Uzbekistānas Republikā

Šodien, 1. septembrī, — Neatkarības diena

Uzbekistānas Republika ir vidēji liela valsts Vidusāzijas centrālajā un ziemeļu daļā. Tās teritorija (447 400 kvadrātkilometri) gandrīz septiņas reizes pārsniedz Latviju, bet iedzīvotāju skaita ziņā (pēc ANO 1997. gada datiem— 23, 342 miljoni) tā ir gandrīz desmit reizes lielāka par mūsu valsti. Uzbekistānai kaimiņos ir Kazahstāna, Kirgizstāna, Turkestāna, Tadžikistāna un Afganistāna. Uzbekistānas teritorijas lielu daļu aizņem tuksnesis.

Šodien Uzbekistāna svin savas neatkarības astoto gadadienu. 1991. gada 31. augustā Uzbekistānas Augstākā padome ārkārtas sesijā pasludināja valsts neatkarību. Nākamā diena — 1. septembris tika pasludināta par Uzbekistānas Neatkarības dienu.

Uzbekistāna ir suverēna demokrātiska republika, kas veido tiesisku, pilsonisku valsti. Valsts augstākā likumdevēja institūcija ir vienpalātas parlaments. Tajā ir 250 deputāti, ko uz pieciem gadiem ievēl pēc daudzpartiju sistēmas. Uzbekistānas prezidents vada izpildvaru un vienlaikus pilda arī Ministru kabineta priekšsēdētāja funkcijas. Arī prezidentu ievēl uz pieciem gadiem.

1991. gada decembrī par Uzbekistānas prezidentu kļuva Islams Karimovs. 1995. gada 26. martā Uzbekistānā notika referendums, tajā tika nolemts pagarināt Islama Karimova prezidenta pilnvaras līdz 2000. gadam. 1992.gada 8. decembrī tika pieņemta Uzbekistānas konstitūcija. 1994. gada 1. jūlijā tika ieviesta nacionālā valūta — sums.

Uzbekistānas neatkarību atzinušas 165 valstis, tai ir diplomātiskās attiecības ar 103 valstīm. Kopš 1992. gada 2. marta Uzbekistāna ir ANO locekle. 1996. gada 21. jūnijā Uzbekistāna parakstīja partnerības un sadarbības līgumu ar Eiropas Savienību.

Uzbekistānā ir daudz derīgo izrakteņu — zemes dzīlēs atrodami vairāk nekā 100 dažādi minerāli. Vara, sudraba, zelta, svina, cinka, volframa un dabas gāzes krājumu ziņā Uzbekistāna ir vienā no pirmajām vietām pasaulē. Zelta ieguves apjoma ziņā tā ieņem septīto vietu pasaulē. Ir ceturtā lielākā kokvilnas ražotāja un otra lielākā kokvilnas eksportētāja pasaulē. Aktīvi piesaistot ārvalstu investīcijas, Uzbekistānā tiek attīstīta autorūpniecība. Asakā (Ferganas ielejā) kopā ar Dienvidkorejas kompāniju "Daewoo" izveidots liels autobūves uzņēmums, kas gadā ražo apmēram 100 tūkstošus vieglo automašīnu "Neksija", "Tiko" un "Damas". Šie modeļi ir visai izplatīti citās Centrālāzijas valstīs un Krievijā. Savukārt Samarkandā kopā ar Turcijas uzņēmējiem uzcelta rūpnīca, kas ražo autobusus un kravas mašīnas. Valsts galvaspilsētā Taškentā darbojas liela aviorūpnīca, kurā izgatavo NVS valstīs plaši izplatītās militārās transportlidmašīnas "Iļjušin–76" , rūpnīcā gatavojas uzsākt sadarbībā ar Krieviju izstrādātās jaunās modifikācijas pasažieru lidmašīnas "Il-114-100" ražošanu, tajā tiks izmantoti Kanādā būvēti dzinēji un amerikāņu "Hamilton Standart" detaļas.

Uzbekistāna citu reģiona valstu vidū izceļas ar iedzīvotāju augstu izglītības līmeni. Ir 59 augstākās mācību iestādes, no tām 16 universitātes. Pašlaik valsts cenšas reorganizēt savu izglītības sistēmu, pieskaņojot to starptautiskiem standartiem.

Aktuāla ekoloģijas un ekonomikas problēma ir ūdens trūkums. Valsts teritorijā ir maz ezeru, lielākais no tiem — Arāla ezers, ko kādreiz tā milzīgās platības dēļ sauca par Arāla jūru, Padomju Savienībā īstenotās avantūristiskās "dabas pārveidošanas" stratēģijas dēļ novests līdz katastrofālam stāvoklim. Ūdens līmenis ezerā pazeminājies par 12—14 metriem, tā krasti pārvirzījušies par desmitiem kilometru. Ūdens virsmas platība samazinājusies piecas reizes. Kādreizējās jūras gultnē izveidojusies mirusi, tuksnešaina smilšu josla, spēcīgie vēji izraisa augsnes eroziju arī kādreiz lauksaimniecībā plaši izmantotajās Uzbekistānas teritorijās. Cīņa pret padomju režīma bezjēdzīgās saimniekošanas izraisīto ekoloģisko katastrofu prasa lielus finansiālos resursus. Lielu palīdzību valstij šīs problēmas risināšanā sniedz citas Centrālāzijas valstis un starptautiskā sabiedrība.

Latvija diplomātiskās attiecības ar Uzbekistānu nodibināja 1992. gada 22. oktobrī. Pēc Uzbekistānas vēstniecības informācijas, Uzbekistānai Baltijā visciešākās ekonomiskās attiecības ir ar Latviju. To juridiskā bāze tika radīta jau 1995. gadā, prezidenta Islama Karimova vizītes laikā Latvijā, kad tika parakstīti 1īgumi par draudzību un sadarbību, par sadarbības principiem transportā un tūrismā, par zinātniski tehnisko sadarbību un citi divpusēji dokumenti. Pavisam starp Latviju un Uzbekistānu noslēgti 24 līgumi un vienošanās. Kopš 1992. gada novembra Taškentā darbojas Latvijas vēstniecība. Uzbekistānas vēstniecība Rīgā tika atvērta 1995. gada 12. jūnijā.

Uzbekistāna ir ieinteresēta sadarbībā ar Latviju , veidojot alternatīvus komunikāciju ceļus ar Rietumeiropas valstīm. Savukārt Latvija Uzbekistānu var uzskatīt par perspektīvu sadarbības partneri, domājot par Latvijas preču noietu Centrālāzijas valstu tirgū.

Neraugoties uz labo juridisko bāzi, ekonomiskās sadarbības apjoms starp Latviju un Uzbekistānu pagaidām vēl nav liels. Preču apgrozījums starp Latviju un Uzbekistānu pērn bija 61, 972 miljoni ASV dolāru, no tiem Uzbekistānas preču eksports uz Latviju veidoja 38,939 miljonus ASV dolāru, bet Uzbekistānas imports no Latvijas — 23,033 miljonus ASV dolāru. Latvija no Uzbekistānas importē galvenokārt kokvilnu, ķīmiskās rūpniecības izstrādājumus, juvelierizstrādājumus un lauksaimniecības preces. Eksportē mehāniskās iekārtas, pārtikas produktus, kokmateriālus un plaša patēriņa preces. Latvijā reģistrēti 27 Latvijas un Uzbekistānas kopuzņēmumi. Savukārt Uzbekistānā ar Latvijas uzņēmēju investīcijām izveidoti 10 kopuzņēmumi.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors