Eiropas Komisija: Par pavasara prognozēm par ekonomiku 2008.–2009.gadā

Saskaņā ar Komisijas šā pavasara ekonomikas prognozēm ir paredzams, ka ekonomiskā izaugsme Eiropas Savienībā palēnināsies līdz 2% 2008.gadā un 1,8% 2009.gadā salīdzinājumā ar 2007.gada 2,8% izaugsmes rādītāju (eirozonā attiecīgi 1,7% un 1,5% salīdzinājumā ar 2,6% 2007.gadā). Šo zemo ekonomiskās izaugsmes rādītāju iemesls ir pastāvīgās problēmas finanšu tirgos, ASV tirgus darbības apgriezienu samazināšanās un augstās patēriņa preču cenas; visi minētie faktori savā veidā ietekmē norises visā pasaulē. ES ekonomika saglabā relatīvu noturību, pateicoties stabilai tās bāzei, un divos gados (2008. un 2009.gadā) ir paredzams radīt trīs miljonus jaunu darba vietu līdztekus 7,5 miljoniem, kas radītas 2006. un 2007.gadā. Tomēr atbilstoši prognozēm patēriņa preču cenu inflācija ES kādu laiku sakāpināsies līdz 3,6% šajā gadā (salīdzinājumā ar 2,4% 2007.gadā) sakarā ar to, ka enerģijas un pārtikas cenas aug, bet ir paredzams, ka 2009.gadā tā kritīsies līdz 2,4% (attiecīgie eirozonas rādītāji ir 3,2% un 2,2% salīdzinājumā ar 2,1% 2007.gadā).  

“Ekonomiskā izaugsme ES un eirozonā šobrīd palēninās, un pašreizējais ārējo apstākļu izraisītā cenu pieauguma spiediens ir pamats bažām. Lai gan mūsu ekonomika līdz šim ir bijusi izturīga pret ārējiem satricinājumiem un ir paredzams, ka darba vietu skaits, kaut arī lēnāk, bet turpinās pieaugt, mums ir stingri jāturas pie stabilas makroekonomiskās politikas un visiem spēkiem jāizvairās no iekļūšanas inflācijas virpulī, kas jo īpaši ietekmētu mazturīgās ģimenes,” teica ekonomikas un monetāro lietu komisārs Hoakins Almunja.

Komisijas 28.aprīlī publiskotās ekonomikas prognozes paredz ES 2,0% izaugsmi 2008.gadā un 1,8% 2009.gadā (attiecīgi, 1,7% un 1,5% eirozonā). Šie rādītāji ir par pusi procentu punkta zemāki par rudenī publiskotajām prognozēm. 2007.gada galīgie rezultāti bija 2,8% ES un 2,6% – eirozonā.

Ārējo satricinājumu ietekme ir manāma…

Šīs ne visai daudzsološās ekonomiskās izredzes seko pastāvīgajām finanšu tirgus nedienām, ASV tirgus lejupslīdei (kur ekonomiskās izaugsmes rādītāji 2008.gadā būs tikai 0,9% un 2009.gadā – 0,7%, kontrastējot ar 2,2% 2007.gadā), augstajām patēriņa preču cenām un no visa iepriekšminētā izrietošajam vispasaules ekonomiskās izaugsmes atslābumam.

Komisijas pamata scenārijā tiek pieņemts, ka nedrošība par kredīta zaudējumu apmēru un bažas par to, ko šī problēma skar visvairāk, saglabāsies līdz šā gada beigām, līdz pakāpeniski pāries 2009.gada pirmajā pusē.

…tāpēc inflācijas radītais spiediens liek bažīties

Vispārējā inflācija kopš rudens lielā mērā pieauga un martā Eiropas Savienībā sasniedza 3,8% ikgadējā izteiksmē (2,6% eirozonā). Šis rādītājs atspoguļo pasaulē vērojamo straujo enerģijas un pārtikas cenu kāpumu, kuru daļēji amortizē eiro vērtības pieaugums. Šādos apstākļos Komisija prognozē, ka šogad vidējais inflācijas rādītājs Eiropas Savienībā sasniegs 3,6%, bet eirozonā – 3,2%. Tomēr ir paredzams, ka pēc kulminācijas punkta sasniegšanas 2008.gada otrajā ceturksnī inflācija ES mazināsies, 2009.gadā sasniedzot vidēji 2,4% (2,2% eirozonā).

