Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta sēdē: 2008.gada 25.martā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 28.03.2008., Nr. 49 https://www.vestnesis.lv/ta/id/173051

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ārlietu ministrs: Informējot par ministrijas prioritātēm un aktualitātēm

Vēl šajā numurā

28.03.2008., Nr. 49

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta sēdē: 2008.gada 25.martā

 

FM: Par apdrošinātāju atskaitījumiem OCTA garantijas fondā

Valdība otrdien, 25.martā, apstiprināja Finanšu ministrijas sagatavotus grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (OCTA) garantijas fonda izveidošanas, uzkrāšanas un administrēšanas kārtību.

Pērn Saeima pieņēma grozījumus OCTA likumā, kas paredz OCTA garantijas fonda līdzekļu glabāšanu un ieguldīšanu, līdz ar to bija nepieciešams veikt izmaiņas MK noteikumus par OCTA garantijas fonda izveidošanas, uzkrāšanas un administrēšanas kārtību, precizējot normas par apdrošinātāju regulārajiem ikmēneša atskaitījumiem.

Saskaņā ar izmaiņām MK noteikumos arī ieņēmumus no fonda līdzekļu glabāšanas un ieguldīšanas fondā turpmāk varēs iemaksāt ārvalstu valūtā.

Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (TAB) ne vēlāk kā 20.dienā pēc ceturkšņa beigām rakstiski apkopos informāciju par OCTA garantijas fonda līdzekļu kopējo apmēru uz ceturkšņa pēdējo dienu. Ne vēlāk kā 30.dienā pēc ceturkšņa beigām TAB rakstveidā informēs apdrošinātājus par OCTA garantijas fonda līdzekļu kopējo apmēru, ja konstatēts, ka apdrošinātājam jāpārtrauc vai jāuzsāk maksāt regulārie ikmēneša atskaitījumi.

Atbilstoši MK noteikumiem:

• apdrošinātājs neveic regulāros ikmēneša atskaitījumus, ja fonda līdzekļu kopējais apmērs ir lielāks nekā 14 000 000 latu;

• apdrošinātājs veic regulāros ikmēneša atskaitījumus, ja fonda līdzekļu kopējais apmērs ir no 12 000 000 latu līdz 14 000 000 latu;

• apdrošinātājs veic regulāros ikmēneša atskaitījumus divkāršā apmērā, ja fonda līdzekļu kopējais apmērs ir mazāks nekā 12 000 000 latu.

Tāpat izmaiņas noteikumos paredz to, ka TAB lemj par OCTA garantijas fonda līdzekļu glabāšanu un nodošanu ieguldīšanai un atbild par OCTA garantijas fonda līdzekļu izlietojumu.

Vienlaikus ar šiem grozījumiem MK atbalstīja arī grozījumus MK noteikumos par apdrošināšanas atlīdzības apmēru un aprēķināšanas kārtību par personai nodarītajiem materiālajiem zaudējumiem, jo pērn Saeima pieņēma grozījumus OCTA likumā, kas paredz indeksēt darba ienākumus, ko cietusī persona vai bojāgājusī persona saņēma pirms ceļu satiksmes negadījuma.

Izmaiņas paredz: ja tiek mainīts valsts pensijas apmērs vai sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs, vai saņemto darba ienākumu apmērs (ņemot vērā Centrālās statistikas pārvaldes aprēķināto patēriņa cenu indeksu par iepriekšējo kalendāra gadu, kas aprēķināts, salīdzinot patēriņa cenas kārtējā gada decembrī ar patēriņa cenām iepriekšējā gada decembrī), apdrošināšanas atlīdzību pārrēķina atbilstoši minētajām izmaiņām viena mēneša laikā.

Izstrādājot grozījumus abos MK noteikumos, notikušas konsultācijas ar Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja konsultatīvo padomi, kuras sastāvā ir gan valsts pārvaldes iestāžu pārstāvji, gan nevalstisko organizāciju pārstāji, piemēram, Latvijas Automoto biedrības, Latvijas starptautisko autopārvadātāju asociācijas “Latvijas auto”, Latvijas Pasažieru autopārvadātāju asociācijas, Latvijas Pilnvaroto autotirgotāju asociācijas, Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras un Latvijas Nacionālo kravas ekspeditoru asociācijas un citām organizācijām.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

 

IZM: Par valsts ģimnāzijas statusa piešķiršanu Krāslavas ģimnāzijai un Jūrmalas 1.ģimnāzijai

Lai veicinātu valsts ģimnāziju tīkla attīstību, valsts ģimnāzijas statuss tiek piešķirts Krāslavas ģimnāzijai un Jūrmalas 1.ģimnāzijai. Par to 25.martā lēma Ministru kabinets (MK), kas apstiprināja divus Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotos MK rīkojuma projektus.

Valsts ģimnāzija garantē augstākas prasības vidējās izglītības kvalitātes nodrošināšanā, lai absolventi būtu sagatavoti augstākās izglītības iegūšanai Latvijā un ārvalstu augstskolās, kā arī nodrošina iespējas skolēniem padziļināti apgūt plašāku mācību priekšmetu klāstu radošā līmenī.

Pēc valsts ģimnāzijas statusa piešķiršanas Krāslavas ģimnāzijas un Jūrmalas 1.ģimnāzijas darbība tiks nodrošināta valsts budžetā paredzētā finansējuma ietvaros.

Kritērijus un kārtību, kādā tiek piešķirts valsts ģimnāzijas statuss, reglamentē MK 2001.gada 20.marta noteikumi Nr.129 “Ģimnāzijas un valsts ģimnāzijas statusa piešķiršanas un anulēšanas kārtība un kritēriji”.

Šobrīd Latvijā darbojas 16 valsts ģimnāzijas, kas īsteno arī reģionālā metodiskā centra un pedagogu tālākizglītības centra funkcijas.

 

IZM: Par iespēju studēt vai stažēties Norvēģijas, Īslandes un Lihtenšteinas augstskolās

Latvijas studentiem un pedagogiem tiek piedāvāta iespēja iegūt stipendiju, lai uz kādu laiku studētu vai arī stažētos kādā no Norvēģijas, Īslandes vai Lihtenšteinas augstskolām vai skolām. Šādu iespēju paredz Stipendiju grantu shēma, kas ir viena no Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta (finanšu instrumenti) grantu shēmām.

25.martā Ministru kabinets (MK) apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto EEZ finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta Stipendiju grantu shēmas apakšprojektu iesniegumu atklāta konkursa nolikumu, kurā ietverti apakšprojektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji.

Stipendiju grantu shēma ir paredzēta Latvijas Republikas un EEZ un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) valstu sadarbības veicināšanas atbalstam. Šāda sadarbība dod iespēju Latvijas augstskolu un koledžu studentiem, akadēmiskajam personālam, vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu pedagogiem, kā arī administrācijas darbiniekiem izglītības jomā studēt vai pilnveidot savas profesionālās zināšanas un prasmes vienā no EEZ un EBTA valstīm – Īslandē, Lihtenšteinā un Norvēģijā. Atklāto konkursu īsteno vairākās kārtās 2008. un 2009.gadā.

Atklātā konkursā apstiprinātos apakšprojektus ir paredzēts finansēt no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem un līdzfinansēt no finanšu instrumentu līdzekļiem. Stipendiju grantu shēmas kopējais apakšprojektiem pieejamais finanšu instrumentu līdzfinansējums un valsts budžeta finansējums ir 1 579 702 eiro. Stipendija sedz ceļa, apdrošināšanas un uzturēšanas izdevumus.

Latvijā Stipendiju grantu shēmu apsaimnieko valsts aģentūra “Akadēmisko programmu aģentūra” (APA). Informācija par Stipendiju grantu shēmu, kā arī iesnieguma veidlapas ir pieejamas APA mājaslapā sadaļā “EEZ mērķfinansējums”. Aizpildītā veidlapa un nepieciešamie pielikumi divos eksemplāros jāiesniedz APA Blaumaņa ielā 28, Rīgā.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

LM: Par piemaksām vecuma pensijām, kas nepārsniedz 225 latus

Lai, ņemot vērā dzīves dārdzības straujo pieaugumu, sniegtu atbalstu pensionāriem, Labklājības ministrija (LM) no 1.jūnija plāno noteikt arī piemaksas tām vecuma pensijām, kuru apmērs ir no 135 līdz 225 latiem.

