Eiropas Centrālā banka: Par 2008.gada Konverģences ziņojumu

7.aprīlī Eiropas Centrālā banka (ECB) publicēja 2008.gada Konverģences ziņojumu, kurā sniegts vērtējums par 10 ES dalībvalstu (Bulgārijas, Čehijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Polijas, Rumānijas, Slovākijas un Zviedrijas) ekonomisko un tiesisko konverģenci. Ziņojums vērtē, vai šīs valstis sasniegušas augstu ilgtspējīgas ekonomiskās konverģences līmeni. Tajā novērtēta arī atbilstība tiesību aktos noteiktajām prasībām, kas jāizpilda nacionālajām centrālajām bankām, lai kļūtu par eirosistēmas neatņemamu sastāvdaļu (tiesiskā konverģence).

Kopumā ziņojumā secināts, ka pēdējos gados dažas valstis panākušas progresu ekonomiskās konverģences jomā, bet daudzās valstīs radušās būtiskas problēmas, īpaši inflācijas kāpums. Aplūkojot atsevišķus konverģences kritērijus, 2008.gada Konverģences ziņojumā atspoguļoti šādi rezultāti.

Cenu stabilitāte

12 mēnešu atsauces periodā (2007.gada aprīlis–2008.gada marts) cenu stabilitātes kritērija atsauces vērtība bija 3,2%. To aprēķināja, pieskaitot 1,5 procentu punktus SPCI inflācijas Maltā (1,5%), Nīderlandē (1,7%) un Dānijā (2%) nesvērtajam šo 12 mēnešu aritmētiskajam vidējam rādītājam. Atsauces periodā Slovākijā un Zviedrijā vidējā SPCI inflācija bija zemāka par atsauces vērtību, savukārt Polijā – vienāda ar atsauces vērtību. Pārējās septiņās valstīs SPCI inflācija pārsniedza atsauces vērtību. Īpaši lielas novirzes bija vērojamas Bulgārijā, Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Ungārijā. Šīs inflācijas norises galvenokārt novērotas dinamiskos ekonomiskajos apstākļos, bet tās atspoguļo arī ārējos faktorus. Runājot par iekšējiem faktoriem, daudzās aplūkotajās valstīs inflācijas spiedienu veicinājis spēcīgs iekšzemes pieprasījums. Straujais nodarbinātības kāpums kopā ar darbaspēka aizplūšanu uz citām ES valstīm daudzās aplūkotajās valstīs radījis ievērojamu spriedzi darba tirgū un augšupvērstu spiedienu uz darba samaksu. Vissvarīgākais ārējais faktors, kas noteicis inflācijas kāpumu, bijis enerģijas un pārtikas cenu pieaugums, kam vairākumā Centrālās Eiropas un Austrumeiropas valstu bijusi spēcīga ietekme.

Valdības budžeta stāvoklis

Pašlaik no 10 aplūkotajām dalībvalstīm ES Padomes lēmums par pārmērīga budžeta deficīta esamību attiecas uz Čehiju, Ungāriju, Poliju un Slovākiju. Taču 2007.gadā Ungārija bija vienīgā no šīm valstīm, kur deficīts pārsniedza 3% no IKP. Čehijā, Polijā un Slovākijā deficīts bija mazāks par 3% no IKP. 2007.gadā fiskālais deficīts bija arī Lietuvā un Rumānijā. Turpretī Bulgārijā, Igaunijā un Zviedrijā 2007.gadā bija fiskālais pārpalikums, bet Latvijā – bezdeficīta budžets. Runājot par valdības parādu, 2007.gadā vienīgi Ungārijā parāda attiecība pret IKP pārsniedza 60% atsauces vērtību, pārējās valstīs parāda attiecība bija zemāka.

Valūtas kurss

No šajā Konverģences ziņojumā aplūkotajām valstīm VKM (valūtas kursa maiņas) II dalībnieces pašlaik ir Igaunija, Latvija, Lietuva un Slovākija. Visas šīs valstis ir piedalījušās VKM II vairāk nekā divus gadus pirms konverģences novērtējuma, un aplūkotajā periodā nevienā no tām centrālais kurss nav devalvēts. Taču Slovākijas kronas centrālais kurss 2007.gada martā tika pārvērtēts.

Ilgtermiņa procentu likmes

12 mēnešu atsauces periodā (2007.gada aprīlis–2008.gada marts) ilgtermiņa procentu likmju atsauces vērtība bija 6,5%. To aprēķināja, pieskaitot 2 procentu punktus to triju valstu ilgtermiņa procentu likmju nesvērtajam aritmētiskajam vidējam rādītājam, kuru datus izmantoja cenu stabilitātes kritērija atsauces vērtības aprēķināšanā, t.i., Maltas (4,8%), Nīderlandes (4,3%) un Dānijas (4,3%) rādītājam. Atsauces periodā Bulgārijā, Čehijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā, Slovākijā un Zviedrijā vidējā ilgtermiņa procentu likme bija zemāka par atsauces vērtību, bet Rumānijā un Ungārijā ilgtermiņa procentu likme atsauces periodā bija augstāka par atsauces vērtību. Igaunijā saskaņota ilgtermiņa procentu likme nav pieejama, jo nav attīstīts Igaunijas kronās denominētu obligāciju tirgus un ir zems valdības parāda līmenis.

Tiesiskā konverģence

No desmit novērtētajām dalībvalstīm tikai Lietuvas tiesību akti pilnībā atbilst Līguma un Statūtu prasībām Ekonomikas un monetārās savienības trešajam posmam. Slovākijas tiesību akti atbilst prasībām attiecībā uz centrālās bankas neatkarību, savukārt Slovākijas tiesiskā integrācija eirosistēmā pašlaik ir nobeiguma posmā. Igaunijas tiesību akti atbilst prasībām attiecībā uz centrālās bankas neatkarību, taču pastāv neatbilstības saistībā ar Igaunijas tiesisko integrāciju eirosistēmā.

Bulgārijas, Čehijas, Latvijas, Ungārijas, Polijas, Rumānijas un Zviedrijas tiesību akti neatbilst visām prasībām attiecībā uz centrālās bankas neatkarību un tiesisko integrāciju eirosistēmā. Turklāt Bulgārijas, Čehijas, Latvijas, Ungārijas, Polijas un Rumānijas tiesību akti pilnībā neatbilst monetārās finansēšanas aizlieguma prasībai.

Slovākija

Slovākija šajā ziņojumā tiek vērtēta mazliet plašāk nekā citas aplūkojamās valstis. To nosaka apstāklis, ka Slovākijas valsts institūcijas 2008.gada 4.aprīlī iesniedza lūgumu veikt valsts novērtējumu, ņemot vērā Slovākijas nodomu 2009.gada 1.janvārī ieviest eiro.

ECB 2008.gada Konverģences ziņojums sniedz šādu Slovākijas novērtējumu.

Atsauces periodā (2007.gada aprīlis–2008.gada marts) Slovākijas 12 mēnešu vidējā SPCI inflācija bija 2,2% – ievērojami zemāka par atsauces vērtību (3,2%). Produktivitātes pieauguma labvēlīgajā ietekmē vienības darbaspēka izmaksu pieaugums pēdējos gados bijis zems. Taču gada inflācija pēdējos mēnešos ir pieaugusi, 2008.gada martā sasniedzot 3,6%.

Saistībā ar inflāciju Slovākijā pastāv augšupvērsti riski. Tie galvenokārt saistīti ar faktu, ka Slovākijas kronas kursa nominālā kāpuma tendence attiecībā pret eiro, kam bija slāpējoša ietekme uz inflāciju, vidē, kur valūtas kurss būtu fiksēts attiecībā pret eiro, izzustu. Otrkārt, saspringtie darba tirgus apstākļi un jaunas grūtības konkrētos reģionos un dažos darba tirgus segmentos rada darba samaksas kāpuma strauja pieauguma risku. Treškārt, enerģijas cenas rada augšupvērstu risku inflācijai, jo patēriņa cenas vēl pilnībā neatspoguļo neseno enerģijas cenu kāpumu pasaulē. Arī izlīdzināšanās process turpmākajos gados varētu ietekmēt inflāciju. Apkopojot var teikt – pastāv nopietnas bažas par inflācijas konverģences ilgtspēju Slovākijā.

Pašlaik uz Slovākiju attiecas ES Padomes lēmums par pārmērīga budžeta deficīta esamību. Taču Slovākijas budžeta fiskālais deficīts atsauces gadā (2007.gads) bija 2,2% no IKP – zemāks par atsauces vērtību (3%). Eiropas Komisija 2008.gadā prognozē tā kritumu līdz 2,0%. Valdības parāda attiecība pret IKP 2007.gadā saruka līdz 29,4% – bija ievērojami zemāka par 60% atsauces vērtību. Taču nepieciešama turpmāka fiskālā konsolidācija, lai Slovākija sasniegtu Stabilitātes un izaugsmes paktā noteikto vidējā termiņa mērķi, kas konverģences programmā kvantitatīvi izteikts kā cikliski koriģēts budžeta deficīts (izņemot pagaidu pasākumus) 0,8% no IKP (līdz 2010.gadam).

Slovākijas krona piedalās VKM II vairāk nekā divus gadus pirms konverģences novērtējuma. Slovākijas valūtai sākotnēji noteiktais VKM II centrālais kurss attiecībā pret eiro bija 38,4550 ar ±15% standarta pieļaujamo svārstību koridoru. Atsauces periodā bija vērojama Slovākijas kronas kursa kāpuma tendence attiecībā pret eiro, un tās centrālais kurss attiecībā pret eiro tika pārvērtēts par 8,5% (ar 2007.gada 19.martu – 35,4424), kas atspoguļoja ļoti labus tautsaimniecības pamatrādītājus. Pēc tam kronas kurss pastāvīgi bija augstāks par jauno centrālo paritāti (maija sākumā – aptuveni par 9%). Sakarā ar šo pēdējos gados vērojamo valūtas kursa kāpuma tendenci ir grūtāk analizēt, kā Slovākijas tautsaimniecība varētu darboties neatsaucami fiksēta valūtas kursa apstākļos.

Slovākijā vidējais ilgtermiņa procentu likmju līmenis atsauces periodā (2007.gada aprīlis–2008.gada marts) bija 4,5% – daudz zemāks par procentu likmju kritērija atsauces vērtību (6,5%). Atsauces periodā ilgtermiņa procentu likmes kopumā atbilda attiecīgo eirozonas ilgtermiņa procentu likmju dinamikai.

Lai nodrošinātu ilgtspējīgu konverģenci veicinošu vidi Slovākijā, jāīsteno arī virzība uz noturīgu un drošu fiskālo konsolidāciju. Tas palīdzētu samazināt pieprasījuma izraisītā inflācijas un tekošā konta spiediena veidošanās risku, kā arī nosargātu fiskālo reformu procesu un pašreizējo pozitīvo virzību tautsaimniecībā. Attiecībā uz struktūrpolitiku īpaši svarīgi būs uzlabot darba tirgus funkcionēšanu, kam raksturīgs ilgstoši augsts strukturālā bezdarba līmenis, neatbilstība un nepietiekama darbaspēka mobilitāte. Turklāt darba samaksas pieaugumam arī turpmāk jābūt saistītam ar darba ražīguma kāpuma, darba tirgus apstākļu un konkurējošajās valstīs vērojamo norišu pārmaiņām. Slovākijai būs arī jāatsāk tautsaimniecības liberalizācijas process un vēl vairāk jāveicina konkurence preču tirgos, īpaši enerģijas sektorā. Šādi pasākumi un uz stabilitāti orientēta makroekonomiskā politika palīdzēs nodrošināt cenu stabilitāti veicinošu vidi, kā arī sekmēs konkurētspēju un nodarbinātības pieaugumu.

Slovākijas Finanšu ministrija 2007.gada 20.jūlijā un 24.septembrī lūdza ECB konsultāciju saistībā ar likumprojektu par eiro ieviešanu Slovākijā un par grozījumiem dažos likumos. Saskaņā ar to ECB 2004.gada Konverģences ziņojumu un ECB 2007.gada 19.decembra atzinumu CON/2007/43 pēc Slovākijas Finanšu ministrijas pieprasījuma par likumprojektu par eiro ieviešanu Slovākijā un dažu likumu grozījumiem 2007.gada 28.novembrī Slovākijas Parlaments pieņēma likumu (Grozījumu likumu), kas veica attiecīgus pielāgojumus likumā par Národná banka Slovenska. Daži grozījumu likuma noteikumi stājās spēkā 2008.gada 1.janvārī, un pārējie noteikumi stāsies spēkā dienā, kad Slovākijā ieviesīs eiro. Tiek atzīmēts arī, ka Slovākija kopš 2006.gada decembra Konverģences ziņojuma veikusi grozījumus tiesību aktos, lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību monetārās finansēšanas aizliegumam.

Sagatavojot Konverģences ziņojumu, ECB izpilda Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 122.panta 2.punkta un 121.panta 1.punkta prasību vismaz reizi divos gados vai pēc tādas dalībvalsts lūguma, uz kuru attiecas izņēmums, sniegt Eiropas Savienības Padomei ziņojumu “par panākumiem, ko dalībvalstis guvušas, pildot pienākumus saistībā ar ekonomikas un monetārās savienības izveidi”.

Pašlaik 12 ES dalībvalstis vēl nav Ekonomikas un monetārās savienības pilntiesīgas dalībnieces. Saskaņā ar Līgumam pievienoto attiecīgo protokolu nosacījumiem divām no šīm valstīm (Dānijai un Lielbritānijai) piešķirts īpašs statuss. Tāpēc šo abu dalībvalstu Konverģences ziņojumi jāsagatavo tikai pēc to lūguma.

Eiropas Centrālās bankas Komunikācijas direktorāts