• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par sociālās aizsardzības un sociālās iekļaušanas ziņojumu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 28.02.2008., Nr. 33 https://www.vestnesis.lv/ta/id/171650

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par trijiem preču atvieglotas aprites likumprojektiem Eiropā

Vēl šajā numurā

28.02.2008., Nr. 33

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par sociālās aizsardzības un sociālās iekļaušanas ziņojumu

 

Sociālās aizsardzības reformas un aktīva integrācijas politika pagājušā gada laikā ir ievērojami sekmējusi lielāku izaugsmi un vairāk darba vietu Eiropā. Tomēr saskaņā ar Eiropas Komisijas ziņojumu, ko 29.februārī apspriedīs nodarbinātības un sociālo lietu ministri, ir jādara vēl vairāk, lai nodrošinātu, ka šis progress nāk par labu arī tai sabiedrības daļai, kurai ir visnelabvēlīgākie apstākļi, un ka tas uzlabo sociālo kohēziju.

Kopīgais 2008.gada ziņojums par sociālo aizsardzību un sociālo iekļaušanu pievēršas prioritātēm un uzlabojumiem tādās jomās kā bērnu nabadzības novēršana, ilgāka darba dzīve, privāts pensijas nodrošinājums, nevienlīdzības novēršana veselības aprūpē un ilgtermiņa aprūpe. Pēc tam, kad ziņojumu būs apstiprinājusi Padome, to iekļaus 13. un 14.marta Eiropadomes pavasara sesijas darba kārtībā, lai uzsvērtu nodarbinātības un izaugsmes sociālo dimensiju. 

“Mūsu īstenotās sociālās aizsardzības reformas un sociālās iekļaušanas politika dod rezultātus: tās sekmē sociālo kohēziju un izaugsmi, iesaistot vairāk cilvēku darba tirgū un padarot noturīgākas valsts finanses,” sacīja ES nodarbinātības un sociālās politikas komisārs Vladimirs Špidla. “Tomēr spēcīga izaugsme un darba vietu radīšana vien automātiski neuzlabo to personu situāciju, kurām sabiedrībā ir visnelabvēlīgākie apstākļi. Ir vajadzīga vienota politika, lai nodrošinātu vismazāk aizsargāto personu pilnīgu integrāciju.”

Šā gada ziņojumā uzmanība ir pievērsta vairākām nozīmīgām tēmām – šis nesenais jauninājums palielina vērtību ES “atklātajai koordinācijas metodei” sociālās politikas jomā. Tā rezultātā ir uzlabojusies savstarpējā sapratne un mācības, ir veicināta labāka pārraudzība un koncentrētāki ziņojumi. Kopumā notikusī attīstība ir daudzsološa, bet ziņojumā ir uzsvērta virkne jomu, kurām turpmāk jāvelta vairāk uzmanības.

Ir palielinājies visu gados vecāku darba ņēmēju kategoriju nodarbinātības līmenis. Vispārējais nodarbinātības līmenis vecuma grupā no 55 līdz 64 gadiem ir paaugstinājies no 38% 2001.gadā līdz 44% 2006.gadā, un deviņas valstis (Dānija, Igaunija, Īrija, Kipra, Latvija, Portugāle, Somija, Zviedrija un Apvienotā Karaliste) jau ir sasniegušas Lisabonas mērķi par 50% nodarbinātību šajā vecuma grupā 2010.gadā, lai gan dažās dalībvalstīs šis nodarbinātības līmenis vēl joprojām ir tikai 30%. Veicot aktīvas integrācijas pasākumus, kā arī pensiju un darba tirgus reformas, ir uzlabojušies nodarbinātības stimuli, taču ir nepieciešams, lai strādātu aizvien vairāk cilvēku. Līdz ar centieniem uzlabot ražīgumu tas veicinās to, ka sociālās aizsardzības sistēmām un pensiju atbilstībai un noturībai ir stabilāks pamats ar nosacījumu, ka darba tirgi ir atvērti gados vecākiem darba ņēmējiem.

Patlaban notiek pensiju reformas, tāpēc regulāri jāuzrauga to ietekme uz turpmāku noturību un atbilstību, jo īpaši netipiskas karjeras gadījumos. Jāpadziļina izpratne par riskiem saistībā ar atšķirīgajām pensiju shēmām, tādējādi veicinot uz informāciju pamatotu izvēli.

16% ES iedzīvotāju draud nabadzība, lai gan 8% no tiem ir nodarbināti. No 78 miljoniem eiropiešu, kas dzīvo uz nabadzības riska sliekšņa, 19 miljoni ir bērni. Lai novērstu nabadzības un atstumtības pārmantošanu no paaudzes paaudzē, ar piemērotas sociālās politikas palīdzību jānodrošina, ka visiem ir vienlīdzīgas iespējas un katram bērnam – sekmīgi mācību rezultāti. Ir jāpastiprina integrācija un pret diskrimināciju vērsti politikas virzieni, un jo īpaši tas jāveic attiecībā uz imigrantiem un šo personu pēcnācējiem, un mazākumtautībām.

Bērni ir nabadzīgi tad, ja viņu vecāki ir bezdarbnieki vai viņiem nav pastāvīga darba, vai arī tad ja viņu vecāki ir nodarbināti, bet darba samaksa ir nepietiekama un ienākumi ir neadekvāti, lai novērstu nabadzības risku. Tādēļ, lai novērstu bērnu nabadzību, ir jāapvieno kvalitatīvas nodarbinātības piedāvājumi vecākiem, lai tie iekļautos un progresētu darba tirgū, adekvātu un labi izstrādātu ienākumu atbalstu un bērniem un to ģimenēm nepieciešamo pakalpojumu nodrošināšanu. Jārod atbilstīgs līdzsvars starp atbalstu ģimenēm un pasākumiem bērnu labā. Labākos rezultātus var sasniegt, izmantojot visaptverošu pieeju un pievēršoties bērniem, kas atrodas visnelabvēlīgākajā situācijā.

Sociālā politika būtiski ietekmē veselības jomu, un veselība ir svarīgs dzīves iespēju faktors. ES ir konstatētas ievērojamas iedzīvotāju veselības stāvokļa atšķirības: vīriešu paredzamais mūža ilgums ir no 65,3 gadiem (Lietuvā) līdz 78,8 gadiem (Kiprā un Zviedrijā), un sieviešu paredzamais mūža ilgums – no 76,2 gadiem (Rumānijā) līdz 84,4 gadiem (Francijā). Rūpes par veselību ir jāietver visos politikas virzienos, un ir jāveicina veselīgs dzīvesveids; savukārt ar sociālās aizsardzības palīdzību jānodrošina, lai visiem būtu pieejama kvalitatīva veselības un ilgtermiņa aprūpe, kā arī jāveicina profilakse, tostarp tiem, kuriem ir visgrūtāk piekļūt.

Demogrāfisko un sabiedrības izmaiņu rezultātā palielinās pieprasījums pēc ilgtermiņa aprūpes. Dalībvalstis ir apņēmušās palielināt pieejamību kvalitatīviem pakalpojumiem, tomēr šādu kvalitatīvu pakalpojumu sniegšana vēl joprojām sagādā grūtības. Ir jāatrod pareizais līdzsvars starp publiskā un privātā sektora atbildību un starp formālo un brīvprātīgo aprūpi, tostarp jānodrošina atbalsts brīvprātīgajiem aprūpes sniedzējiem.

ES kopīgo mērķu, novērtējuma un ziņošanas sistēma sociālās aizsardzības un iekļaušanas jomā – “atklātā koordinācijas metode” – darbojas paralēli izaugsmes un nodarbinātības stratēģijai. Kopīgo ziņojumu par sociālo aizsardzību un sociālo iekļaušanu iesniegs ES valstu vadītājiem kopā ar Kopīgo ziņojumu par nodarbinātību, un to ietvers pavasara Eiropadomes secinājumos.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!