Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta sēdē: 2008.gada 4.augustā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 6.08.2008., Nr. 120 (3904) https://www.vestnesis.lv/ta/id/179348

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Valsts sekretāru sanāksmē: 2008.gada 31.jūlijā

Vēl šajā numurā

06.08.2008., Nr. 120 (3904)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta sēdē: 2008.gada 4.augustā

 

MK: Par kārtību, kādā iegādājas vai nomā dienesta vieglos automobiļus

4.augustā Ministru kabineta sēdē akceptēja instrukciju “Dienesta vieglo automobiļu iegādes un nomas kārtība”, kas paredz, ka turpmāk ar valsts iestāžu dienesta transportlīdzekļu nomu saistītie jautājumi netiek risināti centralizēti un minētā funkcija tiek nodota ministrijām (sekretariātiem), kuri savu resoru ietvaros centralizēti veic iepirkumu par dienesta transportlīdzekļu nomu.

Minētajā instrukcijā paredzēto pasākumu īstenošanai nav nepieciešams papildu valsts budžeta finansējums, jo dienesta vieglo automobiļu iegāde vai noma tiks nodrošināta valsts iestādēm piešķirto budžeta līdzekļu ietvaros. Instrukcijā ir ietverta tabula, kas paredz dienesta vieglo automobiļu maksimālās nomas maksas mēnesī noteiktām valsts amatpersonu kategorijām.

Valsts pārvaldes iestādes savu funkciju veikšanai nomā automobiļus no tām uzņēmējsabiedrībām (komercsabiedrībām), kuras ir uzvarējušas attiecīgās ministrijas vai īpašu uzdevumu ministru sekretariāta rīkotajā centralizētajā iepirkumā par automobiļu nomu. Valsts iestādes, kuras neatrodas ministrijas vai īpašu uzdevumu ministru sekretariāta padotībā, iepirkumus par automobiļu nomu veic patstāvīgi.

Ar attiecīgā Ministru kabineta locekļa rakstisku atļauju valsts pārvaldes iestāde var patstāvīgi organizēt iepirkuma procedūru.

Automobiļus, kuriem paredzēts piešķirt operatīvā transportlīdzekļa statusu vai kurus paredzēts pārbūvēt atbilstoši speciālām vajadzībām, valsts iestādes iegādājas vai nomā saskaņā ar attiecīgā Ministru kabineta locekļa noteikto kārtību.

Diplomātisko un konsulāro funkciju veikšanai nepieciešamo automobiļu iegādes vai nomas kārtību nosaka ārlietu ministrs.

Specializēto atašeju, nozaru ministriju un īpašu uzdevumu ministra sekretariāta pārstāvju funkciju veikšanai ārvalstīs nepieciešamo automobiļu iegādes vai nomas kārtību nosaka attiecīgais ministrs.

Par spēku zaudējušu atzīts Ministru kabineta 2003.gada 23.aprīļa rīkojums Nr.233 “Par dienesta vieglo automobiļu nomu”, kā arī Ministru kabineta 2003.gada 22.aprīļa noteikumi Nr.195 “Dienesta transportlīdzekļu nomas konkursa komisijas nolikums”.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs

 

AM: Par atbalsta finansējumu starptautiskajām jāšanas sacensībām

4.augustā Ministru kabinetā (MK) apstiprināti Aizsardzības ministrijas (AM) izstrādātie grozījumi MK rīkojumā Nr.124 “Par valsts budžeta programmas “Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO” līdzekļu izlietojumu sporta veidu atbalstam”.

Apstiprinātie grozījumi MK rīkojumā nosaka no AM 2008.gada budžeta līdzekļiem piešķirt 10 000 latu finansējumu Latvijas Jātnieku federācijas rīkoto starptautisko sacensību “1.Baltijas kauss jāšanas sportā” atbalstam.

Jāšanas sports no AM budžeta līdzekļiem tiek atbalstīts kopš 2002.gada. Šobrīd Nacionālajos bruņotajos spēkos dienē septiņi karavīri, kuri ir Latvijas modernās pieccīņas izlases dalībnieki.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

 

ĀM: Par pārstāvju nozīmēšanu Latvijas un Krievijas kopīgajā demarkācijas komisijā

4.augustā Ministru kabinetā tika apstiprināts rīkojuma projekts “Par pārstāvju nozīmēšanu Latvijas un Krievijas kopīgajā demarkācijas komisijā”. Rīkojums paredz, ka komisiju veidos komisijas priekšsēdētājs un seši tās locekļi, kuri pārstāvēs Ārlietu ministriju, Ģeotelpiskās informācijas aģentūru, Iekšlietu īpašuma valsts aģentūru, Valsts robežsardzi un Valsts zemes dienestu. Par komisijas Latvijas puses līdzpriekšsēdētāju tika apstiprināts vēstnieks Jānis Lovniks. Patlaban Krievijas puse ir informējusi tikai par komisijas Krievijas puses līdzpriekšsēdētāja nozīmēšanu. Tāpat kā Latvijas pusē, šo amatu ieņems Krievijas speciālo uzdevumu vēstnieks.

Pēc komisijas Latvijas un Krievijas pušu sastāva apstiprināšanas valdībā valstis varēs vienoties par pirmo komisijas sanāksmes noturēšanu. Latvijas puse vēlas, lai līdz šā gada beigām notiktu vairākas komisijas sēdes, un šāds ierosinājums ir izteikts Krievijas pusei.

Komisija tiek izveidota saskaņā ar 2007.gada 27.martā Maskavā parakstīto Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līguma par Latvijas un Krievijas valsts robežu 5.pantu, kurš paredz kopīgas Latvijas un Krievijas demarkācijas komisijas izveidi.

Komisija strādās, lai noteiktu un apzīmētu dabā Latvijas un Krievijas valsts robežu un sagatavotu demarkācijas dokumentus.

Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments

 

FM: Par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas darbu regulējošiem likumiem

Lai Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) izdotos administratīvos aktus varētu pārsūdzēt Administratīvajā tiesā, 4.augustā MK sēdē tika atbalstīti vairāki Finanšu ministrijas sagatavoti grozījumu projekti FKTK darbu regulējošos likumos.

Tieslietu ministrija ir izstrādājusi Administratīvā procesa efektivizēšanas koncepciju. Tā paredz: ja funkcionāli neatkarīga koleģiāla institūcija, kas lēmumus pieņem sākotnēji, spēj nodrošināt atklātu un objektīvu procesa norisi un sastāv no īpašā kārtībā ieceltiem kvalificētiem attiecīgās jomas ekspertiem, tās pieņemtie lēmumi jāapstrīd Administratīvajā apgabaltiesā.

Tā kā FKTK ir pilntiesīga autonoma valsts iestāde, kas atbilstoši savam darbības mērķim un uzdevumiem regulē un pārrauga finanšu un kapitāla tirgu un tā dalībnieku darbību, kā arī lēmumus pieņem koleģiāli un sastāv no īpašā kārtībā ieceltiem kvalificētiem attiecīgās jomas ekspertiem, līdz ar to ir jāveic atbilstoši grozījumi vairākos likumos.

Grozījumi atbalstīti Finanšu instrumentu tirgus likumā, Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā, Kredītiestāžu likumā, Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā, kā arī likumā “Par privātajiem pensiju fondiem”.

Par likumprojektu pieņemšanu vēl lems Saeima.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

 

KM: Par jaunu Valsts kultūrkapitāla fonda padomi

4.augustā MK sēdē apstiprināts jaunās Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) padomes sastāvs, kas stājas to ekspertu vietā, kuru pilnvaru termiņš ir beidzies.

Par VKKF padomes locekļiem apstiprināti un darbu sāks:

• Filmu mākslas nozares ekspertu komisijas priekšsēdētāja Daira Āboliņa-Ilješane;

• Latvijas Pašvaldību savienības Izglītības un kultūras komitejas priekšsēdētāja Ligita Gintere;

• Nacionālās kultūras padomes locekle Nora Ikstena;

• Mūzikas un dejas mākslas ekspertu komisijas nozaru priekšsēdētājs Rolands Kronlaks;

• Kultūras mantojuma nozares ekspertu komisijas priekšsēdētāja Dace Lamberga;

• Teātra mākslas nozares ekspertu komisijas priekšsēdētāja Edīte Leščinska;

• Starpnozares ekspertu komisijas priekšsēdētāja Ilze Martinsone;

• Literatūras nozares ekspertu komisijas priekšsēdētāja Dace Meiere;

• Radošo savienību padomes priekšsēdētājs Uģis Prauliņš;

• Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jānis Šints.

7.augustā notiks pirmā padomes sēde jaunajā sastāvā, un tiks ievēlēts padomes priekšsēdētājs.

Pēc grozījumu stāšanās spēkā VKKF padomes sastāvā vairs darbu neturpinās: Starpnozares ekspertu komisijas priekšsēdētājs Bruno Aščuks, Literatūras nozares ekspertu komisijas priekšsēdētājs Raimonds Briedis, Mūzikas un dejas mākslas nozares ekspertu komisijas priekšsēdētājs Ints Dālderis, Nacionālās kultūras padomes locekle Sarmīte Ēlerte, Finanšu ministrijas Tautsaimniecības analīzes un fiskālās politikas departamenta direktore Daiga Gulbe, Kultūras mantojuma nozares ekspertu komisijas priekšsēdētāja Rūta Kaminska, Filmu mākslas nozares ekspertu komisijas priekšsēdētāja Kristīne Matīsa, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ivita Peipiņa, Latvijas Radošo savienību padomes locekle Anna Putniņa un Teātra mākslas nozares ekspertu komisijas priekšsēdētāja Ingrīda Vilkārse. Pamatojoties uz Valsts kultūrkapitāla fonda likumu, grozījumu projekts paredz izslēgt no VKKF padomes locekļus, kuru pilnvaras ir beigušās, un iekļaut padomes sastāvā saskaņā ar VKKF likuma 12.panta sesto daļu ievēlētos ekspertu komisiju priekšsēdētājus.

VKKF padome ir augstākā fonda pārvaldes institūcija. Tās sastāvā saskaņā ar VKKF likumu ir kultūras ministrs, Finanšu ministrijas, Nacionālās kultūras padomes, Radošo savienību padomes, Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji un katras nozaru ekspertu komisijas priekšsēdētājs. Fonda padomes pilnvaru laiks ir divi gadi. Fonda padomes locekļi VKKF padomē drīkst darboties ne ilgāk kā vienu pilnvaru laiku pēc kārtas. Padome lemj par VKKF darbības stratēģiju, nosaka gada prioritātes kultūras projektu jomā, izsludina un organizē projektu konkursus, kā arī sadala fonda līdzekļus kultūras projektu īstenošanai.

 

KM: Par Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības programmu 2008.–2013.gadam

4.augustā MK tika apstiprināta Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības programma 2008.–2013.gadam, kuras mērķis ir saglabāt, attīstīt un nodrošināt Dziesmu un deju svētku tradīcijas – UNESCO starptautiski atzīta Cilvēces un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarba – ilgtspēju. Programmā iekļauts situācijas apraksts, kas raksturo Dziesmu un deju svētku tradīciju, identificē tās ilgtspējas faktorus, kā arī iezīmē problēmas, kas turpmāk risināmas, cieši sadarbojoties valsts, pašvaldību institūcijām, Dziesmu un deju svētku tradīcijā iesaistītajiem speciālistiem, ekspertiem, svētku organizatoriem, nevalstiskajām organizācijām gan Latvijas, gan Baltijas, gan Ziemeļvalstu līmenī.

Programmas ietvaros risinātās problēmas saistītas galvenokārt ar izglītības jomu, proti, priekšmeta “mūzika” neiekļaušana vidējās izglītības standartā, kā rezultātā mazinās kora dziedāšanas prasme jauniešu vidū, motivētu pedagogu trūkums interešu izglītībā, pedagogu izglītības standartu, kā arī vienotas metodikas neesamība mūzikas un citās svētku tradīcijas jomās, nelīdzsvarots un nepietiekams atalgojums amatiermākslas kolektīvu vadītājiem un māksliniecisko kolektīvu vadītājiem (pedagogiem), novecojusi infrastruktūra, netiek kompleksi dokumentēta Dziesmu un deju svētku tradīcija, kā arī nepietiekami ir nodrošināta ar tradīciju saistītās informācijas pieejamība plašai sabiedrībai.

Programma paredz piecus rīcības virzienus:

1. Zināšanu un prasmju attīstīšana bērniem un jauniešiem svētku tradīcijas mākslas žanros. Attīstīt zināšanas un prasmes, jo īpaši kordziedāšanas un muzicēšanas prasmes bērniem un jauniešiem Dziesmu un deju svētku tradīcijas mākslas žanros vispārējā izglītībā, tai skaitā interešu izglītībā, ja nepieciešams, pilnveidojot izglītības mācību programmas.

2. Kolektīvu vadītāju un pedagogu izglītošana. Sekmēt Dziesmu un deju svētku tradīcijā iesaistīto kolektīvu vadītāju un izglītības iestāžu pedagogu tālākizglītību un profesionālās meistarības pilnveidi.

3. Svētku procesa nepārtrauktības nodrošināšana, kārtējo Dziesmu un deju svētku sarīkošana. Sekmēt Dziesmu un deju svētku tradīcijā iesaistīto amatierkolektīvu un bērnu un jauniešu māksliniecisko kolektīvu regulāru darbību, nodrošināt starpsvētku perioda pasākumu un kārtējo Dziesmu un deju svētku sagatavošanu un rīkošanu.

4. Svētku tradīcijas dokumentēšana, pētniecība un informācijas pieejamība. Veicināt sistemātisku Dziesmu un deju svētku tradīcijas dokumentēšanu, pētniecību un informācijas pieejamību plašai sabiedrībai, popularizējot Dziesmu un deju svētku tradīciju kā nacionālu vērtību.

5. Starptautiskā sadarbība. Turpināt sadarbību starp Baltijas un Ziemeļu valstīm, īstenojot kopīgus mērķus un uzdevumus Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā, attīstīšanā un popularizēšanā.

Pēc tikko kā notikušajiem Dziesmu un deju svētkiem Valsts prezidents Valdis Zatlers sabiedrībā rosinājis diskusiju par kora dziedāšanas tradīcijas saglabāšanu vispārizglītojošās skolās, kam pievienojas arī kultūras ministre Helēna Demakova. Kultūras ministre Helēna Demakova nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentam Ivaram Godmanim, kurā pauž atbalstu Valsts prezidenta Valda Zatlera, virsdiriģentu un citu Dziesmu un deju svētku tradīcijas uzturētāju izteikto ierosmi, lai pēc zināma laika katrā Latvijas skolā tiktu nodibināts savs koris vai mākslinieciskais kolektīvs, kurš uzturētu gan tautas, gan Dziesmu un deju svētku tradīcijas. Tādēļ ministre aicina Ministru prezidentu personīgi un viņa vadīto valdību darīt visu iespējamo, lai Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzīto izglītības iestāžu koru diriģentiem un to māksliniecisko kolektīvu vadītājiem, kuri iesaista bērnus un jauniešus Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā, tiktu nodrošināts adekvāts atalgojums. Vēstulē Ministru prezidentam kultūras ministre norāda: “Tas ir regulārs, profesionāls un neskaitāmās stundās mērāms darbs, kuru, kā rāda prakse, teicami var īstenot harismātiskas personības un profesionāli savas jomas speciālisti. Ja darbs netiek adekvāti apmaksāts, nevaram sagaidīt, ka izglītības iestādēs paliks strādāt izcilības. Jo aktuāla šī tēma tieši šobrīd ir tādēļ, ka 2010.gadā notiks kārtējie Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki.”

Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības programmas ietvaros paredzēts organizēt X Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkus (2010.gadā) un XXV Vispārējos latviešu Dziesmu un XV Deju svētkus (2013.gadā), kā arī uzsākt sagatavošanos XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem (2015.gadā).

Laikā no 2009.gada līdz 2013.gadam programmas īstenošanai valsts budžetā nepieciešams papildu finansējums.

Kultūras

ministrija,

t.sk. TMC, VKC

Izglītības

un zinātnes

ministrija,

t.sk. VJIC

Iekšlietu

ministrija

Veselības

ministrija

NRTP

2009.gads

963 290

1 468 000

2010.gads

1 991 426

3 216 000

160 000

80 000

55 000

2011.gads

2 608 129

185 000

2012.gads

5 374 272

635 000

2013.gads

6 549 416

435 000

106 137

85 155

136 598

Atbildīgās institūcijas par programmā iekļauto uzdevumu izpildi ir Kultūras ministrija un Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar programmā iesaistītajām institūcijām.

Kristīne Zvirbule, KM sabiedrisko attiecību speciāliste

 

LM: Par valsts sociālās aprūpes centru nolikumu precizēšanu

Saskaņojot valsts sociālās aprūpes centru nolikumus ar grozījumiem Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, turpmāk labklājības ministrs padotību pār šiem centriem realizēs ar Sociālo pakalpojumu pārvaldes (SPP) starpniecību.

Tas noteikts Labklājības ministrijas (LM) izstrādātajos grozījumos Ministru kabineta noteikumos par sociālās aprūpes centru (SAC) “Ķīši”, “Reģi”, “Krastiņi”, “Rūja”, “Teika”, “Nītaure”, “Ropaži”, “Rauna”, “Kalnciems”, “Baldone” un “Īle” nolikumiem. Minētie grozījumi 4.augustā apstiprināti Ministru kabineta sēdē.

2007.gada jūnijā Saeimā pieņemtie grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā precizē LM un SPP funkcijas sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības jomā, kā arī nosaka, ka labklājības ministrs ar SPP starpniecību realizē padotību pār valsts sociālās aprūpes centriem.

Vienlaikus tiek sagatavoti grozījumi visos LM padotībā esošo valsts sociālās aprūpes centru nolikumos.

 

LM: Par darba aizsardzības prasību ieviešanu saistībā ar elektromagnētisko lauku radītajiem riskiem

Lai novērstu grūtības praksē nodrošināt strādājošo aizsardzību pret elektromagnētisko lauku radīto risku iedarbību, attiecīgās darba aizsardzības prasības stāsies spēkā no 2012.gada 30.aprīļa, nevis ar šā gada 30.aprīli, kā bija noteikts līdz šim.

Šāds pagarinājums saistīts ar to, ka Eiropas Savienības (ES) direktīvā noteiktās ekspozīciju robežvērtības veselības nozarē strādājošiem ierobežo iespējas izmantot un attīstīt magnētiskās rezonanses attēlu veidošanas tehniku. Minētā tehnika ir neaizstājama vairāku slimību diagnostikā un ārstēšanā.

Šobrīd Eiropas Komisija (EK) ir sākusi pētījumu par direktīvas ietekmi uz medicīniskām procedūrām. Līdz ar to, lai iegūtu laiku nepieciešamās informācijas ieguvei un analīzei, kā arī jaunu priekšlikumu izstrādei, EK ir ierosinājusi pagarināt direktīvas pārņemšanas termiņu līdz 2012.gada 30.aprīlim. 2008.gada 7.aprīļa sēdē Eiropas Parlaments ir atbalstījis iepriekšminēto EK priekšlikumu.

Tas noteikts Labklājības ministrijas (LM) sagatavotajos grozījumos noteikumos “Darba aizsardzības prasības nodarbināto aizsardzībai pret elektromagnētiskā lauka radīto risku darba vidē”, kas 4.augustā apstiprināti Ministru kabineta sēdē.

Noteikumi attiecas uz visām nodarbinātības jomām, kurās nodarbinātie var tikt pakļauti elektromagnētisko lauku ietekmei. Tomēr lielāku ietekmi uz nodarbināto veselību var atstāt elektromagnētiskie lauki televīzijas, radiosakaru nozarē, medicīnā, piemēram, magnētiskās rezonanses iekārtas un metālu apstrādē. Bet tas ir atkarīgs no izmantotajām iekārtām, un katrā konkrētajā gadījumā darba devējam ir jānodrošina risku novērtējums un jānosaka, vai nodarbinātie ir pakļauti riskam.

Darba devējs ir atbildīgs par nodarbināto aizsardzību pret elektromagnētiskā lauka radīto risku darba vidē, turklāt viņam ir jānosaka elektromagnētiskā lauka radītā iedarbība, kā arī jānovērtē tā radītais risks – jānosaka, vai tajā ir elektromagnētiskā lauka kaitīgā starojuma avoti, kuri varētu izraisīt traucējumus cilvēka veselībai. Vienlaikus darba devējam jāveic visi iespējamie pasākumi, lai novērstu vai mazinātu iepriekšminēto risku.

Savukārt, lai pēc iespējas ātrāk konstatētu elektromagnētiskā lauka radītos veselības traucējumus, darba devējam ir noteikts pienākums nodrošināt strādājošo, kuri pakļauti elektromagnētiskā lauka ietekmei, obligātās veselības pārbaudes. Turklāt darba devējam jānodrošina ārstniecības speciālistu iepazīstināšana arī ar riska novērtējuma rezultātiem.

Elektromagnētiskā lauka mērījumus var veikt kompetentas institūcijas, kompetenti speciālisti, akreditētas laboratorijas, ES akreditētas institūcijas, darba aizsardzības speciālisti un citas personas ar atbilstošu kvalifikāciju mērījumu veikšanai. Mērījumus veic, izmantojot kalibrētu mēraparatūru. Par noteikumu kontroli un uzraudzību ir atbildīga Valsts darba inspekcija.

Elektromagnētiskie lauki ir statiski un mainīgi elektriskie, magnētiskie un elektromagnētiskie lauki, kuru frekvences ir līdz 300 GHz.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

 

RAPLM: Par noteikumiem ES fondu piesaistei Rīgas degradēto teritoriju attīstībai

Ministru kabinets 4.augustā atbalstīja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) sagatavotos noteikumus, kas paredz kārtību, kādā īstenos Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu aktivitāti “Rīgas pilsētas ilgtspējīga attīstība”.

Aktivitātes mērķis ir nodrošināt Rīgas pilsētas degradēto teritoriju revitalizāciju (funkcionālo aktivizēšanu) saskaņā ar integrēto pašvaldības attīstības programmu, tādā veidā veicinot Latvijas galvaspilsētas turpmākās sociāli ekonomiskās izaugsmes priekšnosacījumu veidošanos.

Šo noteikumu izpratnē degradētā teritorija ir vieta (teritorija, ēka vai ēku komplekss), kas iepriekš tikusi izmantota vai apbūvēta, bet šobrīd ir pamesta vai netiek pilnīgi izmantota. Tā var būt nolaista vai piesārņota, neapdzīvota vai daļēji apdzīvota vai citādi izmantota teritorija, kurai ir negatīva ietekme uz apkārtējām teritorijām, vidi un vietējiem iedzīvotājiem. Degradētās teritorijas efektīva izmantošana nav atsākama bez mērķtiecīgas intervences un ievērojamiem ieguldījumiem tās revitalizācijā.

Aktivitāti īstenos ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā. Aktivitātes īstenošanu finansēs no nacionālā publiskā finansējuma, ko nodrošina projekta iesniedzējs, un Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļiem. Kopējais aktivitātei pieejamais finansējums ir 8 268 281 lats, tajā skaitā ERAF finansējums ir 7 028 040 lati un nacionālais publiskais finansējums ir 1 240 241 lats.

Projekta iesniedzējs būs Rīgas pilsētas pašvaldība.

Projekta īstenošanas ilgums nedrīkstēs pārsniegt trīs gadus pēc dienas, kad noslēgta vienošanās par projekta īstenošanu, bet ne ilgāk kā līdz 2015.gada 31.augustam.

Aktivitātes īstenošanu nodrošinās Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija kā atbildīgā iestāde un Valsts reģionālās attīstības aģentūra kā sadarbības iestāde.

 

RAPLM: Par kārtību ES fondu piesaistei plānošanas reģionu un pašvaldību attīstības plānošanas kapacitātes paaugstināšanai

Ministru kabinets 4.augustā atbalstīja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) izstrādātos noteikumus, kas paredz kārtību Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu piesaistei plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību attīstības plānošanas kapacitātes paaugstināšanai.

ES fondu līdzfinansētās aktivitātes mērķis ir paaugstināt plānošanas reģionu un novadu pašvaldību attīstības, tai skaitā stratēģiskās plānošanas, kapacitāti, kā arī veidot un attīstīt pašvaldību grupu un plānošanas reģionu sadarbības tīklus, lai nodrošinātu kvalitatīvu plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību attīstības plānošanas procesu.

Aktivitātes mērķa grupas ir plānošanas reģioni, pilsētu pašvaldības un novadu pašvaldības. Aktivitāti īstenos atklātas projektu iesniegumu atlases veidā. Aktivitātes īstenošanu finansē no nacionālā publiskā finansējuma un Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzekļiem.

Kopējais aktivitātei pieejamais finansējums ir 3 618 090 lati, tai skaitā ESF finansējums 3 075 376 lati un nacionālais publiskais finansējums 542 714 lati.

Projekta īstenošanas ilgums nedrīkstēs pārsniegt 20 mēnešus no dienas, kad noslēgta vienošanās vai līgums par projekta īstenošanu, bet ne ilgāk kā līdz 2014.gada 31.decembrim.

Aktivitātes īstenošanu nodrošinās RAPLM kā atbildīgā iestāde un Valsts reģionālās attīstības aģentūra kā sadarbības iestāde.

Tiesības iesniegt projekta iesniegumu būs plānošanas reģioniem, Rīgas, Daugavpils, Jelgavas, Jēkabpils, Liepājas, Rēzeknes, Val­mieras, Ventspils, Cēsu, Aizkraukles, Gulbenes, Kuldīgas, Līvānu, Madonas, Saldus, Smiltenes un Talsu pilsētas pašvaldībām, novada pašvaldībām, kas izveidotas saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālo iedalījumu, RAPLM, Latvijas Republikā reģistrētai biedrībai vai nodibinājumam.

Dace Kārkliņa, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra preses sekretāre

 

TM: Par starptautisko tiesību normu iekļaušanu Civilprocesa likumā

4.augustā Ministru kabinets akceptēja grozījumu projektu Civilprocesa likumā (CPL), kas paredz likumu papildināt ar starptautisko tiesību normām. Vienlaikus ar grozījumiem CPL izsludināti saistītie likumprojekti par divām starptautiskām konvencijām – “Par Hāgas konvenciju par pierādījumu iegūšanu ārvalstīs civillietās vai komerclietās” un “Par Hāgas konvenciju par tiesas un ārpustiesas dokumentu izsniegšanu civillietās vai komerclietās”.

Grozījumi CPL ir nepieciešami, jo pašreizējais civilprocesuālo normu regulējums atsevišķās jomās ir nepilnīgs un neskaidrs, turklāt likums ir jāsaskaņo ar Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem, norāda grozījumu autori. Likumprojekts paredz veikt plašus grozījumus CPL, kā arī papildināt likumu ar sešām jaunām nodaļām.

Grozījumi galvenokārt ir saistīti ar starptautisko sadarbību pārrobežu tiesas un ārpustiesas dokumentu izsniegšanā un pierādījumu iegūšanā.

Izmaiņu mērķis ir nodrošināt Latvijas saistību izpildi, kas izriet gan no Latvijai saistošajiem starptautiskajiem līgumiem, gan arī Eiropas Savienības tiesību aktiem. Tāpat grozījumos risināti aktuālākie problēmjautājumi par prasības nodrošināšanu, lietu piekritību laulības šķiršanas lietās, naudas līdzekļu apķīlāšanu kredītiestādēs, kā arī spriedumu izpildes izdevumu apmaksu.

Grozījumu autori norāda, ka pašlaik CPL ir nepilnīgs ārvalstu tiesu tiesiskās palīdzības lūgumu izpildes regulējums. Tāpat CPL nenodrošina skaidru regulējumu kārtībai, kādā Latvijas tiesas lūdz izsniegt tiesu dokumentus ārvalstīs un kā Latvijas tiesas izpilda ārvalstu lūgumus par dokumentu izsniegšanu. CPL pašlaik neparedz, kā Latvijā ir izsniedzami ārvalstu tiesas vai ārpustiesas dokumenti.

Pašreizējais regulējums nerada arī pietiekamu pārskatāmību par citām personu tiesībām un pienākumiem pārrobežu dokumentu izsniegšanā vai pierādījumu iegūšanā. CPL nav noteikts, kam – tiesai vai pašam prasītājam – ir jānodrošina prasības pieteikuma tulkojums, ja tas ir izsniedzams personai citā valstī. Likums nenosaka, kam ir pienākums segt izdevumus par prasības pieteikuma izsniegšanu personai citā Eiropas Savienības dalībvalstī, kas nereti ir maksas pakalpojums.

Vairākos jautājumos nav arī skaidrs, kāda ir Tieslietu ministrijas kā centrālās vai kompetentās iestādes loma šāda veida sadarbībā, jo iepriekšminētie jautājumi tiek risināti individuāli katrā konkrētajā gadījumā. Tādēļ nepieciešams vienots, skaidrs un pārskatāms regulējums visiem gadījumiem, teikts grozījuma projekta anotācijā.

Visus šos jautājumus paredzēts noregulēt ar konkrētajiem grozījumiem CPL.

Tāpat likumprojekta autori norāda, ka grozījumi CPL saistīti ar virkni Eiropas Savienības regulu, starptautisko konvenciju un Latvijai saistošiem divpusējiem (trīspusējiem) starptautiskajiem līgumiem, kas paredz tiesiskās palīdzības sniegšanas nosacījumus pierādījumu iegūšanas un dokumentu izsniegšanas jautājumos. Šādi starptautiskie līgumi pašlaik ir noslēgti ar Lietuvu, Igauniju, Baltkrieviju, Krieviju, Ukrainu, Uzbekistānu, Moldovu, Poliju, Kirgizstānu.

Gan likumprojekts “Par Hāgas konvenciju par tiesas un ārpustiesas dokumentu izsniegšanu civillietās vai komerclietās”, gan likumprojekts “Par Hāgas konvenciju par pierādījumu iegūšanu ārvalstīs civillietās un komerclietās” ir saistīts ar izstrādātajiem grozījumiem CPL. Konvencijas ir spēkā attiecīgi kopš 1965.gada 15.novembra un 1970.gada 18.marta un tiek piemērotas arī Latvijā. To piemērošanas prakse Latvijā vairāku gadu garumā ir liecinājusi par neskaidru regulējumu atsevišķos jautājumos, kādēļ arī izstrādāti grozījumi CPL.

Grozījumi jāpieņem Saeimā.

 

TM: Par Valsts tiesu ekspertīžu biroja sniegto maksas pakalpojumu cenrādi

4.augustā Ministru kabinets pieņēma noteikumus par Valsts tiesu ekspertīžu biroja (VTEB) sniegto maksas pakalpojumu cenrādi. Noteikumus izstrādājuši Tieslietu ministrijas un VTEB speciālisti.

Kā teikts paskaidrojuma rakstā, pašlaik publisko maksas pakalpojumu cenas regulē noteikumi par VTEB maksas pakalpojumu cenrādi.

Tomēr šīs cenas nepieciešams pārskatīt, jo tiešās izmaksas pakalpojuma sniegšanā iesaistītajam personālam, proti, atalgojums, samaksa par pakalpojumiem, materiāliem, energoresursiem, apkuri, ūdeni, ir palielinājušās. Turklāt ekspertīžu veikšanai iegādātas jaunas iekārtas un tehniskie līdzekļi. Spēkā esošais cenrādis jāpārstrādā arī tādēļ, ka tā lietošanas procedūra ir pārāk sarežģīta un nesaprotama pakalpojumu saņēmējiem.

Noteikumos pārskatītas iepriekš apstiprinātās cenas, vienkāršots cenrādis un noteikti jauni izcenojumi tādiem publiskajiem maksas pakalpojumiem kā ķīmiskās un bioloģiskās, dokumentu, rokrakstu un autotehniskās ekspertīzes, kā arī minēto ekspertīžu apmācībām. Pēc noteikumu stāšanās spēkā, piemēram, par naftas produktu un smērvielu ekspertīzi būs jāmaksā 191 lats, par rokrakstu, parakstu un autora noteikšanas ekspertīzi būs jāmaksā 70 lati, savukārt par eksperta amata kandidāta apmācībām būs jāmaksā 2,60 lati stundā.

Noteikumi netiks piemēroti attiecībā uz ekspertīzēm, kas tiek veiktas kriminālprocesa un administratīvā procesa ietvaros.

 

TM: Par tiesas piesēdētāju skaitu rajonu (pilsētu) tiesās un apgabaltiesās

4.augustā MK pieņēma noteikumus par tiesas piesēdētāju skaitu rajonu (pilsētu) tiesās un apgabaltiesās. Noteikumus izstrādājuši Tieslietu ministrijas speciālisti saskaņā ar likumu “Par tiesu varu”. Kā teikts paskaidrojuma rakstā, pašlaik spēkā vēl ir tieslietu ministra rīkojums, kas nosaka rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas tiesas piesēdētāju skaitu. Taču 2005.gadā veiktie grozījumi likumā “Par tiesu varu” paredz, ka rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas tiesas piesēdētāju skaitu nosaka MK. Līdz ar to nepieciešams izdot noteikumus.

Jaunie noteikumi regulē tiesas piesēdētāju skaita noteikšanas mehānismu rajonu (pilsētu) tiesās un apgabaltiesās, paredzot, ka tiesas piesēdētāju skaits nosakāms, ņemot vērā attiecīgajā teritorijā reģistrēto iedzīvotāju skaitu, proti, no katriem 1000 iedzīvotājiem ievēlēs divus piesēdētājus attiecīgajā rajona (pilsētas) tiesā. Savukārt no katriem 2000 iedzīvotājiem ievēlēs vienu piesēdētāju attiecīgajā apgabaltiesā.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

VesM: Par iedzīvotāju garīgās veselības uzlabošanu 2009.–2014.gadā

4.augustā Ministru kabineta sēdē apstiprinātas pamatnostādnes “Iedzīvotāju garīgās veselības uzlabošana 2009.–2014.gadā”.

Pamatnostādņu mērķis ir nodrošināt iedzīvotājiem kvalitatīvu un viņu vajadzībām atbilstošu garīgās veselības aprūpi, attīstot sabiedrībā balstītu garīgās veselības dienestu, kā arī veicinot iedzīvotāju informētību.

Plānots piecu gadu laikā izveidot valstī 24 sabiedrībā balstītas garīgās veselības aprūpes dienesta iestādes un izstrādāt metodiskos norādījumus ģimenes ārstiem, pašvaldībām, izglītības iestāžu psihologiem un sociālajiem pedagogiem, kas sekmētu darbu ar personām, kurām ir garīga rakstura traucējumi. Lai veicinātu iedzīvotāju aizspriedumu mazināšanu par cilvēkiem ar garīgās veselības problēmām, iecerēts veikt sabiedrības izglītošanas un informēšanas kampaņu par garīgās veselības jautājumiem. Tāpat plānots iesaistīt garīgās veselības politikas jautājumu risināšanā nevalstiskās organizācijas, uzlabot datu vākšanas sistēmu un veikt divus monitoringus iedzīvotāju garīgās veselības jomā.

Pamatnostādņu īstenošanai kopējais nepieciešamais finansējums ir vairāk nekā 35 miljoni latu. Paredzams piesaistīt arī Eiropas Savienības līdzfinansējumu metodisko materiālu izstrādei, semināru un apmācību programmu organizēšanai, kā arī sabiedrības informēšanas kampaņām.

Šobrīd garīgās veselības aprūpes dienests ir balstīts uz psihisko un uzvedības traucējumu ārstēšanu akūtos, neatliekamos gadījumos stacionārajās ārstniecības iestādēs, kurās tiek nodrošināta arī dienas stacionāru darbība un ambulatori konsultatīvā palīdzība. Izveidojot sabiedrībā integrētas garīgās veselības aprūpes iestādes, uzlabosies pacientu iespējas saņemt nepārtrauktu un pacienta vajadzībām atbilstošu garīgās veselības aprūpi, kas ļaus pilnvērtīgi atgriezties sabiedrībā.

 

VesM: Par alkohola, narkotisko, psihotropo un toksisko vielu atkarības slimnieku ārstēšanas kārtību

4.augustā Ministru kabineta sēdē tika atbalstīti Veselības ministrijas iesniegtie grozījumi Ministru kabineta noteikumos “Alkohola, narkotisko, psihotropo un toksisko vielu atkarības slimnieku ārstēšanas kārtība”, kas regulē atkarības slimnieku ārstēšanas norisi. Noteikumi paredz, ka turpmāk narkotisko vielu atkarības slimnieks varēs saņemt aizvietojošo ārstēšanu ar metadonu ne tikai Rīgā Psihiatrijas un narkoloģijas centrā, bet arī citā ārstniecības iestādē, kas būs tuvāk viņa dzīvesvietai.

Turpmāk iespējas realizēt metadona programmu būs Daugavpilī, Jelgavā, Liepājā, Ventspilī, Jūrmalā un Salaspilī, kur izveidoti tiešās pieejamības narkologu kabineti, kuros strādā narkologi sadarbībā ar citām ārstniecības personām (piemēram, psihologu) un sociālajiem darbiniekiem.

Atgādinām, ka narkotisko vielu atkarības slimnieku aizvietojošās ārstēšanas mērķis ir mazināt narkotisko vielu lietošanas kaitējumu (venozo infekcijas slimību – HIV, hepatītu – saslimšanas mazināšana), kā arī veicināt narkomānu veselības stāvokļa uzlabošanos un sociālo integrāciju.

Veselības ministrijas Komunikācijas departaments

 

VidM: Par grozījumiem Aizsargjoslu likumā

4.augustā Ministru kabineta sēdē tika apstiprināts Vides ministrijas sagatavotais likuma projekts “Grozījumi Aizsargjoslu likumā”.

Vides ministrijas izstrādātie grozījumi Aizsargjoslu likumā precizē nosacījumus zemes izmantošanai aizsargjoslās gar elektriskajiem tīkliem, ap elektronisko sakaru līnijām, hidrometriskajiem posteņiem, valsts ģeodēziskā tīkla un vietējā ģeodēziskā tīkla punktiem, gāzesvadiem un degvielas uzpildes stacijām. Precizētas un ieviestas arī jaunas normas attiecībā uz aizsargjoslu izveidošanu, grozīšanu un likvidēšanu un aizsargjoslu datubāzes uzturēšanu.

Likuma 36.pants, kas attiecas uz aprobežojumiem Baltijas jūras piekrastes aizsargjoslām, papildināts ar normām, kas vienkāršotu autostāvvietu būvniecību, un precizē ēku rekonstrukcijas būvniecības kārtību.

Lai nodrošinātu labu dzeramā ūdens kvalitāti, grozījumos noteikti papildu aprobežojumi aizsargjoslās ap ūdens ņemšanas vietām aizsargjoslu gadījumos, ja centralizētajai ūdensapgādei tiek izmantots gruntsūdeņu ūdens horizonts vai pazemes ūdens krājumu mākslīgas papildināšanas metode (ūdens gūtnes, ko izmanto Rīgas pilsēta).

Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas ierosinājuma likums papildināts ar pantu, kas nosaka jaunas aizsargjoslas ap valsts dibinātu augstskolu un valsts dibinātu zinātnisko institūciju optiskajiem teleskopiem un radioteleskopiem (Irbenē un Baldonē).

Grozījumi izstrādāti sadarbībā ar citām ministrijām, SIA “Lattelecom”, AS “Latvijas gāze”, Latvijas Degvielas tirgotāju asociāciju, Latvijas Dabas fondu.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

ZM: Par klasifikācijas, kvalitātes un marķējuma prasībām dehidrētajiem piena produktiem

Valdība 4.augustā apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos “Noteikumi par klasifikācijas, kvalitātes un marķējuma prasībām dehidrētajiem piena produktiem un kārtību, kādā novērtējama minēto produktu atbilstība šīm prasībām”.

Līdz šim spēkā esošie tiesību akti noteica, ka piena olbaltumvielu dabiskajam saturam konservētā pienā ir jābūt tādam pašam, kāds tas ir savāktā pienā.

Turpretī trešo valstu ražotājiem, kuri dehidrētos piena produktus ražo atbilstoši starptautiskajiem Pārtikas kodeksa standartiem, jau kopš 1999.gada standartizē olbaltumvielu saturu produkta beztauku sausnā.

Tas rada nelabvēlīgus konkurences nosacījumus Eiropas Savienības (ES) dehidrētā piena ražotājiem, tāpēc grozījumi noteikumos nosaka, ka turpmāk piena pārstrādes uzņēmumi dehidrētu jeb no ūdens atbrīvotu piena produktu piena olbaltumvielu daudzumu beztauku sausnā varēs standartizēt līdz 34 procentiem.

Samazinot olbaltumvielu daudzumu piena produktos, tās ražošanas procesā iespējams pievienot citiem produktiem, tādējādi veicinot ražošanas ekonomiskumu. Šobrīd Latvijā no dehidrētajiem piena produktiem ražo piena un vājpiena pulveri.

Grozījumi arī nosaka, kādas izejvielas var izmantot, lai standartizētu šo dehidrēto piena produktu piena olbaltumvielu daudzumu, kā arī paredz iespēju dehidrētajiem piena produktiem pievienot vitamīnus un minerālvielas saskaņā ar regulas prasībām, kas nosaka kārtību par vitamīnu un minerālvielu pievienošanu pārtikai.

Piena olbaltumvielu daudzumu atļauts standartizēt, izmantojot piena koncentrātu, ko iegūst ultrafiltrācijā, koncentrējot olbaltumvielas no piena, piena ar samazinātu tauku saturu vai vājpiena. Izmantot var arī piena filtrātu, ko iegūst ultrafiltrācijā no piena, piena ar samazinātu tauku saturu vai vājpiena, atdalot olbaltumvielas un piena taukus.

Tāpat arī piena olbaltumvielu daudzumu atļauts standartizēt, izmantojot laktozi, ko iegūst no sūkalām, kurās vairāk nekā 99% no svara ir bezūdens laktoze sausnā, izmantojot bezūdens laktozi vai laktozi ar vienu ūdens kristalizācijas molekulu, vai abu minēto formu maisījumu.

 

ZM: Par mednieka sezonas kartes valsts nodevas apmēru

Valdība 4.augustā apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos “Noteikumi par valsts nodevu par mednieka apliecības, mednieka sezonas kartes un medību atļaujas izsniegšanu, par atļaujas izsniegšanu ārvalstu medniekiem medīt Latvijas teritorijā un atļaujas izsniegšanu izvest medību trofejas no Latvijas, kā arī medību trofeju izvešanas kārtību”.

Pamatojoties uz to, ka mednieka sezonas karte medniekiem dod tiesības konkrētā sezonā piedalīties medībās un medīt arī nelimitētos medījamos dzīvniekus (tātad tieši ietekmēt medījamo dzīvnieku sugu populāciju lielumu), kā arī uz to, ka nodevas apmērs nav mainīts kopš 2000.gada, tika pieņemts lēmums mainīt valsts nodevas apmēru par mednieka sezonas kartes izsniegšanu.

Tā kā nodeva pilnā apmērā veido Medību saimniecības attīstības fonda līdzekļus, tad pieņemtie grozījumi nodrošinās iespēju veikt aktuālos pētījumus, kā arī sekmēs, piemēram, šautuvju tīkla attīstību, lai uzlabotu mednieku šaušanas prasmi, tādējādi mazinot ievainoto nenomedīto dzīvnieku skaitu, un uzlabotu medību drošību.

Grozījumi paredz, ka no 2009.gada 1.janvāra tiek palielināta valsts nodeva par mednieka sezonas karti.

Valsts nodevas likme par mednieka sezonas karti ir desmit lati, bet vecuma un izdienas pensionāriem un valsts akreditēto augstākās izglītības iestāžu pilna laika studējošajiem – trīs lati.

 

ZM: Par zirgu pārraudzību, zirgu darba spēju novērtēšanu un dalību zirgu sporta sacensībās

Valdība 4.augustā apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos “Noteikumi par zirgu pārraudzību, zirgu darba spēju novērtēšanu un dalību zirgu sporta sacensībās” atbilstoši Ciltsdarba likumam.

Grozījumi noteikumos ir izstrādāti, lai precizētu lietojamo terminoloģiju, noteikumu tekstā vārdi “sertificēts pārraugs” aizstāti ar vārdiem “sertificēta persona” un precizēts valsts aģentūras “Lauksaimniecības datu centrs” nosaukums.

Grozījumi normatīvajā aktā precizē sertificēto personu un ganāmpulka īpašnieka pienākumus. Pārraudzību veic sertificēta persona, kura ir saņēmusi sertifikātu zirgu eksterjera vērtēšanai vai pārraudzības veikšanai, kā paredzēts normatīvajos aktos par sertificējamām fiziskām personām, kuras veic dzīvnieku vērtēšanu un kontrolvērtēšanu, kā arī dzīvnieku pārraudzību. Savukārt pārraudzību savā ganāmpulkā veic ganāmpulka īpašnieks, ja viņš ir saņēmis apliecību pārraudzības darba veikšanai.

Grozījumos ir konkretizēts laiks, kurā iesniedzama pārraudzības informācija. Noteikts, ka ganāmpulka īpašniekam līdz nākamā pārraudzības gada 1.februārim jāsniedz Šķirnes zirgu audzētāju organizācijai pārraudzības dati par katru pārraudzības gadu. Savukārt Šķirnes zirgu audzētāju organizācija līdz nākamā pārraudzības gada 1.martam iesniedz centram pārraudzības datu apkopojumu par katru pārraudzības gadu.

 

ZM: Par finansēšanas kārtību ES līdzfinansētajos lauku attīstības un zivsaimniecības programmu pasākumos

Valdība 4.augustā apstiprinājusi Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos “Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda, Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un Eiropas Zivsaimniecības fonda administrēšanas kārtība”.

Grozījumu rezultātā šobrīd spēkā esošie noteikumi “Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda, Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un Eiropas Zivsaimniecības fonda administrēšanas kārtība” papildināti ar tiesību normām par budžeta iestāžu, pašvaldību, kapitālsabiedrību, kurās kapitāla daļu turētāja ir ministrija vai cita centrālā valsts iestāde, finansēšanas kārtību, īstenojot projektus Latvijas Lauku attīstības programmas 2007.–2013.gadam (LAP) vai Rīcības programmas Eiropas Zivsaimniecības fonda atbalsta ieviešanai Latvijā 2007.–2013.gadam (ZRP) ietvaros. Tāpat finansēšanas kārtība noteikta arī biedrībām vai nodibinājumiem, kas īsteno projektus LAP 4.ass “Leader pieejas īstenošana” vai ZRP 4.prioritārā virziena “Zivsaimniecības reģionu ilgtspējīga attīstība” ietvaros, kā arī citām personām.

Grozījumi precizē Latvijas Lauku attīstības programmas 2007.–2013.gadam un Rīcības programmas Eiropas Zivsaimniecības fonda atbalsta ieviešanai Latvijā 2007.–2013.gadam uzraudzības komiteju sastāvu, paredzot arī piešķirt balsstiesības pārstāvjiem no Vides ministrijas.

Līdz ar grozījumu stāšanos spēkā Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un Eiropas Zivsaimniecības fonda administrēšanā iesaistītajām organizācijām, kā arī atbalsta saņēmējiem, īstenojot informācijas un publicitātes pasākumus, būs pienākums lietot Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un Eiropas Zivsaimniecības fonda logotipus.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

 

ĪUMEPLS: Par grozījumu Valsts informācijas sistēmu likumā

Ministru kabineta sēdē 4.augustā tika skatīts un atbalstīts Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta sagatavotais likumprojekts “Grozījums Valsts informācijas sistēmu likumā”.

Sekretariāta ierosinātais grozījums precizē likumā ietvertā termina “valsts informācijas sistēmu savietotājs” skaidrojumu, lai novērstu nepareizu termina izpratni un tā piemērošanu. Grozījums nosaka, ka savietotājs ir centralizēts informācijas tehnoloģiju kopums, ar kura palīdzību tiek nodrošināta integrētas valsts informācijas sistēmas izveide un darbība.

 

 

ĪUMEPLS: Par kārtību, kā ievietojama informācija valsts iestāžu mājaslapās

Ministru kabineta (MK) sēdē 4.augustā tika skatīts un atbalstīts Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta sagatavotais grozījumu projekts Ministru kabineta noteikumiem “Kārtība, kādā iestādes ievieto informāciju internetā”.

Minēto grozījumu mērķis ir nodrošināt pilsoniskās sabiedrības iesaisti iespējami agrā plānošanas dokumentu un normatīvo aktu projektu izstrādes stadijā, nodrošināt plašākas sabiedrības līdzdalības iespējas un attīstīt e-demokrātiju.

Noteikumi ir papildināti ar prasību iestāžu mājaslapās iekļaut jaunas sadaļas: “Publiskie iepirkumi”, “Sabiedrības līdzdalība” un “Informācija viegli uztveramā valodā”. Ņemot vērā administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanas termiņu, grozījumu projektā plānots pagarināt MK noteikumu “Kārtība, kādā iestādes ievieto informāciju internetā” spēkā stāšanās brīdi pašvaldībām.

Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!