Pēc LM aplēsēm, vidējais piemaksas pie pensijas apmērs būtu 11,74 lati mēnesī un to šogad varētu saņemt 75,5 tūkstoši pensionāru.

Tāpat plānots atcelt apdrošināšanas stāža ierobežojumu piemaksas pie vecuma pensijas piešķiršanai. Proti, piemaksas varēs saņemt neatkarīgi no darba stāža visi pensionāri, kuriem vecuma pensijas nepārsniegs 225 latus.

To paredz LM izstrādātais grozījums likumā par valsts pensijām, kuru 25.martā steidzamības kārtā izskatīja valdība.

Lai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra varētu īstenot izmaiņas piemaksas pie vecuma pensijas piešķiršanas kārtībā no š.g. 1.jūnija, būtu nepieciešams šos grozījumus Saeimā pieņemt steidzamības kārtā.

Papildus nepieciešamos 6,3 miljonus latu 2008.gadā LM rosina segt no valsts sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumu daļas pieauguma.

Atgādinām, ka šobrīd piemaksu pie vecuma pensijas par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim, var saņemt pensionāri, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem un pensijas apmērs mēnesī nepārsniedz 135 latus. Tāpat piemaksu var saņemt arī pensionāri, kuriem pensija piešķirta ar atvieglotiem nosacījumiem par darbu kaitīgos darba apstākļos, kuru apdrošināšanas stāžs ir vismaz 25 gadi un pensijas apmērs mēnesī nepārsniedz 135 latus (ja piemaksa jau nav piešķirta 2006.gadā).

Šobrīd piemaksas pie vecuma pensijas apmērs ir 0,19 lati par katru apdrošināšanas stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim, bet ar 1.jūniju piemaksa tiks paaugstināta līdz 0,40 latiem.

2008.gada janvārī piemaksu pie vecuma pensijām kopumā saņēma 372 tūkstoši pensionāru, kas ir 80% no visiem vecuma pensionāriem.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

 

SM: Par valsts galveno autoceļu būvi un rekonstrukciju līdz 2013.gadam

Valsts galveno autoceļu būvē un rekonstrukcijā līdz 2013.gadam paredzēts ieguldīt 153,4 miljonus latu no Kohēzijas fonda.

To paredz Satiksmes ministrijas izstrādātie un otrdien, 25.martā, Ministru kabinetā apstiprinātie noteikumi “Noteikumi par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.3.1.1.aktivitāti “TEN-T autoceļa tīkla uzlabojumi””.

Šā normatīvā akta mērķis ir noteikt administratīvo ietvaru iepriekš minētās aktivitātes īstenošanai, lai veicinātu skaidru un caurredzamu tās ieviešanu.

Noteikumu projekts nosaka kārtību, kā īsteno norādīto aktivitāti, nosaka projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus, prasības projekta iesnieguma iesniedzējam un atbildīgo iestādi, kā arī projektu iesniegumu veidlapu.

Potenciālie projekti, kas tiks īstenoti šīs aktivitātes ietvaros, – “E22 posms Rīgas apvedceļš – Koknese, 1.kārta” (plānotās kopējās attiecināmās izmaksas aptuveni 182 miljoni latu) un “E22 posms Ludza – Terehova (A12)” (plānotās kopējās attiecināmās izmaksas 95,5 miljoni latu).

Īstenojot šo normatīvo aktu, tiks sekmēta kvalitatīvas un drošas kopējā TEN-T tīklā integrētas transporta infrastruktūras izveide.

 

SM: Par regulējumu mazizmēra kuģošanas līdzekļu reģistrācijai

Turpmāk, pirmo reizi reģistrējot VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” motorizētos mazizmēra kuģošanas līdzekļus, tie būs jāuzrāda numuru salīdzināšanai. Līdz šim iepriekšminētais noteikums attiecās tikai uz ūdensmotocikliem, taču tagad tas attieksies arī uz motorlaivām un kuteriem.

Šos un citus precizētus noteikumus paredz otrdien, 25.martā, Ministru kabinetā apstiprinātie noteikumi “Ceļu satiksmes drošības direkcijā reģistrējamo kuģošanas līdzekļu reģistrācijas kārtība”. Viens no normatīvā akta mērķiem preventīvi pasargāt mazizmēra kuģošanas līdzekļus, to motorus no pretlikumīgas izmantošanas.

Otrs tā mērķis ir iespējami vienādot prasības ar sauszemes transportlīdzekļu reģistrāciju, kā arī lai atvieglotu šo procesu. Turpmāk, reģistrējot mazizmēra kuģošanas līdzekli, vairs nebūs nepieciešama personu apliecinoša dokumenta kopijas iesniegšana un juridiskajām personām vairs nevajadzēs apzīmogot iesniedzamos dokumentus.

Atbilstoši izstrādātajam regulējumam mazizmēra kuģošanas līdzekļa īpašniekiem būs iespējams saņemt atsevišķu izziņu par motora piederību. Tas atvieglotu robežu šķērsošanu, uzkarināmu motoru lietošanu atšķirīgām motorlaivām, tā tālāku atsavināšanu.

Līdz ar šo noteikumu apstiprināšanu spēku zaudē Ministru kabineta 2003.gada 23.decembra noteikumi Nr.766 “Mazizmēra kuģošanas līdzekļu reģistrācijas noteikumi”.

 

SM: Par noteikumiem kuģošanas drošības paaugstināšanai

Kuģošanas drošības vecināšanai precizētas tehniskās prasības arī tiem atpūtas kuģiem, kuriem pašlaik nepiemēro Latvijai saistošo starptautisko tiesību aktu regulējumu. Šīs prasības ir iestrādātas 25.martā valdības sēdē atbalstītajos noteikumos “Noteikumi par atpūtas kuģu drošību”, ko sagatavojusi Satiksmes ministrija.

Noteikumos definētas galvenās konstrukcijas un noturības normas atpūtas kuģiem, uz kuriem līdz šim spēkā esošie normatīvie akti neattiecās – tas nosaka drošības prasības Latvijas Kuģu reģistrā reģistrētajiem un reģistrējamajiem atpūtas kuģiem, kuri nav īsāki par 12 metriem.

Jaunais regulējums papildina esošos, atbilstoši Eiropas Savienības direktīvām izdotos nacionālos normatīvos aktus par atpūtas kuģu būvniecību, atbilstības novērtēšanu un piedāvāšanu tirgū, nosakot līdz šim Latvijas tiesiskajā bāzē neiestrādātas prasības atpūtas kuģu pārbaudēm, glābšanas, radio un navigācijas aprīkojumam.

Noteikumu projekts ir tapis, pamatojoties uz Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma prasībām. Tajā ietvertais regulējums izriet no vairākiem Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem — Starptautiskās konvencijas par cilvēka dzīvības aizsardzību uz jūras, Starptautiskās konvencijas par kravas marku un Konvencijas par starptautiskajiem kuģu sadursmju novēršanas noteikumiem.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

VidM: Par Orhūsas konvencijas dalībvalstu 3.pušu sanāksmi Latvijā

25.martā Ministru kabineta sēdē tika akceptēts Vides ministrijas sagatavotais noteikumu projekts “Par Latvijas Republikas valdības un Apvienoto Nāciju Organizācijas līgumu par Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas Konvencijas par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem Trešās pušu sanāksmes un ar to saistītu sagatavošanās sanāksmju organizēšanu”.

Noteikumu projekta mērķis ir noslēgt vienošanos starp Latvijas Republiku un ANO par Konvencijas Trešās pušu sanāksmes un ar to saistītu sagatavošanās sanāksmju organizēšanu. Tajā noteikta abu pušu atbildība un pienākumi pasākuma rīkošanā, tajā skaitā par nepieciešamajām telpām, iekārtām un personāla resursiem. Pasākuma norises laiks ir no 2008.gada 8. līdz 13.jūnijam.

Pasākumā piedalīsies valsts institūciju, sabiedrisko organizāciju un plašsaziņas līdzekļu pārstāvji, kopskaitā ap 350 dalībnieku no apmēram 50 valstīm (galvenokārt Eiropas Savienības un Centrālāzijas). Šā gada 13.jūnijā notiks ministru līmeņa sanāksme, kuras laikā plānots apstiprināt iepriekšējo pasākuma dienu laikā saskaņotos dokumentus.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!