Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Saeimas 2008. gada 19. jūnija sēdes stenogramma (nobeigums). Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 3.07.2008., Nr. 101 (3885) https://www.vestnesis.lv/ta/id/177613

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Saeimas 2008. gada 29. jūnija ārkārtas sēdes stenogramma

Vēl šajā numurā

03.07.2008., Nr. 101 (3885)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Saeimas 2008. gada 19. jūnija sēdes stenogramma (nobeigums)

 

Stenogramma — Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre Karina Pētersone.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.

V.Aizbalts.

2. – Juridiskā biroja priekšlikums – arī ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

V.Aizbalts.

3. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

V.Aizbalts.

4.priekšlikums arī ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

V.Aizbalts.

5. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Aizbalta priekšlikums – guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts.

6. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

V.Aizbalts.

Un arī 7.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.

V.Aizbalts.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu pieņemt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Izskatīsim nākamo jautājumu – likumprojektu “Valsts darba inspekcijas likums”. Trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Bendrāte.

S.Bendrāte (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Likumprojekts “Valsts darba inspekcijas likums”. Trešais lasījums.

Uz trešo lasījumu ir saņemti kopumā 17 priekšlikumi. Pabrīdināšu, ka vienam no priekšlikumiem ir mainīta numerācija. Tagad mēs priekšlikumus skatīsim tādā secībā, kādā tie šobrīd ir mums izsniegtajās tabulās.

1. – deputāta Klementjeva priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas izstrādātajā 2.priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Kā redzu, deputāti piekrīt komisijas atzinumam.

S.Bendrāte.

2.priekšlikums. Kā jau es minēju, tas ir atbalstīts.

3.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Pliners. Priekšlikums netika komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Jā. Vārdu lūdz deputāts Buzajevs.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ļoti īsi paskaidrošu. Pirmkārt, tas nav deputāta Plinera priekšlikums. Tas ir PCTVL frakcijas priekšlikums, kas cienījamajā Sociālo un darba lietu komisijā tika iesniegts uz frakcijas veidlapas un ar frakcijas vadītāja parakstu.

Otrkārt, šā priekšlikuma būtība ir – izslēgt no likuma tos ierobežojumus Valsts darba inspekcijas ierēdņiem, kuri saistīti ar pilsonības kritēriju.

Pēc mūsu uzskata, ņemot vērā, ka apmēram pusei cilvēku, kas pieder pie Latvijas mazākumtautībām, nav Latvijas pilsonības, šim ierobežojumam, pirmkārt, nav leģitīma mērķa. Otrkārt, šis ierobežojums nav samērīgs. Vispār nav saprotams, kā darbs par valsts darba inspektoru un tiesiskās attiecības darba devēju un darba ņēmēju starpā ir saistītas ar pilsonības kritēriju. Treškārt, ir no dažām starptautiskām cilvēktiesības aizsargājošām organizācijām attiecīgi iebildumi, kuros minēts tieši šis apspriežamais likums.

Šādi ir argumenti par šo PCTVL frakcijas priekšlikumu. Es aicinu jūs atbalstīt to vai, ja ir iebildumi, publiski šos iebildumus izklāstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Paldies debatētājam.

Vairāk deputāti pieteikušies nav. Debates slēdzu.

Vārds ziņotājai.

S.Bendrāte.

Kolēģi, atgādinu, ka 3. – deputāta Plinera iesniegto priekšlikumu – komisija neatbalstīja, jo Latvijā nav grūti naturalizēties un kļūt par pilsoni, ja ir vēlēšanās strādāt šajā dienestā.

Sēdes vadītāja.

Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – deputāta Plinera priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 51, atturas – 1. Priekšlikums noraidīts.

S.Bendrāte.

Cienījamie kolēģi! Nākamo priekšlikumu, 4.priekšlikumu, iesniedzis deputāts Andrejs Klementjevs. Lai nebūtu pārpratumu, precizēšu, ka visi likumprojekta trešajam lasījumam iesniegtie deputāta Klementjeva priekšlikumi ir deputāta Andreja Klementjeva priekšlikumi (mums ir divi Klementjevi). Šis 4.priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 5. – atbildīgās komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

S.Bendrāte.

Nākamais ir 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Šeit mums mainās numerācija, es jūs par to brīdinu, bet, tā kā mums ir tabula, tad es arī turpmāk turpināšu saukt šos priekšlikumus pa vecam. Tātad 7.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

S.Bendrāte.

8. – Juridiskā biroja iesniegtais redakcionāli precizējošais priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

S.Bendrāte.

9. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

S.Bendrāte.

10. – Juridiskā biroja priekšlikums – arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

S.Bendrāte.

11. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir atbalstīts, un arī tas ir precizējošas dabas.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

S.Bendrāte.

Tieši tāpat arī 12. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir daļēji atbalstīts un iekļauts 16. – atbildīgās komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

S.Bendrāte.

13. – Juridiskā biroja priekšlikums – tieši tāpat ir iekļauts 16. – atbildīgās komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Un tāpat 14. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Ulda Auguļa priekšlikums – ir daļēji atbalstīts un iekļauts 16. – atbildīgās komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Vai deputāti neiebilst? Neiebilst.

S.Bendrāte.

Arī 15. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums – ir daļēji atbalstīts un iekļauts mūsu pašu komisijas, Sociālo un darba lietu komisijas, 16.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

S.Bendrāte.

Jau vairākkārt minētais 16. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

S.Bendrāte.

17. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Ulda Auguļa priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

S.Bendrāte.

Arī 18. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

S.Bendrāte.

Līdz ar to visi priekšlikumi šajā trešajā lasījumā mums ir izskatīti. Es aicinu nobalsot par šo likumprojektu kopumā, jo šis Valsts darba inspekcijas likums ir ļoti ilgi gaidīts, un tas reglamentēs šīs institūcijas darbību, funkcijas, uzdevumus un arī pienākumus, kā arī precizēs tiesības un kontrolēšanu, arī to, kā tiek apturēta objektu darbība un kā notiek to pārraudzība.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Balsosim! Lūdzu zvanu! Mēs balsojam par likumprojekta “Valsts darba inspekcijas likums” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret un atturas – nav. Paldies.

Līdz ar to likums ir pieņemts.

Vai referente vēlas vēl ko piebilst? Paldies referentei.

Pārejam pie nākamā darba kārtības punkta. Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Bendrāte.

S.Bendrāte (frakcija “Jaunais laiks”).

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””. Likums regulāri pilnveidojas, un arī šajā reizē trešajam lasījumam ir iesniegti 13 priekšlikumi, kuri vēl vairāk precizē to, kā tiek veidota sociālā aizsardzība atsevišķām sabiedrības grupām, piemēram, mātēm ar bērniem, kuras kopj mazgadīgos, arī invalīdiem un citiem; turklāt tiek vēl atsevišķi precizēts, kā tiek maksātas sociālās iemaksas.

Taču trešajam lasījumam, kā es jau minēju, ir iesniegti 13 priekšlikumi. Tad nu sāksim tos izskatīt.

1.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

S.Bendrāte.

Labklājības ministre Iveta Purne iesniegusi 2.priekšlikumu, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

S.Bendrāte.

Labklājības ministre Purne iesniegusi arī 3.priekšlikumu, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

S.Bendrāte.

4. – labklājības ministres Purnes priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

S.Bendrāte.

5. – arī ministres Purnes priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

S.Bendrāte.

Tāpat arī 6. – ministres Purnes priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

S.Bendrāte.

7. – ministres Purnes iesniegtais priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

S.Bendrāte.

8. – labklājības ministres Purnes priekšlikums – ir atbalstīts atbildīgās komisijas 13.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

S.Bendrāte.

Arī 9. – labklājības ministres Purnes priekšlikums – ir atbalstīts atbildīgās komisijas 13.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

S.Bendrāte.

Arī 10. – labklājības ministres Purnes priekšlikums – ir atbalstīts atbildīgās komisijas 13.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

S.Bendrāte.

Tieši tāpat arī 11.priekšlikums ir atbalstīts atbildīgās komisijas 13.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

S.Bendrāte.

Un arī 12. – labklājības ministres Purnes priekšlikums – ir atbalstīts atbildīgās komisijas 13.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

S.Bendrāte.

Un visbeidzot ir jau minētais Sociālo un darba lietu komisijas 13.priekšlikums, kurā ir atbalstīti vairāki iepriekšējie priekšlikumi. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

S.Bendrāte.

Līdz ar to trešajā lasījumā šis likumprojekts ir izskatīts, un es komisijas vārdā aicinu to atbalstīt arī Saeimas sēdē.

Sēdes vadītāja.

Balsosim! Lūdzu zvanu! Mēs balsojam par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Tālāk skatīsim likumprojektu “Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likums”. Pirmais lasījums.

Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāte Seile. Lūdzu!

A.Seile (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie deputāti! Izskatāmais dokuments Nr.2475. Šajā likumprojektā ir paredzēts izveidot publiski pieejamu informāciju par teritorijām, kurās ir ierobežota saimnieciskā darbība, un tās ir gan aizsargājamās teritorijas, gan dažādas aizsargjoslas ap tehniskiem objektiem, lai panāktu šo objektu drošību. Arī tur zināmā mērā ir ierobežota saimnieciskā darbība.

Ministru kabinets bija lūdzis šo jautājumu izskatīt steidzamības kārtībā, tomēr atbildīgā komisija, apspriedusies ar atbildīgajām ministrijām, kuras sagatavoja šo likumprojektu, konstatēja, ka te vēl ir ļoti daudz darāmā: ir jāizdara dažādi precizējumi, tostarp terminoloģiski, jāiesniedz arī cita veida sakārtojoši priekšlikumi, tāpēc komisija neprasīja steidzamību šim likumprojektam. Arī Tieslietu ministrija, kas sagatavoja šo likumprojektu, piekrita, ka šis likumprojekts ir jāizskata trijos lasījumos un normālā kārtībā, jo likumprojektā ļoti precīzi ir jānorāda daudzas detaļas, balstoties uz kurām, varētu veidot šādu informācijas sistēmu.

Un arī Ministru kabineta noteikumus ir paredzēts izstrādāt tikai līdz 2009.gada decembrim. Tātad laiks ir pietiekami ilgs.

Komisija ir izvērtējusi šo likumprojektu un atzīst, ka tajā ir vajadzīgi daudzi precizējumi.

Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Paldies referentei. Es sapratu, ka deputāte Seile aicina deputātus izskatīt šo likumprojektu parastajā kārtībā un atbalstīt to pirmajā lasījumā. Deputāti piekrīt. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likums” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta skatīšanai otrajā lasījumā.

A.Seile.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 29.augusts.

Sēdes vadītāja.

Referente par priekšlikumu iesniegšanas termiņu lūdz noteikt 29.augustu. Ja deputāti tam piekrīt, tad šis termiņš ir pieņemts.

Tālāk skatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” pirmajā lasījumā.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Barča.

A.Barča (Tautas partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija ir sagatavojusi izskatīšanai pirmajā lasījumā Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””.

Kolēģi, šajā likumprojektā runa ir par to, kas notiks turpmāk, sākot ar 2009.gada 1.janvāri, attiecībā uz slimības pabalstu izmaksām. Runa ir arī par to, ka darba devējiem būs nepieciešams apmaksāt darbinieku slimības lapu par pirmajām desmit dienām, nevis par pirmajām četrpadsmit dienām, kā tas notiek pašreiz.

Turklāt likumprojektā ir paredzēts arī atvieglojums darba ņēmējam, kuram saskaņā ar Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izsniegto darba nespējas lapu tiesības uz darba devēja izmaksājamo slimības naudu ir radušās līdz 2008.gada 31.decembrim.

Komisija vienprātīgi nolēma šo likumprojektu virzīt izskatīšanai Saeimā. Lūdzam to atbalstīt un pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu, balsosim! Lūdzu zvanu! Balsosim par atbalstu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

A.Barča.

Aicinām iesniegt priekšlikumus likumprojekta “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” otrajam lasījumam līdz šā gada 10.jūlijam.

Sēdes vadītāja.

Ja deputātiem citu priekšlikumu vai iebildumu nav, tad šis termiņš ir pieņemts.

Turpināsim sēdi! Tagad mēs skatīsim likumprojektu “Grozījumi Komercdarbības atbalsta kontroles likumā” pirmajā lasījumā.

Tautsaimniecības komisijas vārdā – deputāts Blumbergs. Lūdzu!

G.Blumbergs (ZZS frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Minētie grozījumi ir nepieciešami tādēļ, lai Komercdarbības atbalsta kontroles likumā iestrādātu pilnvarojumu Ministru kabinetam izstrādāt noteikumus par saimnieciskās darbības veicēju deklarēšanos atbilstoši mazo un vidējo uzņēmumu definīcijai.

Komisijas vārdā lūdzu piešķirt šim likumprojektam steidzamību.

Sēdes vadītāja.

Paldies deputātam Blumbergam.

Vispirms mums būtu jāizšķir jautājums par likumprojekta skatīšanu steidzamības kārtībā. Balsosim! Lūdzu zvanu! Mēs balsosim par likumprojekta “Grozījumi Komercdarbības atbalsta kontroles likumā” atzīšanu par steidzamu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 2, atturas – 1. Likumprojekts tiek skatīts kā steidzams.

G.Blumbergs.

Paldies, kolēģi! Lūdzu jūs arī atbalstīt likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu, balsosim! Mēs balsosim par likumprojekta “Grozījumi Komercdarbības atbalsta kontroles likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav.

G.Blumbergs.

Paldies kolēģiem.

Sēdes vadītāja.

Kāds būtu ieteikums par termiņu priekšlikumu iesniegšanai?

G.Blumbergs.

Termiņš priekšlikumu iesniegšanai – šā gada 27.jūnijs, bet Saeimas sēdē piedāvāju izskatīt 3.jūlijā.

Sēdes vadītāja.

Ja citu priekšlikumu nav, tad šādi termiņi ir atbalstīti.

G.Blumbergs.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Turpināsim darbu un skatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Konvenciju par kibernoziegumiem un Konvencijas par kibernoziegumiem Papildu protokolu par rasisma un ksenofobijas noziedzīgajiem nodarījumiem, kas tiek izdarīti datorsistēmās””. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš (LPP/LC frakcija).

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu, kura reģistrācijas numurs ir 723/Lp9.

Godājamie kolēģi! Izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Konvenciju par kibernoziegumiem un Konvencijas par kibernoziegumiem Papildu protokolu par rasisma un ksenofobijas noziedzīgajiem nodarījumiem, kas tiek izdarīti datorsistēmās””. Konvencijai Latvija pievienojās 2006.gadā, turklāt pievienojās tai ar trim atrunām. Tajā laikā Latvijas likumdošanas aktos nebija iestrādāta virkne normu, un tāpēc bija nepieciešamas šīs atrunas. Tagad Krimināllikumā ir izdarīta virkne grozījumu, un tāpēc no divām atrunām mēs varam atteikties, saglabājot tikai vienu atrunu attiecībā uz Konvenciju.

Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Konvenciju par kibernoziegumiem un Konvencijas par kibernoziegumiem Papildu protokolu par rasisma un ksenofobijas noziedzīgajiem nodarījumiem, kas tiek izdarīti datorsistēmās”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav.

Kādi būtu ierosinājumi par termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam?

A.Bērziņš.

Godājamie kolēģi, paldies par atbalstu!

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 20.jūlijs.

Sēdes vadītāja.

Es atgādinu referentam, ka šis ir parastā kārtībā skatāms likumprojekts un būtu jānosaka termiņš, kas nebūtu mazāks par piecām dienām… Ā, jūlijs… Vai ir citi priekšlikumi?… Tātad referents tomēr piedāvā 5.jūliju. Zālē ir slikta dzirdamība, tāpēc lūdzu deputātus uzmanīgi klausīties, ko saka referents un sēdes vadītāja. Ja nav citu priekšlikumu par termiņu, tad 5.jūlijs ir apstiprināts kā termiņš priekšlikumu iesniegšanai.

Izskatīsim nākamo jautājumu. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par radiācijas drošību un kodoldrošību””. Otrais lasījums.

Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Oļegs Deņisovs.

O.Deņisovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Prezidij! Godājamie deputāti! Izskatāmā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par radiācijas drošību un kodoldrošību”” reģistrācijas numurs ir 681/Lp9.

Komisija ir saņēmusi deviņus priekšlikumus likumprojekta otrajam lasījumam.

1. – Latvijas Republikas vides ministra Raimonda Vējoņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 2.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam.

O.Deņisovs.

2. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

O.Deņisovs.

3. – vides ministra Vējoņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 4.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

O.Deņisovs.

4. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

O.Deņisovs.

5. – vides ministra Vējoņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 6.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

O.Deņisovs.

6. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

O.Deņisovs.

7. – vides ministra Vējoņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

O.Deņisovs.

8. – vides ministra Vējoņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

O.Deņisovs.

9. – vides ministra Vējoņa priekšlikums Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

O.Deņisovs.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Balsosim, godātie kolēģi! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par radiācijas drošību un kodoldrošību”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts pieņemts otrajā lasījumā.

Kādi būtu ierosinājumi par termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam?

O.Deņisovs.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 28.augusts.

Sēdes vadītāja.

28.augusts. Vai ir iebildumi vai citi priekšlikumi? Ja nav, tad deputāti piekrīt šim termiņam.

O.Deņisovs.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Izskatīsim nākamo likumprojektu – “Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likums”. Otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Silva Bendrāte.

S.Bendrāte (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Izskatīsim likumprojektu “Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likums”.

Šis likumprojekts, kas skar vienu no speciālajiem pensiju likumiem, tiek šodien skatīts otrajā lasījumā. Likumprojekts ir ilgi, ilgi bijis Saeimā, skatīts, vērtēts, pilnveidots un precizēts. Uz otro lasījumu ir saņemti 11 priekšlikumi. Aicinu tagad sākt izskatīt tos.

1. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam.

S.Bendrāte.

2. – finanšu ministra Ata Slaktera priekšlikums – daļēji atbalstīts komisijas sagatavotajā 3.priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Es aicinu zālē sēdošos būt klusākiem… Mēs vairs nedzirdam referenti.

Lūdzu, turpiniet!

S.Bendrāte.

4. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

S.Bendrāte.

5. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

S.Bendrāte.

6. – finanšu ministra Slaktera priekšlikums – nav komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

S.Bendrāte.

7. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

S.Bendrāte.

8. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir atbalstīts un ir redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

S.Bendrāte.

9. un 10. – abi finanšu ministra Slaktera priekšlikumi – ir atbalstīti jau pieminētajā 8.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

S.Bendrāte.

11. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

S.Bendrāte.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likums” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.

S.Bendrāte.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 26.jūnijs, jo mums būtu pēc iespējas ātrāk jātiek galā ar šo likumu.

Sēdes vadītāja.

Vai būtu kādi citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Līdz ar to ir akceptēts referentes piedāvātais termiņš – 26.jūnijs.

Pārejam pie nākamā jautājuma.

Ar savu balsojumu un ar savu piekrišanu esam iekļāvuši šajā darba kārtības sadaļā arī likumprojektu “Grozījums Augstskolu likumā”.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā ziņos deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz. Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Cik man zināms, ir saņemts desmit deputātu ierosinājums – atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Tā ka es aicinu Saeimu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Jā. Tātad vispirms balsosim par likumprojekta skatīšanu steidzamības kārtībā. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamību! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 2, atturas – 5. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Dz.Ābiķis.

Cienījamie kolēģi! Paskaidrošu likumprojekta būtību.

Gadā, kad notiek vasaras olimpiskās spēles, olimpiskās izlases komandā startam olimpiskajās spēlēs gatavojas un atlases sacensībās piedalās arī vidusskolu beidzēji. Diemžēl šobrīd ministrija nevar nodrošināt centralizēto eksāmenu atkārtotu kārtošanu. Un tāpēc nereti ir gadījumi, kad šiem jaunajiem censoņiem, kas, gatavodamies pārstāvēt valsti, piedalās atlases sacensībās, vienkārši fiziski nav iespēju šos centralizētos eksāmenus kārtot.

Tāpēc komisija ierosina, ka šos jaunos cilvēkus varētu uzņemt augstskolās, balstoties nevis uz centralizēto eksāmenu rezultātiem (jo viņiem pretējā gadījumā būtu jāzaudē vesels gads, lai varētu stāties augstskolā), bet gan uz skolas beigšanas atestātu, – tātad balstoties uz tām sekmēm, ko viņi ir sasnieguši, beidzot 12.klasi.

Starp citu, līdzīgu privilēģiju bauda arī cilvēki ar īpašām vajadzībām, kā arī tie, kuri beidz skolas nevis Latvijā, bet ārzemēs.

Aicinu šo likumprojektu, šo nelielo ierosinājumu, atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu, balsosim! Lūdzu zvanu! Atgādinu, ka mēs balsojam par atbalstu likumprojektam “Grozījums Augstskolu likumā” pirmajā lasījumā. Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – 3, atturas – 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Kādi būtu jūsu priekšlikumi par termiņiem?

Dz.Ābiķis.

Cienījamie kolēģi! Man ir ierosinājums sagatavotos priekšlikumus iesniegt līdz 27.jūnijam un savukārt 3.jūliju noteikt par dienu, kurā likumprojektu Saeimā varētu izskatīt galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Ja deputātiem nav iebildumu un citu priekšlikumu, tad šis priekšlikums ir atbalstīts.

Dz.Ābiķis.

Paldies, kolēģi, par atbalstu!

Sēdes vadītāja.

Turpinām. Nākamo izskatīsim likumprojektu “Patvēruma likums”. Pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā ziņos deputāts Jānis Šmits.

J.Šmits (LPP/LC frakcija).

Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.2562.

Likumprojektu “Patvēruma likums” komisija ir izstrādājusi, lai pilnībā nodrošinātu to, ka Eiropas Savienības direktīvas attiecībā uz patvēruma piešķiršanu tiek iestrādātas Latvijas likumdošanā. Proti, Padomes direktīva 2004/83/EK un direktīva 2005/85/EK – ir iekļautas šajā likumprojektā.

Pēc šo direktīvu pārņemšanas mūsu valstī tiks izveidota saskaņota un efektīva sistēma, kas nodrošinās personu tiesības un patvēruma procedūras efektivitāti.

Kolēģi! Gribu informēt jūs par to, ka minētajā likumprojektā ir iestrādāti arī ANO augstā komisāra bēgļu lietās priekšlikumi.

Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Patvēruma likums” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

J.Šmits.

Paldies kolēģiem par lielo vienprātību!

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – šā gada 15.septembris.

Sēdes vadītāja.

Ja deputātiem nav iebildumu, tad šis termiņš ir atbalstīts.

Tālāk. Nākamā un pēdējā šīs sēdes darba kārtības sadaļa ir “Lēmumu projektu izskatīšana”.

Šo sadaļu sākam ar lēmuma projektu “Par Valsts aizsardzības koncepcijas apstiprināšanu”.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – komisijas priekšsēdētājs deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Pamatojoties uz Nacionālās drošības likuma 29.pantu, Aizsardzības ministrija ir precizējusi Valsts aizsardzības koncepciju, kas nosaka valsts aizsardzības stratēģiskos pamatprincipus un vadlīnijas valsts aizsardzības attīstības plānošanai.

Saskaņā ar plānoto koncepcijas projektu Latvijas valsts aizsardzības stratēģiskie pamatprincipi paliek nemainīgi. Latvija savu drošību un aizsardzību balsta uz dalību NATO kolektīvās aizsardzības sistēmā. Koncepcija nosaka precīzas prasības Latvijas militāro spēju attīstībai, kas turpmāk veidos pamatu Nacionālo bruņoto spēku attīstības plānošanai.

Starp svarīgākajām prasībām būtu minamas šādas: valsts aizsardzības nodrošināšana, izveidojot efektīvu sabiedroto bruņoto spēku uzņemšanas sistēmu, konkurētspējīgu rezerves sistēmu, kuras uzturēšanas pamats ir Zemessardze; Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem ir jābūt spējīgiem sniegt atbalstu arī dabas un cilvēku radīto katastrofu seku novēršanā; Nacionālo bruņoto spēku profesionālā dienesta skaitliskais sastāvs vidējā termiņā nepārsniegs 5800 karavīru (šobrīd tas ir 5300). Pavisam kopā Nacionālajos bruņotajos spēkos būs 20 000 profesionāļu, zemessargu, civilo un militāro darbinieku. Vidējā un ilgtermiņā Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem ir jānodrošina tas, ka ne mazāk par 8 procentiem no Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem ir spējīgi pastāvīgi uzturēties operāciju rajonos un savukārt ne mazāk par 40 procentiem ir jābūt gataviem dalībai NATO un Eiropas Savienības valstu citās operācijās. Tas nozīmē, ka vidējā un ilgtermiņā Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem ir jāspēj vienlaikus uzturēt starptautiskajās operācijās 450 karavīru (pašreiz mums šinīs operācijās piedalās 120).

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija šā gada 10.jūnija sēdē apsprieda Valsts aizsardzības koncepciju, atbalstīja to un lūdz Saeimu apstiprināt komisijas pieņemto lēmumu un šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja.

Paldies ziņotājam.

Vairāki deputāti, kā arī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Porietis ir pieteikušies debatēs, bet, pirms mēs sākam debates, mums ir jāizskata 10 deputātu iesniegums, kurā ir lūgts: “Lūdzam šodienas sēdes darba kārtību izskatīt bez pārtraukuma līdz visu jautājumu izskatīšanai.” To ir iesnieguši Kučinskis, Ārbergs, Spurdziņš un citi deputāti. Vai deputāti piekrīt šādam lūgumam vai ir vajadzīgs balsojums? Deputāti piekrīt. Nav iebildumu.

Līdz ar to turpināsim sēdi bez pārtraukuma.

Debatēs vārds parlamentārajam sekretāram Jānim Porietim.

J.Porietis (Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs).

Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Juris Dalbiņa kungs jau diezgan detalizēti paskaidroja, kas ir teikts Valsts aizsardzības koncepcijas projektā. Taču es gribētu pateikt tikai to, ka šī koncepcija ir politikas plānošanas dokuments, kas nosaka valsts aizsardzības stratēģijas pamatprincipus, un, pamatojoties uz šo koncepciju, tiek izstrādāts valsts aizsardzības plāns un Nacionālo bruņoto spēku attīstības plāni, kuri jau nosaka daudz konkrētākus valsts aizsardzības pasākumus, prioritātes un nepieciešamos resursus.

Es lūdzu Saeimu aizsardzības ministra un arī savā vārdā atbalstīt Valsts aizsardzības koncepcijas projektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Nākamā debatēs pieteikusies deputāte Kalniete. (No zāles dep. J.Dobelis: “Ko ampelējies? Beidz!”)

S.Kalniete (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Es gribētu pateikt pāris savu apsvērumu par Valsts aizsardzības koncepcijas projektu un padalīties ar jums savās pārdomās.

Protams, koncepcija uzrāda valsts aizsardzības mērķus, uzdevumus, valsts aizsardzības sistēmā esošās institūcijas un to darbības svarīgākos principus, kā arī personāla komplektāciju, nodrošināšanu un izmantošanu valsts aizsardzības pasākumos.

Pašā dokumenta tekstā neko būtiski jaunu Valsts aizsardzības koncepcijā nevar pamanīt. Diemžēl Ministru kabineta pavadvēstulē nav norāžu par to, vai ir bijušas kādas novitātes (salīdzinājumā ar dokumenta iepriekšējo, veco, versiju), kurām būtu jāpievērš deputātu uzmanība.

Patiesībā tas jau ir arī saprotams, jo pēc mūsu iestāšanās NATO un Eiropas Savienībā, esot tās dalībvalsts statusā, lielos vilcienos izmaiņas nemaz nav arī nepieciešamas. Tomēr ir divas lietas, kurām vēlos pievērst jūsu uzmanību.

Pirmkārt, pēc manām domām, dokumentā netiek pietiekami analizēta Latvijas nostāja pret tādiem nehumāniem bruņojuma veidiem kā kasešu bumbas un vājinātā urāna lādiņi, jo ir virkne ANO un Eiropas Savienības dokumentu, kuros šā bruņojuma veidu aizliegšanai arī mēs esam pievienojušies. (No zāles dep. J.Dobelis: “Nelasi taču! Runā kārtīgi! Nelasi no papīra!”)

Otrs jautājums, par kuru es gribētu runāt, ir saistīts ar formulējumiem resursu nodaļas un prioritāšu nodaļas punktos, kur ir teikts, ka valsts aizsardzības sistēmai jānodrošina valsts budžeta finansējums 2 procentu apjomā no iekšējā valsts kopprodukta. Un tad nu es gribētu uzsvērt vārdus “panākot maksimāli efektīvu līdzekļu izlietojumu”.

Un šajā sakarā man gribas vaicāt: vai aizsardzības ministra Veldres ideja par jātnieku godasardzes izveidi arī pieder pie efektīvas līdzekļu izmantošanas un kādi tad būs ieguvumi? Kāpēc galu galā šis priekšlikums nav iekļauts Valsts aizsardzības koncepcijā? Par to taču tik daudz tiek runāts, ka pat Ministru prezidents Godmanis beidzot ir piekritis, ka tas ir būtiski Latvijas valsts aizsardzības spēju stiprināšanai.

Un vēl es gribētu vaicāt: ko citu Veldre bez šā bezjēdzīgā līdzekļu izlietojuma jātnieku godasardzei ir piedāvājis aizsardzības spēju nostiprināšanai Latvijā?

Tāpat es gribētu uzsvērt: ja šādi nelietderīgi un bezjēdzīgi tērēti līdzekļi tiek iekļauti, tad tomēr ir jāvaicā, vai ieraksts Valsts aizsardzības koncepcijā par efektīvu līdzekļu izlietojumu ir pamatots? Varbūt ir gluži pretēji. Varbūt būtu jāatsakās no budžeta līdzekļu 2 procentu prasījuma aizsardzības vajadzībām, kamēr nav pierādīts, ka valsts aizsardzības vajadzībām esošie līdzekļi ir izlietoti lietderīgi?

Es pati gan uzskatu, ka tas būtu ļoti riskanti, jo, redzot, kā Latvijas politikā nostiprinās prokrieviskās tendences, šī barjera likumā ir būtiska.

Protams, sabiedrībai var rasties jautājums gan par jātnieku godasardzi, gan arī par aizsardzības budžeta izmantošanu dažādu sporta zāļu celtniecībai atbilstoši Tautas partijas pārvaldīto pašvaldību interesēm. Sporta zāles ir jāceļ, taču ne par aizsardzības budžeta līdzekļiem! Tās ir jāceļ no izglītības un sporta vajadzībām budžetā paredzētajiem līdzekļiem.

Tomēr es gribētu uzsvērt, ka šis dokuments ir konceptuāls dokuments un ka pēc tā nevar spriest par reālo izpildes kvalitāti. Un šajā sakarā es vēlētos pavaicāt: kā un kad pēdējo reizi atbildīgā Saeimas komisija, valdība vai Nacionālās drošības padome vai Valsts prezidents ir veikuši valsts aizsardzības sistēmā izmantojamo līdzekļu efektivitātes pārbaudi?

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Nikolajs Kabanovs.

N.Kabanovs (PCTVL frakcija).

Labdien, cienījamie kolēģi! Kā jūs tagad redzat, “Pilsoniskajai Savienībai” top jaunais aizsardzības ministra kandidāts.

Bet nu bez jokiem. Kalnietes kundze, kur jūs bijāt 2003.gadā, kad Latvija pieņēma liktenīgo lēmumu – sūtīt savu karaspēku uz Irāku? Jūs tolaik bijāt ārlietu ministre un no šīs pašas tribīnes šeit mums apgalvojāt, ka Irākā ir masu iznīcināšanas līdzekļi, diktatūra un tā tālāk, un tā joprojām.

Tagad Latvija Irākā ir zaudējusi triju karavīru dzīvības, zaudējusi attiecības ar arābu valstīm un 10 miljonus latu. Tāda bija jūsu – tolaik partijas “Jaunais laiks” – politiskā nostādne, un pēc tam tā turpinās visu koalīcijas darbības laiku.

Man šķiet, ka šīs militārās koncepcijas vislielākais brāķis ir tas, ka Latvijas aizsardzība ir bāzēta uz NATO aizsardzības iespējām. Jūs redzat, ka Latvijai ir paredzēti tikai 450 karavīri pastāvīgā gatavībā. Vai jūs domājat, ka robežu ar Krieviju un ar Baltkrieviju, kura ir aptuveni 500 kilometrus gara, jūs varat nosargāt ar 450 karavīriem? Varbūt kādam ir doma par to, ka sabiedrotie glābs Latviju, ja šeit kaut kas var gadīties? Man liekas, ka tas ir mīts.

Un bija arī ļoti vieglprātīgi iznīcināt tādu patriotisku struktūru kā Zemessardze. Latvijā tagad Zemessardzes nav! Ir Nodrošinājuma pavēlniecība, kuras uzdevums ir nodrošināt NATO karavīru ierašanos Latvijā, lai viņi šeit, teiksim, sniegtu palīdzību Latvijas Republikai.

Es aicinu visus deputātus, kuri ierosināja Veldres atstādināšanu no amata, neatbalstīt šo Valsts aizsardzības koncepciju.

Sēdes vadītāja.

Nākamais vēlas runāt un otro reizi vārdu lūdz Ministru kabineta pārstāvis – Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Porietis. Lūdzu, Porieša kungs!

J.Porietis (Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs).

Godātie deputāti! Es galīgi nebiju domājis aizkavēt jūsu dārgo laiku, bet iepriekšējie runātāji mani uz to stipri vien vedināja.

Kā jau es teicu, šī Valsts aizsardzības koncepcija nosaka stratēģiskos principus, balstoties uz kuriem, tiks izstrādātas tās galvenās prioritātes.

Es gribētu tomēr mazliet aizkavēt laiku un nolasīt jums šīs prioritātes, lai jūs saprastu, ka kavalērija un godasardze ir prioritāšu pēdējā vietā.

Tātad pirmā prioritāte – līdzdalības spēju pilnveidošana NATO un citu sabiedroto vadītajās operācijās.

Otrā prioritāte – un tas nav mazsvarīgi – dzīvokļu fonda un kazarmu attīstība NBS personāla vajadzībām.

Trešā – NBS karavīru rehabilitācijas centra izveidošana.

Ceturtā – individuālā bruņojuma iegāde karavīriem.

Piektā – NBS kolektīvā bruņojuma un ekipējuma attīstīšana.

Sestā – NBS modernizācijas turpināšana, attīstot militāro bāzu infrastruktūru.

Septītā – Lielvārdes militārās bāzes attīstība.

Astotā – Zemessardzes attīstība un tās funkciju paplašināšana, lai nodrošinātu atbalstu profesionālajiem bruņotajiem spēkiem.

Devītā – jaunsardzes attīstība, kustības nostiprināšana un popularizēšana, materiāli tehniskā nodrošinājuma uzlabošana.

Desmitā – Militārās policijas un Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienesta reforma.

Vienpadsmitā – bruņojuma, munīcijas un ieroču vienotas elektroniskās uzskaites sistēmas izveidošana.

Divpadsmitā – krasta apsardzes spēju attīstība, tajā skaitā jūras novērošanas sistēmas uzlabošana.

Trīspadsmitā – pretgaisa aizsardzības sistēmas ieviešanas turpināšana, gaisa telpas novērošanas sistēmas uzlabošana.

Četrpadsmitā – militārā sporta attīstīšana.

Un piecpadsmitā – militāro tradīciju atjaunošana.

Ja reiz daži deputāti iestājas par to, ka nav vajadzīga godasardze, tad jau varbūt viņi iestāsies arī par to, ka godasardze nav vajadzīga arī pie Brīvības pieminekļa, ka mums nav vajadzīgs Nacionālo bruņoto spēku orķestris, kas faktiski tiešajās militārajās operācijās nepiedalās? Un tad jau mums nav vajadzīgs ministra ierosinātais parādes gājiens… orķestru parādes gājiens no Pils laukuma līdz Brīvības piemineklim, kas piesaistīja… Šie divi jau notikušie gājieni piesaistīja ļoti daudz gan mūsu pašu cilvēku, gan tūristu. Viena kundze, kas pienāca pie manis pēc šā koncerta pie Brīvības pieminekļa, jautāja man: “Kāpēc orķestris no Pils laukuma līdz Brīvības piemineklim nejāj ar zirgiem un nespēlē?”

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Paldies Jānim Porietim.

Nākamais runās deputāts Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Manu uzstāšanos šajā tribīnē izraisīja vai izprovocēja Kalnietes kundzes frāze par to, ka nevajagot aizsardzības budžeta līdzekļus tērēt sporta zāļu celtniecībai.

Nu tad varu atgādināt. Kalnietes kundze, jūsu partijas priekšsēdētājas vietnieks tajā laikā bija aizsardzības ministrs, bet es biju Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs, un viņš iedibināja šo kārtību, šīs sporta zāles sāka celt tieši jūsu partijas priekšsēdētājas vietnieka laikā. Es domāju, ka tā ir ļoti slavējama prakse, jo ne jau partiju funkcionāri šajās zālēs sporto. Un neatkarīgi no tā, vai šīs zāles būtu celtas ar oranžo, zaļo, dzelteno vai zilo atbalstu, – tam nav principiālas nozīmes. Principiāla nozīme ir tam, ka šīs zāles, pirmkārt, izmanto jaunatne, otrkārt, Nacionālo bruņoto spēku karavīri un, treškārt, vietējie iedzīvotāji dažādiem pasākumiem. Un, ja jums ir žēl, ka tiek būvētas šādas sporta zāles, tad es aicinu vismaz vispirms pakonsultēties ar savas partijas priekšsēdētājas vietnieku par šiem jautājumiem. Viņš to zina labāk.

Sēdes vadītāja.

Paldies deputātam Rasnačam.

Tā kā neviens deputāts debatēs vairs nav pieteicies, debates slēdzam.

Vai referents vēlas ko piebilst? Ja referents neko piebilst nevēlas, tad mums ir jābalso. Mums ir jābalso par lēmuma projektu “Par Valsts aizsardzības koncepcijas apstiprināšanu”. Lūdzu zvanu! Balsosim, atgādinu vēlreiz, par lēmuma projektu “Par Valsts aizsardzības koncepcijas apstiprināšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 23, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

Pārejam pie nākamā darba kārtības jautājuma. Ar pašas piekrišanu darba kārtībā ir iekļauts vēl viens lēmuma projekts – “Par deputātes Sandras Kalnietes atsaukšanu no Ārlietu komisijas”. (No zāles dep. A.Bērziņš (ZZS): “Nevajag, tik labi strādā! Tas ir viņas aicinājums!”)

Par šo jautājumu debatēs ir pieteicies deputāts Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Kas notiek Latvijā? Kad mēs iemācīsimies domāt valstiski? Iedziļinieties, lūdzu! Bijusī Latvijas Republikas ārlietu ministre, bijusī Latvijas Republikas vēstniece, aktīviste, pretendente uz komisāra posteni – tiesa gan, par lauksaimniecības jautājumiem, bet tas nekas –, kur tik nav braukusi un staigājusi! Un tagad vairs negrib strādāt Ārlietu komisijā. Vai tad kauna nemaz vairs nav?!

Es gribētu atgādināt, ka Kalnietes kundzes aktivitāšu dēļ “Jaunais laiks” viņu virzīja par Latvijas Republikas Valsts prezidenta amata kandidāti. Es neticu, ka viņi otro reizi to darīs. Tam es vairs neticu!

Un kāpēc tāda nepatika pret zirgiem? Un tanī pašā laikā vēlēšanās jāt… Jo citādi es nevaru izskaidrot šo briesmīgo gribu strādāt Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā.

Mums dārgakmeņi ir svarīgi. Labas sievietes mēs cienām, godinām, mīlam un tā tālāk, un tāpēc nekādā gadījumā Kalnietes kundzi nedrīkst atlaist no Ārlietu komisijas. Viņa tur ir vajadzīga kā ēst. Un komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš teica, ka viņš vispār bez viņas iztikt nevarot, ka viņa viņam ir personīgi vajadzīga.

Un tāpēc, cienītie kolēģi, es jūs lūdzu: uzticēsimies šai mūsu latviešu sievietes, nu, var teikt, paraugdemonstrētājai! Uzticēsim viņai šo nopietno darbu Latvijas Republikas Saeimas Ārlietu komisijā un neļausim šos talantus izšķiest kaut kur citur! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja.

Pirms es slēdzu debates, es tomēr aicinātu deputātu Dobeli izvēlēties argumentāciju, kas vairotu cieņu pret Saeimas deputātiem, nevis to mazinātu.

Šobrīd debates tiek slēgtas.

Es tūlīt aicināšu balsot par lēmuma projektu. Lūdzu zvanu! Taču es gribu atgādināt, ka mēs šobrīd balsosim par lēmuma projektu “Par deputātes Sandras Kalnietes atsaukšanu no Ārlietu komisijas”. Saskaņā ar Kārtības rullī noteikto, šis balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! (No zāles dep. J.Dobelis: ““Pret” jābalso!”) Lūdzu rezultātu! Par – 41, pret – 28, atturas – 20. Lēmums nav pieņemts.

Līdz ar to nākamo darba kārtībā iekļauto lēmuma projektu “Par deputātes Sandras Kalnietes ievēlēšanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā” mēs vairs nevaram skatīt pēc būtības.

Godātie deputāti! Šodien visi darba kārtībā iekļautie jautājumi ir izskatīti. Lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm!

Pašlaik tiek gatavots reģistrējušos deputātu saraksts un mums ir laiks steidzamiem ziņojumiem.

Paziņojumam vārdu ir lūdzis deputāts Bērziņš – Zaļo un Zemnieku savienības frakcija.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Kolēģi! Pulksten 13.15 Sociālo un darba lietu komisijas telpās notiks Sociālo un darba lietu komisijas sēde.

Sēdes vadītāja.

Paldies. Nākamais vārdu paziņojumam lūdz deputāts Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde notiks pulksten 13.30 (pusdivos dienā) komisijas telpās. Lūdzu!

Sēdes vadītāja.

Jā. Un vēl vārds paziņojumam deputātam Pabrikam.

A.Pabriks (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Uz vienu minūti lūdzu sapulcēties Baltajā zālē Latvijas un Japānas parlamentu sadarbības grupas dalībniekus. Uz vienu minūti!

Sēdes vadītāja.

Paldies. Vēl ir paziņojums deputātam Rasnačam.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātie Juridiskās komisijas locekļi! Informēju jūs, ka rīt pulksten 10.00 tiek sasaukta Juridiskās komisijas sēde. Visi esat saņēmuši materiālus. Izskatīsim darba kārtībā iekļauto jautājumu par Alekseja Loskutova atbilstību amatam.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus neizklīst! Man ir ļoti svarīgs un steidzams paziņojums. Mēs dzīvojam priekšsvētku noskaņās. Mēs visi esam Līgo svētku gaidās, un tāpēc, pirms es aicinu visus deputātus un darbiniekus uz Saeimas Sarkano zāli, lai ielīgotu Jāņu svētkus, mēs gribētu sveikt visus Saeimas deputātus, kam vārdā ir Jānis.

Un tāpēc mēs sveicam Jāni Dukšinski! (Aplausi.)

Mēs sveicam deputātu Jāni Eglīti! (Aplausi.)

Mēs sveicam deputātu Gunti Jāni Eniņu! (Aplausi.)

Mēs sveicam deputātu Jāni Klaužu! (Aplausi.)

Mēs sveicam deputātu Jāni Lagzdiņu! Lūdzu apsveikumu pieņemt frakcijas vadītājam. (Aplausi.)

Mēs sveicam deputātu Jāni Reiru! (Aplausi.)

Mēs sveicam deputātu Jāni Strazdiņu! (Aplausi.)

Mēs sveicam deputātu Jāni Šmitu! (Aplausi.)

Mēs sveicam deputātu Jāni Tutinu! (Aplausi.)

Un mēs no sirds sveicam deputātu Jāni Urbanoviču! (Aplausi.)

Un tagad, cienījamās kolēģes un godātie kolēģi, es gribētu dot vārdu Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Inta Feldmane, Gundars Daudze, Ina Druviete, Dzintars Jaundžeikars, Nikolajs Kabanovs, Artis Kampars, Māris Kučinskis, Ainars Latkovskis, Vineta Muižniece, Pauls Putniņš, Jānis Reirs, Jānis Strazdiņš, Kārlis Šadurskis, Viktors Ščerbatihs un Dzintars Zaķis.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Paldies Klementjeva kungam! Līdz ar to pasludinu Saeimas 2008.gada 19.jūnija sēdi par slēgtu.

Cienījamie kolēģi un ļoti cienījamie Saeimas darbinieki, Saeimas Prezidija vārdā es vēlreiz aicinu visus uz Saeimas Sarkano zāli kopā ar deju kolektīvu “Saime” no Daugavpils ielīgot gaidāmos svētkus!

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!