ES ekonomika pierāda savu nesatricināmību

ES ekonomikai joprojām izdodas sekmīgi turēties pretī vispasaules ekonomisko norišu brāzmām, jo ir uzlabota tās bāze, kas konkrētāk izpaužas, piemēram, tajā, ka makroekonomiskas nelīdzsvarotības nav un valsts finanses ir stabilas. 2007.gadā gan budžeta deficīts, gan tekošā konta stāvoklis bija vidēji mazāks par 1% no IKP, lai gan atšķirības starp dalībvalstīm joprojām ir krasas. Mājsaimniecību konti un uzņēmumu bilances pēdējos gados ir uzlabojušās, un bezdarba līmenis ES un eirozonā ir viszemākais 15 gadu laikā.

Tomēr ES ekonomika netiks cauri sveikā. Ieguldījumi sarūk, jo cenas nekustamā īpašuma tirgū krīt un ir iestājies ekonomiskā cikla lejupslīdes posms. Šogad samazināsies arī privātā patēriņa pieaugums. Vienlaikus samazinās arī nodarbinātības un faktisko algu pieaugums.

Vairs nav uzlabojumu darba tirgū un valsts finansēs

Pēc straujajiem uzlabojumiem 2006.–2007.gadā darba tirgus ražīgums apsīkst, un ir paredzams, ka šogad izaugsme nodarbinātības ziņā samazināsies uz pusi līdz 0,8% 2008.gadā (salīdzinājumā ar 1,7% 2007.gadā) un 0,5% – 2009.gadā. Bezdarba rādītājiem ES šogad būtu jākrītas līdz 6,8% (7,2% eirozonā).

Neraugoties uz šo situācijas pasliktināšanos darba tirgū, ir paredzams, ka algas pieaugs no 2,9% 2007.gadā līdz 3,8% šajā, t.i., 2008.gadā, ko zināmu laiku veicinās ekonomiskās iedzīšanas pasākumi (piemēram, Vācijā), bet pēc tam nākamajā gadā tās atkal samazināsies līdz 3,5%.

Pēc tam, kad tika sasniegts labākais budžeta deficīta rādītājs kopš 2000.gada, proti, 0,9% no IKP (0,6% eirozonā), ir paredzams, ka 2008.gadā tas atkal pieaugs līdz 1,2% no IKP (1,0% eirozonā) sakarā ar mērenāku darbību kopumā un dažās valstīs īstenoto nodokļu samazinājumu dēļ. Ja politiskās nostādnes nemainīsies, 2009.gadā vispārējam deficītam būtu kopumā jānostabilizējas. Strukturālā ziņā ir paredzams, ka arī fiskālā konsolidācija 2008.gadā būs inerta.

Stāvoklis varētu pasliktināties

Vislielākais risks ir saistīts ar finanšu tirgos joprojām valdošo sajukumu, kā rezultātā ASV ekonomiskā situācija varētu kļūt vēl kritiskāka. Joprojām nav līdz galam skaidrs, cik lielā mērā šī krīze ietekmē faktisko ekonomiku. Daudz nozīmīgāka ietekme varētu akcentēt dažu nekustamā īpašuma tirgu korekcijas, kas notiek jo īpaši ASV, bet tomēr arī ES. Tas rada risku, ka bilances varētu tikt pakļautas arvien lielākam spiedienam. Riski, kas saistīti ar līdzsvara trūkumu dažās valstīs, kurās vērojams būtisks tekošā konta deficīts un/vai iekšējie parādi, varētu kļūt vēl nopietnāki. Citi, vēl lielāki riski ir saistīti ar vispārējiem centieniem risināt ar visā pasaulē valdošo nelīdzsvarotību saistītās problēmas, to darot neorganizēti, pat ja pašreizējās prognozes jau tagad paredz uzlabojumus ASV tekošā konta deficītā.

Kopumā riski savstarpēji līdzsvarojas daudz sekmīgāk, nekā tas bija paredzēts 2007.gada prognozēs. Tomēr to risku līdzsvars, kas apgrūtina ekonomiskās izaugsmes izredzes, joprojām ir bīstams, jo īpaši attiecībā uz 2009.gadu, kad gaidāma lielāka inflācija.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa