• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par jaunā Krievijas vēstnieka pirmo preses konferenci. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 13.02.2008., Nr. 24 https://www.vestnesis.lv/ta/id/170810

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par jauniem Amerikas Savienoto Valstu, Krievijas Federācijas un Kotdivuāras Republikas vēstniekiem Latvijā

Vēl šajā numurā

13.02.2008., Nr. 24

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par jaunā Krievijas vēstnieka pirmo preses konferenci

 

Vakar, 12.februārī, Rīgā, Krievijas Federācijas vēstniecības namā, notika ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka Aleksandra Vešņakova pirmā preses konference Latvijā.

 

A.Vešņakovs: Es ļoti augstu vērtēju man parādīto godu pārstāvēt Krievijas intereses Latvijā un sekmēt auglīgu divpusīgo attiecību attīstību par labu mūsu tautām un valstīm. Varu atzīmēt, ka pēdējā laikā Krievijas un Latvijas dialogs attīstās dinamiski.

Lūk, fakti par 2007.gadu: Latvijas valdības priekšsēdētāja vizīte Krievijā – pirmā tāda vizīte mūsu pēcpadomju perioda attiecību vēsturē. 18.decembrī – pirmā Krievijas ārlietu ministra Lavrova vizīte Latvijā. Līgums par robežu, par kuru tik daudz strīdējās un kuru pat izskatīja Satversmes tiesā, ir ne vien parakstīts un ratificēts, bet esam jau arī apmainījušies ar ratifikācijas rakstiem. Parakstīta vienošanās par sociālo nodrošināšanu, kas tik vajadzīga daudziem Latvijā un arī Krievijā dzīvojošajiem. Parakstīta arī vienošanās par karavīru apbedījumiem – no Baltijas valstīm Latvija pirmā parakstīja šādu vienošanos – un mēs šo faktu apsveicam un paužam gandarījumu. Turklāt tiek sagatavotas apmēram desmit citas vienošanās, kas acīmredzot pēc apspriešanas arī tiks parakstītas un stāsies spēkā.

Es domāju, ka vēl šogad tiks parakstīts nolīgums par investīciju aizsardzību, par dubultās aplikšanas ar nodokļiem atcelšanu, par tūrisma attīstību un vēl daudzas citas vienošanās. Tam ir visi priekšnosacījumi no pagājušā gada un iepriekšējiem gadiem, kad šiem nolīgumiem tika sagatavota augsne un iezīmēta nākotnes perspektīva – tikšanās visaugstākajā līmenī. Jūs zināt, ka darbu sākusi Starpvaldību komisija, tagad tiks nomainīts tās līdzpriekšsēdētājs no jūsu, Latvijas, puses. Tas atkal būs finanšu ministrs, tikai cits, jo Latvijā ir mainījusies valdība. No Krievijas puses paliek tas pats līdzpriekšsēdētājs – transporta ministrs Levitins. Pirms brauciena šurp es tikos ar viņu. Ir principiāla noruna, ka darba grupas turpina savu darbu.

Vasaras beigās notiks Starpvaldību komisijas sēde Krievijā, nav teikts, ka obligāti Maskavā. 3. un 4.jūnijā Rīgā notiks Baltijas jūras valstu valdību vadītāju samits. Krievijas puse ir saņēmusi ielūgumus un Krievijas valdības vadītājs gatavojas šajā samitā piedalīties. Sanāksmes laikā varētu tikt īstenotas arī divpusējās sarunas.

Bez tam jūs labi zināt, ka prezidents Putins ir oficiāli ielūdzis Latvijas Valsts prezidentu apmeklēt Krieviju oficiālā vizītē, un Latvijas prezidents, viņa ekselence Valdis Zatlers šo ielūgumu ir pieņēmis. Šodien mēs ar viņu par to runājām. Pastāv divi varianti: ļoti ātra vizīte vēl šajā pavasarī – pragmatiskāks, varbūt arī efektīvāks, variants, kad vispirms būtu tikšanās valdību vadītāju un Starpvaldību komisijas līmenī, kad tiktu sagatavota attiecīgu vienošanos pakete, un tad, gada otrajā pusē, tas tiktu nostiprināts ar attiecīgu Latvijas Valsts prezidenta vizīti Maskavā. Jo vairāk tāpēc, ka mums Krievijā drīz būs vēlēšanas, mainīsies Krievijas valsts augstākā amatpersona. Arī tas jāņem vērā. Kuru variantu izvēlēsies mūsu augstākās amatpersonas, parādīs tuvākais laiks. Es atklāti pateicu, kā es redzu šo jautājumu.

Uzskatu, ka mums jāsaglabā visas pozitīvās tendences, un mēs esam gatavi atklātam, konkrētam dialogam par jebkuru, arī vissarežģītāko, mūsu attiecību jautājumu, kas izraisa abu pušu un mūsu tautu rūpes. Ieskaitot vēsturisko un cilvēka tiesību problemātiku.

Taču gribu iekļaut mazliet filozofijas: daba un vēsture mūs padarījušas par kaimiņiem. Pār pagātni mums nav varas, jo tā jau ir pagājusi. Taču tagadne un nākotne ir atkarīga tikai no mums, no mūsu prasmes veidot stabilu sadarbības pamatu, kas balstīts savstarpējā cieņā un cieņā pret otras puses interesēm.

“Latvijas Vēstneša” jautājums: Ko Krievijas puse sagaida no Latvijas Valsts prezidenta vizītes Krievijā? Un vai es pareizi sapratu, ka Krievijas puse vairāk sliecas uz vizītes otro variantu – pragmatiskāku, varbūt arī ilgāku vizīti, uz kuru vajadzētu ilgāk pagaidīt?

 

A.Vešņakovs: Es labāk teiktu: nevis “ilgāk pagaidīt”, bet “ilgāk sagatavot”. Ja mūsu valstu vadītāji vēlēsies, lai vizīte notiktu iespējami ātrāk, tad mūsu resoriem vajadzēs pastrādāt nevis uz pieci, bet uz pieci ar plusu. Un tad būtu pilnīgi reāls vizītes paātrinātais variants. Taču es esmu pragmatiķis. Un, ja paraugāmies no šāda viedokļa, tad ar otro variantu nebūs nekāda ļaunuma, bet var būt tikai ieguvums. Taču neviens ceļš nav slēgts. Runa ir par dialogu un konkrētu vienošanos ne jau vēstnieka, bet daudz augstākā līmenī.

Ko mēs no šīs vizītes sagaidām? Mēs sagaidām labu, savstarpēji izdevīgu kaimiņattiecību attīstību un nostiprināšanos visaugstākajā līmenī. Latvijas prezidents šajā amatā ir jauns cilvēks, viņam šis ir pirmais darba gads šādā kvalitātē. Krievijas prezidents šajā amatā ir jau pieredzējis cilvēks. Ja viņi satiksies pavasarī, tad tas būs viens variants. Ja vizīte notiks gada nogalē, tad arī Krievijas Federāciju pārstāvēs jauns prezidents. To visu jāpārdomā un rūpīgi jāizsver. Šodien, beidzot sarunu ar prezidentu, tā palika kā viela pārdomām.

 

Jānis Ūdris

(pēc ieraksta “LV” diktofonā, tulkojumā no krievu valodas)

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!