Par darba devēja apmaksāto darba nespējas dienu samazināšanu*

Ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards:

1. Situācija darba nespējas lapu jomā

Šobrīd Latvijā no otrās līdz četrpadsmitajai dienai slimības naudu maksā darba devējs (A lapu apmaksa). Tajā pašā laikā mūsu kaimiņvalstī Lietuvā darba devējs maksā tikai par pirmo un otro darba nespējas dienu, bet Igaunijā darba devējs nemaksā vispār, taču Latvijā pirmās divas nedēļas šis slogs jānes darba devējam un tikai pēc tam to pārņem valsts, kas Latvijas uzņēmējus nostāda nevienlīdzīgā situācijā pret kaimiņvalstīm.

Uzņēmēji par saviem darbiniekiem jau veic sociālās apdrošināšanas iemaksas, tādējādi par nepamatotu uzskatāms, ka uzņēmējam ir jāapmaksā arī no otrās līdz četrpadsmitajai slimības dienai, kas papildus vēl arī tiek apliktas ar nodokli, tajā skaitā arī ar sociālās apdrošināšanas iemaksām, tādējādi dubultā apliekot ar nodokļiem. Tā kā Latvijā no visu ekonomiski aktīvo uzņēmumu skaita aptuveni 99% sastāda mazie un vidējie uzņēmumi (MVU), tad šīs izmaksas vislielāko slogu rada mazajiem uzņēmējiem, kā arī uzņēmējiem, kuriem ir jāizpilda pasūtījumi noteiktā laikā, neskatoties uz slimojošiem darbiniekiem. Jāņem vērā: lai nodrošinātu darba nepārtrauktību, uzņēmēji ne reti ir spiesti slimojošā darbinieka vietā pieņemt citu vai maksāt par aizvietošanu, lai nodrošinātu uzņēmuma saistību, t.sk. pasūtījumu, izpildi, tādējādi darbaspēka izmaksas vēl palielinās.

Saskaņā ar Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) iesniegtajām ziņām darba devēji 2007.gadā darba nespējas lapu apmaksai iztērēja aptuveni 40 miljonus latu. Savukārt 2006.gadā šis rādītājs bija 26,64 miljoni latu, bet 2005.gadā – 20,34 miljoni. Tādējādi secināms, ka slimības lapu skaitam ir tendence pieaugt.

Savukārt saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem (CSP) (sk.1.tabula) darba nespējas A lapu apmaksas (bruto) summa kopš 2004.gada vidēji gadā pieaug par aptuveni 27,3%. Bet kopš 2004.gada līdz 2007.gada pirmajiem trim ceturkšņiem tā ir pieaugusi par aptuveni 82,8%.

1.tabula

Darba nespējas A lapu apmaksa (bruto) tautsaimniecībā kopumā 2004.–2007.g.(milj. Ls)

Pēc CSP datiem

Lai izvērtētu slimības naudas sadalījumu starp darba devēju un valsti, Ekonomikas ministrija (EM) ir veikusi aprēķinu prognozes par iespējamiem variantiem darbnespējas lapu apmaksai no darba devēja puses.

Veikts prognožu aprēķins par darba devēju ietaupītajiem līdzekļiem, samazinot darba nespējas dienas, kuras atmaksā darba devējs, salīdzinot ar esošo situāciju. Novērtējumam izmantoti Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) dati par slimības A lapu skaitu 2006.gadā (472 275), kā arī CSP dati par vidējo bruto darba algu 2006.gadā (302 lati mēnesī) un par garantētās apmaksas slimības gadījumā daļu darbaspēka izmaksās 2006.gadā (0,6% no 4845 milj. latu = 29,1 milj. latu). 2009.gada prognozēs pieņemts, ka A lapu skaits sasniegs 500 tūkst., darba algas 2007.gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu palielinājās par 30%, 2008.gadā par 10% un 2009.gadā par 5%.

2.tabula

Prognoze 2009.gadam

Individuālu uzņēmumu gadījumā tās var būt ievērojamas izmaksas, it sevišķi gadījumos, kad uzņēmējam jāizpilda saistības noteiktos termiņos. Tas ir svarīgi arī tāpēc, ka uzņēmēji produkciju neražo, lai turētu to noliktavā, kur tā glabājas, un pēc vajadzības paņem un nosūta līgumu izpildei noteiktā laikā.

Pēc EM rīcībā esošās informācijas par situāciju apstrādes rūpniecības uzņēmumos, tad darba devēju izmaksas par slimības lapām veido no 1,3–4,7% no kopējām izmaksām. Līdz ar to darba devēju sociālās apdrošināšanas iemaksas no 24,09% netieši palielinās aptuveni par 1,03% (uz slimības lapu rēķina).

2. Pēdējā gada laikā veiktās aktivitātes darba nespējas lapu jomā

• Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānā 2007.gadam (apstiprināts ar Ministru kabineta 07.06.2007. rīkojumu Nr.350) tika iekļauts pasākums (1.punkts) – Sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes izvērtējums, kura ietvaros Labklājības ministrijai tika uzdots organizēt diskusiju par iespējām pārskatīt valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi un ar diskusijā iesaistītajām pusēm sagatavot saskaņotus priekšlikumus likmes samazināšanai vai pārdalīšanai, kā arī izvērtēt slimības naudas sadalījumu starp darba devēju un valsti.

Pasākuma izpildes statuss:

Labklājības ministrija (LM) 2007.gada 28.jūnijā rīkoja publisku diskusiju, kurā piedalījās EM, Finanšu ministrija (FM), LDDK, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS), Latvijas Dzelzceļnieku arodbiedrības, Latvijas Kokrūpniecības federācijas, Latvijas Mežu nozaru arodu biedrības, Latvijas arodbiedrības “Enerģija”, Latvijas Tirgotāju asociācijas, preses u.c. pārstāvji. Diskusijas dalībniekiem bija atšķirīgs viedoklis par slimības naudas – slimības pabalsta izmaksas perioda pārskatīšanu starp darba devēju un valsti. LDDK pārstāvji ierosināja samazināt darba devēja izmaksājamās slimības naudas izmaksas periodu līdz divām kalendāra dienām, vienlaikus saīsinot arī no valsts sociālās apdrošināšanas līdzekļiem izmaksājamā slimības pabalsta izmaksas periodu, norādot, ka no valsts puses veiktā darbnespējas lapu izsniegšanas pamatotības kontrole nav pietiekama.

LBAS pārstāvji slimības naudas – slimības pabalsta izmaksas perioda saīsināšanai nepiekrita, norādot, ka nevar sodīt visus darba ņēmējus, samazinot viņiem sociālās garantijas, ja atsevišķos gadījumos darbnespējas lapas ir izsniegtas nepamatoti. Jautājums risināms, efektivizējot darbnespējas lapu izsniegšanas pamatotību kontrolējošo institūciju darbu.

LM slimības pabalsta izmaksas perioda saīsināšanu neatbalsta, norādot, ka Latvija pašreiz ir viena no līderēm Eiropas Savienībā pēc darba vietās bojāgājušo skaita uz 100 000 darbiniekiem, tāpēc jebkurš pasākums, kas būtiski mazinātu darba devēju atbildību par darba apstākļiem (un darba devēja apmaksāto pārejošas darbnespējas dienu skaita samazināšana tāds ir), nebūtu pieļaujams.

• 15.08.2007. notika Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēde, kurā tika nolemts – lai atrisinātu ar darbnespējas apmaksu saistītos jautājumus, Labklājības ministrijai jāizveido darba grupa, iesaistot ieinteresētās valsts institūcijas un sociālos partnerus, jāizstrādā priekšlikumi tiesību aktu grozījumiem un jāiesniedz tie izskatīšanai NTSP sēdē.

• Ar 08.10.2008. LM rīkojumu Nr.110 tika izveidota darba grupa, lai izstrādātu priekšlikumus grozījumiem tiesību aktos par pārejošas darbnespējas periodā darba devēja izmaksājamo kompensāciju (slimības naudu), kurus līdz 01.03.2008. bija jāiesniedz labklājības ministrei. Darba grupā tika iekļauti LDDK, LBAS, LM, EM, FM, Veselības ministrijas un VSAA pārstāvji.

• 30.04.2008. NTSP sēdē tika atbalstīts variants saīsināt darba devēja slimības naudas izmaksu periodu līdz 10 kalendāra dienām. Papildus izdevumi no VSAA budžeta slimības pabalstu izmaksai tiek lēsti 5,45 milj.Ls apmērā, kā arī nepieciešami papildu līdzekļi VSAA darba nodrošināšanai – 0,5 milj. Ls.

• Ekonomikas ministrija uzskata, ka LM ir jāizpilda 2008.gada 29.aprīlī Ministru kabinetā apstiprinātajā Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānā 2008.gadam iekļauto pasākumu – Darba nespējas lapu apmaksas kārtības reformu veikšana, līdz š.g. oktobrim sagatavojot grozījumus nepieciešamajos normatīvajos aktos, lai atteiktos no darba devēja apmaksājamajām darba nespējas dienām.

* Ministra informatīvais ziņojums “Ekonomikas ministrijas viedoklis par darba devēja apmaksāto darba nespējas dienu skaita samazināšanu” Ministru kabineta 2008.gada 13.maija sēdē