Filozofijas un socioloģijas institūta doktorante Daiga Baltaiskalna:

Par izglītības ietekmi uz lingvistiskās attieksmes veidošanos

Izglītība izšķirīgi ietekmē sabiedrības vērtību apziņas veidošanos un pārmantojamību. Filozofijas un socioloģijas institūta veiktais pētījums pierādījis, ka neizglītotāko vecāku bērniem, kas pieder pie nelabvēlīgās grupas, sekmes un attieksme pret izglītību un mācību priekšmetiem ir jūtami (gandrīz uz pusi) vājākas nekā citiem klasesbiedriem. Bez tam LZA Ekonomikas institūta 1999. gada pētījums pierāda, ka izglītotākiem vecākiem ne tik daudz ir vairāk iespēju sūtīt bērnus skolā, cik tie labāk izprot izglītību kā pašvērtību un priekšnosacījumu bērnu darba un materiālā nodrošinājuma iespējām nākotnē. Izglītotākie vecāki spēj saviem pēcnācējiem dot priekšstatu par to, cik izglītība ir svarīgs priekšnoteikums darba tirgū, cik labas valodas zināšanas nepieciešamas, lai nodrošinātu objektīvu informācijas pieejamību. Tieši informācijas pietiekamība vai deficīts deviņdesmitajos gados ir palielinājis nevienlīdzību sevišķi starp pieaugušajiem iedzīvotājiem.

Aplūkojot Baltijas Datu nama pētījuma jautājumus: "Cik svarīgi, lai Latvijas iedzīvotāji brīvi pārzinātu latviešu, krievu, angļu valodu?", izdarīti secinājumi, ka pārsvarā (78,3%) visi respondenti atzīst, ka valodas zināšanas ir svarīgs priekšnosacījums. Īpaši ar savu pietāti pret valodas zināšanām atšķiras respondenti ar augstāko izglītību. No viņiem 83% respondentu uzskata, ka ir ļoti svarīgi vai diezgan svarīgi zināt vairākas valodas.

Latviešu valodas apguve ir viens no galvenajiem instrumentiem pilsoniskas sabiedrības veidošanā. Valsts pienākums ir nodrošināt valsts valodas apguvi un lietojumu pirmām kārtām ar izglītības sistēmas palīdzību.

Lai uzzinātu Latvijas vienkāršo iedzīvotāju patiesās vēlmes un noskaņojumu par vidusskolu mācībvalodu, 1999. gada sociolingvistiskajā aptaujā tika iekļauts jautājums "Kādām būtu jābūt vidusskolām Latvijā?". Apkopojot iegūtos rezultātus, atklājas, ka atbildes latviešu anketās un anketās, kas tika aizpildītas krievu valodā, stipri atšķiras ( skat.zemāk ).

Aplūkojot apkopotos rezultātus, jāsecina, ka jautājums par vidusskolu mācībvalodu ir viens no konflikta jautājumiem, kurā pamatnācijas un minoritāšu intereses nav savienojamas praktiski nevienā punktā.

Tomēr anketās krievu valodā nav novērojama kategoriski negatīva nostāja pret latviešu valodas mācīšanu.

Lai ar 2004. gada 1. septembri varētu īstenot Izglītības likumu un pāriet uz latviešu valodu kā mācībvalodu arī minoritāšu vidusskolās, Latvijas skolu direktoriem tika piedāvāti izvērtēšanai četri Izglītības un zinātnes ministrijas (turpmāk IZM) bilingvālās izglītības modeļi.

Pirmais bilingvālās izglītības modelis paredz, ka 1.-4. klasē latviešu valodā tiek mācīta vizuālā māksla, rokdarbi, sports, mūzika un dabas zinības; 5. un 6. klasē skolēni bilingvāli apgūst ģeogrāfiju, bioloģiju un matemātiku; 7.-9. klasē visus priekšmetus, izņemot dzimto valodu un literatūru, skolēni apgūst latviešu valodā.

Otrais bilingvālās izglītības modelis paredz 1.-2. klasē 70% - 95% priekšmetu apgūt bilingvāli; 3.-6. klasē 50% - 75% bilingvāli ar noteikumu dzimto valodu un kultūru apgūt dzimtajā valodā; 7.-9. klasē 40% - 60% ģeogrāfiju, vēsturi, sabiedrības zinības, veselības mācības, bioloģijas, matemātikas priekšmetu māca bilingvāli.

Trešais bilingvālās izglītības modelis paredz pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā. Sākot ar 1. klasi, vienu priekšmetu māca latviski, ik gadu nāk klāt viens priekšmets.

Ceturtais bilingvālās izglītības modelis paredz, ka 1.-3. klasē visus priekšmetus māca dzimtajā valodā un latviešu valoda tiek mācīta kā otrā valoda. 4.-6. klasē 50% brīvās izvēles mācību priekšmeti tiek mācīti latviešu valodā. 7.-9. klasē svešvaloda, matemātika, bioloģija, fizika, ķīmija, mūzika, datorzinības, veselības mācība - bilingvāli. Ģeogrāfija, sabiedrības zinības, vizuālā māksla, mājturība un sports tiek mācīti latviešu valodā.

Arī jautājumā par IZM bilingvālās izglītības modeļiem latviešu un cittautu skolās nebija vērojama vienprātība. Tomēr, vērtējot situāciju pēc vidējiem rādītājiem, jāsecina, ka visvairāk skolotāju simpātijas izpelnījās pirmais modelis.

Kādām būtu jābūt vidusskolām Latvijā?