Ministru kabineta sēdē: 2008.gada 12.februārī

ĀM: Par Latvijas nozaru politiku virzību Portugāles prezidentūrā un plānoto attīstību Slovēnijas prezidentūrā

Ārlietu ministrs Māris Riekstiņš 12.februāra Ministru kabineta sēdē prezentēja informatīvo ziņojumu “Par nozaru politiku virzību Portugāles prezidentūrā un plānoto attīstību Slovēnijas prezidentūrā”.

2007.gada otrajā pusē prezidējošās valsts funkcijas ES Padomē veica Portugāle. Par tās lielāko veikumu uzskatāma Lisabonas līguma parakstīšana pagājušā gada 13.decembrī, kas noslēdza vairākus gadus ilgušās debates par nepieciešamajām reformām ES. 2008.gada laikā plānota Lisabonas līguma ratifikācija dalībvalstīs, lai tas varētu stāties spēkā 2009.gada 1.janvārī. Latvijā Lisabonas līgumu ir plānots ratificēt šā gada pirmajā pusē.

Lai prognozētu ES tālāko attīstību un nākotnes izaicinājumus, 2007.gada 14.decembra Eiropadomē tika pieņemts lēmums par neatkarīgas Pārdomu grupas izveidi. Par tās priekšsēdētāja vietnieci tika apstiprināta bijusī Latvijas Republikas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.

Tāpat Portugāles prezidentūras laikā tika pieņemts lēmums par Šengenas telpas paplašināšanu un robežkontroles atcelšanu uz deviņu jauno ES dalībvalstu iekšējām robežām. Liela uzmanība tika veltīta ES globālās konkurētspējas uzlabošanai un Kopienas iekšējā tirgus pilnveidošanai, uzsverot arī sociālās kohēzijas un finanšu ilgtspējības nozīmību. Kā jauna tendence ES līmenī iezīmējas vides aizsardzības aspektu integrēšana citās ES politikās, piemēram, transporta un enerģētikas. Portugāles prezidentūras laikā aizsākās diskusijas arī par Trešo enerģētikas paketi, kurā Eiropas Komisija saskata efektīvu instrumentu ES enerģētiskās neatkarības nodrošināšanai.

Enerģētika un ar to cieši saistītie klimata pārmaiņu jautājumi, ES izaugsmes un konkurētspējas stiprināšana būs galvenās Slovēnijas prezidentūras prioritātes. Jau šā gada 23.janvārī tika publicēta Klimata un enerģētikas pakete, par kuru valstu un valdību vadītāji diskutēs 2008.gada pavasara Eiropadomē līdzās atjaunotās Kopienas Lisabonas stratēģijas 2008.–2010.gadam apstiprināšanai un viedokļu apmaiņai par kohēzijas politikas nākotni. Tāpat turpināsies darbs pie kopējās lauksaimniecības politikas “veselības pārbaudes”, Kopienas iekšējā tirgus darbības uzlabošanas, Eiropas sociālā modeļa izveides, kā arī jautājumiem ekonomiskās migrācijas, transporta ilgtspējības un krimināltiesību jomā.

Īpaši aktīva rīcība gan ekspertu, gan politiskajā līmenī būs nepieciešama, lai pārstāvētu Latvijas intereses diskusijās par kopējās enerģētikas politikas izstrādāšanu un ieviešanu, kā arī par klimata pārmaiņu samazināšanas pasākumiem ES. Īstenojot pasākumus dažādās ES politikas jomās, nepieciešams ņemt vērā dalībvalstu atšķirīgos tautsaimniecības izaugsmes tempus, tautsaimniecības nozaru dažādību, labklājības līmeni un pieejamos resursus.

Šādu informatīvo ziņojumu Ārlietu ministrija sadarbībā ar nozaru ministrijām gatavo divas reizes gadā, mainoties ES Padomē prezidējošai valstij.

Ziņojums veidots kā koncentrēts pārskats par nozaru politiku attīstību, atspoguļojot Latvijai būtisko ES politikas dokumentu un tiesību aktu projektu virzību Portugāles prezidentūras laikā un plānoto attīstību Slovēnijas prezidentūrā. Izvērtējot Slovēnijas prezidentūras izstrādāto darba programmu, noteikti tie Latvijai prioritārie jautājumi, kuros Latvijas nacionālo interešu pārstāvībai būtu pievēršama īpaša uzmanība. 

EM: Par Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumiem

Ministru kabinets (MK) 12.februārī apstiprināja Ekonomikas ministrijas izstrādātos Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumus, kas nosaka attiecības starp dabasgāzes piegādātāju un lietotājiem, piegādes kārtību, prasības norēķinos par patērēto dabasgāzi un dabasgāzes lietotāju un piegādātāju pienākumus un tiesības.

Noteikumi paredz, ka dabasgāzes piegāde lietotājam notiek saskaņā ar šiem noteikumiem un piegādes līgumu, kas tiek noslēgts starp piegādātāju un lietotāju, kā arī, ja persona, kas lieto dabasgāzi, nav noslēgusi līgumu, piegādātājs var pārtraukt dabasgāzes piegādi, iepriekš par to nebrīdinot. Jaunu objektu piegādātājs pieslēdz dabasgāzes sistēmai tikai pēc tam, kad ir noslēgts piegādes līgums starp lietotāju un piegādātāju. Tāpat ir noteikts, ka lietotājs pats var izvēlēties sev nepieciešamo dabasgāzes apgādes drošumu, izmantojot citu kurināmo dabasgāzes piegādes pārtraukumu laikā.

MK noteikumi paredz, ka lietotāju dabasgāzes apgādes sistēmām jābūt aprīkotām ar dabasgāzes uzskaites mēraparātiem vai gāzes patēriņa skaitītajiem, kas ir lietotāja, izņemot mājsaimniecības lietotāju, īpašums. Ir noteikts, ka dabasgāzes patēriņa uzskaitei drīkst izmantot tikai tādus mēraparātus un skaitītājus, kas atbilst metroloģiskajām prasībām mērīšanas līdzekļiem. Norēķini par piegādāto un patērēto dabasgāzi tiek veikti atbilstoši uzskaites mēraparātu rādījumiem. Noteikumi paredz, ka piegādātājs pārdod dabasgāzi lietotājam par tarifiem, kas ir apstiprināti un publicēti likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” un Enerģētikas likumā noteiktajā kārtībā.

FM: Par grozījumiem likumā par Valsts ieņēmumu dienestu

12.februārī Ministru kabinets izskatīja grozījumu projektu likumam par Valsts ieņēmumu dienestu (VID). Grozījumi saskaņo vairākas likuma normas ar citiem tiesību aktiem, tai skaitā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām”, precizē kārtību, kādā VID sniedz atzinumu kriminālprocesā, pamatojoties uz kriminālprocesa virzītāja pieprasījumu.

Tāpat izmaiņas papildina likumu ar tiesisko regulējumu, kas skar kontroles pasākumus būvniecības jomā, nosaka, ka VID rīkojuma (lēmuma) par juridisko un fizisko personu norēķinu operāciju apturēšanu apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur tā izpildi, kā arī precizē VID sakaru virsnieku pabalstu un kompensāciju apmēra noteikšanas un izmaksas kārtību un citas normas.

Tā kā Latvijā būvniecības jomā pastāv liels nelegālās nodarbinātības un aplokšņu algu īpatsvars – par lielu skaitu nodarbināto nemaksā nodokļus vai maksā tikai daļēji, bet VID kontroles pasākumos iesaistītajām pilnvarotajām personām ir ierobežotas tiesības apmeklēt būvobjektus, tad grozījumu projekts paredz papildināt likumu ar tiesisko regulējumu, kas pilnvaro VID ierēdņus apmeklēt un veikt kontroles pasākumus būvobjektos.

Aktuāls ir jautājums par nosūtītiem VID sakaru virsniekiem pārstāvībai Eiropas Policijas biroja Latvijas sakaru virsnieku birojā. ES labā prakse un VID līdzšinējā sadarbība ar Valsts policijas Eiropola nacionālo biroju noziedzības apkarošanas jomā norāda uz nepieciešamību nosūtīt sakaru virsnieku darbam Eiropas Policijas birojā, lai veicinātu informācijas apmaiņu un tādējādi atvieglotu VID Muitas kriminālpārvaldes un Finanšu policijas pārvaldes darbu. Šobrīd normatīvie akti neparedz regulējumu VID sakaru virsnieka pabalstu un kompensāciju apmēra noteikšanai un izmaksas kārtībai, tādēļ šāda kārtība ir iestrādāta likuma grozījumu projektā.

Pašlaik VID ir tiesības izdot rīkojumu apturēt juridisko un fizisko personu norēķinu operācijas. Šāda rīkojuma jeb lēmuma apstrīdēšanas vai pārsūdzēšanas gadījumā saskaņā ar Administratīvā procesa likumu tā darbība var tikt apturēta, un tas apdraud šāda tiesiskā instrumenta efektīvu izmantošanu. Tādēļ likuma grozījumu projektā ir noteikts, ka rīkojums (lēmums) par norēķinu operāciju apturēšanu stājas spēkā ar tā pieņemšanas dienu un tā apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā izpildi.

Grozījumi likumā arīdzan saskaņo likuma normas ar citiem tiesību aktiem.

FM: Par grozījumiem Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā

Lai sakārtotu ieguldījumu fondu darbību, uzlabotu šo fondu pakalpojumu piedāvājumu, kā arī radītu vienotus noteikumus to darbībai Eiropas Savienības dalībvalstīs, Ministru kabinets 12.februārī apstiprināja grozījumus Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā.

Kopš likuma pieņemšanas 1998.gadā finanšu tirgū tirgoto finanšu instrumentu klāsts ir ievērojami pieaudzis, kas savukārt ir radījis šaubas, vai likuma definīcijas aptver visas finanšu instrumentu kategorijas. Tāpat, piemērojot atsevišķas likuma normas praksē, ir radusies nepieciešamība tās pilnveidot.

Valdības apstiprinātie grozījumi likumā paplašina ieguldījumu pārvaldes sabiedrību sniegto pakalpojumu loku, paskaidro atsevišķas definīcijas un precizē vairākus likuma pantus, lai atvieglotu tā piemērošanu praksē un nodrošinātu likuma normu nepārprotamu izpratni.

Tāpat izmaiņas paredzētas, lai:

• netiktu ierobežots to subjektu loks, kas ir tiesīgi turēt ieguldījumu pārvaldes sabiedrību ieguldījumu fondu līdzekļus un precizētu to ieguldījumu pārvaldes sabiedrību ieguldījumu fondu līdzekļu turētāju loku, kam ir tiesības darboties Latvijā;

• precizētu darījumu partneru loku ārpus regulētā tirgū veiktajiem darījumiem ar atvasinātajiem finanšu instrumentiem;

• padarītu pārskatāmāku slēgto ieguldījumu fondu līdzekļu ieguldīšanu nekustamajā īpašumā;

• pilnveidotu ieguldījumu pārvaldes sabiedrību reorganizācijas un likvidācijas procesu;

• palielinātu slēgto ieguldījumu fondu līdzekļu ieguldījumu apmēru atsevišķos ieguldījumu objektos;

• precizētu apakšfondu pārskatu sagatavošanas kārtību u.c.

Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likums regulē kārtību, kādā tiek publiski piesaistīti naudas līdzekļi Latvijā un veikta to apvienota ieguldīšana šajā likumā noteiktajos ieguldījumu objektos un dažādos finanšu instrumentos.

Likumprojekts vēl jāizskata Saeimā.

FM: Par prēmijām un atalgojumu valsts augstākajām amatpersonām

Interešu konflikta novēršanai valsts augstāko amatpersonu darbībā optimālais risinājums būtu noteikt, ka šīm amatpersonām netiek paredzēta iespēja saņemt prēmijas. Tādējādi tiktu novērsta arī valsts budžeta līdzekļu neobjektīva izmantošana, kā arī nodrošināta prakse, kas ir līdzvērtīga ārvalstīs esošajai. Ar šādiem īpaši izveidotās darba grupas secinājumiem valdību 12.februārī iepazīstināja Finanšu ministrija (FM).

Par tiesību normu pārkāpumiem prēmiju izmaksā augstākajām amatpersonām ziņojumu Saeimai bija sniegusi Valsts kontrole.

Ministru prezidenta uzdevumā līdzšinējo praksi augstāko amatpersonu prēmēšanā analizēja darba grupa, kurā tika iekļauti pārstāvji no Finanšu ministrijas, Tieslietu ministrijas, Valsts kancelejas, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja un Valsts civildienesta pārvaldes.

Augstākās amatpersonas ir pastāvīgo institūciju vadītāji, kuri neatrodas citu amatpersonu padotībā un kurus ieceļ Saeima – ģenerālprokurors, Satversmes tiesas priekšsēdētājs, Augstākās tiesas priekšsēdētājs, Sabiedrisko pakalpojumu regulatora priekšsēdētājs, valsts kontrolieris, tiesībsargs u.c.

Atbilstoši valstī pastāvošajai praksei prēmijas tiek piešķirtas par darba ieguldījumu institūcijas mērķu sasniegšanā, izvērtējot konkrēta darbinieka darba izpildi, tās rezultātu kvalitāti, termiņu ievērošanu un citus faktorus. Darbiniekiem prēmiju apmēru nosaka augstāka amatpersona. Latvijas likumi neparedz prēmijas tādām valsts amatpersonām kā Valsts prezidents un Saeimas deputāti. Arī ārvalstu pieredze liecina, ka, piemēram, Eiropas valstīs – Somijā, Zviedrijā, Igaunijā u.c. valstīs, kā arī Amerikas Savienotajās Valstīs valsts augstākajām amatpersonām prēmijas netiek maksātas.

Savukārt likums “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” nosaka izņēmuma gadījumus šādām valsts amatpersonām – Saeimas deputāti, Ministru kabineta locekļi vai pašvaldības domes (padomes) deputāti –, kuras var lemt par savu atalgojumu. Izņēmuma gadījumi neattiecas uz citām valsts augstākajām amatpersonām, tādējādi nav iespējams novērst interešu konfliktu prēmiju noteikšanā, jo nav augstāku amatpersonu, kas vērtētu viņu darbu. Tāpat arī nav metodikas, kā novērtēt šo iestāžu vadītāju darbu. Jautājums par valsts augstāko amatpersonu prēmēšanu likumos pilnībā nav noregulēts, kā arī nav vienotas pieejas atalgojuma noteikšanā.

FM savā ziņojumā ierosina vienlaikus risināt arī jautājumu par vienotu pieeju augstāko amatpersonu mēneša amatalgu noteikšanai – daļai no valsts augstākajām amatpersonām mēneša amatalgas ir piesaistītas valstī strādājošo vidējai mēneša bruto darba samaksai, varētu izvērtēt iespēju attiecināt šo principu arī uz citām amatpersonām.

Lai atalgojuma sistēmu valsts augstākajām amatpersonām sakārtotu, ir jāizstrādā grozījumi vairākos likumos: Valsts kontroles likumā, Prokuratūras likumā, likumā “Par tiesu varu”, radio un televīzijas likumā, tiesībsarga likumā, likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”, likumā “Par zemes komisijām”, likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju”, Satversmes tiesas likumā.

Valdība nolēma šā uzdevuma veikšanu uzticēt jaunai darba grupai – FM līdz 1.aprīlim jāsagatavo Ministru prezidenta rīkojuma projekts par tās izveidi. Darba grupas uzdevums būs sagatavot priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos aktos, lai nodrošinātu vienotu pieeju valsts augstāko amatpersonu darba samaksas noteikšanai, kā arī paredzētu, ka valsts augstākajām amatpersonām netiek paredzēta prēmiju saņemšanas iespēja. Tiesību aktu projektus pirms iesniegšanas valdībā izskatīs Valsts sektora darba samaksas komisija.

FM: Par valsts iepirkumu pārstrukturēšanu

Norādot uz nepieciešamību pārskatīt plānus valsts iepirkumu veikšanā un Eiropas Savienības (ES) fondu apguvē, 12.februārī Ministru kabinets (MK) vienojās par uzdevumiem, kas no valdības puses veicami, lai uzlabotu plānoto valsts budžeta izdevumu izlietojuma procesu. Par šo uzdevumu veikšanu valdība lēma, uzklausot Finanšu ministrijas (FM) un Latvijas Bankas (LB) sagatavoto informāciju par tautsaimniecības attīstības tendencēm.

LB prezidenta ziņojumu “Latvijas tautsaimniecības attīstības tendences un banku sektors” un FM sniegto informatīvo ziņojumu par Inflācijas samazināšanas plāna izpildes gaitu valdība uzklausīja 5.februāra sēdē.

Otrdien MK ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm uzdeva pārskatīt savus plānotos iepirkumu veikšanas grafikus, nepieciešamības gadījumā tos pārstrukturizējot, lai jau no gada sākuma īstenotu savlaicīgus, regulārus iepirkumus un neatliktu tos uz otro pusgadu vai gada beigām. FM uzdots nodrošināt kontroli pār valsts iepirkuma plānošanu un izpildi – līdz 20.februārim FM nosūtīs ministrijām veidlapas informācijas iegūšanai un noteiks veidlapu iesniegšanas termiņu. Ministrijām būs jāsniedz atskaites FM, savukārt pēc informācijas apkopošanas būs jāsniedz ziņojumi valdībai par valsts iepirkumu izpildi.

Tāpat FM jāsagatavo un finanšu ministram MK jāiesniedz informatīvais ziņojums par iespējām pilnveidot normatīvos aktos, lai mazinātu iespējas nepamatoti kavēt valsts iepirkumu procedūras.

Savukārt, lai paātrinātu ES fondu apguves procesu 2008.gadā, īpašu uzdevumu ministram ES finanšu pārvaldes lietās valdība uzdeva sniegt priekšlikumus par ES fondu vadībā iesaistītajām ministrijām veicamajiem uzdevumiem. Ministram arīdzan līdz 30.aprīlim uzdots iesniegt izskatīšanai MK informatīvo ziņojumu par ES finanšu resursu apguvi šā gada pirmajos trijos mēnešos.

Aktuālo informāciju par valsts budžeta izpildi 2008.gada 1.ceturksnī FM iesniegs valdībā līdz 22.aprīlim.

FM: Par izmaksu sadārdzinājumu Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda projektos

12.februāra valdības sēdē Finanšu ministrija sniedza informatīvu ziņojumu par izmaksu sadārdzinājumu Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda projektos. Valdībā tika nolemts segt radušos sadārdzinājumu 20 no 25 Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda ūdenssaimniecības sakārtošanas, atkritumu apsaimniekošanas un siltumapgādes sistēmu modernizēšanas projektos par kopējo finansējumu 26,34 miljoniem latu. Minētais sadārdzinājums 2004.–2006.gada ES fondu projektos tiks segts no ES fondu 2007.–2013.gada finansējuma piešķīruma.

Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekti, kuros tiks segts sadārdzinājums:

• “Dalītās atkritumu vākšanas un kompostrēšanas sistēmas izveide un ieviešana Valkā”;

• “Dalīto bioloģisko noārdāmo atkritumu vākšanas punktu izveide un nepieciešamā aprīkojuma piegāde Limbažos”;

• “Madonas pašvaldības izglītības un kultūras iestāžu ēku energoefektivitātes paaugstināšana”;

• “Laucienes siltumapgādes sistēmas modernizācija un energoefektivitātes paaugstināšana”;

• “Centrālo siltumpunktu (CSP) likvidācija un sadales siltumtīklu rekonstrukcija Daugavpilī”;

• “Jūrmalas siltumapgādes sistēmas energoefektivitātes uzlabošana, pārejot no 4 cauruļu uz 2 cauruļu siltuma apgādi”;

• “Dzērbenes ciemata katlumājas, ārējo siltumtīklu un Dzērbenes vidusskolas iekšējās siltuma sistēmas rekonstrukcijas darbi”;

• “Valmieras pilsētas centralizētās siltumapgādes sistēmas siltuma tīklu rekonstrukcija”;

• “Mālpils siltumapgādes sistēmas efektivitātes paaugstināšana”;

• “Maltas ciemata centrālo siltumtīklu rekonstrukcija un katlumājas modernizācija”;

• “VSAC “Malta” energoefektivitātes paaugstināšana”;

• “Bauskas pils iekļaušana kultūrtūrisma apritē”;

• “Cēsu pils kompleksa revitalizācija tūrisma attīstībai”;

• “Vecā Ventas tilta restaurācija un atraktīvas tūrisma teritorijas izveide Kuldīgas sirdī”;

• “Krāslavas centralizētās siltumapgādes sistēmas rekonstrukcijas pirmais etaps – koģenerācijas stacijas Latgales ielā 14 rekonstrukcija”;

• “Apkures sistēmas rekonstrukcija Kuldīgas pilsētā, izveidojot videi draudzīgu siltumavotu”.

Sadārdzinājumu valdība lēma segt arī šādos Kohēzijas fonda projektos:

• “Ūdenssaimniecības attīstība Rīgā, III kārta”;

• “Ūdenssaimniecības attīstība Austrumlatvijas upju baseinos”;

• “Sadzīves atkritumu apsaimniekošana Piejūras reģionā, Latvijā”;

• “Malienas reģiona sadzīves atkritumu apsaimniekošana”.

IZM: Par “Cilvēkresursu attīstības un izglītības” prioritātes otrā atklātā konkursa nolikumu

Lai nodrošinātu otrā atklātā konkursa prioritātē “Cilvēkresursu attīstība un izglītība” izsludināšanu un norisi, 2008.gada 12.februārī Ministru kabinets (MK) apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto MK noteikumu projektu. Šis ir otrais no diviem finanšu instrumentu atklātajiem konkursiem prioritātē “Cilvēkresursu attīstība un izglītība”, kas Latvijā norit no 2004. līdz 2009.gadam.

MK noteikumi “Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta prioritātes “Cilvēkresursu attīstība un izglītība” otrā individuālo projektu iesniegumu atklāta konkursa nolikums” nosaka IZM kompetencē esošās prioritātes atklāta konkursa ietvaros pieejamo līdzfinansējumu un tā piešķiršanas nosacījumus. MK noteikumi reglamentē atklāta konkursa izsludināšanas, tā termiņa noteikšanas, projekta iesnieguma sagatavošanas un iesniegšanas prasības, kā arī tā vērtēšanas kritērijus.

Prioritātes “Cilvēkresursu attīstība un izglītība” mērķis ir cilvēkresursu attīstība, veicinot izglītību un mācības visos līmeņos un stiprinot vietējo pašvaldību vai to institūciju administratīvo vai sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas kapacitāti, kā arī to iesaistīšana demokrātiju veicinošos procesos.

Prioritātē “Cilvēkresursu attīstība un izglītība” atbalstāmās jomas ir:

1) izglītības, apmācību un mūžizglītības sistēmas uzlabošana;

2) pilsoniskās sabiedrības stiprināšana un sabiedrības integrācijas veicināšana;

3) apmācības programmu izveide multimediju nozarē un vides aizsardzības nozarē.

Kopējais finanšu instrumentu līdzfinansējuma apmērs ir 1 415 045 eiro. Minimālais pieprasītais finanšu instrumentu līdzfinansējums projektam ir 250 000 eiro. Atklātā konkursā uzvarējušos projektus ir paredzēts finansēt no projekta iesniedzēja līdzekļiem un līdzfinansēt no finanšu instrumentu līdzekļiem.

Projekta iesniedzējs var īstenot projektu patstāvīgi vai piesaistot sadarbības partneri vai partnerus. Projekta iesniedzējs un sadarbības partneris var būt tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde, cita valsts iestāde, atvasināta publiska persona, Latvijas Republikā reģistrēta juridiskā persona. Sadarbības partneris var būt arī citā Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstī reģistrēta juridiska persona, valsts vai pašvaldību iestāde, kā arī starptautiska organizācija, kas darbojas citā EEZ valstī.

EEZ finanšu instrumentu veido Norvēģijas, Īslandes un Lihtenšteinas iemaksas, bet Norvēģijas valdības divpusējo finanšu instrumentu finansē Norvēģija. Finanšu instrumentu ieguldījumu mērķis ir novērst sociālo un ekonomisko nevienlīdzību EEZ ietvaros, kā arī atbalstīt jaunās ES dalībvalstis to centienos pilnvērtīgi piedalīties paplašinātās Eiropas iekšējā tirgū.

KM: Par Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvdarbu tālākajiem soļiem

Atbilstoši Ministru kabineta 12.februārī pieņemtajam rīkojumam valsts aģentūra “Jaunie “Trīs brāļi”” līgumu par Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvdarbu veikšanu noslēgs pēc sarunām, uz kurām tiks uzaicināti visi LNB būvdarbu veicēja konkursa pirmajā kārtā kvalificētie pretendenti – Nacionālo būvkompāniju apvienība, kurā ietilpst AS “RBS Skals”, SIA “Skonto Būve” un SIA “Re & Re”, juridisko personu apvienība SIA “PBLC”, SIA “Moduls Rīga” un SIA “PB Fasādes” un juridisko personu apvienība AS “Merko Ehitus” un SIA “Merks”. Ministru kabineta dotais pilnvarojums veikt sarunu procesu ļaus šogad sākt bibliotēkas būvdarbus, kas saskan ar Ministru prezidenta Ivara Godmaņa vadītās valdības deklarācijas uzdevumu.

Lai sāktu sarunas ar potenciālajiem būvniekiem, valsts aģentūrā “Jaunie “Trīs brāļi”” tiks izveidota komisija, kas izstrādās sarunu noteikumus, tā nodrošinot konkurenci, vienotas prasības visiem un vienlīdzīgu attieksmi. Ministru kabineta rīkojums nosaka, ka būvdarbu izmaksas nepārsniedz konkursa otrajā kārtā piedāvāto būvdarbu veikšanas zemāko pamatcenu, kas ir 139,5 miljoni latu bez pievienotās vērtības nodokļa. Valsts aģentūras direktors Zigurds Magone norāda, ka valdības lēmums ļauj sākt “kaulēšanos” par zemāko celtniecības cenu. Nozares eksperti atzīst, ka konjunktūra būvniecības tirgū šobrīd var dot iespēju panākt izmaksu samazinājumu.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas būvniecības projektu plānots īstenot divos posmos – vispirms izbūvēt ēkas nulles ciklu, tad pārējo ēkas daļu jeb virszemes ciklu. Nulles cikla būvniecības izmaksas ir prognozējamas aptuveni 16 miljonu latu apmērā, un šiem darbiem nepieciešamais finansējums jau ir paredzēts valsts budžetā, kas apstiprināts šim, kā arī nākamajiem diviem gadiem. Valsts aģentūra “Jaunie “Trīs brāļi”” prognozē, ka bibliotēkas ēka tiks uzbūvēta un nodota ekspluatācijā līdz 2011.–2012.gadam.

Pēc sarunu procesa noslēguma valsts aģentūra “Jaunie “Trīs brāļi”” un Kultūras ministrija vērsīsies valdībā, lai saņemtu atļauju noslēgt Latvijas Nacionālās bibliotēkas celtniecības līgumu un akceptētu projekta finansēšanas grafiku.

LM: Par vienota nodarbināto personu reģistra izveides nepieciešamību

Lai pēc iespējas operatīvāk atklātu nereģistrētās nodarbinātības gadījumus, Labklājības ministrija (LM) ierosina pilnveidot Valsts darba inspekcijas (VDI) un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informācijas apmaiņas sistēmas. Tādējādi kontrolējošām institūcijām tiktu nodrošināta operatīvāka informācija par nodarbināto cilvēku statusu.

Patlaban darba devēji VDI inspektoriem nesniedz patiesas ziņas par saviem darbiniekiem, apgalvojot, ka darbinieki tikai šodien ir pieņemti darbā un viņus reģistrēs VID teritoriālajā iestādē līdz nākamā mēneša piektajam datumam. Tā rezultātā darba devēji nodarbina darbiniekus bez darba līguma un nemaksā valstij nodokļus.

Tāpat, lai samazinātu nereģistrētās nodarbinātības gadījumus tādās paaugstināta riska nozarēs kā būvniecība, mežsaimniecība un tirdzniecība, speciālisti ierosina ieviest nodarbināto apliecības šajās jomās strādājošiem darbiniekiem, paredzot arī administratīvu atbildību par karšu nelietošanu. Apliecībās būtu darbinieka fotogrāfija, vārds, uzvārds un darba vai uzņēmuma līguma noslēgšanas datums.

Jau patlaban noteikumos par darba aizsardzības prasībām, veicot būvdarbus, ir noteikts pienākums galvenajam būvuzņēmējam sagatavot būvobjektos nodarbināto apliecības un kontrolēt, lai būvobjektā neiekļūtu nepiederošas personas bez apliecībām. Tās būs nepieciešamas gadījumos, kad būvdarbus vienā būvobjektā veic vairāki darbuzņēmēji. Minētos noteikumus šā gada janvārī apstiprinājusi valdība.

Visi šie priekšlikumi iekļauti 12.februārī valdībā izskatītajā Labklājības ministrijas informatīvajā ziņojumā “Par vienota nodarbināto personu reģistra izveides nepieciešamību”.

Lai diskutētu par vienota nodarbināto personu reģistra izveidi un citiem priekšlikumiem, LM pērn notika vairākas sanāksmes, kurās piedalījās pārstāvji no VDI, VID, Nodarbinātības valsts aģentūras, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras, Centrālās statistikas pārvaldes, Valsts robežsardzes, Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes.

Tomēr LM speciālisti kopīgi ar citu valsts institūciju pārstāvjiem secināja, ka līdz šim plānotā vienota nodarbināto personu reģistra izveide no izmaksu viedokļa patlaban nav lietderīga.

Nereģistrētās nodarbinātības mazināšanai 2004.gadā Ministru kabinetā pieņemtas pamatnostādnes “Par nelegālās nodarbinātības samazināšanas pasākumiem”. Balstoties uz tām, izstrādāts un apstiprināts pasākumu plāns 2005.–2009.gadam Valsts darba inspekcijas administratīvās spējas paaugstināšanai saistībā ar nelegālās nodarbinātības samazināšanu.

Tāpat, lai efektīvāk cīnītos ar nelegālo nodarbinātību, LM izstrādājusi konkrētus priekšlikumus, kas apkopoti informatīvajā ziņojumā “Par nepieciešamajiem priekšlikumiem nelegālās un nereģistrētās nodarbinātības ierobežošanai”. Tie skar izmaiņas likumdošanā, piemēram, Darba likumā, infrastruktūras uzlabojumus, kā arī informēšanas un konsultēšanas darba pilnveidošanu.

SM: Par labā stāvoklī esošu valsts otrās šķiras ceļu kopgaruma palielināšanu

Astoņu gadu laikā iecerēts par trešo daļu palielināt labā stāvoklī esošo valsts otrās šķiras autoceļu kopgarumu.

To paredz Satiksmes ministrijas sagatavotais projekts “Pamatnostādnes valsts 2.šķiras autoceļu sakārtošanai novadu atbalstam 2008.–2015.gadam”, kas 12.februārī tika atbalstīts valdībā. Kopējās pamatnostādņu īstenošanas izmaksas plānotas 257 miljonu latu apmērā.

Panākot finansējuma pieaugumu autoceļu jomai, no 2009.gada ir paredzēts palielināt valsts otrās šķiras autoceļu sakārtošanas programmas ikgadējo finansējumu līdz 35 miljoniem latu (šogad šim mērķim piešķirti ne mazāk kā 12 miljoni latu). Tādējādi 2008.gadā tiktu sakārtoti aptuveni 192 km, bet, sākot ar 2009.gadu, – aptuveni 544 km otrās šķiras autoceļu.

Lai panāktu proporcionālu finansējuma sadalījumu starp rajoniem (novadiem), Satiksmes ministrija ikgadējo finansējumu divu gadu programmas izstrādei un īstenošanai novirzīs katram rajonam (novadam), nosakot tam konkrētu finansējuma daļas koeficientu (katra rajona (novada) otrās šķiras autoceļu garums pret kopējo šo autoceļu garumu). Galvenā loma divu gadu programmas izstrādāšanā tiks nodota rajonu (novadu) pašvaldībām un plānošanas reģionu attīstības padomēm, pēc kuru iniciatīvas izveidos sarakstu valsts otrās šķiras autoceļu sakārtošanai.

Pamatnostādnēs galvenokārt plānota tādu autoceļu atjaunošana, kuriem nepieciešami mazāki izdevumi, tādējādi sakārtojot vairāk autoceļu posmu. Tāpēc finansējums pamatā tiks novirzīts grants un sabrukušo melno segumu atjaunošanai. Pamatnostādnes izstrādātas, jo līdzšinējais valsts budžeta un Eiropas Savienības fondu finansējums pamatā novirzīts galveno un valsts pirmās šķiras autoceļu sakārtošanai.

Valsts otrās šķiras autoceļu kopgarums Latvijā ir 13 233 km, un tie galvenokārt kalpo vietējās satiksmes nodrošināšanai pašvaldību teritorijās.

Satiksmes ministrijai sešu mēnešu laikā pēc pamatnostādņu apstiprināšanas jāizstrādā un jāiesniedz Ministru kabinetā valsts otrās šķiras autoceļu sakārtošanas programma novadu atbalstam 2008.–2009.gadam. Sākot ar 2009.gadu, šāda programma katriem nākamajiem diviem gadiem būs jāiesniedz līdz iepriekšējā gada 1.decembrim, bet informatīvais ziņojums par tās izpildes gaitu un rezultātiem – katru gadu līdz 1.aprīlim.

VesM: Par Farmācijas nacionālā regulējuma koncepcijas projektu

12.februārī Ministru kabineta sēdē atbalstīja Veselības ministrijas piedāvāto Farmācijas nacionālā regulējuma koncepcijas projektu.

Farmācijas nacionālā koncepcija paredz izstrādāt trīs jaunus likumus – Farmaceitiskās aprūpes likumu, Zāļu aprites likumu un Likumu par veterinārmedicīnisko darbību.

Trīs jaunu likumu izstrādāšana atvieglotu darbu konkrētajām mērķauditorijām. Farmaceitiskās aprūpes likums regulētu farmaceitisko aprūpi kā pakalpojumu sniegšanu, Zāļu aprites likums – darbību ar zālēm, tai skaitā zāļu iegādes kompensācijas sistēmas pamatprasības, bet Likums par veterinārmedicīnisko darbību – veterināro zāļu izplatīšanu mazumtirdzniecībā, veterinārārstu profesionālo darbību un to personu, kas lieto zāles dzīvniekiem, tiesības un pienākumus.

Līdz 2008.gada 31.decembrim Veselības ministrijai ir jāizstrādā Farmaceitiskās aprūpes likumprojekts, Zemkopības ministrijai – likumprojekts par veterinārmedicīnisko darbību un abām ministrijām sadarbojoties – Zāļu aprites likumprojekts.