Ministru kabineta sēdē: 2008.gada 6.maijā

TM: Par Latvijas kā ES dalībvalsts Eiropas Kopienas dibināšanas līguma saistību izpildi

Ministru kabinets 6.maijā izskatīja informatīvo ziņojumu par Latvijas kā Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts Eiropas Kopienas dibināšanas līguma saistību izpildi. Ziņojumu izstrādājuši Tieslietu ministrijas (TM) speciālisti.

Kā teikts informatīvajā ziņojumā, Latvija starp citām ES dalībvalstīm šobrīd atrodas 4.vietā direktīvu pārņemšanā.

Salīdzinot ar situāciju 2008.gada janvārī, kad TM iepazīstināja valdību ar līdzīgu ziņojumu, nepārņemto direktīvu skaits palielinājies par trim direktīvām, un pašlaik Latvija nav pārņēmusi 25 ES direktīvas. Vēl 50 direktīvām pārņemšanas termiņš iestāsies tuvāko trīs gadu laikā. Kaut arī šo direktīvu pārņemšanas beigu termiņš vēl nav pienācis, ministrijas tiek aicinātas veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu savlaicīgu ES direktīvu pārņemšanu un tādējādi varētu izvairīties no jaunu pārkāpumu procedūru sākšanas pret Latviju.

Kopumā septiņas nepārņemtas direktīvas ir Ekonomikas ministrijai, četrām no tām pārņemšanas termiņš jau iestājies. Finanšu ministrija ir atbildīga par 16 direktīvu ieviešanu Latvijas normatīvajos aktos, septiņām no tām pārņemšanas termiņš jau iestājies. Iekšlietu ministrijai jāievieš četras ES direktīvas, triju pārņemšanas termiņš jau iestājies. Izglītības un zinātnes ministrija atbildīga par divām direktīvām ar iestājušos pārņemšanas termiņu, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātam jāievieš viena direktīva, kuras pārņemšanas termiņš jau nokavēts, bet Aizsardzības ministrijai jāievieš viena direktīva, kuras pārņemšanas termiņš vēl nav iestājies.

Apkopotā informācija liecina, ka Labklājības ministrijas atbildībā ir divu direktīvu pārņemšana un Satiksmes ministrijas atbildībā ir astoņas ES direktīvas, taču to pārņemšanas termiņš vēl nav iestājies. TM jāatbild par piecu direktīvu pārņemšanu, no kurām trim pārņemšanas termiņš jau iestājies. Sešas direktīvas ir Veselības ministrijas kompetencē, pārņemšanas termiņš nokavēts jau trim. Savukārt Vides ministrijai jāatbild par 11 direktīvu pārņemšanu, kuru pārņemšanas termiņš iestājies vienai.

10 ES direktīvas jāievieš Zemkopības ministrijai, bet to pārņemšanas termiņš vēl nav iestājies.

Vienlaikus informatīvajā ziņojumā arī sniegta informācija par pārkāpuma procedūrām, kas sāktas pret Latviju.

Kā teikts TM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā, par 12 direktīvu neieviešanu vai ieviešanu nacionālajā tiesību sistēmā nepilnīgi Eiropas Komisija pret Latviju sākusi pārkāpumu procedūras. Tas ir par divām vairāk, salīdzinot ar situāciju 2008.gada janvārī. Kopumā pret Latviju sākta 41 pārkāpuma procedūra. Lielākajā daļā gadījumu Latvija Eiropas Komisijai jau sniegusi savas atbildes – valdībā apstiprinātas nostājas.

Vairumā gadījumu pārkāpuma procedūras sāktas par nesavlaicīgu valsts izpildes pasākumu paziņojumu nesniegšanu Eiropas Komisijai.

Kā teikts informatīvajā ziņojumā, vērtējot pašreizējo situāciju direktīvu pārņemšanā, jāatzīst, ka vēl joprojām ir septiņas direktīvas, kurām bija jābūt pārņemtām jau 2004. un 2006.gadā, taču tās vēl joprojām nav ieviestas Latvijas normatīvajos aktos. 10 direktīvām bija jābūt pārņemtām 2007.gadā, bet astoņām direktīvām bija jābūt pārņemtām līdz 2008.gada aprīlim. Tāpat negatīvi vērtējams fakts, ka vēl aizvien ir 10 nepārņemtas direktīvas, par kurām jau sāktas pārkāpuma procedūras par to, ka Latvija nav izpildījusi uzņemtās saistības un nav veikusi šo direktīvu pārņemšanu savā nacionālajā tiesību sistēmā.

Lai turpmāk izvairītos no jaunu pārkāpumu procedūru sākšanas pret Latviju un sekmētu savlaicīgu Eiropas Kopienas dibināšanas līgumā noteikto saistību izpildi, Ministru kabinets 6.maijā pieņēma lēmumu, saskaņā ar kuru atbildīgajām institūcijām tiek uzdots noteiktajā termiņā veikt nepieciešamos valsts izpildes pasākumus, kas saistīti ar to jaunpieņemto direktīvu pārņemšanu nacionālajā tiesību sistēmā, kuru pārņemšanas termiņa iestāšanās vēl sagaidāma nākotnē.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

ZM: Par dzīvnieku, ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas un dzīvnieku apzīmēšanas kārtību

Valdība 6.maijā apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos “Dzīvnieku, ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas un dzīvnieku apzīmēšanas kārtība”.

Grozījumi noteikumos nosaka, ka turpmāk valsts aģentūras “Lauksaimniecības datu centrs” datubāzē informācija par savvaļas dzīvniekiem, kas tiek turēti nožogotās teritorijās, tiks reģistrēta atsevišķi pa sugām. Tādējādi informācija par dzīvnieku sugām turpmāk būs vieglāk pārredzama un izmantojama.

Grozījumi noteikumos arī paredz, ka ar 1.oktobri kautuves īpašniekiem būs jāsniedz elektroniski ziņas valsts aģentūrai “Lauksaimniecības datu centrs” gan par ievestajiem dzīvniekiem, gan nokautajiem lauksaimniecības dzīvniekiem. Tāpēc turpmāk dzīvnieku pārvietošanas deklarācija nebūs jāaizpilda, kā tas bija līdz šim.

ZM: Par atbalstu kuģu īpašniekiem, kas izņem no zvejas flotes vecos zvejas kuģus

Valdība 6.maijā apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu zivsaimniecības attīstībai atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā pasākumam “Zvejas aktivitāšu pilnīga pārtraukšana””.

Noteikumi izstrādāti, lai kuģu īpašnieki varētu saņemt atbalstu par veco zvejas kuģu izņemšanu no zvejas flotes, tos nododot sadalīšanai, tai skaitā sagriešanai metāllūžņos. Tāpat arī vecos zvejas kuģus īpašnieki varēs pārdot vai uzdāvināt izmantošanai citiem mērķiem, kuri nav saistīti ar zvejniecību. Tādā veidā samazināsies novecojošo zvejas kuģu iespējamais degvielas noplūdes risks. Īstenojot pasākumu, palielināsies zvejniecības uzņēmumu konkurētspēja un zvejniecības uzņēmumu ienākumu līmenis. Tāpat atbalsts no Eiropas Zivsaimniecības fonda (EZF) uzlabos uzņēmējdarbības vidi, zvejniecības efektivitāti un ienākumu līmeņa palielināšanos zivsaimniecībā.

Noteikumos noteikta kārtība, kādā var saņemt Eiropas Zivsaimniecības fonda atbalstu. Uz to var pretendēt zvejas kuģu īpašnieki, kuri zvejo Baltijas jūras, tai skaitā Rīgas jūras līča, piekrastē vai aiz piekrastes ūdeņiem un ir iekļauti Valsts zivsaimniecības pārvaldes (VZP) zvejas kuģu sarakstā.

Lai saņemtu atbalstu, īpašnieku kuģiem jābūt vismaz 23 gadus veciem un vismaz 12 metrus gariem, to dzinēja jaudai jābūt vismaz 75 kilovatiem, un ar tiem jāzvejo Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī aiz piekrastes ūdeņiem. Tāpat arī zvejas kuģim ir jābūt reģistrētam Latvijas kuģu reģistrā vismaz divus iepriekšējos gadus pirms projekta iesnieguma iesniegšanas un jābūt iekļautam VZP zvejas kuģu sarakstā vismaz divus kalendāros gadus pirms projekta iesnieguma iesniegšanas. Vēl jābūt noslēgtam zvejas tiesību nomas līgumam ar zvejas tiesību iznomātāju un jābūt VZP izsniegtai speciālai atļaujai komercdarbībai zvejniecībā.

Atbalstu varēs saņemt arī tie zvejas kuģu īpašnieki, kuru zvejas kuģi ir vismaz 13 gadus veci un to jauda ir mazāka par 75 kilovatiem. Šiem zvejas kuģiem jāzvejo Baltijas jūras, tai skaitā Rīgas jūras līča, piekrastē.

Īpašnieku zvejas kuģim jābūt aprīkotam ar stacionāru dzinēju un jābūt reģistrētam Latvijas kuģu reģistrā vismaz divus iepriekšējos gadus pirms projekta iesnieguma iesniegšanas uz viena un tā paša īpašnieka vārda un iekļautam VZP zvejas kuģu sarakstā. Tāpat viņam jābūt noslēgtam zvejas tiesību nomas līgumam.

Noteikumi nosaka, ka sagriešanai un sadalīšanai nododamajam kuģim tiks anulēta zvejas licence.

Lai pieteiktos uz minēto atbalstu, atbalsta pretendentam jāiesniedz nepieciešamie dokumenti Lauku atbalsta dienesta Reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē.

Atbalsta kopējā summa sastāv no 75% Eiropas Savienības (ES) atbalsta daļas un 25% no valsts budžeta. Atbalstu nosaka atkarībā no zvejas kuģa bruto ietilpības. Atbalstu samazina par 22,5% tiem zvejas kuģiem, kuri ir vecāki par 29 gadiem.

Par desmit procentiem mazāku atbalstu saņems tie kuģu īpašnieki, kuri zvejas kuģi nodos izmantošanai bezpeļņas mērķiem ārpus zvejniecības. Savukārt atbalstu samazina par 30%, ja īpašnieks zvejas kuģi nodod izmantošanai peļņas mērķiem.

Atbalsta pasākums tiek finansēts no Eiropas Zivsaimniecības fonda, paredzot Latvijas valsts līdzfinansējumu.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa