Eiropas Komisija: Par darba apstākļu uzlabošanu darba ņēmējiem citā valstī

Eiropas Komisija 3.aprīlī aicināja valstu valdības nekavējoties rīkoties, lai, izmantojot labāku sadarbību starp valsts pārvaldes iestādēm, uzlabotu tādu darbā norīkotu darba ņēmēju situāciju, kurus darba devēji ir uz laiku norīkojuši darbā citā dalībvalstī. Ieteikumā ir izklāstīts konkrētu darbību kopums, lai novērstu nepilnības, ieviešot, piemērojot un izpildot spēkā esošos tiesību aktus. Tajā īpaši norādīts, ka vajadzīga efektīvāka informācijas apmaiņa, labāka piekļuve informācijai un paraugprakses apmaiņa. Minētā iniciatīva jāuzskata par turpinājumu Komisijas 2007.gada jūnija paziņojumam par darba ņēmēju norīkošanu darbā.

ES nodarbinātības un sociālās politikas komisārs Vladimirs Špidla teica: “Plānotajam vienam miljonam darbā norīkoto darba ņēmēju ES ir būtiska nozīme darbaspēka trūkuma novēršanai Eiropas darba tirgū. Kā noteikts direktīvā par darba ņēmēju norīkošanu darbā, tās mērķis ir dot labumu vienādā mērā gan pakalpojumu sniedzējiem, gan darba ņēmējiem, taču dalībvalstīm jāuzlabo sadarbība, ja ir vēlme visā ES efektīvi nodrošināt darba apstākļus un izvairīties no straujas tuvināšanās minimālās darba samaksas līmenim.”

Komisijas 2007.gada jūnija paziņojumā “Komisija gūst panākumus birokrātiskā sloga samazināšanā pakalpojumu nozarē, vienlaikus garantējot darbā norīkoto darba ņēmēju aizsardzību” ir noteikts, ka ir vairākas nepilnības, ieviešot, piemērojot un pārrobežu līmenī izpildot direktīvu par darba ņēmēju norīkošanu darbā. Komisijas plašas uzraudzības rezultātā noskaidrots, ka daudzas dalībvalstis, kontrolējot pakalpojumu sniedzējus, paļaujas vienīgi uz saviem valsts līmeņa pasākumiem un instrumentiem, kuri dažkārt izrādās neatbilstīgi direktīvai. Tā ir uzsvērusi, ka sarežģīts jautājums ir administratīvās sadarbības trūkums, nepietiekama piekļuve informācijai un [tiesību aktu] pārrobežu izpildes problēmas.

3.aprīlī publicētajā ieteikumā uzmanība ir pievērsta šādiem aspektiem:

• labāka administratīvā sadarbība starp dalībvalstīm, īpaši izmantojot efektīvāku informācijas apmaiņas sistēmu, piemēram, Iekšējā tirgus informācijas sistēmu, un pilnveidojot konkrētu lietojumprogrammu, lai atbalstītu minētās direktīvas praktisku īstenošanu;

• labāka piekļuve informācijai, kas paredzēta pakalpojumu sniedzējiem un darbā norīkotajiem darba ņēmējiem;

• informācijas un paraugprakses apmaiņa starp dalībvalstīm, izmantojot augsta līmeņa komiteju.

Nepienācīga tiesību aktu izpilde mazina tiesību aktu efektivitāti un apdraud darbā norīkoto darba ņēmēju [tiesību] aizsardzību. Tādēļ būtiska ir cieša sadarbība starp dalībvalstīm, kā arī Komisijas un dalībvalstu starpā, nenoliedzot darba inspekciju un sociālo partneru svarīgo nozīmi.

Turklāt darba ņēmējiem un darba devējiem jābūt viegli pieejamai, precīzai un atjauninātai informācijai par darba noteikumiem un nosacījumiem, ko uzņēmējā dalībvalstī piemēro darbā norīkotajiem darba ņēmējiem. Paraugprakses un informācijas apmaiņa var dalībvalstīm sniegt papildu palīdzību, novēršot attiecīgās grūtības.

Kas ir norīkošana darbā?

Darbā norīkots darba ņēmējs ir persona, kas ir nodarbināta ES dalībvalstī un kuru darba devējs norīko darbā uz laiku citā dalībvalstī. Piemēram, pakalpojumu sniedzējs var iegūt tiesības slēgt līgumu citā dalībvalstī un norīkot darbiniekus darbā, lai nodrošinātu līguma izpildi. Ja, sniedzot pārrobežu pakalpojumus, darbiniekus, kuri nodarbināti vienā dalībvalstī, norīko darbā citā dalībvalstī, rodas īpaša nodarbināto kategorija, proti – darbā norīkots darba ņēmējs.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa