• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Uz deputātu jautājumiem rakstiski iesniegtās atbildes. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 20.05.2008., Nr. 77 https://www.vestnesis.lv/ta/id/175509

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par parakstu vākšanas rezultātiem pensiju likuma grozījumiem

Vēl šajā numurā

20.05.2008., Nr. 77

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Uz deputātu jautājumiem rakstiski iesniegtās atbildes

 

Ministrs I.Eglītis

Uz jaut.nr. 53/J9 – dok.nr.2323

Par VSIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” reorganizāciju

Veselības ministrija ir iepazinusies ar Saeimas deputātu jautājumiem un sniedz šādas atbildes:

1) Kā reorganizācijas rezultātā uzlabojusies VSIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” darba efektivitāte (finanšu līdzekļu izlietojuma efektivitāte, cilvēkresursu izmantojamība un pieejamība pakalpojumiem)?

Jautājums par ārstniecības iestāžu reorganizācijām SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” (turpmāk – Sabiedrība) ietvaros jāskata kontekstā ar Ambulatorās un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju attīstības programmā 2005.–2010.gadam, kas 2004.gada 20.decembrī tika apstiprināta ar Ministru kabineta rīkojumu Nr.1003, noteiktajiem turpmākajiem Sabiedrības attīstības virzieniem.

Sabiedrības reorganizācijas process tika uzsākts jau 2005.gada 1.augustā, kad tika apvienotas trīs ārstniecības iestādes – VSIA “Latvijas Onkoloģijas centrs”, VAS “Slimnīca “Biķernieki””, VAS “Slimnīca “Linezers””, izveidojot VSIA “Rīgas Austrumu slimnīca”. Norādām, ka 2005.gadā Veselības ministrija izstrādāja Ambulatorās un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju attīstības programmas ieviešanas plānu 2005.–2010.gadam, kas apstiprināts ar 2005.gada 28.decembra Ministru kabineta rīkojumu Nr.854 un kurā ir noteikts, ka 2007.gadā Rīgas pašvaldības SIA “Klīniskās universitātes slimnīca “Gaiļ­ezers”” tiks iekļauta Austrumu apvienībā. Programma tika saskaņota arī ar vairākām nevalstiskajām organizācijām, t.sk. Latvijas Ārstu biedrību, Latvijas Māsu arodbiedrību, Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrību, kā arī daudzām citām. Viens no svarīgākajiem jautājumiem, kas bija jāatrisina, veidojot šāda veida apvienības, ir īpašuma formas, jo, pastāvot dažādām īpašuma formām, tika apgrūtināta finanšu vadība un plānošana, kā rezultātā ir traucēta investīciju projektu realizācija, kā arī slimnīcu kopējā attīstība.

2007.gada 3.septembrī VSIA “Rīgas Austrumu slimnīca” reorganizācijas rezultātā tika pievienots VSIA “Diagnostikas centrs” un VSIA “Patoloģijas centrs”, izveidojot SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca”.

Veselības ministrija uzskata, ka, lai reorganizācijas rezultātā tiktu uzlabota Sabiedrības darba efektivitāte, t.sk. finanšu līdzekļu izlietojuma efektivitāte, cilvēkresursu izmantojamība un pieejamība pakalpojumiem, ir nepieciešama Sabiedrības pārvaldes modeļa maiņa, pārejot no struktūrvienību vadīšanas uz procesa vadības modeli, kā rezultātā tiktu uzlabota veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāte un pieejamība.

Papildus vēlamies norādīt, ka laika periodā no 2005. līdz 2008.gadam Sabiedrībā veikta virkne pasākumu iestādes administrēšanas uzlabošanai, vadības kapacitātes paaugstināšanai un iestādes infrastruktūras pilnveidošanai:

– sadarbībā ar SIA “Pricewaterhouse Coopers” veikta IT darbības analīze un IT infrastruktūras izvērtējums;

– noslēgts līgums par Vadības un finanšu grāmatvedības sistēmas ieviešanu uz “APVĀRSNIS 2.0” bāzes. Tā rezultātā 2006.gada laikā pilnībā pabeigts darbs pie vienotas grāmatvedības uzskaites sistēmas ieviešanas, izmantojot vienotu programmnodrošinājumu un atsakoties no atsevišķu savā starpā grūti integrējamu programmu pielietojuma grāmatvedības uzskaitē;

– iepirkta un ieviesta informācijas
sistēma “Ārsta birojs”. Sistēma darbojas visu klīniku ambulatorās un stacionārās informācijas uzkrāšanas nodrošināšanai, rindu organizēšanai (iepriekšējais pieraksts), statistiskajai un ekonomiskajai apstrādei;

– Sadarbībā ar ārvalstu konsultantiem (Helsinku Tehnoloģiju universitāte) izstrādāta Sabiedrības attīstības vīzija 2020.gadam un veikts Kapacitāšu audits un pacientu loģistikas izstrāde (ARKKITEHTITOIMISTO HARRIS–KJSIK). Minētie dokumenti kalpo par pamatu Sabiedrības attīstības un biznesa plāna detalizētai izstrādei un tālākai ieguldījumu plānošanai;

– veikts Sabiedrības Diagnostiskās radioloģijas dienesta audits un sagatavota dienesta attīstības koncepcija 2007.–2010.gadam. Minētā koncepcija kalpo par pamatu dienesta attīstībai, cilvēkresursu un investīciju ieguldījumu plānošanai;

– Sabiedrībā izveidota vienota darba samaksas sistēma, kas aptver visas strādājošo kategorijas, izstrādāts un apstiprināts Sabiedrības darba samaksas nolikums;

– atbilstoši piešķirtajam valsts vārdā galvotajam aizdevumam noslēgts līgums par aizdevumu starp DEPFA BANK Plc un Sabiedrību.

Attiecībā uz cilvēkresursu izmantojamību reorganizācijas rezultātā jāatzīmē, ka atsevišķās pozīcijās ir samazinājušies administratīvie izdevumi, piemēram, grāmatvedības darbinieku skaits ir samazinājies, salīdzinot ar kopējo atsevišķo iestāžu darbinieku skaitu. Savukārt citās pozīcijās administratīvie izdevumi ir palielinājušies, ņemot vērā, ka atsevišķu iestāžu administratīvajās pārvaldēs nebija struktūrvienības, kuru esamība nepieciešama liela uzņēmuma pārvaldē. Piemēram, IT nodaļa (līdz apvienošanai veica atsevišķi darbinieki), zinātnes daļa, izglītības daļa, iepirkumu daļa. Ņemot vērā atsevišķo iestāžu darba apjomu un funkcijas, arī administratīvie resursi šo funkciju veikšanai bija ierobežoti.

2) Kurās VSIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” ietilpstošajās slimnīcās no 2005.gada ir veiktas investīcijas un cik lielā apmērā?

Pielikumā norādītas Sabiedrības investīcijas laika periodā no 2005.gada līdz 2008.gada martam. Papildus pielikumā uzrādītajiem ieguldījumiem Sabiedrībā ieguldīti ievērojami pašu līdzekļi infrastruktūras sakārtošanai, medicīniskās aparatūras remontam, pilnveidošanai un atjaunošanai, informāciju tehnoloģiju (datoru, printeru programmatūras u.c.) pilnveidošanai, pacientu aprūpes un darbinieku darba vides uzlabošanai (telpu, ventilācijas sistēmu remonti). Tā 2007.gadā minēto pasākumu nodrošināšanai ieguldīts 2,1 miljons latu.

Šajā laika periodā Sabiedrība veiksmīgi pilda arī uzņemtās kredītsaistības lineārā paātrinātāja iegādei par kopējo summu Ls 1 200 000,00, ko 2004.gadā uzņēmās Latvijas Onkoloģijas centrs.

2007.gadā sagatavots biznesa (attīstības) plāns, kurā noteikti mērķi un pasākumi sabiedrības ilgtermiņa attīstībai, kas nodrošina sniegto ārstniecības pakalpojumu kvalitāti atbilstoši valsts noteiktajām prasībām un rada priekšnoteikumus visaptverošai procesu, rezultātu un darba vides kvalitātes uzlabošanai. Sagatavotais biznesa plāns kalpoja par pamatu valsts vārdā galvotā aizdevuma piešķiršanai 55,571,000 EUR apmērā Sabiedrības infrastruktūras sakārtošanai, esošo platību rekonstrukcijai un papildu platību iegūšanai (celtniecībai), medicīnas tehnoloģiju atjaunošanai, personāla darba un pacientu aprūpei labvēlīgas vides izveidošanai.

3) Cik īpašuma objektu VSIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” reorganizācijas rezultātā tiek atsavināti vai nodoti ilgtermiņa (ilgāk par 10 gadiem) nomā?

Sabiedrības reorganizācijas rezultātā nav atsavināti īpašuma objekti, kā arī nav nodoti un netiek plānots nodot ilgtermiņā (ilgāk par 10 gadiem) nomā. Nomas līguma termiņi ir 1–2 gadi.

4) Kādi ir stratēģiskie mērķi turpmākajai SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” attīstībai, t.sk. nekustamo īpašumu izmantošanai?

– Sabiedrības pārvaldes modeļa maiņa, pārejot no struktūrvienību vadīšanas uz procesu vadību;

– Nepārtraukta medicīniskā procesa nodrošināšana un pārraudzība;

– Esošo slimnīcu nekustamo īpašumu optimizācija, to racionālāka izmantošana;

– Investīcijas medicīnas augstāko tehnoloģiju ieviešanai un ārstēšanas kvalitātes nodrošināšanai, nodrošinot optimālu esošās dārgās aparatūras noslodzi;

– Vienādas nozīmes struktūrvienību koordinācija un pārvaldes optimizācija;

– Racionalizēt pakalpojumu sniegšanu, samazinot lieko kapacitāti, likvidējot vienādu profila pakalpojuma dublēšanos un nenoslogotās gultas;

– Izveidot vienotu pārvaldības sistēmu, nosakot vienotu kvalitātes, personāla, PR/mārketinga un citas politikas;

– Koncentrēšanās uz valsts nozīmes centru un zinātniski pētnieciskās bāzes attīstību un programmu realizācijas pārraudzību;

– Darbinieku lojalitātes veicināšana un nodrošināšana;

– Dalība starptautiskajos projektos;

– Vienots IT tīkls.

Nepieciešamības gadījumā esmu gatavs atbildēt uz jautājumiem mutiski nākamajā Saeimas jautājumu un atbilžu sēdē.

Pielikumā: SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” investīcijas laika periodā no 2005.gada līdz 2008.gada 31.martam.

Veselības ministrs I.Eglītis

Rīgā 2008.gada 22.aprīlī

SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” investīcijas laika periodā no 2005.g. līdz 31.03.2008.

Nr.

Ieguldījums

Klīnika

Summa, t.sk.,

Valsts budžets

Pašu līdzekļi

Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2005.gadam”,
projekta realizācijas periods 11.10.2005.–31.10.2007.

1

Liftu nomaiņa

Latvijas Onkoloģijas centrs – 4 gab., klīnika “Biķernieki” – 1 gab., klīnika “Linezers” – 4 gab.

310622,79

7342,96

2

Logu nomaiņa

Klīnika “Linezers”

26556,14

0,00

3

Kaulu smadzeņu transplantācijas palātu ar paaugstinātu antibakteriālo režīmu izbūve

Klīnika “Linezers”

 

173639,94

 

0,00

4

Gerantoloģisko un apdeguma pacientu intensīvās terapijas nodaļas ierīkošana

Klīnika “Biķernieki”

135852,38

0,00

5

Ultrasonogrāfijas iekārtas iegāde

Latvijas Onkoloģijas centrs – 2 gab.

173328,75

0,00

Kopā

820000,00

7342,96

Likums “Par valsts budžetu 2006.gadam”,
projekta realizācijas periods 25.05.2006.–30.06.2007.

1

Slimnīcas IT infrastruktūras pilnveidošana un informācijas sistēmu ieviešana

Latvijas Onkoloģijas centrs, klīnika “Biķernieki”, klīnika “Linezers”

124670,00

8194,34

2

Narkozes aparātu un pacientu monitoru iekārtu

Klīnika “Biķernieki” – 1gab., klīnika “Linezers” – 1 gab.

36330,00

9083,00

3

Ultraskaņas ķirurģiskās iekārtas piegāde

Klīnika “Biķernieki” – 1 gab.

39000,00

6898,03

Kopā

200000,00

24175,37

Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2006.gadam”,
projekta realizācijas periods 14.12.2006.–31.03.2008.

1

IT infrastruktūras modernizācija un datortehnikas iepirkums (iekšējā tīkla modernizācija, datori, u.c.)

Latvijas Onkoloģijas centrs, klīnika “Biķernieki”, klīnika “Linezers”, Diagnostikas centrs, Patoloģijas centrs

100 000,00

3 392,33

2

Funkcionālo gultu un pacientu skapīšu iegāde

Latvijas Onkoloģijas centrs – 371 gab., klīnika “Biķernieki” – 200 gab., klīnika “Linezers” –
222 gab.

820 870,00

358 593,59

3

Bezgentrija divgalvu SPECT gamma kamera iegāde

Latvijas Onkoloģijas centrs

400 000,00

44 150,00

4

Tuvfokusa Rentgenterapijas aparāta iegāde

Latvijas Onkoloģijas centrs

180 000,00

27 900,00

5

Latvijas Onkoloģijas centra Staru bloka Radionuklīdā diagnostikas un terapijas

Latvijas Onkoloģijas centrs

128 289,95

0,00

6

Klīnikas “Linezers” telpu (stāvvadu, ārstu istabu un pacientu telpu) remonts A un B

Klīnika “Linezers”

287 035,05

689,61

7

Esošā datortomogrāfa pilnveidošana uz 16-rindu pacientu izmeklēšanas sistēmu klīnikā “Biķernieki”

Klīnika “Biķernieki”

444 675,00

444 675,00

8

Telpu remonts Bezgantrija divgalvu SPECT gamma kameras uzstādīšanai LOC

Latvijas Onkoloģijas centrs

140 000,00

58,38

Kopā

2 500 870,00

879 458,91

Kopā VB

3520870,00

Kopā PL

910977,24

 

 

Ministru prezidents I.Godmanis

Uz jaut.nr. 56/J9 – dok.nr.2385

Par ministriju nepamatotiem tēriņiem

1. Saistībā ar izskanējušo informāciju par nepamatotajiem tēriņiem Satiksmes ministrijā esmu pieprasījis un iepazinies ar Valsts kontroles un Satiksmes ministrijas sniegto informāciju. Jautājums par strādājošo motivējošu un ārpus darba laika sadarbību veicinošu pasākumu organizēšanu valsts pārvaldes iestādēs jāskata plašākā kontekstā, neaprobežojoties ar vienu konkrētu gadījumu, kad ticis rīkots pasākums Satiksmes ministrijas darbinieku bērniem, tāpēc esmu pieprasījis informāciju par konstatētajām nepilnībām visās valsts pārvaldes iestādēs šādu pasākumu organizēšanā un izdevumu apmaksas kārtībā. Uzskatu, ka jāveido sistemātisks kontroles un finansēšanas mehānisms, kas izslēgtu iespēju nelietderīgi tērēt valsts budžeta līdzekļus.

Attiecībā uz lekciju cikla organizēšanu Latvijas skolās par Eiropas struktūrfondu apguvi secināts, ka projekta pieņemšanas–nodošanas akts netika sagatavots atbilstoši notikušajam faktam, kā arī plānoto astoņu lekciju vietā 2006.gada 19.decembrī tika noorganizēts viens pasākums Satiksmes ministrijas darbinieku bērniem viesu namā “Pūku priedītes”. Satiksmes ministrija atzinusi, ka dokumenti nav noformēti atbilstoši prasībām. Tiklīdz fakts par nepareizu dokumentu noformēšanu tika konstatēts, no atbildīgā darbinieka tika pieprasīts paskaidrojums. Šobrīd darbinieks, kurš organizēja minēto iepirkumu, no darba ir atbrīvots. Praktiski visas revīzijas ziņojumā konstatētās nepilnības iepirkumu plānošanā un veikšanā ir novērstas jau revīzijas laikā. Mainoties atbildīgajām amatpersonām Darbības nodrošināšanas nodaļā, kurai saskaņā ar reglamentu noteiktas funkcijas iepirkumu organizēšanā, kā arī līdz ar strukturālām izmaiņām ministrijā būtiski ir sakārtoti jautājumi, kas skar gan iepirkuma plānošanu, reģistrēšanu un uzskaiti, gan iepirkuma organizēšanu.

Pēc SM sniegtās informācijas, kopš 2007.gada beigām, sadarbojoties SM Stratēģiskās plānošanas departamenta Budžeta plānošanas nodaļai un Administratīvā departamenta Darbības nodrošināšanas nodaļai, tiek sagatavots un apstiprināts iepirkumu plāns, nodrošinot iepirkuma organizēšanas pārskatāmību. Administratīvā departamenta Darbības nodrošināšanas nodaļa uzsākusi publisko iepirkumu elektronisku reģistrāciju, kas nodrošina iepirkumu pārskatāmību un atvieglo ikgadējo iepirkumu pārskatu sagatavošanu. 2008.gada 19.februārī Satiksmes ministrijā apstiprināta kārtība Nr.10-07/2 “Kārtība, kādā tiek organizēts publiskais iepirkums Satiksmes ministrijā”, ar kuru tiek izpildīts Valsts kontroles “Revidējamās vienības ziņošanas par ieteikumu ieviešanu laika grafika” 8.punkts. Izstrādājot minēto kārtību, tika sakārtotas darbības, kas faktiski tika veiktas, nodrošinot vienotu pieeju iepirkumu organizēšanā. Bet, lai novērstu līdzīgu gadījumu atkārtošanos, Satiksmes ministrija izstrādā līgumu izstrādāšanas, saskaņošanas un grozīšanas kārtību.

2. Publiski izskanējušajā informācijā par gadījumu Īpašu uzdevumu ministres elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātā tika norādīts uz nelietderīgu valsts budžeta līdzekļu izlietojumu īpašu uzdevumu ministres elektroniskās pārvaldes lietās Inas Gudeles dzimšanas dienas svinībām. Valsts kontroles atzinumā tika konstatēta Satiksmes ministrijas darbinieku atbildība, pieļaujot pieņemšanas–nodošanas akta neiesniegšanu atbilstoši notikušajam faktam par pasākuma organizēšanu SM darbinieku bērniem, tātad Valsts kontroles revīzijas ziņojumā konstatētie pārkāpumi iepirkumos vairāk attiecās uz atsevišķām nepilnībām iepirkuma dokumentācijas sakārtošanā, nevis uz to, ka pats iepirkums būtu veikts neatbilstoši publisko iepirkumu likumam.

3. Saskaņā ar manā rīcībā esošo informāciju, uz ko norādīja arī īpašu uzdevumu ministre elektroniskās pārvaldes lietās Ina Gudele, ministre par dzimšanas dienas svinību organizēšanu nebija informēta un pati tajās nepiedalījās. Ministres demisiju pieņēma pēc atkārtota ministres lūguma atbrīvot viņu no amata, uzskatot, ka šis gadījums traucēs ministrei turpināt pildīt amata pienākumus. Situācijā ar satiksmes ministru Aināru Šleseru, kurš par pieņemšanas–nodošanas akta neiesniegšanu atbilstoši notikušajam faktam nebija informēts un uzreiz pēc šā gadījuma konstatēšanas pieprasīja atbildīgo ministrijas darbinieku paskaidrojumus, neuzskatu, ka būtu jāpieprasa satiksmes ministra Aināra Šlesera demisija.

Ministru prezidents I.Godmanis

Rīgā 2008.gada 8.maijā

 

 

Ministrs I.Eglītis

Uz jaut.nr.57/J9 – dok.nr. 2350

Par feldšeru darba nodrošināšanu

Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 121.panta trešo daļu, sniedzam atbildes uz partijas “Jaunais laiks” Saeimas frakcijas deputātu iesniegtajiem steidzamajiem jautājumiem par feldšeru darba nodrošināšanu:

1. Saskaņā ar Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras sniegto informāciju uz doto brīdi valstī nav aizpildītas 14 ģimenes ārstu prakses vietas. Detalizētu informāciju par administratīvajām teritorijām, kurās nav aizpildītas ģimenes ārstu prakses vietas, pievienojam pielikumā.

2. Kārtību, kādā iedzīvotāji saņem veselības aprūpes pakalpojumus, nosaka Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumi Nr.1046 “Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība”. Saskaņā ar minēto noteikumu 74.punktā paredzēto teritorijās, kurās nav ģimenes ārstu un ir nepietiekams ģimenes ārstu pakalpojumu sniedzēju nodrošinājums, kā arī ir apgrūtināta veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība, Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra slēdz ar pašvaldību līgumu par primārās veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu. Ņemot vērā reālo nodrošinājumu ar ģimenes ārstiem valstī, uz šā gada 1.aprīli Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra ir noslēgusi 54 līgumus ar pašvaldībām par ārstu palīgu jeb feldšeru punktu finansēšanu. Šobrīd notiek sarunas ar attiecīgajām pašvaldībām vēl par 2 līgumu slēgšanu par primārās veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu.

Bez tam atbilstoši Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumos Nr.1046 “Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība” paredzētajam ģimenes ārsta prakse var veidot papildu pieņemšanas vietu tajā pašā administratīvajā teritorijā (ja tās nepieciešamību pēc saskaņošanas ar pašvaldību ir noteikusi Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra) vai arī citā administratīvajā teritorijā. Ģimenes ārstam papildu pieņemšanas vietā ir jāpieņem pacienti vismaz vienu dienu nedēļā. Par ģimenes ārsta prakses otro un katru nākamo pieņemšanas vietu ģimenes ārsts saņem ikmēneša fiksēto maksājumu 100 latu apmērā.

3. Nosacījumi, kas iekļauti līgumā starp Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūru un ģimenes ārstu par veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu pacientiem ģimenes ārsta prakses vietā, atbilst Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumu Nr.1046 “Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība” 44.punktā minētajam:

1) pacientu kopējam pieņemšanas laikam jābūt ne mazākam par 20 stundām nedēļā;

2) prakses darba laikam jābūt ne mazākam par 40 stundām nedēļā (nodrošinot šajā laikā ģimenes ārsta vai māsas, vai ārsta palīga pieejamību ģimenes ārsta prakses telpās);

3) laikam, kad pacientus pieņem ģimenes ārsts, jābūt gan rīta (no plkst.8.00 līdz 13.00), gan vakara (no plkst.13.00 līdz 19.00) stundās;

4) jābūt noteiktam pieņemšanas laikam katru dienu pacientiem bez iepriekšēja pie­raksta (akūtiem pacientiem) ne mazākam par 1 stundu un noteiktam pieņemšanas laikam pacientiem ar iepriekšēju pierakstu;

5) mājas vizīšu pieteikšana jānodrošina darbdienās vismaz līdz plkst.15.00.

Ģimenes ārsta prakses darba laikā, kam jābūt ne mazākam par 40 stundām nedēļā, ir ietverta gan pacientu ambulatorā pieņemšana prakses vietā rīta un vakara stundās, gan ārsta mājas vizītes.

4. Atbilstoši Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumu Nr.1046 “Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība” 12.pielikumam ģimenes ārsts saņem ikmēneša fiksēto maksājumu par savas prakses otro un katru nākamo pieņemšanas vietu, ikmēneša fiksēto piemaksu par pamatteritorijas iedzīvotāju blīvumu un ikmēneša fiksēto piemaksu par ģimenes ārsta prakses attālumu līdz slimnīcai. Minēto fiksēto piemaksu un maksājumu mērķis ir nodrošināt ģimenes ārsta prakses vietas darbību atbilstoši tās teritoriālajam izvietojumam.

Administratīvajās teritorijās, kur iedzīvotājiem nav nodrošināta iespēja saņemt primārās veselības aprūpes pakalpojumus ģimenes ārsta prakses vietā, minētie pakalpojumi tiek sniegti ārsta palīgu jeb feldšeru punktos.

5. Nosakot apmaksājamo feldšera darba apjomu, tika vērtēts gan apmeklējumu skaits iepriekšējā periodā, t.i., par 2006.gadu, jo informācija par 2007.gadu uz 1.aprīli vēl nebija apkopota, gan apkalpojamā teritorijā dzīvojošo iedzīvotāju skaits un feldšera darba laiks.

Ievērojot minēto, ar pašvaldībām noslēgtajos līgumos apmaksātais darba apjoms feldšerim ir noteikts robežās no 0,25 slodzēm līdz pilnai slodzei. Ņemot vērā nelielo strādājošu feldšeru noslodzi, daļā līgumu 2008.gadā tika paredzēts feldšera darba slodzes samazinājums. Tomēr lielākajā daļā līgumu feldšeriem ir paredzētas 0,5 slodzes un 0,25 slodzes. Saņemot informāciju par lielāku feldšera darba noslodzi, Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra ir gatava pārskatīt lēmumu attiecībā uz konkrētā feldšera noteikto slodzes apjoma palielināšanu.

Starpziņojumā par esošā primārās veselības aprūpes modeļa izvērtējumu un turpmāko rīcību, kas iesniegts Ministru prezidentam 2008.gada 14.aprīlī un ko izstrādājusi ar Veselības ministrijas 2008.gada 7.februāra rīkojumu Nr.23 izveidotā darba grupa, ārstu palīgu jeb feldšeru punktu finansējuma problēmas risinājumam ir piedāvāti šādi priekšlikumi:

1) definēt Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumos Nr.1046 “Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība” feldšeru punktu funkcijas un paredzēt mājas medicīnisko pakalpojumu attīstību lauku teritorijās uz feldšeru punktu bāzes;

2) definēt Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumos Nr.1046 “Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība” pieejamības kritērijus, kas pamatotu Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras tiesības slēgt līgumus ar feldšeru punktiem;

3) nodrošināt feldšeru punktos strādājošo ārstniecības personu iekļaušanos primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju komandā, nosakot sadarbības principus un ģimenes ārsta atbildību feldšeru punktu metodoloģiskās vadības nodrošinājumam;

4) paredzēt Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumos Nr.1046 “Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība” minimālo darba samaksas apjomu (0,5 slodzes) feldšerim (ārsta palīgam);

5) izskatīt iespēju pagastos, kur feldšera noslodze ir mazāka par 0,5 slodzi, nodrošināt transportu pacientu vešanai uz ģimenes ārstu praksēm un atpakaļ un piesaistīt attiecīgos feldšerus šīm praksēm, kas būtu efektīvāks valsts un pašvaldību budžeta līdzekļu izlietojums nekā uzturēt nenoslogotus feldšeru punktus.

6. Saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumu Nr.1046 “Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība” 122.2.apakšpunktu Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra sekundāro ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējus, ar kuriem slēgt līgumus par veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu un apmaksu no valsts budžeta līdzekļiem, nosaka, veicot atlases procedūru.

Veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju atlase notiek, ņemot vērā minētajos Ministru kabineta noteikumos ietvertos kritērijus, atbilstoši kuriem tiek izvērtēti veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji un izvēlēts atbilstošākais, ar kuru slēgt līgumu par veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu un apmaksu. Līguma finanšu apmērs ir atkarīgs no kopējā finansējuma apmēra samaksai par pakalpojumiem atbilstoši likumam par valsts budžetu kārtējam gadam, kā arī no ārstēto pacientu skaita un sniegto veselības aprūpes pakalpojumu veida (iepriekšējo triju gadu laikā).

Situācija, kurā sekundāro ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu speciālisti un atsevišķi diagnostisko izmeklējumu veicēji neslēdz līgumus ar Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūru, ir saistīta ar to, ka Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumos Nr.1046 “Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība” iekļautie veselības aprūpes pakalpojumu tarifi neatbilst šo speciālistu sniegto pakalpojumu reālajām izmaksām. Tomēr, kā liecina veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju atlases procedūras rezultāti, sekundāro ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju skaits šogad, salīdzinot ar 2007.gadu, ir palielinājies, jo īpaši tajās nozarēs, kur veselības aprūpes pakalpojumu tarifi ir adekvāti (piem., diagnostiskie izmeklējumi).

Šobrīd Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra ir uzsākusi darbu pie jaunu veselības aprūpes pakalpojumu tarifu izstrādes 2009.gadam. Minēto tarifu izstrādes gaitā aģentūra izvērtē sekundāro ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu finanšu un apjoma rādītājus ar mērķi izveidot adekvātu veselības aprūpes pakalpojumu tarifu noteikšanas politiku.

Pielikumā: informācija par ģimenes ārstu prakses vietām, kuras nav aizpildītas.

Veselības ministrs I.Eglītis

Rīgā 2008.gada 30.aprīlī

N.p.k.

Brīvā prakses vieta

Darbības pamatteritorija un tās apraksts

Cita papildinformācija

Rīgas nodaļa

1.

Rīgas rajons, Olaine, Veselības 5, LV–2114

Olaine atrodas 20 km attālumā no Rīgas, ģeogrāfiski izdevīgā vietā: autoceļš Rīga–Jelgava, Olainē iespējams nokļūt arī ar elektrovilcienu. Olaines iedzīvotāju skaits sasniedz gandrīz 13 000, no tiem pie ģimenes ārstiem nereģistrēti apm. 3,3 tūkstoši. Olainē darbojas 4 pirmsskolas izglītības iestādes, viena no tām ir privātā, divas vidusskolas un koledža.

Ir nepieciešamība pēc 2 jauniem ģimenes ārstiem. Pamata prakses vietas telpas atrodas SIA “Olaines veselības centrs” ēkā, kurai veikta renovācija un iekštelpu remonts.

Ir iespējams veidot papildu pieņemšanas vietu Olaines pagastā.

Vidzemes nodaļa

1.

Stalbe, “Iktes”, Stalbes pagasts, Cēsu raj., LV–4043

Stalbes pagasts atrodas Cēsu rajonā, Gaujas labajā krastā, ģeogrāfiski izdevīgā vietā: autoceļu Rīga–Valmiera un Cēsis–Limbaži krustpunktā. Cēsu rajona Stalbes pagasta iedzīvotāju skaits – 1309. Stalbē ir bērnudārzs un vidusskola.

Pamata prakses vietas telpas atrodas Cēsu rajona Stalbē “Iktēs” 1.stāvā ~ 96m2, iespējams veidot papildu pieņemšanas vietu Raiskuma pagastā. Dzīvošanai pašvaldība piedāvā izīrēt labiekārotu dzīvokli.

Latgales nodaļa

1.

Daugavpils, PSIA “Grīvas poliklīnika”, Lielā iela 40

Daugavpils ar lauku teritoriju – Salienas pagasts (12848 ha, ~ 870 iedz.) un Vecsalienas pagasts (8200 ha, ~ 785 iedz.). Teritorija atrodas Daugavas kreisajā krastā uz dienvidaustrumiem no Daugavpils – robežojas ar Baltkrieviju.

Prakse atrodas Grīvas poliklīnikā, aizņem 1 kabinetu. Poli­klīnikā ir sertificēts procedūru kabinets, kā arī pārējās telpas un pakalpojumi, kas nepieciešami ģimenes ārsta prakses funkcionēšanai. Par komunālajiem pakalpojumiem tiek slēgts līgums ar poliklīniku.

Ir iespēja iznomāt poliklīnikas transportu.

2.

Krāslavas rajons, PI “Dagdas slimnīca”, Dagda, Brīvības iela 29

Dagdas pilsēta ar lauku teritoriju. Dagda – gleznainu pakalnu un ezeru ieskauta mazpilsēta (~2638 iedz.) 26 km ziemeļaustrumos no Krāslavas, 267 km no Rīgas. Sakopta vide, autobusu satiksme ar Krāslavu un Rēzekni. Dagdā ir vidusskola, arodvidusskola, bērnudārzs, kultūras nams ar izstāžu zāli, pasta nodaļa. Dagdu un blakus esošos pagastus apkalpo 5 ģimenes ārsti, kuriem ir liels pierakstīto iedzīvotāju skaits.

Slimnīcas ambulatorās daļas telpās ir 2 izremontēti kabineti ~ 40m2, kuros iespējams izveidot ģimenes ārsta praksi. Tāpat slimnīcā ir pārējās telpas un pakalpojumi, kas nepieciešami ģimenes ārsta prakses funkcionēšanai. Ūdens, apkure un kanalizācija centralizēta, un par šo pakalpojumu apmaksu tiek slēgts līgums ar Dagdas slimnīcu.

Ir iespēja iznomāt slimnīcas transportu.

3.

Krāslava, SIA “Krāslavas slimnīca”, Rīgas iela 159, Krāslava

Krāslavas pilsēta ar lauku teritoriju. Krāslava – viena no skaistākajām novada pilsētām – atrodas t.s. Latgales Šveicē (~260 km no Rīgas) Daugavas labajā krastā. Sakārtota vide. Teritoriju apkalpo ģimenes ārsti ar lielu piereģistrēto iedzīvotāju skaitu, pagastos ir FVP ar sertificētiem ārstu palīgiem.

Slimnīcas ambulatorās daļas telpās ir kabinets (18m2) ārsta prakses izveidei. Blakus atrodas 4 ģimenes ārstu prakšu telpas, kopīgs procedūru kabinets, kā arī pārējās telpas, kas nepieciešams prakses veiksmīgai funkcionēšanai.

Tiek piedāvāta iespēja izmantot slimnīcas transportu mājas vizītēm. Pašvaldība atbalstīs ārstu dzīvesvietas iekārtošanā.

Kurzemes nodaļa

4.

Aizpute, Avotu iela 2, Liepājas rajons, LV–3456

Aizputes pilsēta – viena no jaukākajām Latvijas mazpilsētām, un blakus esošais Lažas pagasts, kur strādā tur dzīvojošs ārsta palīgs, ārsts izbrauc reizi nedēļā. Aizputē ir vidusskola, mākslas skola, mūzikas skola.

Aizputē praksē 15m2 kabinets, 12 m2 procedūru kabinets, koplietošanas telpas ar poliklīniku. Lažas pagastā darba telpas 50 m2, nav sertificētas pie prakses. Abās vietās telpas labiekārtotas. Abās vietās nepieciešams remonts.

5.

Ventspils rajons, Ugāle, LV–3615

Ugāles pagasts atrodas 42 km no Ventspils. Pagastu šķērso Rīgas–Ventspils šoseja. Pagastā atrodas vidusskola, mūzikas skola, sporta skola un bērnudārzs.

Pamata prakses vietā Ugāles veselības un sociālās aprūpes centrā ar papildu pieņemšanas vietu Usmas feldšeru punktā. Dzīvošanai pašvaldība piedāvā dzīvokli labiekārtotā daudzdzīvokļu mājā.

6.

Tukuma rajons, Irlavas pagasts “Slimnīca”, LV–3137

Irlava atrodas 18 km no Tukuma. Irlavas pagastā atrodas vidusskola, bērnudārzs.

Prakses vieta Irlavas Sarkanā Krusta slimnīcā. Dzīvojamo platību būtu iespējams īrēt vai nopirkt.

Zemgales nodaļa

7.

Aizkraukles rajons, Kokneses pagasts

Koknese ar lauku teritoriju.

Prakses telpas, kas atrodas Kokneses pagasta padomes ēkas pirmajā stāvā, ir lab­iekārtotas, aprīkotas un sertificētas. Par ārsta palīgu strādā sertificēta ambulatorā medmāsa. Transporta jautājums jākārto individuāli. Iespējama pašvaldības līdzdalība transporta iegādē. Pašvaldība sedz prakses īres izdevumus, komunālie maksājumi jāveic praksei.

8.

Jelgava, Sudrabu Edžus iela 10

Jelgavas pilsēta.

Sertificēts ģimenes ārsta kabinets ar pilnu aprīkojumu. SIA “Jelgavas poliklīnika” sastāvā ar pilnīgu medicīnas personāla nodrošināšanu. Prakse nodrošināta ar SIA “Jelgavas poliklīnika” autotransportu. Prakses uzturēšanai nepieciešamos komunālos maksājumus sedz un remontus veic SIA “Jelgavas poliklīnika”.

9.

Jelgavas rajons, Jaunsvirlaukas pagasts

Jaunsvirlaukas pagasts.

Sertificētas telpas 1.stāvā. Komunālie pakalpojumi nodrošināti. Tiks nodrošināts ar ārsta palīgu.

10.

Ogres novads

Ciemupes teritorija.

Pašreiz tā ir I.Daukštes otrā darbavieta, prakse atrodas Ogres novada Ogresgalā. Novads piedalās ar līdzfinansējumu otrās darbavietas sertificēšanā un ir gatavs turpināt sadarbību ārsta prakses izveidošanā. Teritorijā intensīvi pieaug iedzīvotāju skaits, tādēļ ir nepieciešams ģimenes ārsts uz vietas Ciemupē.

11.

Ogres novads, Ikšķiles novads

Tīnūžu lauku teritorija

Novads aktīvi piedalīsies 5. ārsta prakses izveidošanā, tāda ir novada priekšsēdētāja nostāja. Ģimenes ārsts varētu sākt darbu jau šoruden (I.Barone no Taurupes).

12.

Ogres novads

Ogres pilsēta.

Ogrē strauji pieaug iedzīvotāju skaits, arī Māsterplāns paredz vismaz vēl 1–2 ārstu prakses, ņemot vērā Ogres lielās prakses, ģimenes ārstu veselības stāvokli.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!