Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta sēdē: 2008.gada 18.februārī. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 20.02.2008., Nr. 28 https://www.vestnesis.lv/ta/id/171152

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Aizsardzības ministrs: Tiekoties ar Latvijas karavīriem Afganistānā

Vēl šajā numurā

20.02.2008., Nr. 28

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta sēdē: 2008.gada 18.februārī

 

AM: Par karavīra apmācībai izlietoto finanšu līdzekļu atmaksas kārtību

18.februārī Ministru kabinetā (MK) apstiprināti Aizsardzības ministrijas (AM) izstrādātie MK noteikumi “Kārtība, kādā no militārās mācību iestādes atskaitītais karavīrs atmaksā viņa apmācībai izlietotos finanšu līdzekļus”.

MK noteikumi nosaka kārtību, kādā militārās izglītības iestāde uzskaita un aprēķina karavīra apmācībai izlietotos līdzekļus, kā arī nosaka, kādos gadījumos, kādā apmērā un kārtībā karavīrs atmaksā šos līdzekļus, ja tiek atskaitīts no militārās izglītības iestādes.

Šie noteikumi attiecas uz karavīriem, kuri no militārās izglītības iestādes atskaitīti nesekmības, disciplīnas pārkāpumu dēļ vai pēc paša vēlēšanās.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

 

EM: Par kārtību, kādā valsts piedalās dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta finansiālajā nodrošināšanā

18.februārī valdība apstiprināja Ekonomikas ministrijas izstrādātos grozījumus Ministru kabineta noteikumos “Kārtība, kādā valsts piedalās dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta finansiālajā nodrošināšanā”.

Grozījumi paredz, ka turpmāk pašvaldību dokumenti vienreizējā dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta valsts līdzfinansējuma saņemšanai jāiesniedz Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūrā Mucenieku ielā 3, Rīgā, LV-1050, kas līdz šim bija jāsniedz Ekonomikas ministrijā.

Vienlaikus tiek veikti grozījumi, nosakot, ka rīkojums par atbrīvošanas pabalstu vairs nebūs jāiesniedz Valsts kasē, jo finansējums šim mērķim tiek pārskaitīts no Ekonomikas ministrijas budžeta apakšprogrammas “Atbalsts mājokļiem”.

Ministru kabineta noteikumi nosaka kārtību, kādā valsts piedalās vienreizēja dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta finansiālajā nodrošināšanā.

Pašvaldībai, kura nākamajā budžeta gadā plāno izmaksāt atbrīvošanas pabalstus, līdz kārtējā gada 1.martam jāiesniedz Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūrā informācija par to personu skaitu, kas reģistrētas atbrīvošanas pabalsta piešķiršanas reģistrā, kā arī jāiesniedz plānotais pašvaldības budžeta finansējums, kas nepieciešams atbrīvošanas pabalsta izmaksai. Valsts budžeta līdzfinansējumu var saņemt pašvaldība, ja tā paredzējusi finansējumu atbrīvošanas pabalsta nodrošināšanai likuma “Par palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā” 26.panta pirmajā daļā noteiktajām personām.

Kad likumā par valsts budžetu kārtējam gadam apstiprināts valsts līdzfinansējuma apmērs atbrīvošanas pabalsta nodrošināšanai, ministrija aprēķina valsts līdzfinansējuma apmēru katrai pašvaldībai.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

FM: Par grozījumiem finanšu instrumentu tirgus likumā

18.februārī valdība apstiprināja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izstrādātos un Finanšu ministrijas virzītos grozījumus finanšu instrumentu tirgus likumā, kas nodrošinās, lai likumā tiktu iestrādātas Eiropas Savienības (ES) direktīvas prasības.

ES direktīva paredz atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū. Atbilstoši ES prasībām likumā tiek reglamentētas prasības tirgus uzturētāju kontrolei, kā arī noteikti kritēriji ārvalstī reģistrēta emitenta sniegtās informācijas atzīšanai par līdzvērtīgu šī likuma prasībām.

Normatīvais akts arīdzan papildināts ar prasībām obligātās informācijas publiskošanai un neatkarības nosacījumiem, kuriem jāatbilst ieguldījumu pārvaldes sabiedrību un ieguldījumu brokeru sabiedrību mātessabiedrībām, ja tās vēlas izmantot finanšu instrumentu tirgus likumā paredzētos atvieglojumus, tas ir, aprēķinot balsstiesīgo akciju īpatsvaru, nesummēt mātessabiedrībai piederošās akcijas ar akcijām, ko pārvalda meitassabiedrība.

Savukārt, lai tiesību aktos ieviestu ES prasības par noteiktu veidu sabiedrību gada pārskatiem, konsolidētajiem pārskatiem, banku un citu finanšu iestāžu, kā arī apdrošināšanas uzņēmumu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem, likumā noteikts pienākums kapitālsabiedrībām, kuru pārvedumi ir iekļauti regulētā tirgū, sagatavot paziņojumu par korporatīvo pārvaldību.

Izstrādājot likumprojektu, konsultācijas notikušas ar Latvijas Komercbanku asociācijas, Latvijas Apdrošinātāju asociācijas, Latvijas Apdrošināšanas brokeru asociācijas un Latvijas Vērtspapīru tirgus profesionālo dalībnieku asociācijas pārstāvjiem.

 

FM: Par grozījumiem gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā

Lai nodrošinātu vienas pieturas aģentūras principa ievērošanu, sniedzot konsolidētos gada pārskatus un gada pārskatus, Ministru kabinets 18.februārī apstiprināja Finanšu ministrijas sagatavotos grozījumus Gada pārskatu likumā un Konsolidēto gada pārskatu likumā.

Šobrīd komercsabiedrībām, kooperatīvajām sabiedrībām, individuālajiem uzņēmējiem, zemnieku un zvejnieku saimniecībām gada pārskata noraksts ir jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) teritoriālajai iestādei pēc sabiedrības reģistrācijas vietas un Uzņēmumu reģistram (UR). Līdzīgi abās iestādēs gada pārskata noraksts ir jāsniedz arī koncernu mātessabiedrībām. Atbilstoši likumam lielākajām sabiedrībām gada pārskatu noraksts pilnībā vai saīsināts par saviem līdzekļiem ir jāpublicē arī laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Situācija, kad sabiedrībai viens un tas pats dokuments ir jāiesniedz divās valsts iestādēs un vēl jāpublicē valsts oficiālajā izdevumā, tai rada papildu administratīvo slogu un papildu izmaksas. Gada pārskata lietotājiem ir būtiski saņemt patiesu un identisku informāciju, tomēr patlaban ir praktiski neiespējami pārbaudīt, vai abās valsts iestādēs iesniegtie un valsts oficiālajā izdevumā publicētie dokumenti ir identiski.

Grozījumi likumos paredz, ka turpmāk konsolidētie gada pārskati un gada pārskats būs jāiesniedz tikai VID, kurš gada pārskata kopiju elektroniskā formā nodos UR, un UR publicēs paziņojumu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, ka gada pārskata informācija ir ievadīta uzņēmuma reģistrācijas lietā.

Arī Eiropas Savienības prasības reglamentē, ka gada pārskati un konsolidētie gada pārskati jānodod atklātībai, tos iekļaujot lietā vai ievadot reģistrā un nodrošinot lietotājiem iespēju pēc pieprasījuma saņemt konsolidētā gada pārskata vai kādas tā daļas kopiju, kā arī tos pilnīgi vai daļēji publicējot valsts oficiālajā izdevumā, ko dalībvalsts ir izraudzījusi šim nolūkam, vai arī norādot uz dokumentu, kas ir iekļauts lietā vai ievadīts reģistrā.

Paredzams, ka grozījumi stāsies spēkā šā gada 1.jūlijā.

Likumprojekti vēl jāizskata Saeimā.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

 

IZM: Par profesionālās ievirzes sporta izglītības triju iestāžu nodošanu Rīgas pilsētas pašvaldībai

Rīgas specializētā peldēšanas skola, Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Sporta pārvaldes specializētā tenisa skola un IZM Sporta pārvaldes specializētā vingrošanas skola turpmāk vairs nebūs IZM padotības iestādes, bet ar 2008.gada 1.maiju tiks reorganizētas un nodotas Rīgas pilsētas pašvaldībai. To paredz IZM sagatavotais un 18.februārī Ministru kabinetā (MK) apstiprinātais MK rīkojuma projekts “Par Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esošo profesionālās ievirzes sporta izglītības iestāžu reorganizāciju”.

Lai gan saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 5.marta rīkojuma Nr.147 “Par Koncepciju par izglītības, kultūras, veselības aprūpes un sociālās aprūpes nozares valsts institūciju (izņemot augstskolas) juridisko statusu” visas IZM padotībā esošās sporta skolas pārveidojamas par valsts aģentūrām, ministrija, izvērtējot Rīgas specializētās peldēšanas skolas, IZM Sporta pārvaldes specializētās tenisa skolas un IZM Sporta pārvaldes specializētās vingrošanas skolas darbības profilu un audzēkņu sastāvu, secinājusi, ka šo iestāžu pārveide par valsts aģentūrām nebūtu pareizākais risinājums. Minēto profesionālās ievirzes sporta izglītības iestāžu audzēkņi pārsvarā ir tieši Rīgas pilsētas pašvaldības iedzīvotāju bērni. Turklāt Rīgas pilsētas teritorijā jau ir līdzīga profila Rīgas pilsētas pašvaldības dibinātas profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādes, kurās jau šobrīd tiek īstenotas tādas pašas profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas, kādas īsteno atsevišķas no reorganizējamām valsts dibinātajām profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādēm.

2007.gada 12.jūnijā Rīgas dome pieņēma lēmumu, izsakot atbalstu šo valsts dibināto profesionālās ievirzes sporta izglītības iestāžu pārņemšanai no IZM.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

TM: Par kārtību, kādā licencē un īsteno probācijas programmas

Ministru kabinets 18.februārī pieņēma kārtību, kādā licencē un īsteno probācijas programmas. Noteikumus izstrādājuši Tieslietu ministrijas un Valsts probācijas dienesta (VPD) speciālisti.

Noteikumu mērķis ir valsts līmenī izveidot sistēmu, kas nodrošinātu probācijas programmu licencēšanas un īstenošanas kārtību. Noteikumi regulēs kārtību, kādā licencē un īsteno probācijas programmas, kas skar probācijas klientus un ar brīvības atņemšanu notiesātās personas.

VPD ir tiesības veikt probācijas klientu sociālās uzvedības korekciju, tomēr pašlaik VPD izmanto no citām valstīm pārņemtas programmas, kuras tiek koriģētas un pielāgotas Latvijas apstākļiem. Turklāt VPD iepērk sociālās rehabilitācijas centru pakalpojumus, kur viena no neatņemamām sastāvdaļām ir probācijas programmas.

Kā teikts noteikumu anotācijā, paredzēts ieviest probācijas programmu licencēšanas kārtību, reglamentēt probācijas programmas licencēšanas pieteikšanu, izsniegšanu, pagarināšanu un anulēšanas pamatu, kā arī reglamentēt probācijas programmu licencēšanas komisijas darbību.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!