Jalta, piektdiena, 1999.gada 10.septembris. Pirmajā rindā no kreisās: Slovākijas prezidents Rūdolfs Šusters, Moldovas prezidents Petru Lučinskis, Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, Gruzijas prezidents Eduards Ševardnadze, Bulgārijas prezidents Petrs Stojanovs, Ukrainas prezidents Leonīds Kučma, Azerbaidžānas prezidents Heidars Alijevs, Armēnijas prezidents Roberts Kočarjans, Igaunijas prezidents Lennarts Meri, Lietuvas prezidents Valds Adamkus, Polijas prezidents Aleksandrs Kvasņevskis

Foto: epa/A.F.I.

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga 10. un 11. septembrī piedalījās Baltijas un Melnās jūras valstu vadītāju konferencē Jaltā

Viens no būtiskākajiem aspektiem Latvijas ārpolitikā ir sadarbība ar dažādiem Eiropas reģioniem un ekonomiskais, politiskais dialogs. Tā kā forumā piedalījās gan Baltijas un Melnās jūras valstis, gan nozīmīgākās Eiropas institūcijas, Latvijas Valsts prezidentei bija iespēja veicināt šī ārpolitikas aspekta īstenošanu.

Jaltas konferencē bija pārstāvētas valstis ar dažādu integrācijas pakāpi ES paplašināšanās procesā. Ņemot vērā, ka Latvija pamatoti gaida uzaicinājumu uz iestāšanās sarunām, Valsts prezidente maksimāli centās izmantot laiku neformālu kontaktu nodibināšanai ar valstu vadītājiem — piektdien viņai bija tikšanās ar Gruzijas prezidentu, bet sestdien — divpusējās sarunas ar Slovākijas prezidentu.

Sakot uzrunu konferencē, Valsts prezidente uzsvēra konferences norises vietas simbolisko nozīmi — 1941. gadā Jaltā tika iedibināta aukstā kara pasaules kārtība, sadalot Eiropu, un Latvijai šī tikšanās nozīmēja neatkarības zaudēšanu.

"Šodien mēs tiekamies jaunā Jaltā, jaunā Eiropā, neatkarīgā Ukrainas valstī," teica V.Vīķe–Freiberga.

Viņa arī uzsvēra, ka mūsdienu Eiropa dod iespējas katrai valstij brīvi izvēlēties savu attīstību un ieņemt vietu kopējā Eiropas sadarbībā. Atceroties traģiskos notikumus Balkānu reģionā, Valsts prezidente akcentēja eiroatlantisko struktūru paplašināšanās nozīmi kopīgās stabilitātes stiprināšanā un apliecināja, ka Latvija sasniegusi progresu šajā ceļā. Kā būtiskāko aspektu eirointegrācijā Valsts prezidente minēja valstu uzticību kopīgiem demokrātijas principiem, V.Vīķe-Freiberga aicināja neaizmirst, ka katras valsts nākotne šajā procesā ir politiķu rokās, pieņemot tālredzīgus lēmumus.

Runājot par Baltijas un Melnās jūras valstu sadarbību, kopējos eirointegrācijas centienos būtiska ir ekonomiskā sadarbība un pieredzes apmaiņa starp šiem reģioniem.

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga piektdien, 10. septembrī, Jaltā, Ukrainā, tikās ar Gruzijas prezidentu Eduardu Ševardnadzi.

Latvijas Valsts prezidente un Gruzijas prezidents apspriedās, kā intensificēt abu valstu politisko un ekonomisko sadarbību, tai skaitā apmainoties vizītēm un parakstot konkrētus sadarbības līgumus.

E.Ševardnadze ielūdza V.Vīķi-Freibergu apmeklēt Gruziju.

Gruzijas prezidents izteica atbalstu Latvijai, tās virzībai uz ES, savukārt Valsts prezidente augstu novērtēja Gruzijas paveikto šīs valsts pārmaiņu procesos un izteica atbalstu Gruzijas iestājai Pasaules tirdzniecības organizācijā.

V.Vīķe-Freiberga izteica Latvijas gatavību dalīties ar Gruziju savā pieredzē virzībā uz Eiropas Savienību.

Sestdien, 11. septembrī, turpinot vizīti Jaltā, Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga tikās ar Slovākijas prezidentu Rūdolfu Šusteru.

Pārrunājot Latvijas un Slovākijas attiecības, abu valstu prezidenti bija vienisprātis, ka jāveicina savstarpējās attiecības gan ekonomikā, gan politikā.

Latvija un Slovākija ir otrās grupas kandidātvalstis ceļā uz ES, tāpēc sarunu laikā prezidenti pārrunāja ar ES paplašināšanos saistītos jautājumus.

V.Vīķe-Freiberga norādīja, ka, vadoties pēc objektīviem kritērijiem, Latvijai ir pamatotas izredzes būt uzaicinātai Eiropas Savienībā.

Valstu prezidenti apmainījās ar abpusējiem vizīšu ielūgumiem.

Valsts prezidenta preses dienests

Par vizīti "Latvijas Vēstneša" speciālkorespondenta Jāņa Ūdra skatījumā — 5.lpp.