Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta sēdē: 2008.gada 26.februārī. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 28.02.2008., Nr. 33 https://www.vestnesis.lv/ta/id/171640

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Valsts sekretāru sanāksmē: 2008.gada 21.februārī

Vēl šajā numurā

28.02.2008., Nr. 33

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta sēdē: 2008.gada 26.februārī

 

AM: Par pulkveža Jura Zeibārta iecelšanu Zemessardzes komandiera amatā

26.februārī Ministru kabinetā (MK) apstiprināts MK rīkojuma projekts “Par Zemessardzes komandieri”. Saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku (NBS) likuma 16.panta otro daļu Zemessardzes komandieri amatā ieceļ un atbrīvo no amata MK pēc aizsardzības ministra priekšlikuma.

Aizsardzības ministrijas Augstākās atestācijas komisija ir apstiprinājusi iecelšanai Zemessardzes komandiera amatā pulkvedi Juri Zeibārtu.

Pulkvedis Juris Zeibārts NBS dienē no 1993.gada un ir ieguvis profesionāla un kompetenta vadītāja pieredzi, pildot augstus komandējošā sastāva virsnieka amata pienākumus Zemessardzē.

Militāro izglītību pulkvedis J.Zeibārts apguvis Nacionālajā aizsardzības akadēmijā, Vācijā, Bundesvēra vadības akadēmijā un BALTDEFCOL augstāko komandieru kursā.

Zemessardzes komandiera maiņa notiek saskaņā ar plānoto pašreizējā Zemessardzes komandiera pulkveža Jura Bezzubova dienesta karjeras turpināšanu aizsardzības atašeja amatā.

 

AM: Par studējošā kredīta atmaksas kārtību no valsts budžeta līdzekļiem

26.februārī Ministru kabinetā (MK) apstiprināti Aizsardzības ministrijas (AM) izstrādātie grozījumi MK noteikumos Nr.445 “Kārtība, kādā no valsts budžeta līdzekļiem tiek piešķirts un atmaksāts studējošo kredīts” un Nr.220 “Kārtība, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts un studējošā kredīts no kredītiestādes līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu”.

Līdz šim AM no iedalītajiem valsts budžeta līdzekļiem pēc augstskolas beigšanas studējošā kredītu dzēsa pilnā apjomā tiem kredīta ņēmējiem, kuri paralēli studijām augstskolā vai arī pēc augstskolas beigšanas bija sekmīgi apguvuši virsnieka vai virsnieka speciālista pamatkursu Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā, ieguvuši leitnanta dienesta pakāpi un noslēguši līgumu par profesionālo dienestu vai arī ieskaitīti militārā dienesta rezervē.

Apstiprinātie grozījumi papildus nosaka, ka turpmāk AM no tai iedalītajiem valsts budžeta līdzekļiem dzēsīs studējošā kredītu arī tiem, kuri studiju laikā augstskolā militāro mācību ietvaros būs apguvuši jaunākā instruktora kursu. AM neatmaksāto studējošā kredīta summu dzēsīs 50% apmērā par katru pilnu gadu profesionālajā dienestā vai dienestā Zemessardzē. Šie nosacījumi piemērojami studējošajiem, kuri militārās mācības sāk 2007./2008. akadēmiskajā gadā.

Precizēti arī studējošā kredīta dzēšanas kritēriji virsnieka apmācību līmeni beigušajiem, nosakot, ka studējošā kredītu dzēš proporcionāli profesionālajā dienestā vai Zemessardzē nodienētajam laika periodam.

Grozījumi MK noteikumos Nr.445 un Nr.220 izstrādāti, lai motivētu studentus apgūt militārās zināšanas, kas sagatavo viņus dienestam Zemessardzē, NBS rezervē vai NBS regulārajos spēkos.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

 

EM: Par atbalstu augsti kvalificētu darbinieku piesaistei

26.februārī Ministru kabinets apstiprināja Ekonomikas ministrijas sagatavoto Ministru kabineta noteikumu projektu “Noteikumi par Darbības programmas “Cilvēkresursi un nodarbinātība” papildinājuma 1.3.1.9.aktivitāti “Augstas kvalifikācijas darbinieku piesaiste””.

Šie MK noteikumi nosaka projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus, prasības projektu iesniedzējiem, lai uzņēmēji saņemtu atbalstu augstas kvalifikācijas darbinieku piesaistei.

Programma izstrādāta, lai celtu uzņēmumu konkurētspēju un veicinātu pētnieciskās aktivitātes komersantos, piesaistot augsti kvalificētus darbiniekus konkrētu tehnoloģisku problēmu risināšanai vai jaunu produktu attīstīšanai uzņēmumos. Aktivitāti finansē no Eiropas Sociālā fonda līdzekļiem. Kopējais aktivitātes ietvaros pieejamais ESF finansējums ir 4,92 miljoni latu.

Aktivitātes ietvaros atbalstu varēs saņemt komercreģistrā reģistrēts komersants inženieru, zinātnieku vai citu augsti kvalificētu speciālistu nodarbināšanai savā uzņēmumā uz laiku no 6 mēnešiem līdz 24 mēnešiem. Aktivitātes ietvaros atbalstītas tiks personāla izmaksas – atalgojums piesaistītajam darbiniekam (ieskaitot Valsts obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas); kā arī dzīvesvietas maiņas (pārcelšanās) izmaksas – sabiedriskā transporta (ekonomiskā klase) un bagāžas pārvadāšanas izmaksas.

Maksimāli pieļaujamā atbalsta intensitāte ir 40% no projekta atbalstāmajām izmaksām. Atbalsta intensitāte tiek palielināta par 10%, ja projekts tiek īstenots ārpus Rīgas un Rīgas rajona. Projekta īstenošanas vieta ir uzņēmuma, kurā tiek nodarbināts piesaistītais darbinieks, adrese, kurā tiek veikta saimnieciskā darbība. Viena projekta ietvaros maksimāli pieļaujamais atbalsta apmērs ir 40 000 latu gadā (12 mēnešu periodā).

Aktivitātes ietvaros projekta iesniedzējs nevarēs pretendēt uz atbalstu, ja projekts tiks īstenots tērauda rūpniecībā, sintētisko šķiedru, lauksaimniecības produktu, zivsaimniecības un akvakultūras nozarē, ogļu rūpniecības, alkoholisko dzērienu, tabakas izstrādājumu, kuģu būves ražošanas nozarēs, kā arī tirdzniecības, finanšu starpniecības, komercpakalpojumu un azartspēļu nozarēs.

Aktivitātes īstenošanas veids ir atklāta projektu iesniegumu atlase. Aktivitāti administrēs valsts aģentūra “Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra”. Tagad, kad Ministru kabinets ir apstiprinājis Ministru kabineta noteikumus, tie tiks publicēti oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Un uzreiz pēc tam Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra informēs, ka pēc mēneša sāksies projektu pieņemšana šajā programmā.

 

EM: Par atbalstu pētniecības rezultātu komercializācijai

26.februārī Ministru kabinets apstiprināja Ekonomikas ministrijas sagatavoto Ministru kabineta noteikumu projektu “”Noteikumi par Darbības programmas “Uzņēmējdarbība un inovācijas” papildinājuma 2.1.2.1.2. apakšaktivitāti “Tehnoloģiju pārneses kontaktpunkti”””. Noteikumu projekts nosaka prasības projekta iesniegumam, projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus, prasības projektu iesniedzējiem.

Programmas mērķis ir veicināt pētniecības rezultātu komercializāciju, kā arī sistemātiski apzināt esošo pētniecības kompetenci augstskolās un zinātniskajos institūtos un tādā veidā mērķtiecīgi virzīt nepieciešamās pētniecības kompetences attīstību.

No 2007. līdz 2013.gadam plānots atbalstīt aptuveni astoņus tehnoloģiju pārneses kontaktpunktu darbības projektus. Finansējuma saņēmēji būs augstskolas un zinātniskie institūti. Programmas kopējais finansējums paredzēts 2,5 miljoni latu.

Programmas ietvaros tiks atbalstīta tehnoloģiju pārneses kontaktpunktu izveide un darbība augstskolās un zinātnes institūtos, kuru uzdevums būs sekmēt zinātnieku un komercsabiedrību sadarbību un intelektuālā īpašuma aizsardzību un attīstību.

Tagad, kad Ministru kabinets ir apstiprinājis Ministru kabineta noteikumus, tie tiks publicēti oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Un uzreiz pēc tam Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra informēs, ka pēc mēneša sāksies projektu pieņemšana šajā programmā.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

FM: Par Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas valdības finanšu instrumenta administrēšanu

26.februārī valdībā tika apstiprināti vairāki Finanšu ministrijas sagatavotie MK noteikumi, kuri saistīti ar Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta administrēšanu Latvijā.

Pērn 1.novembrī stājās spēkā EEZ un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta vadības likums, kas paredz deleģējumu MK reglamentēt kārtību finanšu instrumentu vadības nodrošināšanai.

Valdība 26.februārī apstiprināja jaunus MK noteikumus par kārtību, kādā sniedzama un pārbaudāma informācija par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu EEZ finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta līdzfinansēto programmu, grantu shēmu un individuālo projektu ietvaros. Tiesību akta mērķis ir nodrošināt PVN piemērošanas kontroli finanšu instrumentu ietvaros, lai novērstu iespēju atgūt PVN summu dubultā apmērā, veicot krāpnieciskas darbības: atgūstot valsts budžetā iemaksāto PVN kā priekšnodokli un vienlaikus saņemot no finanšu instrumentiem finanšu līdzekļus izdevumu segšanai (t.sk. PVN, ja tas ir iekļauts attiecināmajās izmaksās).

MK noteikumi definē institūcijas, kuras sniedz un pārbauda informāciju par PVN piemērošanu, kā arī informācijas sniegšanas un pārbaudes veidu un termiņus. Noteikumi vienlaikus paredz lēmuma par PVN summu, kura iekļaujama attiecīgi finanšu instrumentu līdzfinansētā individuālā projekta, programmas, grantu shēmas vai apakšprojekta attiecināmajās izmaksās, pieņemšanas un īstenošanas kārtību.

Stājoties spēkā EEZ un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta vadības likumam, no jauna bija jāizdod arī šādi normatīvie akti:

• Kārtība, kādā valsts budžetā plāno līdzekļus EEZ finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta līdzfinansēto programmu, grantu shēmu un individuālo projektu (arī apakšprojektu) īstenošanai un veic maksājumus;

• EEZ finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta īstenošanas, uzraudzības, novērtēšanas un auditu veikšanas kārtība;

• Kārtība, kādā sniedz ziņojumus par EEZ finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta vadībā konstatētajām neatbilstībām un atgūst neatbilstoši veiktos izdevumus.

Vienlaikus, ievērojot to, ka Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta vadības likums paredz, ka EEZ un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta vadības komitejas un uzraudzības komitejas nolikumus apstiprina MK, bija jāizdod šādi normatīvie akti:

• EEZ finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta vadības komitejas nolikums;

• EEZ finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta uzraudzības komitejas nolikums.

Līdz šim EEZ un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta vadības komitejas un uzraudzības komitejas darbību reglamentēja vadības komitejas un uzraudzības komitejas apstiprināti nolikumi.

Tiesību akti no jauna tika izdoti, jo likumā noteikts MK deleģējums tos reglamentēt. Būtiskas izmaiņas šajos MK noteikumos nav veiktas.

 

FM: Par līdzekļiem ES līdzfinansēto projektu īstenošanai

Ministru kabinets (MK) 26.februārī apstiprināja trīs Finanšu ministrijas (FM) sagatavotos rīkojumus par budžeta līdzekļu pārdali aptuveni 15 miljonu latu apmērā, paredzot piešķirt līdzekļus Eiropas Savienības (ES) līdzfinansēto projektu īstenošanai, ko veic Izglītības un zinātnes ministrija, Zemkopības ministrija, Vides ministrija, Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, Iekšlietu ministrija un Labklājības ministrija.

MK rīkojumi sagatavoti, lai varētu piešķirt finanšu līdzekļus no FM budžeta:

• 14 060 545 latus Izglītības un zinātnes ministrijai Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektu īstenošanai;

• 244 979 latus Zemkopības ministrijai Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta projektu īstenošanai, kā arī Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) tehniskai palīdzībai;

• 66 634 latus Vides ministrijai ERAF projektu īstenošanai;

• 694 657 latus Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātam ERAF projektu īstenošanai;

• 126 403 latus Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai EEZ un finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta projekta īstenošanai, kā arī Latvijas–Flandrijas sadarbības projekta īstenošanai;

• 42 066 latus Iekšlietu ministrijai Eiropas Bēgļu fonda projektu īstenošanai;

• 640 202 latus Labklājības ministrijai ESF un ERAF fondu projektu īstenošanai.

Likums par valsts budžetu 2008.gadam nosaka, ka MK ir tiesības pārdalīt attiecīgajai ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei FM apakšprogrammā “Finansējums ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” paredzētos 411 498 233 latus ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai.

 

FM: Par muitošanas pakalpojumu sniegšanu tiešajā pārstāvībā

Ministru kabinets 26.februārī apstiprināja Finanšu ministrijas sagatavotos grozījumus Muitas likumā. Izmaiņas likumā nodrošinās iespēju visiem komersantiem sniegt muitošanas pakalpojumu tiešajā pārstāvībā. Šobrīd šādu pakalpojumu varēja sniegt tikai brokeri.

Grozījumi Muitas likumā paredz izslēgt tiesību normu, kas reglamentē, ka tiešās pārstāvības pakalpojumus ir tiesīgi sniegt tikai muitas brokeri, līdz ar to visiem komersantiem tiks nodrošinātas vienādas iespējas šā pakalpojuma sniegšanā.

Komersantu iesniegumu par muitas nodokļu atcelšanu un kvotu piemērošanu koordinē Muitas nodokļa atcelšanas un kvotu konsultatīvā padome. Tomēr praksē ir pierādījies, ka šī starpniecība ir sarežģīta un neefektīva. Praktiski koordināciju veic Finanšu ministrija, turklāt Latvijas komersantu iesniegumu skaits ir neliels (1–2 gadā). Lai nodrošinātu labāku koordināciju iesniegumu virzīšanai uz Eiropas Komisiju (EK), kā arī citu dalībvalstu iesniegto iesniegumu noraidīšanas gadījumā šo noraidījumu iesniegšanai EK precizēts likums, atsakoties no padomes kā starpnieka.

Tāpat izmaiņas likumā paredz, ka atļauja komercdarbības veikšanai ir nepieciešama tikai Valsts ieņēmuma dienesta (VID) valdījumā esošajās muitas kontroles zonās. Grozījumi likumā arīdzan reglamentē garāku termiņu iesniegumu izskatīšanai par muitas brokera darbības atļauju, ko izdod VID, – 15 dienu termiņu plānots aizstāt ar 30 dienu termiņu.

Pieņemot grozījumus Muitas likumā, būs jāizstrādā arī vairāki jauni MK noteikumi:

• kas regulēs muitas nodokļa atcelšanu un kvotu piemērošanu;

• kas aizstās pašlaik spēkā esošos 2006.gada 19.jūnija MK noteikumus Nr.393 “Noteikumi par kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests nosaka muitas kontroles zonas, tajās atļautos komercdarbības veidus un izsniedz atļauju komercdarbības veikšanai muitas kontroles zonā, kā arī par informācijas zīmēm muitas kontroles zonu robežas apzīmēšanai”.

Izstrādājot grozījumus likumā, notikušas konsultācijas ar Loģistikas un muitas brokeru asociāciju, Latvijas Tranzīta biznesa asociāciju, Latvijas Nacionālo kravas ekspeditoru un loģistikas asociāciju, autopārvadātāju asociāciju “Latvijas auto” un Latvijas Tirgotāju asociāciju.

Par izmaiņām likumā vēl jālemj Saeimai.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

 

FM: Par līdzekļu piešķiršanu Centrālajai vēlēšanu komisijai parakstu pārbaudes veikšanai

26.februārī valdība piešķīra Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) 1565 latus, lai nodrošinātu 11 989 Latvijas pilsoņu parakstu pārbaudi, kuri iesniegti par grozījumiem likumā “Par valsts pensijām”.

Centrālā vēlēšanu komisija 2008.gada 18.februārī saņēma iesniegumu par savāktajiem parakstiem referenduma ierosināšanai. Tā kā CVK šā gada budžetā nav paredzēti līdzekļi, lai nodrošinātu šo parakstu pārbaudi, līdz ar to atbilstoši Centrālās vēlēšanu komisijas lūgumam Finanšu ministrija sagatavojusi Ministru kabineta rīkojumu par finansējuma piešķiršanu 1565 latu apmērā.

No šīs summas darbinieku atalgojumam paredzēts 1261 lats, tai skaitā parakstu pārbaudes pasākumu vadībai – 280 lati, datu vizuālai pārbaudei un ievadīšanai – 671 lats, datu sagatavošanai un nodošanai pārbaudei Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei – 60 lati, pārbaudes rezultātu ziņojuma sagatavošanai – 60 lati, programmas sagatavošanai, noformēšanai, pavairošanai un citiem darbiem – 190 lati. Valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām savukārt nepieciešami 304 lati.

Plānots, ka finansējums tiks piešķirts no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Pirms nedēļas, 19.februārī, valdība piešķīra Centrālajai vēlēšanu komisijai 1839 latus, lai nodrošinātu Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības iesniegto 11 185 Latvijas pilsoņu parakstu pārbaudi, kuri iesniegti par Latvijas Republikas Satversmes 78. un 79.panta grozījumiem.

Saskaņā ar likumu par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu ne mazāk kā 10 000 balsstiesīgajiem Latvijas pilsoņiem ir tiesības, norādot savu vārdu, uzvārdu un personas kodu, iesniegt Centrālajai vēlēšanu komisijai pilnīgi izstrādātu likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

 

KM: Par Eiropas kultūras galvaspilsētas atlases žūrijas ekspertu izvirzīšanas kārtību

26.februārī Ministru kabineta sēdē tika izskatīts noteikumu projekts “Par Eiropas kultūras galvaspilsētas atlases žūrijas ekspertu izvirzīšanas kārtību”.

Kopš 1985.gada Eiropas Savienībā katru gadu kādai Eiropas pilsētai tiek piešķirts Eiropas kultūras galvaspilsētas statuss. Iniciatīvas mērķis ir popularizēt pilsētu atpazīstamību, uzsvērt Eiropas kultūru bagātību un daudzveidību, labvēlīgi ietekmēt kultūras un tūrisma attīstību, stiprināt vietējo un reģionālo identitāti, kā arī veicināt labāku savstarpējo sapratni starp Eiropas iedzīvotājiem.

2007.gada 4.decembrī Ministru kabinetā tika pieņemti noteikumi Nr.835 “Eiropas kultūras galvaspilsētas atlases konkursa nolikums”, kas nosaka Eiropas kultūras galvaspilsētas atlases konkursa Latvijā pieteikuma atbilstības kritērijus un nosacījumus, pieteikuma iesniegšanas, atlases žūrijas izveidošanas, pieteikumu vērtēšanas un lēmumu pieņemšanas kārtību.

Konkursa pieteikumus izvērtē Eiropas kultūras galvaspilsētas atlases žūrija. Atlases žūrijas sastāvā ir septiņi Eiropas Savienības institūciju pārstāvji (divi pārstāvji no Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Komisijas, kā arī viens Reģionu komitejas pārstāvis) un seši Latvijas pārstāvji, kurus izvirza, konsultējoties ar Eiropas Komisiju.

Atlases žūrijas locekļi ir neatkarīgi eksperti, kuriem nav interešu konflikta attiecībā uz kandidātpilsētām un kuriem ir nozīmīga pieredze un kompetence kultūras jomā, pilsētu kultūras attīstībā vai Eiropas kultūras galvaspilsētas pasākumu organizēšanā.

Tā kā Latvijas ekspertu pārstāvības nodrošināšana un ekspertu nozīme atlases žūrijā ir būtiska un tāpēc svarīgi ir noteikt caurskatāmus un skaidrus kritērijus kandidātu izvērtēšanai, Kultūras ministrija ir sagatavojusi projektu, kas paredz izveidot atlases žūrijas Latvijas puses ekspertu sarakstu.

Atlases žūrijas sastāvā ir nominēti trīs Kultūras ministrijas pārstāvji un pa vienam Ārlietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvim.

Līdz 2009.gada beigām Latvijai ir jāizvirza viena pilsēta, lai tālāk ES Ministru padome oficiāli varētu šo pilsētu iecelt par Eiropas kultūras galvaspilsētu.

Kultūras ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

LM: Par grozījumiem apdrošināšanas periodu pierādīšanas, aprēķināšanas un uzskaites kārtībā

Aprēķinot vecuma pensijas, Labklājības ministrija (LM) ierosina ņemt vērā arī to cilvēku uzkrāto darba periodu, kuri laikā līdz 1990.gada 31.decembrim strādājuši pirms 15 gadu vecuma sasniegšanas.

Plānots, ka darba periodu uzskaite varētu tikt veikta no tāda vecuma, no kura attiecīgajā periodā bija atļauts pieņemt darbā vai uzņemt par kolhoza biedru.

Piemēram, cilvēkam, kurš 1949.gadā 14 gadu vecumā ir strādājis, apdrošināšanas stāžā ieskaitītu arī šos darba periodus, jo saskaņā ar tajā laikā spēkā esošo darba likumdošanu darbā varēja pieņemt no 16 gadiem vai izņēmuma gadījumos – no 14 gadiem.

To paredz Labklājības ministrijas sagatavotie grozījumi Ministru kabineta noteikumos par apdrošināšanas periodu pierādīšanas, aprēķināšanas un uzskaites kārtību, kas 26.februārī tika apstiprināti valdībā.

Lai pieprasītu pensijas pārrēķinu, cilvēkam būs jāiesniedz iesniegums un dokumenti par darba stāžu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras filiālē. Šādu iespēju varētu izmantot nedaudz vairāk kā 1900 pensionāri.

Atgādinām, ka līdz šim vecuma pensijas aprēķināšanā tika ņemti vērā apdrošināšanas periodi no 15 gadu vecuma.

LM sagatavotie grozījumi precizē arī sevišķi kaitīgos un sevišķi smagos vai kaitīgos un smagos darba apstākļos veiktā darba stāža uzskaiti.

 

LM: Par darba tiesisko attiecību ievērošanu un darba drošību

Lai mazinātu darba likumdošanas pārkāpumus un uzlabotu Valsts darba inspekcijas pakalpojumu kvalitāti, Labklājības ministrija (LM) ar Eiropas fondu atbalstu nākamo septiņu gadu periodā plāno ieguldīt 2,89 miljonus latu.

To paredz 26.februārī valdībā apstiprinātie Ministru kabineta (MK) noteikumi par Eiropas Sociālā fonda aktivitāti “Darba attiecību un darba drošības normatīvo aktu uzraudzības pilnveidošana”.

Darba ņēmējus plānots informēt par darba vides riskiem, darba drošības un arodveselības jautājumiem, kā arī tiesībām darba attiecībās.

Paredzēti preventīvie pasākumi, lai skaidrotu iedzīvotājiem nereģistrētās nodarbinātības ēnas puses un mudinātu legalizēt darba attiecības.

Plānotas arī vispārīgas un specifiskas speciālistu apmācības, piemēram, sagatavojot konkrētas specializācijas darba inspektorus. Tāpat Valsts darba inspekcijas speciālistiem plānoti pieredzes apmaiņas pasākumi ar citu Eiropas valstu kolēģiem, jo īpaši no Baltijas valstīm, kur ir līdzīgas problēmas.

Eiropas līdzfinansējums ļaus izstrādāt jaunas vadlīnijas par specifiskiem darba aizsardzības jautājumiem, kas darba devējiem un darba ņēmējiem atvieglotu darba aizsardzības prasību ievērošanu.

LM prognozē, ka pēc šo pasākumu īstenošanas pārkāpumu skaits apsekotajos uzņēmumos samazināsies par 15%.

Ministru kabineta noteikumu projekts paredz, kādām prasībām jāatbilst projekta iesniedzējam, kā tiek vērtēts projekts, kādi ir projekta īstenošanas nosacījumi.

Ministru kabineta noteikumu projektam pievienota projekta iesnieguma veidlapa.

Labklājības ministrija prognozē, ka projekta īstenošana varētu sākties 2008. gada augustā. Plānots, ka projektu īstenos Valsts darba inspekcija.

Līdz 85% no projekta izmaksām segs Eiropas Sociālais fonds, bet pārējo – valsts budžets.

LM ir viena no ES fondu apsaimniekošanas institūcijām, kas atbild par projektu atbilstību nozares politikai un nodrošina efektīvu struktūrfondu līdzekļu izmantošanu nodarbinātības un sociālās iekļaušanas jomā. No 2008. līdz 2013.gadam ar 22 ES fondu līdzfinansēta projektu konkursa aktivitāšu palīdzību labklājības nozarē plānots iegultīt 93,4 miljonus latu no Eiropas Sociālā fonda un 11,7 miljonus latu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

 

SM: Par Eiropas Kopienas komercpārvadājumu atļauju izsniegšanu

26.februārī valdībā apstiprinātais noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā tiek izsniegtas Eiropas Kopienas atļaujas, to kopijas un autovadītāju atestāti komercpārvadājumu veikšanai ar autotransportu Eiropas Savienības teritorijā, kā arī to anulēšanu vai apturēšanu.

Izstrādātajos noteikumos norādīti arī iesniedzamie dokumenti, to iesniegšanas, lēmumu pieņemšanas un lēmumu apstrīdēšanas kārtība.

Esošais regulējums paredz, ka pasažieru un kravu komercpārvadājumu veikšanai pārvadātājam ir jāsaņem VSIA “Autotransporta direkcija” izsniegta speciāla atļauja (licence); savukārt, lai veiktu pārvadājumus Eiropas Savienības (ES) teritorijā, papildus ir jāsaņem Eiropas Kopienas (EK) atļauja un tās kopija konkrētam transportlīdzeklim. Ja pārvadātājs kā autovadītājus kravu pārvadājumiem nodarbina personas, kas nav ES dalībvalstu pilsoņi, ir jāsaņem arī autovadītāja atestāts katram šādam autovadītājam.

Līdz šim EK atļauju un to kopiju, kā arī autovadītāja atestātu izsniegšanas kārtību Ministru kabineta noteikumi nenoteica.

Normatīvajā aktā paredzēto prasību izpildi nodrošinās VSIA “Autotransporta direkcija”, kas jau šobrīd izsniedz, anulē un aptur uz laiku EK atļaujas, to kopijas un autovadītāja atestātus.

Noteikumu projekta gatavošanas laikā ir bijušas konsultācijas ar biedrību “Autopārvadātāju asociācija “Latvijas Auto”” un “Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija”.

 

SM: Par biļešu rekvizītiem starptautiskos pasažieru pārvadājumos

No šā gada 1.aprīļa, veicot regulārus starptautiskos pasažieru autopārvadājumus starp Latviju un valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, uz biļetēm un citiem braukšanas dokumentiem būs jānorāda konkrēti obligātie rekvizīti.

Šobrīd obligātie biļešu rekvizīti ir noteikti tikai iekšzemes un Eiropas Savienības teritorijā veiktajiem starptautiskajiem pasažieru autopārvadājumiem, bet pārējos regulārajos starptautiskajos maršrutos biļešu rekvizītus var noteikt pats pārvadātājs, informējot Satiksmes ministriju.

Lai nodrošinātu, ka ikviens pasažieris savā biļetē var atrast vismaz minimālo informāciju par braucienu un kompāniju, kas to nodrošina, noteikts, ka biļetē būs obligāti jānorāda pārvadātāja nosaukums, biļetes numurs, brauciena sākumpunkts un galapunkts, kā arī biļetes pārdošanas datums, derīguma termiņš un cena.

Turklāt attiecīgo biļešu paraugi visiem regulārajiem starptautiskajiem pasažieru pārvadājumiem starp Latviju un valstīm, kas nav ES dalībvalstis, būs jāiesniedz saskaņošanai Satiksmes ministrijā.

Biļešu obligāto rekvizītu noteikšanu starptautiskajos pasažieru pārvadājumos starp Latviju un valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, atbilstoši 2007.gada 13.decembrī pieņemtajiem grozījumiem “Autopārvadājumu likumā” paredz Satiksmes ministrijas sagatavotie “Noteikumi par biļešu obligātajiem rekvizītiem regulārajos starptautiskajos pasažieru pārvadājumos starp Latviju un valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis”.

Noteikumi 26.februārī tika apstiprināti valdības sēdē.

 

SM: Par prasībām bīstamo kravu gaisa pārvadājumiem

Lai nodrošinātu bīstamo izstrādājumu un bīstamo kravu pārvadāšanas ar gaisa transportu prasību vienveidīgu izpildi visā Latvijā, ir izstrādāts jauns Ministru kabineta noteikumu projekts.

Satiksmes ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Bīstamo izstrādājumu un bīstamo kravu gaisa pārvadājumu veikšanas kārtība” 26.februārī tika atbalstīts valdības sēdē.

Projekts ne vien nosaka prasības bīstamo izstrādājumu un bīstamo kravu pārvadāšanai ar gaisa transportu, bet arī paredz kārtību, kādā tiek piešķirta atļauja bīstamo kravu pārvadājumiem, norāda veidu, kā tiek īstenota valsts uzraudzība pār to, kā gaisa kuģu ekspluatanti un to pilnvarotie pārstāvji savā darbībā ievēro uz tiem attiecināmās Eiropas Savienības regulu, Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju 18.pielikuma un tehnisko instrukciju prasības.

Noteikumu projektā uzskaitīti piemērojamie nosacījumi un ierobežojumi bīstamo izstrādājumu un kravu pārvadājumiem, noteikti gaisa kuģa ekspluatantu pienākumi, darbinieku apmācības prasības, pasažieru informēšanas prasības, kā arī aprakstīta bīstamo izstrādājumu nedeklarētas pārvadāšanas gadījumu izmeklēšana.

Ministru kabineta noteikumu projekts izstrādāts, pamatojoties uz likuma “Par aviāciju” prasībām. Noteikumu projekta izpildi nodrošinās valsts aģentūra “Civilās aviācijas aģentūra”.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

VidM: Par Malienas reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plānu 2007.–2013.gadam

26.februārī Ministru kabineta sēdē tika izsludināts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta rīkojuma projekts “Par Malienas reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plānu 2007.–2013.gadam”.

Šāda plāna nepieciešamību nosaka Atkritumu apsaimniekošanas likums, kurā ir noteikts plāna saturs, tā apspriešanas un apstiprināšanas kārtība.

Vides ministrijas sagatavotā Malienas reģionālā atkritumu apsaimniekošanas plāna 2007.–2013.gadam (AAP) mērķis ir novērst atkritumu rašanos, palielinoties ekonomiskajai izaugsmei, un nodrošināt ievērojamu kopējo radīto atkritumu daudzumu samazināšanu, izmantojot labākas atkritumu rašanās novēršanas iespējas, labākos pieejamos tehniskos paņēmienus, resursu izmantošanas efektivitātes palielināšanu un ilgtspējīgas patērētāju uzvedības veicināšanu.

AAP ietvaros ir paredzēts izveidot dalītās atkritumu savākšanas sistēmu septiņās Malienas reģiona lielākajās apdzīvotajās vietās vai to tuvumā, kā arī uzbūvēt sadzīves atkritumu poligonu. Pēc poligona izveidošanas plānots slēgt un rekultivēt reģionā esošās izgāztuves.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

ZM: Par dzīvnieku izcelsmes atkritumproduktu savākšanu, pārstrādi un iznīcināšanu

Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze 26.februārī iepazīstināja valdību ar Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādāto informatīvo ziņojumu par koncepcijas “Par dzīvnieku izcelsmes atkritumproduktu savākšanu, pārstrādi un iznīcināšanu” izpildi.

Koncepcija “Par dzīvnieku izcelsmes atkritumproduktu savākšanu, pārstrādi un iznīcināšanu” tika pieņemta 2002.gada 16.aprīlī, lai nodrošinātu dzīvnieku izcelsmes atkritumproduktu savākšanu, pārstrādi un iznīcināšanu, lai nepieļautu cilvēku un dzīvnieku inficēšanos vai saindēšanos, kā arī patogēno mikroorganismu nokļūšanu un izplatīšanos vidē. Koncepcijas īstenošanu bija paredzēts veikt par ārpusbudžeta līdzekļiem.

Ņemot vērā, ka Latvijā, atšķirībā no vairākuma Eiropas Savienības jauno dalībvalstu, iepriekš nebija darbojusies centralizēta blakusproduktu savākšanas, pārstrādes un iznīcināšanas sistēma, vienotas blakusproduktu apsaimniekošanas sistēmas izveidei Zemkopības ministrijas Lauku atbalsta dienests noslēdza līgumus par centralizētu blakusproduktu savākšanu, transportēšanu, uzglabāšanu, pārstrādi un iznīcināšanu ar SIA “Ekovide” un SIA “Reneta”.

Šobrīd Latvijā saskaņā ar Eiropas Savienības prasībām jau darbojas 72 dažādu kategoriju blakusproduktu uzņēmumi, tai skaitā divi 1.kategorijas, divi 2.kategorijas un pieci 3.kategorijas pārstrādes uzņēmumi, deviņi starpuzņēmumi, seši dedzināšanas uzņēmumi, seši mājas (istabas) dzīvnieku barības ražošanas uzņēmumi, piecpadsmit blakusproduktu pārstrādes produktu uzglabāšanas uzņēmumi, vienpadsmit savākšanas centri un patērētāji, trīs tehnisko izstrādājumu uzņēmumi un trīspadsmit blakusproduktu transportēšanas uzņēmumi.

Tādējādi koncepcija “Par dzīvnieku izcelsmes atkritumproduktu savākšanu, pārstrādi un iznīcināšanu” ir zaudējusi savu aktualitāti, jo tajā plānotie pasākumi ir izpildīti un tiek nodrošināta ES prasību piemērošana blakusproduktu jomā.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!