Slovākijas Republikā

Šodien, 1. septembrī, — Konstitūcijas diena

Emils Kučars, Slovākijas Republikas vēstnieks, — "Latvijas Vēstnesim"

— Vēstnieka kungs, ko jūsu tautai nozīmē 1. septembris, Slovākijas Konstitūcijas diena?

— Slovākijas parlaments pirmo demokrātisko konstitūciju pieņēma vēl pirms Čehoslovākijas parlamenta lēmuma sadalīt federāciju. Iespējams, konstitūcijas pieņemšana bija spēcīgākais signāls pasaulei un visiem partneriem, ieskaitot mūsu draugus Čehijā, ka mēs vēlamies būt brīvi un neatkarīgi, bet nevēlamies graut demokrātiskās tradīcijas, kas mums bija kopīgas ar draugiem Čehoslovākijā.

Konstitūcijas diena mūsu tautas uztverē ir svētki. Ar šo dienu saistās daudz pozitīvu emociju, daudz diskusiju par nākotni.

— Taču ikvienas valsts nākotne nav iedomājama bez tās šodienas. Kāda ir jūsu valsts jaunākā ekonomiskā un politiskā attīstība?

— Slovākija joprojām ir tipiska pārejas posma valsts. Mums jārisina daudzas tādas politiskās, sociālās un ekonomiskās dzīves problēmas, ko citas nācijas risina jau gadiem ilgi. Iespējams, tas skan pazīstami arī jums, Latvijā.

Mūsu partiju koalīcijas valdībai ir pārliecinošs vairākums parlamentā, 93 vietas no 150. Mūsu galvenais uzdevums bija garantēt valstij politisku stabilitāti un kā Eiropas Savienības kandidātvalstij ievērot attiecīgos politiskos kritērijus. Valdība nesen pieņēma makroekonomikas stabilizācijas programmu. Jo nav cita ceļa uz uzplaukumu, kā vienīgi smags, nākotnē vērsts darbs.

— Kā jūs vērtējat jaunākos politiskos notikumus savā reģionā?

— Slovākija ir kaimiņvalsts gan Eiropas Savienībai (mums līdzās ir Austrija), gan Čehijai, Polijai un Ungārijai. Mums ir arī stabila robeža ar Ukrainu. Mums ir labi kaimiņi, labi un stabili partneri. Kopā ar čehiem, poļiem un ungāriem mēs atvērām jaunu Višegradas sadarbības nodaļu. Vēlme kļūt par NATO un ES dalībvalsti stingri nosaka mūsu sadarbības intereses ar partneriem savā reģionā.

— Kā jūs vērtējat Slovākijas un Latvijas attiecības?

— Mums varētu būt vēl daudz tiešāka sadarbība, aktīvāk varētu notikt ideju apmaiņa, sadarbība biznesa jomā, varētu būt vairāk vizīšu. Mēs taču esam Eiropas valstu ģimenes locekles. Jau ir laba bāze savstarpējo kontaktu tālākai intensificēšanai. Taču pagaidām, izmantojot savu Briseles pieredzi, gribu teikt, ka protam labi sadarboties NATO un ES programmu ietvaros.

— Kā jūs iztēlojaties mūsu valstu attiecību nākotni?

— Mēs esam vienā laivā. Laiks sākt valsts vizīšu sagatavošanu. Starpvaldību dialogam vajadzētu būt ļoti intensīvam. Mūsu valstis varētu arī turpmāk atbalstīt viena otru starptautiskā jomā. Ģeogrāfiski Slovākija nav pārāk tālu no Latvijas. Ir labas sadarbības iespējas privātajā sektorā.

Galvenais, kas, manuprāt, vēl limitē daudz straujāku sadarbību, ir abu valstu administratīvais stāvoklis. Gan jūs, gan mēs ļoti drīz varētu sākt sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā. Iespējams, ka pienācis laiks kopīgi izvērtēt mūsu intereses Eiropā.

— Vai savas valsts svētkos jūs gribat ko novēlēt mūsu lasītājiem?

— Ir liels gods būt pirmajam Slovākijas vēstniekam Latvijā. Drīz es iesniegšu Latvijas Valsts prezidentei savu akreditācijas vēstuli un uzsākšu šo misiju.

Latvieši ir neatkarīga, lepna nācija. Latvijas pilsoņi daudz strādā, gādājot par savas tēvzemes uzplaukumu. Strādā, lai, ieejot Eiropā, joprojām saglabātu Latvijas vienreizību.

Mūsu valsts Konstitūcijas dienā gribu nodot "Latvijas Vēstneša" lasītājiem un visiem Latvijas pilsoņiem vissirsnīgākos sveicienus un vēlēt sekmes un panākumus.

Slovākijas Republika (platība — 49 012 kvadrātkilometri; 5,374 miljoni iedzīvotāju) Centrāleiropā izveidojās deviņdesmito gadu sākumā, Čehoslovākijai demokrātiski sadaloties divās suverēnās valstīs. Pirmajos pastāvēšanas gados Slovākijā bija lielas ekonomiskās grūtības — valsts maksājumu bilance 1993. gadā bija 580 miljoni ASV dolāru, taču jau 1995. gadā bilance bija pozitīva — 635 miljoni dolāru.

Slovākijas iedzīvotāju skaits ik gadu pieaug par 0,4 procentiem, un 22,9 procenti valsts iedzīvotāju ir jaunāki par 14 gadiem. Vidējais mūža ilgums sievietēm ir 75, vīriešiem — 67 gadi. Apmēram 59% slovāku dzīvo pilsētās, urbanizācijas temps kopš deviņdesmito gadu sākuma bijis vidēji 1,2% gadā. Lauku iedzīvotāju skaits ik gadu samazinājies vidēji par 0,7% gadā. Slovākijas valdība 5% no valsts nacionālā kopprodukta atvēl izglītībai. No katriem 100 tūkstošiem iedzīvotāju studē 1303 sievietes un 1438 vīrieši. Slovākijā uz tūkstoš iedzīvotājiem ir 317 laikrakstu eksemplāri un 474 televizori.

Slovākija ir ANO locekle kopš 1993. gada 19. janvāra.

Diplomātiskās attiecības starp Latviju un Slovākiju tika nodibinātas 1993. gada 1. janvārī.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors