Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ārlietu ministrija: Par ES Vispārējo lietu un ārējo attiecību sanāksmi. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 12.03.2008., Nr. 40 https://www.vestnesis.lv/ta/id/172318

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ekonomikas ministrija: Par 2007.gada iekšzemes kopprodukta apjomu

Vēl šajā numurā

12.03.2008., Nr. 40

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ārlietu ministrija: Par ES Vispārējo lietu un ārējo attiecību sanāksmi

 

10.martā Briselē notika Eiropas Savienības (ES) Vispārējo lietu un ārējo attiecību sanāksme, kurā piedalījās Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Normans Penke. Tās uzmanības centrā bija nākamās ES valstu un valdību vadītāju sanāksmes – pavasara Eiropadomes – sagatavošana, kas 13. un 14.martā notiks Briselē.

Piedaloties diskusijā par ES enerģētikas politiku, valsts sekretārs Normans Penke uzsvēra, ka saistībā ar Trešo enerģētikas paketi ir svarīgi panākt risinājumu, kas ņemtu vērā nacionālo un reģionālo tirgu īpatnības. Valsts sekretārs atzīmēja ES kopīgas rīcības nozīmību energoresursu piegādes avotu un ceļu dažādošanas jautājumā, kā arī attiecībās ar energoresursu piegādātājvalstīm.

Valsts sekretārs N.Penke atzīmēja, ka klimata un enerģētikas politikas ietvaros izvirzīto mērķu sasniegšana būs liels izaicinājums dalībvalstīm, tādēļ būtu jāņem vērā dalībvalstu atšķirīgās situācijas un nepieciešamība nodrošināt ilgtspējīgu ekonomisko attīstību. Latvijas skatījumā ir būtiski, lai, tiecoties uz 30% siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu Kopienas līmenī, ja tiek panākta plašāka starptautiska vienošanās, tiktu ņemts vērā katras dalībvalsts ieguldījums emisiju samazināšanā saskaņā ar Kioto protokolu kopš 1990.gada.

Ārējo attiecību padomes sanāksmē ministri apmainījās viedokļiem par Gruziju pirms gaidāmajām parlamenta vēlēšanām šā gada maijā. Piedaloties viedokļu apmaiņā, Normans Penke informēja ES valstu ārlietu ministrus par Latvijas sniegto atbalstu Gruzijai tās reformu procesā un arī par Gruzijas Centrālās vēlēšanu komisijas pārstāvju mācību vizīti Latvijā februāra beigās. Valsts sekretārs uzsvēra, ka ES ir svarīgi attīstīt dialogu ar Gruziju vīzu režīma vienkāršošanas un nelegāli ieceļojušo personu atpakaļuzņemšanas – readmisijas jautājumos, kā arī soli pa solim virzīties brīvās tirdzniecības jomā.

Pievēršoties Rietumbalkāniem, padome apsveica Dienvidaustrumeiropas Stabilitātes pakta pāreju uz Reģionālo sadarbības padomi un aicināja visas reģiona valstis izmantot šo jauno sadarbības formātu, lai kopīgi risinātu reģiona stratēģiskos jautājumus, jo īpaši attiecībā uz enerģētiku, tirdzniecību, bēgļu atgriešanos un robežkontroli. Attiecībā par Bosniju un Hercegovinu ES Padome atzīmēja šīs valsts panākto progresu virzībā uz Stabilizācijas un asociācijas līgumu ar Eiropas Savienību un aicināja tās institūcijas turpināt darbu, lai izpildītu visus nepieciešamos nosacījumus šā līguma parakstīšanai.

Ievērojot aktuālo notikumu attīstību, ES valstu ārlietu ministri pārrunāja situāciju Tuvo Austrumu reģionā un apliecināja atbalstu Anapolisas konferencē uzsāktajam miera procesam. ES augstais pārstāvis Havjers Solana informēja ministrus par savu vizīti Tuvo Austrumu reģionā.

Eiropas Komisijas tirdzniecības komisārs Pīters Mandelsons informēja ministrus par pašreizējo situāciju Pasaules tirdzniecības organizācijas daudzpusējās tirdzniecības liberalizācijas sarunās. Padome atgādināja ES nozīmīgo ieguldījumu šajās sarunās un uzsvēra nepieciešamību sasniegt visaptverošu, ambiciozu un līdzsvarotu rezultātu visās sarunu jomās saskaņā ar sarunu mandātu.

ES valstu ārlietu ministri apmainījās viedokļiem par Irānas kodolprogrammu saistībā ar neseno Starptautiskās atomenerģētikas aģentūras ziņojumu un šā gada 3.martā pieņemto ANO Drošības padomes rezolūciju, kas paredz papildu sankcijas pret šo valsti.

Sanāksmē ES valstu ārlietu ministri pievērsās situācijai Zimbabvē pirms šajā valstī paredzētajām prezidenta un parlamenta vēlēšanām 29.martā.

 

Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!