Par Latvijas tautsaimniecības soļiem

Ar 1999. gada jūnija skatu

No Ekonomikas ministrijas sagatavotā ziņojuma

Saturā

Saīsinājumi, mērvienības un nosacītie apzīmējumi

1. Valsts ekonomiskais stāvoklis: īss kopsavilkums

1.1. Makroekonomiskā attīstība un valdības politika

1.2. Galvenie ekonomiskās attīstības rādītāji

2. Ārējā ekonomiskā vide

3. Ekonomiskā un sociālā attīstība

3.1. Iekšzemes kopprodukts

3.2. Cenas

3.2.1. Privātā patēriņa cenas

3.2.2. Ražotāju cenas, būvniecības un eksporta

cenas

3.3. Maksājumu bilance un ārējās tirdzniecības

apgrozījums

3.3.1. Maksājumu bilance

3.3.2. Ārējās tirdzniecības apgrozījums pa preču

grupām un valstīm

3.3.3. Pakalpojumu eksports un imports

3.3.4. Ārējās tirdzniecības politika

3.4. Investīcijas

3.4.1. Kapitāls, investīcijas un uzkrājumi

3.4.2. Valsts investīciju programma

3.4.3. Ārvalstu tiešās investīcijas

3.5. Monetārā sektora attīstības rādītāji un valūtas

maiņas kurss

3.5.1. Monetārā politika, banku sistēma un

vērtspapīru tirgus

3.5.2. Latvijas banku sistēmas monetārie rādītāji

3.5.3. Valūtas maiņas kurss un Latvijas Bankas

ārējās rezerves

3.6. Valsts fiskālais stāvoklis

3.6.1. Fiskālā politika un valsts parāds

3.6.2. Nodokļu ieņēmumi

3.6.3. Kopbudžeta izdevumi

3.7. Iedzīvotāju dzīves līmenis un nodarbinātība

3.7.1. Iedzīvotāju dzīves līmenis

3.7.2. Iedzīvotāju personīgais patēriņš un

pirktspēja

3.7.3. Nodarbinātība un bezdarbs

4. Tautsaimniecības nozaru struktūra un dinamika

4.1. Apstrādājošā rūpniecība

4.2. Transports un sakari

4.2.1. Autotransports

4.2.2. Ostu saimniecība un jūras transports

4.2.3. Dzelzceļa transports

4.2.4. Aviācija un lidostas "Rīga" darbība

4.2.5. Sakari

4.3. Būvniecība

4.4. Enerģētika

4.4.1. Attīstības aktualitātes

4.4.2. Energoapgāde

4.4.3. Energoapgādes regulēšanas padome

4.4.4. Cenas un tarifi

4.5. Lauksaimniecība

4.6. Iekšzemes tirdzniecība un maksas pakalpojumi

4.7. Tūrisms

5. Ekonomiskās politikas prioritātes un reformas

5.1. Integrācija Eiropas savienībā

5.1.1. Pašreizējā situācija

5.1.2. Eiropas savienības strukturālie fondi

5.2. Nacionālās programmas

5.3. Privatizācija

5.3.1. Privatizācija un īpašuma struktūra

5.3.2. Valsts īpašuma objektu privatizācija

5.3.3. Akciju publiskais piedāvājums un

nodokļu kapitalizācija

5.3.4. Dzīvojamo māju privatizācija

5.3.5. Pašvaldību īpašuma objektu privatizācija

5.3.6. Zemes privatizācija

5.3.7. Privatizācijas sertifikātu piešķiršana un

izmantošana

5.3.8. Valsts īpašuma privatizācijas fonds

5.4. Uzņēmējdarbības attīstības politika

5.5. Mazie un vidējie uzņēmumi

5.6. Konkurences veicināšana un monopoldarbības

regulēšana

5.6.1. Konkurences veicināšanas politika

5.6.2. Monopolu tarifu regulēšana

5.7. Kvalitātes nodrošināšana

5.7.1. Kvalitātes nodrošināšanas nacionālā

programma

5.7.2. Nacionālā standartizācija un metroloģija

5.7.3. Nacionālā akreditācijas sistēma

5.7.4. Patērētāju interešu aizsardzība

5.8. Reģionālā ekonomiskā attīstība

5.9. Speciālās ekonomiskās zonas un brīvostas

5.10. Ekonomiskā izglītība un zinātne

5.11. Ēnu ekonomikas aprēķini

6. Rekomendācijas

Turpinājums. Sākums -

"LV" 13.08.1999., Nr.256/257; "LV" 17.08.1999., Nr.258;

"LV" 20.08.1999., Nr.264/267; "LV" 25.08.1999., Nr.270/273;

"LV" 26.08.1999., Nr.274; "LV" 1.09.1999., Nr.281/284;

"LV" 9.09.1999., Nr.295/296

3. Ekonomiskā un sociālā attīstība

3.5. Valsts fiskālais stāvoklis

 

3.6.2. Nodokļu ieņēmumi

Kopbudžeta ieņēmumus 1998. gadā nodrošināja nomaksāto nodokļu apjoma pieaugums par 14,4% jeb 164,7 milj. latu, salīdzinot ar 1997. gadu (skatīt 3.18. tabulu). Tomēr, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, nodokļu ieņēmumu pieaugums pakāpeniski samazinās. Arī 1999. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 1998. gada 1. ceturksni, nomaksāto nodokļu apjoma pieaugums bija pavisam neliels - tikai 0,4 procenti.

3.18. tabula

Kopbudžeta nodokļu ieņēmumu dinamika pa ceturkšņiem*

(milj. latu)

					1998.g.	1999.g.
	1997	1998	1998	1999	pret	1.cet. pret
								1997.g.	1998.g.
	Pavisam	I	II	III	IV	Pavisam	I	(%)	1.cet. (%)
Nodokļu
ieņēmumi -
pavisam	1140,0	314,4	330,8	334,0	325,5	1304,7	315,7	114,4	100,4
tai skaitā
uzņēmuma
ienākuma nodoklis	78,5	22,3	32,0	21,0	17,0	92,3	24,3	117,6	109,0
īpašuma nodoklis	20,3	7,8	7,8	4,8	6,9	27,3	5,0	134,5	64,1
iedzīvotāju
ienākuma nodoklis	196,2	49,6	55,7	56,1	58,2	219,6	57,7	111,9	116,3
pievienotās
vērtības nodoklis	288,4	82,7	77,1	81,8	74,6	316,2	75,3	109,6	91,1
akcīzes nodoklis	119,9	37,0	41,6	45,2	45,7	169,5	33,6	141,4	90,8
muitas nodoklis	22,0	5,1	5,2	4,8	4,7	19,8	3,6	90,0	70,6
sociālās apdrošinā-
šanas iemaksas**	380,8	98,9	104,5	111,2	112,7	427,3	102,1	112,2	103,2
pārējie nodokļu
ieņēmumi	33,9	11,0	6,9	9,1	5,7	32,7	14,1	96,5	128,2

* Nekonsolidētais budžets, operatīvie dati.

** Budžeta kontos ieskaitītie līdzekļi (bez summām, kuras izmaksātas darba vietās uz sociālā nodokļa rēķina).

Visbūtiskāk 1998. gadā pieauga akcīzes nodokļa summas (par 41,4%). To noteica augstākas nodokļu likmes naftas produktiem, kas stājās spēkā ar 1998. gada 1. janvāri, kā arī ar akcīzes nodokli apliekamās bāzes paplašināšana (ar 1998. gada 1. janvāri ar akcīzes nodokli apliek arī dīzeļdegvielu, tās aizstājējproduktus un komponentus, kā arī naftas gāzes, pārējos gāzveida ogļūdeņražus, izņemot dabas gāzi). Lielā mērā akcīzes nodokļa apjoma pieaugumu noteica arī degvielas patēriņa pieaugums un akcizēto preču importa apjoma pieaugums. Līdz ar to akcīzes nodokļa ieņēmumu struktūrā 1998. gadā, salīdzinot ar 1997. gadu, no 55,3% līdz 63,1% pieauga iemaksas no pārdotajiem naftas produktiem, savukārt iemaksas no pārdotajiem alkoholiskajiem dzērieniem samazinājās no 33,4% līdz 24,9%. Apmēram tajā pašā līmenī akcīzes nodokļa ieņēmumu struktūrā saglabājās iemaksas no pārdotajiem tabakas izstrādājumiem un pārējām akcīzes nodokļa summām (68,5%), kuras tika ieskaitītas valsts pamatbudžetā - viss akcīzes nodoklis par alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, dārgakmeņiem, dārgmetāliem, vieglajām automašīnām un 50% akcīzes nodoklis no naftas produktiem. Pārējā daļa (50% akcīzes nodokļa no naftas produktiem) ieskaitīta Valsts autoceļu fondā.

1999. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 1998. gada 1. ceturksni, akcīzes nodokļa ieņēmumi samazinājās par 9,2%, un to izraisīja galvenokārt zemā ekonomiskā aktivitāte, jo šie ieņēmumi kritās, neskatoties uz to, ka no 1999. gada 1. janvāra tika paaugstinātas akcīzes nodokļa likmes alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem un vēlreiz naftas produktiem. Daļēji akcīzes nodokļa samazinājumu ietekmēja tas, ka no 1999. gada 1. janvāra dīzeļdegvielu, ko izmanto par kurināmo, realizē ar pazeminātu akcīzes nodokļa likmi.

Ievērojami - par 17,6% pieaugušas nomaksātās uzņēmuma ienākuma nodokļa summas. Šī nodokļa apjomu lielā mērā noteica pieaugušie uzņēmumu ienākumi un peļņas apjomi 1997. gadā un līdz ar to lielāki šī nodokļa avansa maksājumi 1998. gadā. Palielinājās arī šī nodokļa piemaksas virs avansa maksājumiem atbilstoši faktiski aprēķinātajām nodokļa summām. Tomēr 1998. gada 3. un 4. ceturksnī uzņēmuma ienākuma nodokļa summas sāka samazināties, līdz ar to 1998. gada otrajā pusgadā tā iemaksas bija par 30% mazākas nekā pirmajā pusgadā. Galvenais iemesls bija ekonomiskā un finansu krīze Krievijā, kuras dēļ saruka daudzu uzņēmumu ienākumi, tie neveica reālas uzņēmuma ienākuma nodokļa iemaksas, bet kārtējos avansa maksājumus sedza no pārmaksām, kas bija izveidojušās iepriekšējā periodā. Turklāt virkne uzņēmumu saņēma atļaujas samazināt avansa maksājumus vai pārrēķināt tos atkarībā no neto apgrozījuma lieluma.

3.22. zīmējums

Atsevišķu nodokļu veidu īpatsvars

valsts kopbudžeta nodokļu ieņēmumos 1998. gadā

(% no ieņēmumu kopsummas)

 

 

1999. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 1998. gada 1. ceturksni, uzņēmuma ienākuma nodokļa iemaksas palielinājās par 9%, kas lielā mērā bija saistīts ar PVAS "Latvenergo" iemaksām 1999. gada martā.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa summas ir palielinājušās par 11,9%, un tās galvenokārt saistītas ar vidējās darba algas un darba samaksas fonda pieaugumu 1998. gadā, kā arī ar šī nodokļa administrēšanas uzlabošanos. Šī nodokļa summas pieauga, lai gan 1998. gada otrajā pusē bezdarbs palielinājās. Salīdzinot ar 1998. gada 1. ceturksni, nodokļa iemaksas par 16,3% pieauga arī 1999. gada 1. ceturksnī.

Līdzīga dinamika ir sociālās apdrošināšanas iemaksām , jo tāpat kā iedzīvotāju ienākuma nodokļa lielumu tās nosaka darba samaksas fonda lielums. 1998. gadā tās pieauga par 12,2% jeb 46,5 milj. latu. Šo iemaksu pieaugums saistīts arī ar grozījumiem likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", kas stājās spēkā 1998. gada 1. janvārī. Šie grozījumi paredz papildlikmi 0,09% apmērā par darba negadījumu apdrošināšanu, brīvprātīgas apdrošināšanas iemaksas un iemaksu administrēšanas funkciju nodošanu Valsts ieņēmumu dienestam. Tomēr sociālās apdrošināšanas iemaksas absolūtajā izteiksmē (par 10,6 milj. latu) samazinājās 1999. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, kaut gan, salīdzinot ar 1998. gada 1. ceturksni, tās pieauga par 3,2%. Samazinājums absolūtajā izteiksmē saistīts ar to, ka sakarā ar Krievijas ekonomisko krīzi daudziem uzņēmumiem tika piešķirti nomaksas termiņu pagarinājumi uz 3 mēnešiem. Šie pagarinājumi gan neietekmē pensiju un pabalstu izmaksas, jo valsts speciālais apdrošināšanas budžets nepieciešamības gadījumā izmanto aizņēmumus no Valsts kases.

Pievienotās vērtības nodoklis 1998. gadā bija nomaksāts 316,2 milj. latu apmērā, kas ir par 9,6% vairāk nekā 1997. gadā. Tas kopā ar sociālās apdrošināšanas iemaksām joprojām saglabā lielāko īpatsvaru nodokļu struktūrā. Daļa no šīs summas (apmēram 2,3 milj. latu) bija apgrozījuma nodokļa parādu maksājumi par iepriekšējiem gadiem. Pārsvarā pieaugumu noteica tādi faktori kā mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums, privātā patēriņa un cenu pieaugums tautsaimniecībā, ar pievienotās vērtības nodokli apliekamās bāzes palielināšanās. Šī nodokļa lielākā daļa tika iekasēta uz valsts robežas, importējot preces - 1998. gadā apmēram 81%, turklāt uz robežas iekasētajam apjomam ir tendence pieaugt.

1999. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 1998. gada 1. ceturksni, pievienotās vērtības nodokļa summas samazinājās par 9%. To ietekmēja galvenokārt pieprasījuma samazināšanās.

Muitas nodoklis ir vienīgais nodoklis, kurš 1998. gadā ir samazinājies (par 10% salīdzinājumā ar 1997. gadu). Tas ir samazinājies arī 1999. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 1998. gada 1. ceturksni (par 29,4%). Šī nodokļa samazinājums ir saistīts ar ievedmuitas atcelšanu vai samazinājumu atsevišķām preču grupām, kā arī ar tādiem faktoriem kā speciālo ekonomisko zonu darbība, starptautisku tirdzniecības līgumu noslēgšana, kuri paredz dažādus muitas nodokļu atvieglinājumus, iestāšanās PTO u.c.

Apskatot nodokļu ieņēmumus pa budžetu veidiem (skatīt 3.19. tabulu), redzam, ka 1998. gadā līdzīgi (par 14-15%) ir palielinājies gan valsts pamat- un speciālais budžets, gan pašvaldību budžets. Tādā pašā līmenī ir saglabājies pašvaldību speciālais budžets. Savukārt 1999. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 1998. gada 1.ceturksni, ir samazinājušies valsts pamatbudžeta ieņēmumi (par 5,4%), jo samērā ievērojami šajā periodā sarukuši to veidojošie ieņēmumi no pievienotās vērtības nodokļa un muitas nodokļa.

3.19. tabula

Nodokļu ieņēmumi pa budžetu veidiem*

(milj. latu)

					1998.g.	1999.g.
	1997	1998	1998	1999	pret	1.cet. pret
								1997.g.	1998.g.
	Pavisam	I	II	III	IV	Pavisam	I	(%)	1.cet. (%)
Nodokļu
ieņēmumi -
pavisam	1140,0	314,4	330,8	334,0	325,5	1304,7	315,7	114,4	100,4
tai skaitā pa
budžetu veidiem:
valsts	474,8	143,5	142,2	138,5	120,1	544,3	135,8	114,6	94,6
pašvaldību	179,9	48,3	53,0	50,9	54,7	206,9	52,1	115,0	107,9
valsts speciālais	482,5	122,1	134,9	143,9	150,1	551,0	127,3	114,2	104,3
pašvaldību
speciālais	2,8	0,6	0,8	0,7	0,7	2,8	0,5	100,0	83,3

* Nekonsolidētais budžets, operatīvie dati.

Kopumā valsts kopbudžeta nodokļu ieņēmumi 1998. gadā bija apmierinoši, lai gan, sākot ar 1998. gada oktobri, situācija sāka pasliktināties un nodokļu ieņēmumu pieauguma tempi sāka kristies. Toties 1999. gada 1. ceturksnī ieņēmumi sāka būtiski atpalikt no plānotajiem, radot ievērojamu kopbudžeta deficītu.

 

3.6.3. Kopbudžeta izdevumi

Kopbudžeta izdevumi atspoguļoti 3.20. tabulā.

3.20. tabula

Valsts kopbudžeta izdevumi*

(milj. latu)

					1998.g.	1999.g.
	1997	1998	1998	1999	pret	1.cet. pret
								1997.g.	1998.g.
	Pavisam	I	II	III	IV	Pavisam	I	(%)	1.cet. (%)
Izdevumi -
pavisam	1481,3	357,0	420,2	461,7	538,7	1777,6	427,6	120,0	119,8
vispārējie
valdības dienesti	102,5	31,0	29,5	53,5	53,8	167,8	31,5	163,7	101,6
aizsardzība	27,3	6,8	8,6	10,2	11,6	37,2	7,9	136,3	116,2
sabiedriskā kārtība
un drošība, tiesību
aizsardzība	78,4	19,6	22,1	24,3	25,4	91,4	21,8	116,6	111,2
izglītība**	207,7	68,7	91,1	59,2	106,8	325,8	60,2	156,9	87,6
veselības aprūpe	145,3	38,6	37,5	40,8	45,2	162,1	39,5	111,6	102,3
sociālā apdroši-
nāšana un
nodrošināšana	468,2	113,9	133,7	144,3	154,8	546,7	153,4	116,8	134,7
dzīvokļu un komu-
nālā saimniecība,
vides aizsardzība	65,4	12,6	16,7	24,6	29,7	83,6	13,7	127,8	108,7
brīvais laiks, sports,
kultūra un reliģija	35,6	9,4	11,4	10,8	11,9	43,5	9,8	113,5	104,3
lauksaimniecība,
mežkopība un
zvejniecība	51,7	15,4	16,4	17,6	24,6	74,0	13,7	143,1	89,0
transports un sakari	72,9	14,8	24,1	36,2	27,7	102,8	20,9	141,0	141,2
pārējā ekonomiskā
darbība	69,7	6,1	8,6	8,4	21,8	44,3	7,2	56,0	134,0
pārējie izdevumi	156,4	20,1	21,2	31,8	25,4	94,8	48,0	68,3	230,1

* Nekonsolidētais budžets, operatīvie dati.

** Starpība starp 1998. gada ceturkšņiem un1999. gada 1. ceturksni ir sakarā ar metodoloģiskām izmaiņām.

Kā redzams, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, 1998. gadā kopbudžeta izdevumi ir palielinājušies par 20% jeb 296,3 milj. latu. Salīdzinoši visvairāk palielinājušies vispārējie valdības dienestu izdevumi - par 65,3 milj. latu jeb 63,7%, izdevumi aizsardzībai - par 9,9 milj. latu jeb 36,3%, izdevumi lauksaimniecībai, mežkopībai un zvejniecībai - par 22,3 milj. latu jeb 43,1% un izdevumi transportam un sakariem - par 29,9 milj. latu jeb 41%. Reizē mainījusies arī izdevumu struktūra. Vispārējo valdības dienestu izdevumu īpatsvars ir pieaudzis no 6,9% 1997. gadā līdz 9,4% 1998. gadā, kļūstot par trešo lielāko izdevumu posteni kopbudžeta izdevumos. Palielinājušies arī lauksaimniecības, mežkopības, zvejniecības, transporta un sakaru īpatsvari. Vislielāko - sociālās apdrošināšanas un nodrošināšanas izdevumu īpatsvars savukārt ir samazinājies no 31,6% 1997. gadā līdz 30,8% 1998. gadā.

 

3.7. Iedzīvotāju dzīves līmenis un nodarbinātība

3.7.1. Iedzīvotāju dzīves līmenis

Lai arī pēdējos gados tautsaimniecībā nodarbināto darba samaksa, pensijas, mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi ir palielinājušies, iedzīvotāju dzīves līmenis joprojām paliek zems. Iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju, rēķināts pirktspējas paritātes dolāros, 1997. gadā bija tikai 27% no ES vidējā.

Pēc ANO Attīstības programmas (UNDP) izstrādātā tautas attīstības indeksa (TAI9) vērtības Latvija ierindota tikai 92. vietā pasaulē.

Latvijā ir vērojama augoša materiālās labklājības polarizācija. Viens no rādītājiem, kas raksturo, cik nevienlīdzīgi valstī tiek sadalīta ienākumu masa, ir Džini indekss10. Šis rādītājs, pēc mājsaimniecību budžetu pētījumu datiem, 1998. gadā bija 0,32 (1996. gadā - 0,30, 1997. gadā - 0,31), kas liecina par ienākumu nevienlīdzības pieauguma tendenču pastiprināšanos. Rīcībā esošais ienākums vidēji uz vienu pieaugušo patērētāju pirmajā decilē11 1998. gadā bija vienpadsmit reižu mazāks nekā augstākajā decilē esošajās mājsaimniecībās.

1999. gada 17. februārī Latvijas valdības un Eiropas Komisijas parakstītajā Kopējā paziņojumā par Latvijas ekonomiskās politikas prioritātēm ir atzīmēts, ka "pārejas perioda laikā Latvijā ir pieaugusi nabadzība. Stabila ekonomikas attīstība pakāpeniski samazinās šo problēmu. Tomēr šajā jomā nepieciešami arī steidzami pasākumi. Tādēļ valdība atbalstīs reģionus, kuri visvairāk cietuši rūpniecības pārstrukturizācijā, strādās, lai paaugstinātu izglītības un veselības aprūpes sistēmas efektivitāti, kā arī racionalizēs sociālās nodrošināšanas sistēmu."

1999. gada maijā valdība ir izveidojusi darba grupu nabadzības novēršanas rekomendāciju izstrādei. Tuvāko 4 gadu laikā atbilstoši Eiropas Padomes rekomendācijām paredzēts paaugstināt valsts pabalstus ģimenēm. Tiek izstrādāti pasākumi, lai nodrošinātu izglītības un veselības aprūpes pieejamību, kā arī atvieglotu kredītu saņemšanu mājokļu iegādei, studiju kreditēšanas iespējas u.c.

Demogrāfiskie rādītāji valstī ir vieni no sliktākajiem Eiropā. 1998. gadā salīdzinājumā ar 1996. gadu dzimušo bērnu skaits valstī samazinājies gandrīz par 7%. Mirušo skaits pārsniedz dzimušo skaitu 1,9 reizes. Ņemot vērā arī negatīvo migrācijas saldo, iedzīvotāju skaits valstī kopš 1996. gada ir samazinājies par 40,5 tūkst. cilvēku jeb 1,6 procentiem.

Zems ir vidējais paredzamais mūža ilgums: vīriešiem tas ir tikai 64,2 gadi, sievietēm - 75,9 gadi. Kopumā šie rādītāji ir zemāki nekā daudzās ekonomiski attīstītajās valstīs, kur vīriešu vidējais mūža ilgums pārsniedz 70 gadus, sievietēm sasniedzot 80 un vairāk gadu, piemēram, Zviedrijā tie ir attiecīgi 76 un 82 gadi.

Lai panāktu pozitīvas izmaiņas valsts demogrāfiskajos procesos, valdība 1998. gada oktobrī akceptēja pasākumu programmu demogrāfiskās situācijas uzlabošanai. Programmas galvenais mērķis - kvalitatīvas un kvantitatīvas tautas ataudzes nodrošināšana. Stratēģiskie virzieni tās realizācijā: ģimenes stiprināšana un dzimstības veicināšana, kā arī izglītības un kultūras līmeņa celšana. Taču šī mērķa sasniegšanai nepieciešams ieguldīt ievērojamus līdzekļus valsts ekonomiskās attīstības, nodarbinātības līmeņa paaugstināšanai, zinātnes un izglītības veicināšanai, veselības aprūpes sistēmas uzlabošanai.

Joprojām izglītības sistēmas nepietiekamā finansējuma dēļ netiek nodrošināts pienācīgs pedagogu atalgojums, trūkst līdzekļu izglītības infrastruktūras uzturēšanai. Pēc speciālistu aprēķiniem, ar katru gadu pieaug bērnu skaits, kuri neapmeklē vispārizglītojošas skolas. Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības centra datiem 1998. gada rudenī mācības 1. klasē nav sākuši 633 bērni. Skolās ir liels otrgadnieku skaits, trūkst kvalificētu pedagogu.

Pozitīvi ir tas, ka strauji pieaug studentu skaits augstākajās mācību iestādēs. Salīdzinot ar 1994./95. mācību gadu, to skaits 1998./99. gadā palielinājies 1,9 reizes un sasniedzis 76,7 tūkst. cilvēku. Tas ir lielākais studentu skaits visā Latvijas vēsturē. Par valsts un pašvaldību budžeta līdzekļiem mācās 42,7% no kopējā studentu skaita

Turpinājums - seko

9 TAI tiek aprēķināts, balstoties uz vidējo mūža ilgumu, izglītības līmeni un pēc pirktspējas paritātes principa noteiktā reālā iekšzemes kopprodukta uz 1 iedzīvotāju. Tomēr, kā atzīst paši TAI rādītāju izstrādātāji, tas vēl nav pilnīgs dzīves kvalitātes raksturotājs.

10 Džini indekss variē no 0 līdz 1. Tas ir vienlīdzīgs 0 pie nosacījuma, ja pastāv absolūta vienlīdzība ienākumu sadalē, un tas ir 1, ja tā ir pilnīgi pretēja.

11 Decile - viena desmitā daļa no apsekoto mājsaimniecību skaita, kuras sagrupētas pieaugošā kārtībā pēc to rīcībā esošā ienākuma lieluma uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī..