.augusta pulksten 12.00. Otrais lasījums — 5.augustā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Paldies! Tālāk, lūdzu!

A.Poča.

Likumprojekts "Grozījumi Izglītības likumā" . Atbildīgā komisija atbalsta pirmajā lasījumā un ierosina atzīt par steidzamu. Arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisija atbalsta minētos grozījumus.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai atzītu par steidzamu likumprojektu "Grozījumi Izglītības likumā". Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — 34, atturas — nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Izglītības likumā" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — 34, atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

A.Poča.

Paldies! Priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 2.augustam pulksten 12.00. Otrais lasījums — 5.augustā.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Tālāk lūdzu!

A.Poča. Likumprojekts "Grozījumi Vispārējās izglītības likumā"

. Budžeta un finansu komisija atbalsta pirmajā lasījumā un ierosina atzīt par steidzamu. Ir saņemts arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas viedoklis, kas gan vairāk iesaka normas, kas varētu būt diskutējamas otrajā lasījumā, līdz ar to es saprotu, ka atbalstīts ir arī pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai atzītu par steidzamu likumprojektu "Grozījumi Vispārējās izglītības likumā".

Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — 34, neviens neatturas. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par likumprojekta "Grozījumi Vispārējās izglītības likumā" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 33, neviens neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

A.Poča.

Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 2. augustam pulksten 12.00 un otro lasījumu noteikt 5. augustā.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Paldies! Tālāk, lūdzu!

A.Poča.

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"" . Budžeta un finansu (nodokļu) komisija šo likumprojektu atbalstīja pirmajā lasījumā un ierosināja atzīt par steidzamu. Ir saņemti atzinumi no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, kas šo likumprojektu konceptuāli noraida. Es atvainojos, te ir ierakstīts atzinumā — likumprojektu neatbalstīja. Sociālo un darba lietu komisija — likumprojekts ir noraidāms. Ir izteikušas zināmas iebildes arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisija.

Sēdes vadītājs.

Vispirms mums ir jālemj par...

A.Poča.

Bet priekšlikumu nav. Budžeta un finansu komisija atbalstīja. Tāpēc es lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā no atbildīgās komisijas un ierosinu arī atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītājs.

Vispirms jālemj par steidzamību. Pret vēlas runāt, es tā saprotu, deputāts Imants Burvis. Bet mēs tagad runājam par steidzamību.

I.Burvis

(LSDSP). Man liekas, ka Budžeta un finansu komisija, protams, ir ļoti nopietna institūcija, un visa valsts ar cerībām skatās uz šo institūciju, bet visa sabiedrība vēlas tomēr skaidrību šajā likumā, un tāpēc, ja jau tik daudzas komisijas pasaka pret un sabiedrība ir pret šādiem grozījumiem Pensiju likumā, tad acīmredzot vērts tomēr ir nesteigties ar šādu likumu.

Sēdes vadītājs.

Viens ir runājis pret. Vai kāds vēlas runāt par? Nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai atzītu par steidzamu likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"". Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — 35, atturas — 1. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

A.Poča.

Paldies!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu, un balsosim par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"". Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — 34, atturas — 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

A.Poča.

Līdzīgi kā iepriekšējam likumprojektam, es lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz pirmdienai pulksten 12.00, un otrais lasījums ceturtdien — 5. augustā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Imantam Burvim.

I.Burvis

(LSDSP). Man būtu priekšlikums. Ņemot vērā, ka steidzamības kārtībā tikai lielas muļķības tiek darītas, noteikt termiņu līdz 1. septembrim. Varbūt pa to laiku atvēsināsies prāts un domāsim mierīgāk. Vienlaicīgi ir jānosaka arī izskatīšanas datums 1. septembris.

Sēdes vadītājs.

1. septembris ir priekšlikumu iesniegšanas termiņš. Un kad ir izskatīšanas datums?

I.Burvis.

Pēc nedēļas.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Modrim Lujānam.

M.Lujāns

(PCTVL). Cienījamie kolēģi! Es aicinātu tomēr patiešām nedaudz mierīgāk ar šo likumu. Tas būtu — 9. augusts, un 12. augustā mēs to izskatītu. Jo visi dzirdēja šodien, arī pat cienījamā Seiles kundze no vairākuma pārstāvjiem norādīja, ka tajā ir ļoti daudz kļūdu, un arī cienījamais Vidiņa kungs grib palabot pilsoņu jautājumus un nepilsoņu jautājumus, jo citādi būs jābalso pašam pret savu sirdsapziņu.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Tātad ir trīs priekšlikumi. Sāksim ar tālāko.

Balsosim par to, lai noteiktu priekšlikumu iesniegšanas termiņu 1. septembri un izskatītu otrajā lasījumā 8. septembrī. Lūdzu balsošanas režīmu! Kas ir par šo priekšlikumu? Lūdzu rezultātu! Par — 33, pret— 50, atturas — 5. Priekšlikums nav pieņemts.

Nākamais priekšlikums. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 9. augusts, izskatīšana — 12. augustā. Kas lūdzu ir par šo priekšlikumu? Lūdzu balsosim! Lūdzu rezultātu. Par — 35, pret— 51, atturas — 3.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 2. augusts līdz pulksten 12, izskatīšana — 5. augustā. Tālāk, lūdzu!

A.Poča.

Paldies!

Un kā pēdējais ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1999. gadam"" . Budžeta un finansu komisija, līdzīgi kā ar budžeta likumprojektu saistīto nodokļu paketi, atbalstīja gan pirmajā lasījumā, gan arī lūdza noteikt steidzamību.

Ir saņemti atzinumi no Saeimas Juridiskās komisijas, kas atbalsta likumprojektu pirmajā lasījumā. Ir saņemts atzinums no Sociālo un darba lietu komisijas, kas nosaka, ka likumprojekts ir noraidāms, un ir saņemts arī atzinums no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas, kas arī nosaka, ka komisija nav atbalstījusi likumprojektu. Līdz ar to, neskatoties uz šiem atzinumiem, es tomēr lūgtu Budžeta un finansu komisijas vārdā likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1999. gadam"" pirmajā lasījumā atbalstīt un noteikt arī tam steidzamību.

Sēdes vadītājs.

Vispirms jālemj par steidzamību. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai atzītu par steidzamu likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1999. gadam"". Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — 34, neviens neatturas. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1999. gadam"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — 34, neviens neatturas. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

A.Poča.

Lūdzu priekšlikumus iesniegt līdz pirmdienai, 2. augustam, pulksten 12 Budžeta un finansu komisijā. Otrais lasījums — ceturtdien, 5. augustā. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Deputāti piekrīt.

Līdz ar to sēdes dienas kārtība ir izskatīta. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr tiek gatavota reģistrācijas izdruka, vārds paziņojumam deputātam Antonam Seikstam.

A.Seiksts

(LC). Es lūdzu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju tūlīt pat uz komisijas sēdi.

Sēdes vadītājs.

Saeimas sekretāres biedru Aleksandru Bartaševiču lūdzu nolasīt reģistrācijas izdruku.

A.Bartaševičs

(7. Saeimas sekretāres biedrs). Godātie deputāti, nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Igors Solovjovs, Jānis Čevers, Inese Birzniece, Vilis Krištopans, Normunds Rudevičs, Edvīns Inkēns, Jānis Esta, Edgars Zalāns, Jāzeps Šnepsts, Juris Dalbiņš, Helēna Demakova, Jānis Lagzdiņš, Jevgenija Stalidzāne, Ģirts Kristovskis, Juris Sinka, Roberts Zīle. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Ārkārtas sesija un ārkārtas sēde ir slēgta. Nākamnedēļ Saeimas Prezidijs lems par ārkārtas sesijas un ārkārtas sēdes sasaukšanu 5. augustā pulksten 9.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!