Filoloģijas doktore Vineta Ernstsone:

Par latviešu valodas motivāciju

Sabiedrības integrācija Latvijā daudzējādā ziņā ir atkarīga no dažādu grupu un indivīdu savstarpējas saprašanās un sadarbības kopīgas valsts ietvaros, tāpēc tā ir atkarīga ne tikai no latviešu, bet arī no Latvijas nacionālo minoritāšu attīstības iespējām. Taču šādas iespējas nozīmē ne vien tiesības saglabāt savu etnisko identitāti, bet arī nepieciešamību pieņemt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, apgūt šo valodu un lietot to sabiedrības dzīvē.

Sekmīga valodas apguve izglītības sistēmā nav nodrošināma bez pedagogu un izglītojamo pozitīvas motivācijas. Šo motivāciju neveido tikai izglītības sistēma vien, tā lielā mērā ir atkarīga no masu saziņas līdzekļos kultivētajiem stereotipiem un etnisko grupu attiecībām.

Izšķiroša nozīme latviešu valodas zināšanu un prasmju uzlabošanā ir valodas apguves motivācijai. 1999. gadā LVI Sociolingvistikas daļas veiktajā cittautiešu aptaujā jautājums par valodas zināšanu pašnovērtējumu un pietiekamību tika papildināts ar jautājumu par vēlmi uzlabot savas latviešu valodas zināšanas. Uz jautājumu "Vai jūs vēlētos uzlabot savas latviešu valodas zināšanas?" tika saņemtas pārsvarā apstiprinošas atbildes (72,7% jā, 27,3% nē). Pozitīvi noskaņotie respondenti minēja dažādus latviešu valodas apguves motīvus, atbildot uz jautājumu: "Kāpēc jūs vēlētos uzlabot savas latviešu valodas zināšanas?".

LVI veiktajā sociolingvistiskajā aptaujā 22,3% no visiem aptaujātajiem cittautiešiem apgalvoja, ka vispār nevēlas apgūt latviešu valodu kāda iemesla dēļ.

Aptaujā tika noskaidroti iemesli, kas kavē apgūt latviešu valodu, respondentiem uzdodot jautājumu: "Kādas ir galvenās grūtības latviešu valodas apgūšanā?" Respondenti, kuriem bija šādas grūtības, tās raksturoja, izvēloties vienu vai vairākus piedāvāto atbilžu variantus. 30,2% cittautiešu kā šķērsli latviešu valodas apguvē min vecumu, bet 26,3% respondentiem ir finansiālas grūtības. 22,8% respondentu uzskata, ka trūkst iespēju praktiski lietot latviešu valodu, 20,9% cittautiešu ir vāja atmiņa, bet 20% trūkst laika valodas apguvei. 18,8% grūti pārvarēt psiholoģisko barjeru, 17,1% latviešu valodas gramatika šķiet sarežģīta, 11,3% uzskata, ka latviešu valodu ir grūti apgūt un valoda vispār ir sarežģīta.

1995. gada un 1999. gada aptaujās tika uzdoti divi diagnosticējoši jautājumi, lai noskaidrotu, cik pašpietiekoša ir krievvalodīgā vide. Visiem krievvalodīgajiem respondentiem tika uzdots jautājums: "Vai izjūtat grūtības latviešu valodas neprasmes dēļ?" Atbildes tika analizētas, ņemot vērā respondentu vecumu un izglītību.

Kopumā nedaudz vairāk kā puse respondentu (55,5%) dažreiz izjūt gūtības valodas neprasmes dēļ. 18,5% respondentu šādas grūtības neizjūt nekad. Bieži grūtības izjūt 15,5% respondentu.

Latviešu zemais īpatsvars vairākumā Latgales rajonu nenodrošina stabilu latviešu valodas vidi, līdz ar to samazinās motivācija latviešu valodas apguvei — bez latviešu valodas var iztikt, jo tik un tā trūkst iespēju (nav vajadzības) praktiski lietot latviešu valodu. Sevišķi sarežģīta situācija ir Daugavpilī. Lai gan lielākā daļa tās iedzīvotāju ir LR pilsoņi, latviešu valodu prot neliels skaits cittautiešu. Daugavpilī no 33 skolām tikai divas ir latviešu vidusskolas, divas ir augošas latviešu pamatskolas un viena — latviešu sākumskola. Vienlaikus Daugavpilī latviešu valodas skolu pirmajās klasēs vietu trūkst. Tas norāda, ka iedzīvotāju motivācija ir izveidojusies, bet šajā jomā nav finansiāli un organizatoriski atbalstītas valsts politikas.