Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta sēdē: 2008.gada 13.maijā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 16.05.2008., Nr. 76 https://www.vestnesis.lv/ta/id/175402

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par Eiropas Kopienas dibināšanas līguma saistību izpildi
Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš

Vēl šajā numurā

16.05.2008., Nr. 76

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta sēdē: 2008.gada 13.maijā

 

IeM: Par sadarbību ar Maltu noziedzības un terorisma apkarošanā

Ministru kabinets 13.maijā atbalstīja Latvijas valdības un Maltas valdības līguma projektu par sadarbību cīņā pret terorismu, nelegālu narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru apriti un organizēto noziedzību.

Pašlaik starp Latviju un Maltu nav līgumtiesisku attiecību noziedzības apkarošanā. Parakstot līgumu, tiks radīts juridisks pamats Latvijas sadarbībai ar Maltu un savstarpējai palīdzībai transnacionālās organizētās noziedzības apkarošanā, paredzot konkrētus nodarījumus, ar kuriem jācīnās, kā arī darbības, kas veicamas, lai novērstu organizēto noziedzību.

Līgums arī dos iespēju attīstīt valstu sadarbību un tiešus sakarus starp tiesībaizsardzības iestādēm, lai informācijas apmaiņa par plānotajiem vai izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem būtu operatīva.

Līgums vēl jāatbalsta Saeimā.

Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departaments

 

LM: Par nepieciešamību piešķirt papildu finansējumu šā gada pensiju indeksācijai

Ņemot vērā neparedzēti augsto inflācijas līmeni valstī, Labklājības ministrija (LM) 13.maijā informēja valdību par nepieciešamību piešķirt papildu finansējumu 37,6 miljonu latu apmērā šā gada pensiju indeksācijai. LM martā veiktie aprēķini liecina, ka šogad pensiju indeksācijai kopumā varētu būt nepieciešami aptuveni 75,95 miljoni latu.

Sākotnēji tika plānots, ka pensiju un atlīdzību indeksācijas nodrošināšanai šogad būtu nepieciešami 38,32 miljoni latu, jo pensiju indeksācijai aprīlī vajadzīgi 17,7 miljoni latu, bet indeksācijai oktobrī – 20,6 miljoni latu. Tomēr, ņemot vērā izdevumu palielināšanos, ir nepieciešams papildu finansējums pensiju indeksācijai.

Tāpēc LM 13.maijā valdībā rosināja izskatīt divus iespējamos variantus, kā rast nepieciešamos līdzekļus. Pirmais variants piedāvā veikt izmaiņas šā gada budžetā, paredzot papildu līdzekļu piešķiršanu sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumu segšanai.

Savukārt otrais variants paredz veikt grozījumus likumā par budžetu un finanšu vadību, lai mainītu pašreizējo līdzekļu piešķiršanas kārtību gadījumā, ja papildus speciālā budžeta izdevumi jāsedz pirms budžeta grozījumu veikšanas.

Lai uzlabotu dzīves apstākļus pensionāriem, kuri saņem pensiju no 135 līdz 150 latiem, Saeima šogad pieņēma grozījumus likumā, kas paredz šīs pensijas pārskatīt divreiz gadā – 1.aprīlī un 1.oktobrī. Savukārt pensijas, kas lielākas par 150 latiem, indeksēs šā gada 1.oktobrī.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

 

SM: Par elektronisko sakaru tīklu ierīkošanas pārkāpumiem un sodīšanu

Turpmāk personas, kas elektronisko sakaru tīklu ierīkošanā un būvniecībā neievēros normatīvajos aktos noteiktās prasības, tiks sodītas.

Tas paredzēts Satiksmes ministrijas sagatavotajos grozījumos Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas 13.maijā tika atbalstīti valdībā.

Patlaban gan fiziskām, gan juridiskām personām ir tiesības ierīkot un izbūvēt elektronisko sakaru tīklus, taču sankcijas par prasību neievērošanu šo tīklu izveidē nav stingri noteiktas. Līdz ar to mēdz rasties konflikti starp elektronisko sakaru nodrošinātājiem un zemes īpašniekiem, kuri ir neapmierināti ar viņu īpašumā veiktiem nesaskaņotiem būvniecības darbiem. Problēmas komersantiem rada arī citu īpašnieku nemarķētu elektronisko sakaru tīklu esamība.

Lai šīs nepilnības labotu, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss ir papildināts ar konkrētām sankcijām par šādiem pārkāpumiem. Sodu apmēri noteikti pēc analoģijas, salīdzinot tos ar naudas sodiem, kādi ir paredzēti par administratīvajiem pārkāpumiem būvniecības jomā.

Pašreiz spēkā esošās normas, kas saistītas ar elektronisko sakaru nozari, ir novecojušas un daudzējādi neatbilst Elektronisko sakaru likumā noteiktajam regulējumam, kā arī vispārējai situācijai nozarē.

Sagatavojot normatīvā akta projektu, notikušas konsultācijas ar Latvijas Elektronisko komunikāciju asociāciju.

Tas saskaņots ar VAS “Elektronisko sakaru direkcija”.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

TM: Par Singapūras līgumu par preču zīmēm

13.maijā Ministru kabinets akceptēja likumprojektu “Par Singapūras līgumu par preču zīmēm”, ko izstrādājuši Tieslietu ministrijas un Patentu valdes speciālisti.

Likumprojekts paredz Latvijas Republikas pievienošanos 2006.gada 27.marta Singapūras līgumam par preču zīmēm.

Kā teikts likumprojekta anotācijā, minētais līgums regulē preču zīmju reģistrācijas administratīvo procedūru līguma dalībvalstīs. Singapūras līguma mērķis ir šādas procedūras iespējami vienkāršot un starptautiski saskaņot, tādējādi atvieglojot preču zīmju pieteicējiem un īpašniekiem veikt tās darbības, kas saistītas ar preču zīmju tiesību iegūšanu un uzturēšanu spēkā dažādās valstīs.

Singapūras līgums turpina, modernizē un plašāk izvērš 1994.gada Preču zīmju līgumu, kura dalībvalsts kopš 1999.gada ir arī Latvija. Minētais līgums gan neizrādījās tik populārs, kā tika cerēts, un līdz šim tas apvienojis tikai 39 dalībvalstis, starp tām – tikai 15 ES valstis.

Galvenās Singapūras līgumā ietvertās izmaiņas salīdzinājumā ar Preču zīmju līgumu ir tādas, ka katra līgumslēdzēja puse šo līgumu piemēros visiem tiem apzīmējumu veidiem, kurus tā ļauj reģistrēt kā preču zīmes, ieskaitot netradicionālos preču zīmju veidus, piemēram, hologrammas, skaņu un kustību zīmes, turklāt puses brīvi varēs izvēlēties pieteicēja komunikācijas formas ar tās preču zīmju iestādi, ieskaitot elektroniskos saziņas veidus. Pieteicējam, īpašniekam vai citai ieinteresētai personai tiks nodrošināta iespēja iesniegt savus apsvērumus, pirms iestāde pieņems negatīvu lēmumu, kā arī tiks izveidota līgumslēdzēju pušu asambleja līguma pārvaldīšanai.

Singapūras līgums veicinās preču zīmju aizsardzības tālāku attīstību un starptautisko sadarbību šajā sfērā, taču tas stāsies spēkā tad, kad 10 valstis vai starpvaldību organizācijas apstiprinās savus ratifikācijas vai pievienošanās dokumentus. Pagaidām līgumu ratificējušas vienīgi Singapūra un Šveice.

Likumprojekts arī nosaka, ka preču zīmju reģistrācijas iestāde saskaņā ar Singapūras līgumu mūsu valstī ir Patentu valde, savukārt Tieslietu ministrija koordinēs līgumā paredzēto saistību izpildi.

Singapūras līguma ratifikācija Latvijas preču zīmju pieteicējiem un īpašniekiem sniegs iespēju atvieglotā un caurskatāmā procedūrā veikt savu preču zīmju reģistrāciju Latvijā un citās Singapūras līguma dalībvalstīs. Savukārt citu valstu preču zīmju pieteicēji un īpašnieki izmantos šādus pašus procedūras vienkāršojumus Patentu valdē. Latvijas pievienošanās Singapūras līgumam veicinās arī citu valstu pievienošanos, nostiprinot priekšstatu par Latviju kā valsti, kas ir atvērta starptautiskai sadarbībai rūpnieciskā īpašuma aizsardzībā.

Likums vēl jāpieņem Saeimā.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

VidM: Par ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstību aglomerācijās ar vairāk nekā 2000 iedzīvotājiem

13.maijā Ministru kabineta sēdē apstiprināts Vides ministrijas izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2007.gada 4.decembra noteikumos Nr.836 “Noteikumi par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” 3.5.1.1.aktivitāti “Ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstība aglomerācijās ar cilvēku ekvivalentu lielāku par 2000””.

Noteikumu projekts ir izstrādāts, lai nodrošinātu projektu iesniegumu vērtēšanu pēc kritērijiem, kurus Vides ministrija papildināja atbilstoši Finanšu ministrijas ierosinājumam un Uzraudzības komiteja apstiprināja 6.februārī.

Tas nosaka izmaiņas projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijos, iepirkuma procedūras un maksājumu veikšanas kārtībā, ES Kohēzijas fonda piešķīruma aprēķinā, kā arī noteikumu 3.pielikumā “Projektu iesniegumu veidlapa” un 4.pielikumā “Kohēzijas fonda projektu iesniegumu vērtēšanas veidlapa”. Attiecīgi tiks pagarināts arī projektu iesniegumu iesniegšanas termiņš.

Noteikumu projektā minētās aktivitātes mērķis ir ūdensapgādes un notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas kvalitātes uzlabošana un pakalpojumu pieejamības paplašināšana, nodrošinot kvalitatīvu dzīves vidi, samazinot vides piesārņojumu un ūdenstilpju eitrofikāciju, kā arī sekmējot ūdens resursu un energoresursu racionālu izmantošanu. Tās ietvaros tiks atbalstītas darbības kvalitatīva dzeramā ūdens piegādes nodrošināšanai un dabas resursu aizsardzībai, ar komunālajiem notekūdeņiem vidē novadītā piesārņojuma apjoma samazināšanai, kā arī normatīvajiem aktiem atbilstošu ūdenssaimniecības pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai.

Saskaņā ar noteikumiem šo aktivitāti īsteno ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā, un tās īstenošanai ir uzaicināti 50 projektu iesniedzēji – ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēji.

Aktivitātes īstenošanai laikā no 2007. līdz 2013.gadam pieejamais publiskais finansējums sastāv no ES Kohēzijas fonda finansējuma 294 824 600 latu apmērā, valsts budžeta finansējuma un pašvaldību budžeta finansējuma.

Vides ministrijas Projektu sagatavošanas departaments

 

VidM: Par dabas lieguma “Lielupes palienes pļavas” aizsardzības un izmantošanas noteikumiem

13.maijā Ministru kabineta sēdē tika akceptēts Vides ministrijas sagatavotais ministru kabineta noteikumu projekts “Dabas lieguma “Lielupes palienes pļavas” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”.

Dabas liegums izveidots, lai saglabātu dabiskās palieņu pļavas Lielupes krastos, kuras ir īpaši aizsargājamas arī Eiropas Savienības mērogā un kurās sastopamas dažādas īpaši aizsargājamas augu (piemēram, Baltijas dzegužpirkstīte un plankumainā dzegužpirkstīte) un putnu (piemēram, grieze un ķikuts) sugas.

Saskaņā ar Vides ministrijas sagatavoto noteikumu projektu dabas lieguma teritorijā tiek izveidotas divas funkcionālās zonas (dabas lieguma zona un neitrālā zona), kā arī noteikumi nosaka pieļaujamās un aizliegtās darbības katrā no zonām, lai nodrošinātu teritorijā esošo dabas vērtību aizsardzību un saglabāšanu. Lai netraucētu īpaši aizsargājamo putnu ligzdošanu, daļā no dabas lieguma katru gadu no 1.aprīļa līdz 30.jūnijam tiek noteikts sezonas liegums.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

ZM: Par izmaksu segšanu, dzīvniekus iekļaujot ciltsgrāmatās

Valdība 13.maijā apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos MK noteikumus “Valsts atbalsta piešķiršanas kārtība vaislas sivēnmāšu un slaucamo govju sagatavošanai ierakstīšanai ciltsgrāmatā un produktivitātes datu izvērtēšanai”.

Noteikumi izstrādāti, lai noteiktu kārtību, kādā izmaksājams valsts atbalsts dzīvnieku produktivitātes noteikšanas pakalpojuma izmaksu segšanai par dzīvnieku sagatavošanu uzņemšanai ciltsgrāmatā cūkkopības un piena govkopības nozarē. Valsts atbalsts uzlabos lauksaimnieciskās ražošanas efektivitāti, veidojot konkurētspējīgu cūkkopības un piena govkopības nozari.

Atbalsts paredzēts dzīvnieku produktivitātes noteikšanas pakalpojuma izmaksu segšanai par dzīvnieku sagatavošanu uzņemšanai ciltsgrāmatā un produktivitātes datu izvērtēšanu cūkkopības un piena govkopības nozarē. Atbalsta mērķis ir attīstīt ciltsdarbu, mērķtiecīgi izmantojot augstvērtīgas vaislas sivēnmātes un piena šķirņu slaucamās govis, saglabājot un uzlabojot esošo genotipu.

Kopējais atbalsts par vaislas sivēnmāšu un slaucamo govju sagatavošanai ierakstīšanai ciltsgrāmatā un produktivitātes datu izvērtēšanas pakalpojuma nodrošināšanu ir 4 314 104 lati, no kuriem par vaislas sivēnmāšu sagatavošanu ierakstīšanai ciltsgrāmatā un produktivitātes datu izvērtēšanu atbalstam piešķirti 1 814 104 lati, bet par piena šķirņu slaucamo govju sagatavošanu ierakstīšanai ciltsgrāmatā un produktivitātes datu izvērtēšanu – 2,5 miljoni latu.

Noteikumi nosaka, ka uz atbalstu pakalpojuma nodrošināšanai var pretendēt sabiedrības ar ierobežotu atbildību, biedrības, nodibinājumi vai kooperatīvās sabiedrības, kuras darbojas cūkkopības vai piena šķirņu slaucamo govju nozarē.

Normatīvais akts paredz, ka pakalpojums tiek sniegts cūkkopības saimniecībās, kurās ir vismaz 15 un vairāk vaislas sivēnmātes un sivēnu skaits metienā no vaislas sivēnmātes vidēji gadā ir vismaz 8,5 sivēni. Tāpat saimniecībām regulāri reizi mēnesī jāiesniedz cūku kustības kopsavilkums valsts aģentūrā “Lauksaimniecības datu centrs”, par kuru datu centrā ir iesniegti pārraudzības rezultāti par 2007.gadu pēc stāvokļa uz 2008.gada 1.martu.

Noteikumi nosaka, ka pakalpojums tiek sniegts piena šķirņu slaucamo govju saimniecībai, kuras pārraudzībā esošās govs pēdējās standarta laktācijas izslaukums ir vismaz pieci tūkstoši kilogramu un kurai Ciltsdarba valsts inspekcija nav anulējusi pārraudzības datus kopš 2007.gada 17.jūlija.

Lai saņemtu atbalstu, pretendentam divu nedēļu laikā no šo noteikumu spēkā stāšanās dienas Lauku atbalsta dienestā jāiesniedz iesniegums. Pēc tam Lauku atbalsta dienests izvērtēs pretendenta iesnieguma atbilstību un mēneša laikā no iesnieguma iesniegšanas brīža pieņems lēmumu par līguma slēgšanu ar asociācijām.

Atbalsts tiks izmaksāts, ievērojot Administratīvā procesa likuma un Lauku atbalsta dienesta likuma nosacījumus.

 

ZM: Par dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu veterināro (veselības) sertifikātu izsniegšanas kārtību

Valdība 13.maijā apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos MK noteikumus “Dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu veterināro (veselības) sertifikātu izsniegšanas kārtība”.

Noteikumi nepieciešami, lai nodrošinātu dzīvnieku un dzīvnieku produktu sertificēšanas precīzu ieviešanu un noteiktu prasības, kas jāievēro, izsniedzot dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu veterināro sertifikātu.

Jaunie noteikumi aizstās šobrīd spēkā esošos MK noteikumus “Noteikumi par kārtību, kādā izsniedz dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu veterināro (veselības) sertifikātu”.

Izstrādātais normatīvais akts nosaka, ka turpmāk līdzšinējā termina “pilnvarotā persona” vietā tiek lietots termins “oficiālais veterinārārsts”. Turklāt noteikumi paredz, ka oficiālajam veterinārārstam jāuzņemas visa atbildība par viņa parakstītajā sertifikātā ietverto informāciju.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!