Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par Baltijas vides ministru sanāksmi Igaunijā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 2.09.2008., Nr. 135 https://www.vestnesis.lv/ta/id/180502

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par Eiropas Savienības, Baltijas valstu, Krievijas un Gruzijas attiecībām īpašā ārkārtas sanāksmē Briselē

Vēl šajā numurā

02.09.2008., Nr. 135

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par Baltijas vides ministru sanāksmi Igaunijā

 

28. un 29.augustā vides ministrs Raimonds Vējonis piedalījās Baltijas vides ministru sanāksmē, kas norisinājās Igaunijā.

Tikšanās laikā Baltijas valstu vides ministri vienojās īstenot vienotu pieeju depozīta piemērošanas stikla un PET pudelēm jautājumu risināšanā Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Igaunijas Vides ministrijas speciālisti sarunās norādīja, ka, viņuprāt, Igaunijā īstenotā depozīta sistēma dzērienu stikla un PET pudelēm un skārdenēm darbojas veiksmīgi un ir sevi attaisnojusi. Lai arī sākotnēji lielie ražotāji, līdzīgi kā tas pašlaik notiek Latvijā, iebilda pret depozīta sistēmas ieviešanu iepakojumam, šogad arī viņi atzīst, ka sistēma ir sevi pilnībā attaisnojusi.

Galvenais ieguvums no iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanas Igaunijā ir iespējas izsekot gan stikla, gan PET pudeļu apritei.

Savukārt Lietuvas kolēģi informēja, ka arī viņi plāno līdz 2010.gadam sakārtot likumdošanu, lai depozītsistēmu varētu ieviest jau 2011.gadā. Tomēr Lietuvā pašlaik vēl norisinās plašas diskusijas, līdzīgi kā tas ir arī Latvijā. Ministri vienojās turpināt ciešāku sadarbību šajā jautājumā tieši ekspertu līmenī.

Tāpat sanāksmē notika plašas diskusijas par Latvijas ierosinājumu noteikt atsevišķas teritorijas par no ģenētiski modificētiem organismiem (ĢMO) brīvām zonām. Igaunijas speciālisti norādīja uz, viņuprāt, ierobežotām Igaunijas iespējām ietekmēt ĢMO izplatību valstī. Savukārt Lietuvas Vides ministrijas pārstāvji pauda atbalstu šai Latvijas iniciatīvai, papildus norādot, ka jau pašlaik Lietuvā tiek apsvērtas iespējas šo iniciatīvu iestrādāt normatīvajos aktos.

Sanāksmē tika aplūkota arī Baltijas valstu nostāja Baltijas jūras stratēģijas kontekstā. Visu trīs Baltijas valstu speciālisti vienojās par nepieciešamību saskaņoti darboties pārrobežu piesārņojuma jautājumā, īpaši uzsverot nepieciešamību iestrādāt šo jautājumu regulējošās normās gan ES, gan citos starptautiskajos normatīvajos aktos.

Atsevišķi norisinājās viedokļu apmaiņa par Baltijas valstu iespējām ierobežot fosforu saturošu produktu lietošanu. Šajā jautājumā Igaunijas un Lietuvas kolēģi piekrita Latvijas iniciatīvai – kopīgi meklēt iespējamos risinājumus fosforu saturošu produktu ierobežošanai vai aizliegšanai Baltijas valstīs.

Tikšanās noslēgumā Latvijas vides eksperti iepazīstināja kolēģus ar Latvijas priekšlikumiem ES Klimata un enerģētikas normatīvo aktu komplektā. Igaunijas un Lietuvas vides ministriju pārstāvji piekrita atbalstīt Latvijas nostāju un argumentus Eiropas Savienības līmenī.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!