Eiropas Komisija: Par Eiropas Savienības informācijas sniedzēju forumu

11.aprīlī “Maritim Park Hotel” konferenču centrā notika Eiropas Savienības (ES) informācijas sniedzēju forums, kurā gabdrīz simts ES institūciju pārstāvju, valsts nozīmēto koordinatoru, nevalstisko organizāciju pārstāvju un žurnālistu diskutēja par problēmām, kas saistītas ar Eiropas Savienības saistītās informācijas nogādāšanu līdz Latvijas iedzīvotājiem. Pēc 2004.gada 1.maija, kad Latvija kļuva par ES dalībvalsti, visi ES informācijas vidutāji vienuviet tika pulcināti pirmo reizi. “Kā strādāt eiroapātijas laikā – kā informēt par iespējām, ko sniedz ES? Kā iesaistīt iedzīvotājus lēmumu pieņemšanas procesā? Kā likt atskaitīties tiem, kas pieņem lēmumus?” – tā uzdevumu formulēja foruma moderatore Dace Akule, sabiedriskās politikas centra “Providus” Eiropas politikas pētniece.

Atzīmējot informācijas sniedzēju lomu sabiedrības informēšanā par ES, Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Normans Penke aicināja ES informācijas starpniekus un ikvienu interesentu sekot ES aktualitātēm, kā arī iesaistīties diskusijās ar valdības pārstāvjiem, no kuru rīcības atkarīga Latvijas interešu aizstāvēšana ES iestādēs. Pilnvērtīga ES sniegto iespēju izmantošana iespējama tikai tad, ja starp sabiedrību un valdības pārstāvjiem pastāv dialogs, uzsvēra Normans Penke.

Aktīva dialoga nepieciešamību ar sabiedrību uzsvēra arī Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Vaira Paegle. Viņa atgādināja, ka informācijas laikmetā tieši informācija ir tā, kas nosaka attieksmi pret notiekošo, tai skaitā ES kontekstā. Viņa atzina, ka ir šokēta, ka 10.aprīlī Saeimas sēdē zālē bija daudz žurnālistu, lai vērotu balsojumu par satiksmes ministra demisiju, bet neviena žurnālista nebija klāt, kad Saeima sprieda par Lisabonas līgumu. “Mūsu problēma ir eiroapātija, kas ir bīstamāka nekā skepse, jo neļauj izmantot iespējas. Ir pat ministri, kuri reti piedalās ES Ministru padomes sēdēs, lai aizstāvētu nacionālās intereses,” atzina Vaira Paegle. “Mēs esam krievvalodīgo informācijas telpā, jo vienīgā valoda, kurā filmas raida oriģinālvalodā, ir krievu. Šāda situācija nav ne kaimiņvalstīs, ne Bulgārijā. Mums ir jādzīvo ES informācijas telpā. Kamēr nerunāsim angļu, vācu, franču un citās valodās, tikmēr mēs nebūsim integrējuši sevi Eiropas Savienībā,” uzskata Vaira Paegle.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Iveta Šulca novērojusi: lai gan 50% iedzīvotāju uzticas ES institūcijām (kas ir trīskārt vairāk nekā nacionālajām), eiroskepse aug līdz ar inflāciju. “Varbūt tas ir tāpēc, ka trūkst informācijas par Eiropas Savienību un par Latvijas līdzdalību ES politikas veidošanā. Trūkst informācijas, ko Latvijai piedāvā dalība Eiropas Savienībai. Mēs runājam par Eiropu “tur” – tūrisma firmas joprojām pārdod ceļazīmes uz Eiropu, bet mēs jau esam Eiropā,” viņa secināja.

Vēlāk diskusijās vairāki dalībnieki norādīja, ka sevis pretnostatīšana Eiropai – “mēs un viņi” – tiekot kultivēta arī no valdības locekļu puses, līdz iesakņojas ikviena pilsoņa apziņā. 

Linda Jākobsone, ES informācijas aģentūras direktore: “ES informācijas laukā mēs pavisam esam ap divsimt informācijas sniedzēju, taču tikai 7% iedzīvotāju zina, kur tieši meklēt informāciju, bet 40% informāciju vispār nemeklē.” “Varbūt vajag aizvērt lielāko daļu informācijas punktu un naudu novirzīt skolām, kur tai būtu lielāka atdeve izglītotas jaunās paaudzes audzināšanā,” jau diskusijas sākumā provocēja laikraksta “Diena” žurnāliste Sanita Jemberga. “Tad katra skola papildus iegūtu tikai 300 latu,” šo ideju nekavējoties apšaubīja Linda Jākobsone.

Darba grupā “Mediji un ES lietu komunikācija: jaunie mediji un tradicionālie mediji” informācijas vidutāji Sanitas Jembergas vadībā centās noskaidrot, kas traucē efektīvai sabiedrības informēšanai par ES jautājumiem, un aplūkoja inovatīvas, netradicionālas iespējas sabiedrības informēšanai ar jauno mediju starpniecību. Sekmīgai sabiedrības informēšanai par ES ir svarīgi precīzi noteikt tās adresātus un piemērotus informācijas nogādāšanas veidus. Māra Dzirniece, Saeimas ES informācijas centra vadītāja, iepazīstināja ar jauno spēli jauniešiem “ES prāta darbnīca”, kas pieejama centra mājaslapā. Lūkass Rozītis no “Hansamedia” dalījās pieredzē, cik lielu auditoriju un kā var piesaistīt TV ekrāniem par ES jautājumiem. Rita Ruduša informēja par savu portālu “politika.lv”. “Jāiet tur, kur jaunieši ir, nevis jāgaida, kad tie iegriezīsies institūcijas mājaslapā. Internetā jāpieņem tā spēles noteikumi,” secināja diskusijas dalībnieki.

Darba grupā “Kad būsim eirooptimisti?” Latvijas Jaunatnes padomes viceprezidenta Mārtiņa Kāļa pozitīvo pieredzi un optimistisko skatījumu uz ES diskusijas dalībnieki centās pārvērst secinājumos. Diskusijas dalībnieki secināja, ka uzrunājoši ir individuālās pieredzes stāsti, kas piemēru veidā parāda iedzīvotāju ieguvumus no dalības ES.

Sociālantropologs Roberts Ķīlis rosināja komunikatorus identificēt tos attieksmi pret ES veidojošos faktorus un spēkus, kas, no vienas puses, veicina aktīvu interesi un pozitīvu viedokli par ES, bet, no otras puses, – atgrūž no ES. Saraksta abas ailes bija aizpildītas, taču komunikatori šaubījās, vai Latvijas vēsturiskās pieredzes diktētā skepse pat pēc desmit gadiem vismaz pusei iedzīvotāju ļaus pievērsties eirooptimismam. “Nav pazīstamu, redzamu, iemīlētu cilvēku, kas publiski apliecinātu savu eirooptimismu. Nedz idejiski, nedz psiholoģiski sabiedrība nepieņem eirooptimismu, drīzāk gan eiroreālismu,” secināja Roberts Ķīlis. Tai pašā laikā visi bija vienisprātis, ka optimisms kā atvērtība jaunām iespējām un orientēšanās uz sadarbību ļautu latviešiem pilnīgāk izmantot ES sniegtās iespējas.

Latvijā ar ES komunikāciju jautājumiem nodarbojas ap 50 dažādu informācijas tīklu, centru un punktu, kas ir izveidoti ar Latvijas valsts un Eiropas Komisijas atbalstu. Papildus tam darbojas 33 ES informācijas punkti bibliotēkās un astoņi Eiropas Komisijas informācijas punkti “Europe Direct”. Darba grupa “Sadarbības izaicinājumi un risinājumi,” ko vadīja Gulbenes ES informācijas punkta vadītāja Antra Sprudzāne, atklāja, ka nepieciešama ciešāka sadarbība starp ES informācijas tīkliem, uzlabojot informētību un zināšanas vienam par otru. Jāprecizē daudzo ES informācijas avotu kontakti un jāatjauno interneta vietnēs pieejamā ES informācija. Diskusijas dalībnieki iestājās par kvalitatīvāku informāciju, kas adresēta noteiktai mērķauditorijai. Ekonomikas ministrijas Tirdzniecības normatīvu un SOLVIT nodaļas pārstāvji Reinis Bērziņš un Gunta Jēgere iepazīstināja ar SOLVIT iedzīvotāju aizstāvja lomu iekšējā tirgus darbībā.

Forumu organizēja Ārlietu ministrija kopā Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā, un foruma dalībnieki atzina, ka vismaz reizi gadā ir vērts satikties tieši šādā veidā.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa