• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta sēdē: 2008.gada 19.maijā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 21.05.2008., Nr. 78 https://www.vestnesis.lv/ta/id/175609

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par darba devēja apmaksāto darba nespējas dienu samazināšanu

Vēl šajā numurā

21.05.2008., Nr. 78

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta sēdē: 2008.gada 19.maijā

   
 

MK: Par Eiropas Sociālā fonda projektu iesniegšanas un īstenošanas kārtību

19.maijā Ministru kabinets apstiprināja trīs Valsts kancelejas izstrādātos Ministru kabineta noteikumus, kas nosaka Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektu iesniegšanas un īstenošanas kārtību, kā arī projektu vērtēšanas kritērijus. Apstiprinātie noteikumi ļaus sākt projektu atlasi un īstenošanu labāka regulējama politikas un cilvēkresursu attīstības jomā, līdz ar to sākot Latvijai 2007.–2013.gada plānošanas periodā pieejamā ESF finansējuma apguvi prioritātē “Administratīvās kapacitātes stiprināšana”. Kopumā šo trīs noteikumu ietvaros Latvijai pieejamais ESF finansējums ir 14 284 179 lati.

Pirmo noteikumu par ESF aktivitāti “Administratīvo šķēršļu mazināšana un publisko pakalpojumu kvalitātes uzlabošana” mērķis ir uzlabot uzņēmējdarbības vidi un samazināt administratīvo slogu uzņēmējiem, iedzīvotājiem un nevalstiskajām organizācijām, kas tiks sasniegts, palielinot publiskās pārvaldes sniegto pakalpojumu pieejamību un kvalitāti.

Otro noteikumu par ESF apakšaktivitāti “Politikas veidošanas, ieviešanas un tās ietekmes izvērtēšanas pilnveidošana” ietvaros īstenoto projektu mērķis būs uzlabot visu valsts politikas plānošanā, ieviešanā un ietekmes novērtēšanā iesaistīto institūciju, sociālo partneru un nevalstisko organizāciju zināšanu un prasmju attīstību.

Savukārt trešo noteikumu par Eiropas Sociālā fonda aktivitāti “Publiskās pārvaldes cilvēkresursu plānošanas un vadības sistēmas attīstība” mērķis ir nodrošināt kompetenču pieejas ieviešanu valsts pārvaldes cilvēkresursu vadības procesos, kā arī cilvēkresursu plānošanas un vadības informācijas tehnoloģiju sistēmu izstrādi un ieviešanu.

Visos trijos noteikumos ir paredzēta ierobežotā projektu iesniegumu atlase. Projektus varēs iesniegt Valsts kanceleja, kas ir atbildīga par vienotas valsts politikas plānošanas un īstenošanas koordinēšanu. Savukārt projektu īstenošanā tiks iesaistīta plaša mērķa grupa – valsts tiešās pārvaldes iestādes, pašvaldības, sociālie partneri, nevalstiskās organizācijas un izglītības iestādes.

Projektu vērtēšanu pēc noteikumos apstiprinātajiem projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem nodrošinās Sabiedrības integrācijas fonda sekretariāta izveidotā vērtēšanas komisija, kas var pieaicināt arī ekspertus.

Pērn projektu vērtēšanas kritēriju izstrādes laikā notika to sabiedriskā apspriede, kurā aktīvi iesaistījās un priekšlikumus izteica vairāk nekā 30 nevalstiskās organizācijas un sociālie partneri.

Plašāka informācija par ESF projektu vērtēšanas kritēriju sabiedrisko apspriedi ir atrodama Valsts kancelejas mājaslapas sadaļā “Struktūrfondi”.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments

 

ĀM: Par finansējuma piešķiršanu Afganistānas Provinču pārvaldes atbalsta programmas projekta realizācijai

Ministru kabinets apstiprina finansējuma piešķiršanu Eiropas Komisijas (EK) līdzfinansētā Afganistānas Provinču pārvaldes atbalsta programmas projekta realizācijai, kā arī Irākas kara radītās krīzes seku novēršanai un Irākas pilsoniskās sabiedrības atbalstam.

Projekta Afganistānā realizācijai piešķirti 50 000 latu, kā arī atbalsta sniegšanai Irākas pilsoniskās sabiedrības stiprināšanai un administratīvās kapacitātes celšanai – 30 000 latu.

29.maijā Stokholmā notiks Irākai veltīta ANO, Zviedrijas un Irākas valdību organizēta starptautiska konference par Starptautiskā nolīguma īstenošanu, bet 12.jūnijā Parīzē notiks starptautiska konference Afganistānas atbalstam. Plānots, ka abās konferencēs piedalīsies ārlietu ministrs Māris Riekstiņš, kas informēs starptautisko sabiedrību par finansējuma piešķiršanu.

Afganistānas atjaunošana un drošība ir viens no prioritāriem starptautiskās sabiedrības jautājumiem. Starptautiskās sabiedrības pūliņi kopumā ir vērsti uz visaptverošu Afganistānas stabilizēšanu un atjaunošanu.

Piešķirtais finansējums būs līdzfinansējums projektam, ko piesaka EK Provinču pārvaldes atbalsta programmai. Programma paredz divu pārvaldes projektu finansēšanu provinču līmenī ar īpašu fokusu uz likuma varas sektoru. Viena projekta finansējuma kopapjoms ir 500 000 eiro (351 402 lati), no kuriem 80% sedz EK, bet 20% – līdzfinansētājs.

Kopprojekts ar EK ļauj Latvijai sākt sadarbību ar EK kā otro nozīmīgāko donoru Afganistānā, caur kuru arī turpmāk Latvija varētu piesaistīt finansējumu Farjabas provincei.

Piešķirot finansējumu Irākas atbalstam, Latvija apliecina, ka tai ir nozīmīgi humānie jautājumi un to praktisks risinājums Irākā, kas ir prioritāri Eiropas Savienības īstenotās politikas kontekstā.

Latvijas piešķirtā finansējuma Irākas kara radītās krīzes seku novēršanai un Irākas pilsoniskās sabiedrības atbalstam mērķis ir Irākas pilsoniskās sabiedrības stiprināšana, Irākas valsts un reģionālo varas iestāžu administratīvās kapacitātes, kā arī darbinieku kvalifikācijas celšana.

Starptautiskais nolīgums ir Irākas valdības iniciatīva sadarbības izveidošanai ar starptautisko sabiedrību, kas ir kļuvis par galveno formātu, kura ietvaros notiek starptautiski koordinēta politiska, ekonomiska un finansiāla atbalsta sniegšana Irākas valdībai.

Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments

 

EM: Par nacionālās nozīmes velotūrisma produktu attīstību

19.maijā Ministru kabinets apstiprināja Ekonomikas ministrijas sagatavotos Ministru kabineta noteikumus, kas paredz atbalstīt velotūrisma produktu attīstību. MK noteikumi nosaka prasības projektu iesniedzējiem un projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus.

Aktivitātes “Nacionālās nozīmes velotūrisma produktu attīstība” mērķis ir veicināt velotūrisma kā tūrisma produkta attīstību Latvijā, izveidojot veloceliņa infrastruktūru, ievērojot tūristu drošības un tūrisma resursu ilgtspējības nodrošināšanas prasības.

Finansējums tiks piešķirts jaunu veloceliņu (vismaz septiņu kilometru garumā), kas vērsti uz nacionālās nozīmes tūrisma produkta attīstīšanu, izbūvei, ja plānotais veloceliņš ir savienots ar autostāvvietu un atpūtas vietu. Maksimālā atbalsta intensitāte ir 85%.

Atbalstāmās aktivitātes – veloceliņu izbūve un labiekārtošana, labiekārtotu atpūtas vietu un velonovietņu izveidošana, kā arī maršruta popularizēšana un mārketinga pasākumi vietējā un starptautiskajā tirgū.

Finansējumu nepiešķirs darbībām, kuras projekta iesniedzējs ir sācis pirms vienošanās noslēgšanas ar sadarbības iestādi par projekta īstenošanu, izņemot būvprojekta sagatavošanas un infrastruktūras izbūvei nepieciešamās inženierizpētes izmaksas, esošu veloceliņu renovācijai, kā arī velonomu un veloservisu izveidošanai.

Aktivitātes ietvaros projekta iesniegumu varēs iesniegt pašvaldība, ja pašvaldības īpašumā atrodas zeme, uz kuras projekta ietvaros projekta iesniedzējs veiks investīcijas un tā nav iznomāta vai nodota patapinājumā.

Aktivitātes ietvaros īstenotos projektus līdzfinansē no Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem, kas sastāv no 4 919 628 latiem. Aktivitātes īstenošanas veids ir atklāta projektu iesniegumu atlase. Aktivitāti administrēs valsts aģentūra “Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra”.

Tagad, kad Ministru kabinets ir apstiprinājis Ministru kabineta noteikumus, tie tiks publicēti oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra informēs, kad sāksies projektu pieņemšana šajā aktivitātē.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

SM: Par Pasaules Pasta savienības konvencijas un tās saistošo dokumentu ratifikāciju

Tiks ratificēta Pasaules Pasta savienības konvencija un tās saistošie dokumenti, kas veicinās tālāku pasta pakalpojumu jomas sakārtošanu.

Lēmumu atbalstīt likumprojektu par Pasaules Pasta konvenciju ir pieņēmis Ministru kabinets 19.maija sēdē.

Ar Pasaules Pasta savienības (UPU) konvencijas un tās saistošo dokumentu ratifikāciju Latvijā tiks nostiprināti noteikumi, kas regulē pasta pakalpojumu sniegšanu visās UPU dalībvalstīs, nodrošinot vienotas pasta pakalpojumu sniegšanas prasības un procedūras.

Līdz ar to sabiedrībai būs iespēja gūt skaidru un nepārprotamu izpratni par pasta pakalpojumu jomu, kā arī tiks nodrošināts precīzs atsauču avots UPU dokumentos sniegtajām definīcijām, procesu raksturojumiem un noteiktajām prasībām.

Pašreiz UPU ir 190 dalībvalstis no visiem pasaules kontinentiem. Latvija atjaunoja biedra statusu UPU 1992.gadā un pievienojās visiem tobrīd spēkā esošajiem UPU dokumentiem.

Likumprojekta “Par 2004.gada 5.oktobra Pasaules Pasta konvenciju, 2004.gada 5.oktobra Pasaules Pasta konvencijas Noslēguma protokolu, 1964.gada 10.jūlija Pasaules Pasta savienības konstitūciju, Pasaules Pasta savienības Vispārējo reglamentu un Nolīgumu par pasta maksājumu pakalpojumiem” pieņemšana nodrošinās Latvijas kā UPU dalībvalsts saistību izpildi, jo tiks ratificēti visi UPU dokumenti un grozījumi tajos, kas tika pieņemti UPU pēc 1992.gada.

Šo konvenciju vēl ratificēs Saeima.

 

SM: Par elektronisko pavadzīmi starptautiskajiem kravu pārvadājumiem

Tiks nodrošināts tiesiskais pamats Konvencijā par kravu starptautisko autopārvadājumu līgumu paredzētās elektroniskās pavadzīmes izmantošanai kravas starptautiskajiem pārvadājumiem. To nosaka 19.maijā MK sēdē izskatītais likumprojekts “Par Konvencijas par kravu starptautisko autopārvadājumu līgumu (CMR) Papildprotokolu par elektronisko pavadzīmi”.

Atbilstoši konvencijai pārvadājumu līgums tiek apstiprināts, noformējot pavadzīmi. Līdz šim šo pavadzīmi varēja noformēt papīra formā, taču tagad kļūs iespējama tās elektroniska noformēšana. Tādējādi tiks sekmēta Latvijas kravas pārvadātāju operatīvāka darbība.

Minētā konvencija tiek piemērota katram līgumam par starptautiskajiem kravu pārvadājumiem ar autotransportu par atlīdzību, ja līgumā norādītās kravas nosūtīšanas un saņemšanas vietas atrodas divās dažādās valstīs. Latvija konvencijai pievienojās 1993.gadā.

Izstrādājot likumprojektu “Par Konvencijas par kravu starptautisko autopārvadājumu līgumu (CMR) Papildprotokolu par elektronisko pavadzīmi”, Satiksmes ministrija konsultējās ar biedrību “Autopārvadātāju asociācija “Latvijas auto”” un Latvijas Transporta savienību. Abas nevalstiskās organizācijas atbalsta šāda likumprojekta izstrādi un īstenošanu.

Likumprojekta īstenošanā papildu līdzekļi no budžeta nav nepieciešami. Lai stātos spēkā, tas vēl ir jāpieņem Saeimā.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

TM: Par līdzvērtīgas zemes kompensācijas fonda izveidošanas kārtību un zemes vērtības aprēķinu

19.maijā Ministru kabinets pieņēma noteikumus par līdzvērtīgas zemes kompensācijas fonda izveidošanas kārtību, kā arī kārtību, kādā aprēķina bijušā zemes īpašuma vērtību, kāda tā bija 1940.gada 21.jūlijā, un kārtību, kādā tiek piešķirta līdzvērtīga zeme bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem. Tos izstrādājuši Tieslietu ministrijas un Valsts zemes dienesta speciālisti.

Noteikumu mērķis ir noteikt līdzvērtīgas zemes kompensācijas fonda pilsētās izveidošanas un zemes piešķiršanas kārtību bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem bijušā zemes īpašuma vietā. Kā paredz noteikumi, līdzvērtīgu zemi piešķirs par īpašumā neatjaunoto, 1940.gada 21.jūlijā piederējušo zemes īpašumu vai tā daļu tās pašas pilsētas administratīvajā teritorijā, ja par to nav piešķirta kompensācija.

Pēc noteikumu stāšanās spēkā būs noteikta kārtība, kādā iekļaus zemi līdzvērtīgas zemes kompensācijas fondā un kādu informāciju norādīs par fondā esošajiem līdzvērtīgiem zemesgabaliem, kā arī to, kādā kārtībā izsūtīs līdzvērtīgu zemesgabalu piedāvājumu un piešķirs līdzvērtīgu zemi.

Fondu izveidos pilsētas (novada) dome ar lēmumu. Pretendentiem līdzvērtīgu zemi piešķirs, ja būs atzītas šādas tiesības pašvaldības lēmumā, kas pieņemts līdz 1995.gada 15.novembrim, pilsētas zemes komisijas lēmumā vai atzinumā, Centrālās zemes komisijas lēmumā vai tiesas spriedumā.

Kā to paredz noteikumi, pilsētas zemes komisija līdz 2008.gada 31.jūlijam pretendentiem ierakstītā pasta sūtījumā ar pavadvēstuli nosūtīs paziņojumu par bijušā zemes īpašuma vērtību uz 1940.gada 21.jūliju, kā arī informēs viņu par pilsētas domes izveidoto fondu un tiesībām iegūt līdzvērtīgu zemi noteiktajā kārtībā.

Pretendentam viena mēneša laikā no paziņojuma saņemšanas dienas rakstveidā jāpaziņo par savu izvēli pilsētas zemes komisijai, norādot izvēlētos zemesgabalus prioritārā secībā ar kārtas numuru, atsūtot aizpildītu iesnieguma veidlapu. Ja pretendents noteiktajā termiņā par savu izvēli nepaziņo vai nepiekrīt piedāvājumam, tad pilsētas zemes komisija tam nosūtīs nākamo zemesgabalu piedāvājumu. Ja uz vienu līdzvērtīgu zemesgabalu piesakās vairāki pretendenti ar vienādu vislielāko bijušā zemes īpašuma vērtību, tad starp viņiem pašvaldība veiks izlozi.

Fondu ar pilsētas domes lēmumu jāizveido trīs mēnešu laikā no šo noteikumu spēkā stāšanās dienas.

 

TM: Par baznīcas garīdznieku saraksta iesniegšanas un aktualizācijas kārtību

19.maijā Ministru kabinets pieņēma reliģiskās savienības jeb baznīcas garīdznieku saraksta iesniegšanas un aktualizācijas kārtību, kas paredz internetā publicēt baznīcu garīgā personāla sarakstus. Noteikumu projektu izstrādājuši Tieslietu ministrijas (TM) speciālisti.

Kā teikts TM sagatavotajā paskaidrojuma rakstā, Reliģisko organizāciju likums paredz reliģiskajām organizācijām ievēlēt vai iecelt, kā arī atbrīvot no amata garīgo personālu, kam var tikt piešķirtas tiesības reģistrēt laulības, kā arī veikt kapelāna pienākumus. Lai šī informācija būtu publiski pieejama jebkurai personai, tā jāaktualizē, iekļaujot reģistrā.

Pašlaik spēkā esošajos likumos ir noteikts, ka reliģiskā organizācija jeb baznīca iesniedz Tieslietu ministrijai garīgā personāla sarakstu.

Pēc noteikumu stāšanās spēkā būs noteikts, ka TM mēneša laikā ievietos baznīcas garīdznieku sarakstu TM mājaslapā.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

TM: Par nāves soda pilnīgu atcelšanu Latvijā

19.maijā Ministru kabinets pieņēma likumprojektu “Par 1950.gada 4.novembra Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 13.protokolu par nāves soda pilnīgu atcelšanu”. Likumprojekts paredz pievienoties 1950.gada 4.novembra Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 13.protokolam par nāves soda pilnīgu atcelšanu. Latvija parakstīja minēto protokolu 2002.gada maijā. Konvencijas 13.protokols paredz, ka nāves sods ir jāatceļ, to nevar nevienam piespriest vai izpildīt, jo tiesības uz dzīvību ir viena no galvenajām demokrātiskās sabiedrības pamatvērtībām neatkarīgi no tā, vai pastāv kara vai miera apstākļi. Likuma pieņemšana nodrošinās cilvēku vienlīdzību kara un miera apstākļos, kā arī nodrošinās cilvēka pamattiesību – tiesību uz dzīvību – garantiju.

Likumprojekts vienlaikus tiek virzīts ar atbilstošiem grozījumiem Krimināllikumā, likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”, Apžēlošanas likumā un Latvijas Sodu izpildes kodeksā.

Kā teikts grozījumu projekta anotācijā, kopš 1996.gada septembra Latvijas Republikā ir noteikts nāves soda moratorijs – nevienam tiesājamam nāves sods netiek piespriests un izpildīts. Saskaņā ar KL nāves sods piemērojams vienīgi tad, ja noziegums izdarīts kara laikā. Turklāt nāves sodu – nošaušanu – var piespriest vienīgi par slepkavību sevišķi pastiprinošos apstākļos.

Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Rekomendācijā pausts uzskats, ka nāves soda piemērošana pat kara laikā ir pretrunā ar pēdējā laika sasniegumiem un tendencēm un valstīm jādara viss iespējamais, lai nāves sods tiktu pilnībā atcelts. Šobrīd viena no Eiropas Padomes darbības prioritātēm ir panākt, lai visas tās dalībvalstis ratificē Konvencijas 13.protokolu. Dalībvalstīm regulāri jāsniedz informācija starpvaldību darba grupās, kā arī Ministru komitejas līmenī par plāniem ratificēt Konvencijas 13.protokolu, kā arī par iespējamām grūtībām ratifikācijas procesā. Šobrīd Konvencijas 13.protokolu nav ratificējušas sešas no 46 Eiropas Padomes dalībvalstīm – Armēnija, Polija, Spānija un Latvija. Francija un Itālija minēto protokolu paredz ratificēt tuvākajā laikā.

Konvencijas 13.protokola ratifikācijas gaitai lielu uzmanību pievērš arī Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja. Tā jau 1994.gada Rekomendācijā norādīja, ka nāves sodam nav racionāla attaisnojuma ne miera, ne kara laikā. Savukārt 2006.gada Rekomendācijā tā atzina Konvencijas 13.protokola ratifikācijas veicināšanu visās Eiropas Padomes dalībvalstīs par prioritāti, kā arī aicināja citu valstu starpā arī Latviju grozīt Krimināllikumu, lai izslēgtu normas, kas ļauj piemērot nāves sodu kara laikā.

Visbeidzot arī Apvienoto Nāciju Organizācijas līmenī ir aktivizējušās diskusijas par nāves soda pilnīgu atcelšanu, ar dažādiem pasākumiem veicinot ANO Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām otro papildu protokola ratifikāciju.

Grozījumus visos saistītajos likumos izstrādājusi Tieslietu ministrijā izveidotā pastāvīgā KL darba grupa, kurā piedalās pārstāvji no Ģenerālprokuratūras, Satversmes tiesas, Augstākās tiesas, Rīgas apgabaltiesas, Latvijas Universitātes, Latvijas Policijas akadēmijas un Latvijas Zvērinātu advokātu padomes.

Kā paredz izstrādātie grozījumi, no KL normām, kas paredz nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda personām, kuras izcietušas divdesmit piecus gadus no soda, ja nāves sods aizstāts ar brīvības atņemšanu amnestijas kārtībā, tiks izslēgts vārds “amnestija”. Tas nepieciešams, jo pašlaik brīvības atņemšanas iestādēs nav notiesāto, kam nāves sods aizstāts ar mūža ieslodzījumu amnestijas kārtībā un, atceļot nāves sodu, šādu personu nākotnē vairs nebūs.

Likuma grozījumi vēl jāpieņem Saeimā.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

ZM: Par putraimu piegādi trūcīgajiem reizi divos mēnešos

Valdība 19.maijāapstiprinājusi Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Kārtība, kādā tiek administrēti un uzraudzīti tirgus intervences pasākumi augkopības un lopkopības produktu tirgū, īstenojot Eiropas Komisijas (EK) programmu vistrūcīgākajām personām”.

Noteikumi izstrādāti, lai noteiktu kārtību, kādā tiek veikta pārtikas piegāde trūcīgākajām personām, kurām atbilstoši noteikumiem ir paredzēts viens kilograms putraimu reizi divos mēnešos.

Tā kā Eiropas Savienības (ES) intervencē atlikušos labības krājumus plānots pārdot brīvajā tirgū līdz 2008.gada beigām, Eiropas Komisija (EK) piešķīra dalībvalstīm finanšu līdzekļus programmas īstenošanai. Eiropas Komisija Latvijai piešķiramo naudas summu aprēķināja pēc pieprasītā labības daudzuma, par bāzes cenu ņemot labības intervences cenu – 101,3 eiro par tonnu. Tomēr jāatzīmē, ka pēdējā gadā vidējās graudu cenas tirgū ir vismaz divas reizes augstākas.

Latvijai piešķirtā naudas summa pēc Lauku atbalsta dienesta (LAD) sniegtās informācijas ļauj iegādāties pusi no paredzētā putraimu daudzuma. Līdz ar to normatīvajā aktā noteikts, ka vienai personai paredzēts viens kilograms putraimu reizi divos mēnešos iepriekš noteiktā viena kilograma putraimu reizi mēnesī vietā.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!