Vakar, 14. septembrī, Latvijas Republikas Valsts prezidentei Vairai Vīķei–Freibergai savu akreditācijas vēstuli iesniedza Kanādas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks

Pīters MakKellars (Peter McKellar)

Turpinājums no 1.lpp.

Mēs esam arī pārliecināti, ka mūsu tirdzniecības un investīciju attiecības joprojām ir pārāk mazas, kaut arī pēdējās tendences ir visnotaļ iedrošinošas. Te var atcerēties latviešu izcelsmes parlamenta locekļa vadīto Kanādas tirdzniecības misiju, kas pērnruden apmeklēja jūsu valsti, lai pārliecinātu Kanādas darījumu aprindas par biznesa iespējām Latvijā. Šīs misijas dalībnieku reakcija pēc Latvijas apmeklējuma bija ļoti pozitīva, un tagad mēs domājam par nākamās šādas misijas sarīkošanas iespējām.

Jūsu ekselence! Kanādu un Latviju vieno īpašas saites, un mans mērķis, veicot savas pilnvaras jūsu valstī, ir dot savu ieguldījumu, padziļinot visus mūsu valstu attiecību elementus, radot jaunas biznesa attiecības, paplašinot akadēmiskos kontaktus un radot lielāku sadarbību kultūras jomā. Es arī gribu jums apliecināt, ka Kanāda turpinās strādāt lielākas reģionālās politiskās stabilitātes un uzticības pilnu divpusējo attiecību nodrošināšanai visā reģionā ap Baltijas jūru. Es esmu pārliecināts, ka abas mūsu valstis turpinās savu sadarbību, pildot šos mērķus, gan ANO, gan EDSO, gan Eiropas Padomē, gan Pasaules tirdzniecības organizācijā un citur.

Visbeidzot, personīgi no sevis es gribu teikt, ka savas īsās uzturēšanās laikā Rīgā es jau esmu izjutis latviešu sirsnīgo viesmīlību. Es priecājos par laiku, ko varēšu pavadīt šeit. Paldies jums!

Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga savā atbildes uzrunā Kanādas vēstniekam sacīja:

— Jūsu ekselence! Apsveicu jūs kā Kanādas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā!

Latvijas un Kanādas attiecībās vienmēr dominējusi savstarpēja izpratne un patiesa vēlme sadarboties. Kanādas valsts Latvijā ir tradicionāli baudījusi visdziļāko cieņu. Tā ir cieņa Kanādas tautas paveiktajam, kas ļāvis jūsu valstij ieņemt vietu pasaules vadošo valstu starpā. Tā ir cieņa Kanādas uzticībai visaugstākajām cilvēciskajām vērtībām, kuras jūsu valsts aktīvi un konsekventi aizstāv starptautiskajos forumos. Tā ir atzinība un visdziļākā pateicība Kanādai par to, ka tā pēc Otrā pasaules kara sniedza patvērumu un iespējas atsākt savu dzīvi daudziem tūkstošiem latviešu, kuri bija spiesti pamest savas mājas, mūsu zemei zaudējot savu neatkarību. Latvijā tiek augstu vērtēta palīdzība, kuru pēdējos astoņos gados esam saņēmuši no Kanādas valdības izglītības, valodu apmācības, apkārtējās vides aizsardzības un uzņēmējdarbības vides sakārtošanā.

Man ir patiess gandarījums, ka pēc mūsu valsts neatkarības atjaunošanas Latvijas un Kanādas draudzīgās attiecības atrod kvalitatīvi jaunu sadarbības saturu un iespējas. Mūsu uzskatu vienotība aktuālajos starptautiskās sadarbības jautājumos ir ļāvusi mums veidot saskanīgu politiku Eiropas un transatlantiskās telpas nākotnes drošības un sadarbības jautājumos. Mūsu valstu aktīvā ārpolitika ir radījusi priekšnoteikumus jaunu iniciatīvu īstenošanā Baltijas jūras reģionā, un mēs esam gandarīti par Kanādas valdības patieso ieinteresētību iesaistīties jaunos ar ekonomisko sadarbību un apkārtējo vidi saistītajos projektos.

Latvijas un Kanādas divpusējā kultūras, izglītības un ekonomiskajā sadarbībā vēl ir saskatāms liels potenciāls. Esmu pārliecināta, ka jūsu kā vēstnieka pastāvīgā klātbūtne mūsu valstī būs vēl viens solis šī potenciāla īstenošanas virzienā. Ļoti ceru, ka iepazīsit Latviju kā iespējām bagātu, mūsdienīgu un dinamisku valsti, kas ar cerībām raugās nākotnē, bet kur dziļā cieņā tiek turēts tās nacionālais savdabīgums, vēsture, tautas saknes un tradīcijas, kā atvērtu valsti un kā uzticamu sadarbības partneri.

Jūsu ekselence! Uzsākot pildīt jums uzticētos augstos Kanādas ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka Latvijas Republikā pienākumus, novēlu jums veiksmi un panākumus šajā darbā tālākas mūsu tautu sadarbības un labklājības vārdā.

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Pie Saeimas priekšsēdētāja

Vakar, 14.septembrī, Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume tikās ar Kanādas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Pīteru Makkelaru (attēlā).

"Esam priecīgi jūs sveikt kā pirmo Kanādas rezidējošo vēstnieku Latvijā. Mums ir svarīga Kanādas kā vienas no NATO dibinātājvalsts diplomātiskā klātbūtne mūsu valstī laikā, kad Latvija intensīvi gatavojas integrācijai Eiropas Savienībā un NATO," pieņemdams iepazīšanās vizītē Kanādas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Pīteru Makkelaru, teica Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume. "Ceru, ka jūsu klātbūtne būs labvēlīgs papildu faktors šajā procesā," teica Saeimas priekšsēdētājs un atzīmēja, ka Latvijas parlamentārieši ir ieinteresēti turpināt starpparlamentu sadarbību ar Kanādas kolēģiem.

Sarunas dalībnieki bija vienisprātis, ka divpusējās sadarbības svarīgākie faktori ir nesenā Kanādas ārlietu ministra vizīte Rīgā un tas, ka Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga ilgu laiku dzīvojusi un strādājusi Kanādā.

Pārrunājot sabiedrības integrācijas procesu, J.Straume informēja Kanādas vēstnieku par darbu pie Valsts valodas likuma. Lai uzlabotu likumprojekta kvalitāti, notiek atkārtotas konsultācijas ar EDSO ekspertiem, atzīmēja J.Straume.

"Vēstures rats griežas. Vēl pirms desmit gadiem mēs dzīvojām citā iekārtā, citā valstī. Šodien Latvija ieguvusi neatkarību, un atpakaļceļa mums nav," sarunas noslēgumā sacīja J.Straume.

Pie ārlietu ministra

Vakar, 14.septembrī, ārlietu ministrs Indulis Bērziņš tikās ar jauno Kanādas vēstnieku Pīteru Makkelaru.

Ārlietu ministrs apliecināja, ka Latvija ir ieinteresēta vēl ciešāk sadarboties ar Kanādu. Vēstnieks no savas puses apliecināja, ka Baltijas valstis ieņem arvien nozīmīgāku vietu Kanādas ārpolitikā.

Tikšanās laikā pārrunāti NATO paplašināšanās jautājumi. Kanādas vēstnieks apliecināja savas valsts atbalstu transatlantiskās alianses paplašināšanai un Baltijas valstu uzņemšanai tajā.

Divpusējo jautājumu kontekstā apspriesti sadarbības virzieni vides aizsardzībā.

"Latvijas Vēstnesim"

— Vēstnieka kungs, jūs savu akreditācijas runu sākāt latviešu valodā. Tas bija patiesi skaists žests. Kas noteica šādu jūsu izvēli?

— Es uzskatu, ka ir ļoti svarīgi iepazīt sabiedrību, kurā vēstnieks ieradies strādāt. Un viena no atslēgām šai sabiedrības iepazīšanai ir tās valodas apgūšana. Man par lielu nožēlu, es pagaidām vēl neprotu runāt latviski. Taču es jūsu valodu noteikti mācīšos, cik vien tas būs iespējams.

— Kādas izjūtas jums izraisīja norīkojums būt Kanādas vēstniekam tieši Latvijā?

— Es par to esmu ļoti priecīgs. Pirmo reizi es Latvijā biju pirms trim gadiem, un mani dziļi iespaidoja šeit redzētais. Tas arī padziļināja manu prieku atkal ierasties jūsu zemē.

— Mūsu Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga savā atbildes uzrunā jau atzīmēja, ka latvieši pret kanādiešiem izjūt īpašas draudzības jūtas. Taču es gribu izteikt savu vērojumu, ka tagad mūsu tautas attieksme pret jūsu valsti kļuvusi vēl sirsnīgāka, jo ilgus gadus Kanādā patvērumu līdz ar tūkstošiem citu trimdas latviešu bija guvusi arī mūsu Valsts prezidente. Viņa arī kļuva par vienu no Kanādas ievērojamākajām zinātniecēm un ieguva starptautisku autoritāti .

— Jā, Kanādā viņai bija ārkārtīgi sekmīga zinātnieces karjera. Viņa bija ļoti prominenta personība Kanādas sabiedrībā. Un Kanādā Vaira Vīķe–Freiberga ieguva arī daudzas no tām kvalitātēm, ar ko tagad, jau būdama Latvijas prezidente, viņa var bagātināt jūsu valsti. Un Kanāda tiešām ir savā laikā spējusi palīdzēt Latvijai jūsu zemes grūtajos brīžos. Jo daudzi tūkstoši latviešu pēc kara ieradās mūsu valstī, bagātinot Kanādas sabiedrību. Viņi mums deva plašāku kultūras izjūtas spektru un arī lielu intelektuālo ieguldījumu Kanādas sabiedrībā. Daudzi no šiem latviešiem tagad atkal kalpo savai tēvzemei, un tas ir divkāršs labums.

— Jūtams, ka jūs esat patiešām apmierināts ar šo faktu, ka daudzi Latvijas Valsts prezidentes dzīves gadi bijuši saistīti ar jūsu valsti.

— Es tiešām par to priecājos. Es gan arī nešaubos par to, ka arī Latvijā viņa būtu ieguvusi labu izglītību un izpaudusi savu talantu.

— Jūs esat pirmais Kanādas rezidējošais vēstnieks Latvijā. Līdz šim Rīgā gan darbojās Kanādas vēstniecība, taču vēstnieka rezidence bija Stokholmā. Vai šis Kanādas Ārlietu ministrijas lēmums uzskatāms par jaunu, vēl augstāku pakāpi abu draudzīgo valstu attiecībās?

— Gribu uzsvērt, ka mūsu attiecības jau visu laiku bijušas ļoti labas, mūsu valstis sadarbojas daudzās jomās. Taču, protams, ir vēl daudz vieglāk tuvināt valstu attiecības, ja vēstnieks atrodas šeit pat uz vietas. Jūsu valsts vēstnieki Otavā ir strādājuši un strādā ārkārtīgi efektīvi, sekmējot jūsu valsts intereses Kanādā, un mēs uzskatām, ka ir laiks darīt to pašu arī šeit, Latvijā. Protams, vienmēr pastāv budžeta grūtības. Un, ja vien 1992. gadā būtu bijis iespējams atvērt Rīgā pilnu vēstniecību ar šeit rezidējošu vēstnieku, tad šāds lēmums būtu pieņemts jau toreiz. Tagad mums šāda iespēja radās, un esmu ļoti priecīgs par to.

— Vēstnieka kungs, kas būs jūsu prioritātes Latvijā?

— Ir vairākas prioritārās jomas. Vispirms, es domāju, kanādiešiem un latviešiem joprojām vajag labāk iepazīt vieniem otrus. Protams, gan vienu, gan otru tautu vispirms vairāk iespaido tiešās kaimiņvalstis. Šāda informācija vispirms nepieciešama biznesa jomā. Es uzskatu, ka vispirms Kanādas biznesmeņiem un biznesmenēm labāk jāiepazīst jūsu zeme un Latvijas iespējas, lai varētu darboties īstajā virzienā. Taču ir vēl arī daudzas citas eventuālas sadarbības jomas. Piemēram, jūsu prezidente nāk no Kanādas akadēmiskajām aprindām. Man arī ir draugi un radinieki Kanādas akadēmiskajās aprindās, un viņi jau tagad ir pārliecināti par labām sadarbības iespējām ar kolēģiem Baltijas valstīs. Kanādas universitātes ar interesi raugās uz šīm valstīm. Es domāju, līdzīgs noskaņojums valda arī mākslinieku aprindās. Es zinu, ka Latvijā un arī jūsu kaimiņvalstīs mākslas dzīve ir ļoti plaukstoša. Taču mēs to vēl pietiekami labi nepazīstam. Līdzīga situācija ir arī Kanādā — arī pie mums ir daudz interesantu procesu gan teātru dzīvē, gan baletā un mūzikas dzīvē. Es ļoti gribētu, lai Kanādas mākslas kolektīvi biežāk ierastos ar koncertiem Rīgā. Tā ka man ir vesela virkne mērķu, ko gribu šeit Latvijā sasniegt.

— Vai fakts, ka Latvijas Valsts prezidente ļoti labi pazīst Kanādu un tās tautu, jūsuprāt, atvieglos jūsu vēstnieka misiju mūsu valstī? Kā jūs jutāties nule notikušās sarunas laikā?

— Es esmu pārliecināts, ka viņa ļoti labi pazīst Kanādu un ir patiess mūsu valsts draugs. Un es esmu arī absolūti pārliecināts, ka jūsu prezidente tagad ļoti daudz paveiks, tālāk padziļinot abu valstu attiecības. Taču pirms šīs akreditācijas ceremonijas es tikos ar Latvijas ārlietu ministru un pārliecinājos, ka arī viņš ir liels Kanādas draugs un domā par mūsu valstu attiecību paplašināšanu. Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka visa Latvijas valdība ir līdzīgos ieskatos.

— Kas bija galvenais temats jūsu sarunā ar Latvijas Valsts prezidenti?

— Mēs pārrunājām veselu virkni jautājumu. Prezidente ir ļoti norūpējusies par mantojumu, ko Latvija saņēmusi no savas nesenās vēstures. Es saprotu, ka šī situācija jums rada virkni problēmu. Mēs runājām par pārmaiņām Latvijas sabiedrībā un par Kanādas palīdzību Latvijai dažās dzīves jomās. Es arī apsolīju, ka šāda palīdzība Latvijai tiks sniegta arī turpmāk.

— Kāda ir jūsu valsts pašreizējā attieksme pret Latvijas ārpolitikas stratēģisko mērķi — iestāties Eiropas Savienībā un NATO? Kanāda gan nav ES locekle, taču jūs esat viena no NATO dalībvalstīm.

— Jā, jūsu piezīme ir vietā — Kanāda nav ES valsts. Taču, neraugoties uz to, mēs ļoti atbalstām ES paplašināšanas ideju, uzņemot šajā organizācijā tādas valstis kā Latvija. Jo mēs uzskatām, ka uzplaukums un ekonomiskā attīstība ir nākotnes stabilitātes atslēga Eiropā. Protams, šo procesu neizlemsim mēs, taču mēs esam uzsvēruši saviem sarunu partneriem Eiropā, ka ceram uz viņu atsaucību Latvijas vēlmei iestāties ES. Mēs atbalstām arī Ziemeļatlantijas savienības paplašināšanas ideju un esam ļoti apmierināti ar Vašingtonas sanāksmes rezultātiem, kas paredz NATO paplašināšanu nākotnē.

— Vai jūs savā sarunā skārāt arī nule notikušo Jaltas konferenci, kurā piedalījās arī Latvijas Valsts prezidente?

— Jā, prezidentes kundze pieminēja arī šo konferenci. Es domāju, šāda reģionālā sadarbība ir ārkārtīgi nozīmīga. Īpaši svarīgi ir šādā sadarbībā iesaistīt tās Melnās jūras reģiona valstis, kurās ir visai relatīva stabilitāte. Ir apsveicama jebkura sadarbības forma, kas sekmē mieru un stabilitāti.

— Latvijai šī Jaltas konference bija arī ļoti simboliska — atceroties 1945. gada Jaltas konferenci, kas atņēma dzimteni tūkstošiem latviešu.

— Jā, es to zinu. Bet, es domāju, šīs divas konferences bijušas tik atšķirīgas, ka tās nav pat salīdzināmas.

Pīters Makkelars dzimis 1940. gada 30. aprīlī Kalifornijā. Studējis politoloģiju Stenfordas universitātē. No 1967. gada maija līdz 1967. gada augustam strādājis Kanādas ārlietu ministra kabinetā, kā arī Āfrikas un Tuvo Austrumu valstu nodaļā. Pēc tam bijis Kanādas vēstniecības Parīzē trešais un vēlāk otrais sekretārs, vēlāk — Kanādas vēstniecības Jaundē (Kamerūnā) pirmais sekretārs un pilnvarotais lietvedis, pēc tam Kanādas vēstniecības pirmais sekretārs Meksikā, ASV vēstnieka padomnieks enerģētikas jautājumos Vašingtonā un Kanādas konsuls Ņujorkā. Strādājis arī dažādos amatos Kanādas Ārlietu ministrijā Otavā. No 1984. līdz 1988. gadam bijis Enerģētikas un apkārtējās vides nodaļas direktors Otavā. No 1993. līdz 1997. gadam — ministrs un padomnieks, misijas vadītāja vietnieks vēstnieka rangā Vīnē. No 1997. gada septembra — Kanādas Ārlietu ministrijas Viduseiropas valstu nodaļas direktors.

Vakar, 14. septembrī, Latvijas Republikas Valsts prezidentei Vairai Vīķei–Freibergai  savu akreditācijas vēstuli iesniedza Dānijas Karalistes ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks

Ole Haralds Lisborgs (Ole Harald Lisborg)

Turpinājums no 1.lpp.

Pagājušajā mēnesī es biju vizītē pie Viņas majestātes karalienes Margrētes, lai pateiktos viņai par šo norīkojumu būt vēstniekam Latvijā. Karaliene aizrautīgi stāstīja par savu vizīti Latvijā 1994. gadā un lūdza mani nodot jums viņas personīgo sveicienu.

Jūsu ekselence prezidentes kundze, es savā jaunajā kapacitātē centīšos tālāk sekmēt ciešās attiecības starp Latviju un Dāniju. Atļaujiet man iesniegt jums Dānijas iepriekšējā vēstnieka Viņa ekselences Mihaela Meca Merka atsaukuma vēstuli un manu akreditācijas vēstuli.

Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga savā atbildes uzrunā Dānijas vēstniekam sacīja:

— Jūsu ekselence!

Sveicu jūs kā Dānijas Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā!

Latvijas un Dānijas tautu pagātni, šodienu un nākotni saista ciešas gadsimtu savītas saites.

Mēdz teikt, ka tauta nav maza, ja tā dzīvo pie jūras. Latviešu un dāņu likteņi to apstiprina. Jūras spīts un mūžīgais nemiers pasaulē nesa dāņu vikingu kuģus. Kuģus, kas dažus gadsimtus vēlāk Kurzemes krastā atnesa Dānijas un bīskapa Absalona vārdu.

Jūras tuvums ir tuvinājis mūsu tautas. Mēs esam kaimiņi, kuru pasaules redzējums balstās uz kopīgām Ziemeļeiropas kultūras vērtībām. Tās dod mums spēku un iedvesmu kopīgai rīcībai. Šīs vērtības ir devušas pamatu sadarbībai, kurai pateicoties šodien varam teikt, ka Latvijas un Dānijas attiecības ir īpašas.

Latvija ir kļuvusi par demokrātisku un solidāru Eiropas valsti. Mēs esam radījuši dinamisku un augošu tirgus ekonomiku. Ceļš uz to ir bijis grūts. Grūtos brīžos mēs esam smēlušies iedvesmu no Dānijas parauga un vienmēr esam jutuši Dānijas plecu. Kopīgiem spēkiem mēs nostiprinām tiesiskas valsts pamatus, veidojam pilsoniski aktīvu un sociāli integrētu sabiedrību, padarām dinamiskāku mūsu valstu ekonomisko sadarbību.

Dānijas atbalsts īpaši nepieciešams tagad, kad Latvija ar pamatotām cerībām raugās uz Eiropas Savienības Padomi Helsinkos. Mēs esam labi strādājuši, lai sāktu sarunas par pievienošanos gadsimta lielākajam Eiropas projektam — Eiropas Savienībai.

Eiropas Savienības paplašināšanās nozīmē reālu stabilitātes pieaugumu Eiropā. Notikumi Bakānu reģionā mums, eiropiešiem, ir devuši mācību, ka Eiropas drošība ir atkarīga tikai un vienīgi no mūsu kopīgās spējas ar savu rīcību vairot šo drošību. Šādā kontekstā Latvija izprot Ziemeļatlantijas alianses paplašināšanos. Mūsu valsts ir paudusi skaidru politisko apņēmību jau tuvā nākotnē kļūt par NATO dalībvalsti.

Jūsu ekselence! Šodien esam liecinieki tam, kā Eiropa atgriežas Latvijā. Arī Dānija atgriežas Latvijā. Tādēļ novēlu vislabākās sekmes jums uzticēto pienākumu veikšanā!

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Foto: A.F.I

Pie Saeimas priekšsēdētāja

Vakar, 14. septembrī, Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume tikās arī ar Dānijas Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Oli Haraldu Lisborgu (attēlā pa labi).

Tikšanās laikā Saeimas priekšsēdētājs un Dānijas Karalistes ārkārtējais vēstnieks Latvijas Republikā atzinīgi novērtēja līdzšinējo Latvijas un Dānijas sadarbību un izteica pārliecību, ka situācija ir labvēlīga, lai abu valstu turpmākās attiecības veidotos kvalitatīvi jaunā līmenī.

Sarunas dalībnieki pārrunāja ar Eiropas Savienības un NATO paplašināšanos saistītos jautājumus. J.Straume atzīmēja, ka Latvijas valdības mērķis ir sarunu uzsākšana par iestāšanos Eiropas Savienībā līdz šā gada beigām.

O.H.Lisborgs interesējās par darbu pie Valsts valodas likuma. Jānis Straume informēja, ka Saeima rūpīgi analizēs Valsts prezidentes iebildes un turpinās konsultācijas ar EDSO ekspertiem, lai atrastu optimālos formulējumus. "Ir jāatrod kompromiss starp nacionālajām interesēm un EDSO rekomendācijām," sacīja Saeimas priekšsēdētājs.

Abas puses izteica ieinteresētību starpparlamentu sadarbības padziļināšanā, kas varētu veicināt Latvijas ātrāku virzību uz ES un NATO.

Pie ārlietu ministra

"Latvija ļoti augstu vērtē sadarbību ar Dāniju. Mūsu sadarbība varētu būt labs modelis," uzsvēra ārlietu ministrs Indulis Bērziņš vakar, 14.septembrī, tiekoties ar jauno Dānijas vēstnieku Oli Haraldu Lisborgu.

Tikšanās laikā ministrs pastāstīja Dānijas vēstniekam par pasākumiem, kādi Latvijā gaidāmi Eiropas integrācijas kontekstā. Diplomāti bija vienisprātis, ka šajos procesos svarīgs nosacījums ir sabiedrības informēšana un sabiedriskās domas veidošana. Pārrunāti arī jautājumi saistībā ar gaidāmo Eiropas Savienības galotņu sanāksmi.

"Latvijas Vēstnesim"

— Vēstnieka kungs, kā jūs uzņēmāt šo norīkojumu pārstāvēt Dānijas Karalisti Latvijas Republikā?

— Es esmu tieši lepns par šo misiju, jo mūsu valstis vieno tuvas attiecības un mūsu tautas savā būtībā ir ļoti tuvas. Un šo uzdevumu — būt Dānijas vēstniekam Latvijā — es uzņēmu kā īpašu misiju. Esmu priecīgs, ka, pildot savus jaunos pienākumus, es Latvijai varēšu sniegt arī palīdzību, pārrunājot ar latviešu kolēģiem jūsu valstij svarīgus jautājumus, vispirms jau par Latvijas gatavošanos kļūt par Eiropas Savienības dalībvalsti. Latvijai šis process ir ārkārtīgi svarīgs. Bet tas ir nozīmīgs arī Dānijai — sniegt Latvijai šo palīdzību. Un es personīgi darīšu visu, kas būs manos spēkos, lai godam pildītu šo misiju.

— Jums, kā zināms, ir liela diplomātiskā darba pieredze Briselē — jūs piecus gadus esat bijis padomnieks Dānijas Karalistes pārstāvniecībā Eiropas Savienībā .

— Jā, tas tiesa. Briselē es strādāju no 1988. līdz 1993. gadam, un šis laiks ietvēra arī Dānijas prezidentūru Eiropas Savienībā. Bet vēl pirms tam es kā Dānijas Ārlietu ministrijas darbinieks biju iesaistīts arī Spānijas un Portugāles sagatavošanās procesā, lai šīs valstis varētu uzņemt ES. Tātad es tiešām zinu, kā var palīdzēt valstij, kas vēlas iestāsties ES, un ceru, ka šī mana pieredze tagad lieti noderēs Latvijā.

— Vai sarunā ar Latvijas Valsts prezidenti jūs skārāt arī nule notikušo Latvijai tik nozīmīgo un arī simbolisko Jaltas konferenci?

— Jā, jūsu Valsts prezidente stāstīja, ka tas bija ļoti iespaidīgs notikums un ka tā bija arī laba izdevība pārvarēt smago pagātnes mantojumu. Svarīgi, ka arī Jaltas sanāksmē Latvija guva atbalstu saviem centieniem iestāties ES un NATO.

Ole Haralds Lisborgs dzimis 1948. gadā. 1973. gadā ieguvis maģistra grādu ekonomikā. Tajā pašā gadā sācis strādāt Dānijas Karalistes ārlietu dienestā. 1980. gadā norīkots sekretāra amatā uz Dānijas Karalistes vēstniecību Bonnā. 1981. gadā paaugstināts par vēstniecības pirmo sekretāru. No 1986. līdz 1988. gadam atkal mācījies, un arī nodarbojies ar privātu biznesu. No 1988. līdz 1993. gadam strādājis par padomnieku Dānijas Karalistes pārstāvniecībā Eiropas Savienībā Briselē, bet no 1993. gada vadīja savas valsts Ārlietu ministrijas departamentu.

Valsts prezidenta preses dienests, Saeimas preses dienests,   Ārlietu ministrijas preses centrs, Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas redaktors .

Jauns Latvijas vēstnieks Vakar, 14. septembrī, Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga pasniedza akreditācijas vēstuli Latvijas ārkārtējam un pilnvarotajam vēstniekam Protugālē Rolandam Lappuķem