Zemkopības ministrs: Konferencē “Lauki. Lauksaimniecība. Nauda…”

8.februārī viesnīcas “Reval Hotel Latvija” konferenču centrā norisinājās Zemkopības ministrijas (ZM) rīkotā konference “Lauki. Lauksaimniecība. Nauda. Kā un kam tērējam?”.

Latvijas lauku un lauksaimniecības attīstība nesaraujami ir saistīta ar finanšu apriti. Tāpēc konference “Lauki. Lauksaimniecība. Nauda. Kā un kam tērējam?” tika rīkota, lai politiķi, politikas veidotāji, finanšu institūciju vadītāji, uzņēmēji un nevalstiskās organizācijas kopīgi analizētu turpmāko vidēja termiņa attīstību šajā jomā. Konference veltīta jautājumiem par lauksaimniecības, lauku attīstības politikas un finanšu sektora mijiedarbību, kā arī finanšu resursu pieejamību.

Atklājot konferenci, zemkopības ministrs Mārtiņš Roze teica: “Zemkopības nozarē, tāpat kā jebkurā citā tautsaimniecības jomā, attīstība balstās uz trim vaļiem – idejas, uzņēmības un, protams, finansēm jeb, vienkāršoti sakot, naudas. Kur, kā un kādā veidā mūsu nozarē to var iegūt, cik un kādas finanses iespējams piesaistīt – par to šodien runāsim visas dienas garumā.”

Savā uzrunā konferences dalībniekiem par atbalstu lauksaimniecībai un laukiem un šā atbalsta īstenajiem mērķiem un uzdevumiem Mārtiņš Roze norādīja, ka “Latvijas lauksaimniecībā uzsvars jāliek uz ražošanu, tomēr arī ražojošai lauksaimniecībai Latvijā ir nākotne tikai ar dažiem ļoti svarīgiem priekšnosacījumiem.” Pirmkārt, tās ir pašu saimnieku idejas un apņēmība tās īstenot, otrkārt, prasme novērtēt situāciju un pareizi rīkoties, treškārt, spēja sadarboties savā starpā un ar valsts institūcijām, maksimāli izmantojot esošās iespējas, ceturtkārt, prasme reaģēt uz pārmaiņām tirgū, kas ir īpaši svarīgi, jo situācija mainās nepārtraukti un tā tas būs vienmēr, un visbeidzot – spēja lauzt mūžseno priekšstatu, ka lauksaimniecība ir jau pamatos nerentabls bizness, kurš spēj pastāvēt, tikai balstīts no malas.

Ministrs arī uzsvēra, ka “arī lauksaimnieciskā darbība jāturpina tā, lai dotos tirgusorientētā virzienā. Jo lauksaimniecība ir bizness. Tā jau sen vairs nav tikai, kā mums pieņemts teikt, tradicionāls dzīvesveids. Tā ir nozare, kurā cilvēki strādā, lai pelnītu sev iztiku un turību, kā tas ir jebkurā citā uzņēmējdarbības nozarē”. Savukārt valstij, viņaprāt, ir jābūt gatavai atbalstīt tos lauksaimniekus, kas gatavi ieguldīt līdzekļus saimniecību attīstībā, gatavi investēt nākotnē, it īpaši ņemot vērā mūsu vietu un konkurētspēju kopējā Eiropas un pasaules tirgū: gan izejvielu, gan darbaspēka, gan saražoto produktu jomā.

Mārtiņš Roze norādīja arī, ka “finansētājiem, lauku saimnieku un uzņēmēju sadarbības partneriem nav jābaidās no lauksaimniekiem. Latvijā ir lieli zemes resursi, daudz iespēju. Piesardzīgiem jābūt attiecībās ar nekonkrētiem, neizlēmīgiem un nepārliecinātiem cilvēkiem. Nākotne pieder domājošiem, aktīviem un pārliecinātiem – tādiem, kādi ir lielākā daļa mūsu lauksaimnieku”.

Savas uzrunas noslēgumā zemkopības ministrs teica: “Tātad galvenais secinājums ir – laukos strādāt var. Jā, tas nav viegli. Bet katram pašam ir jāizšķiras, ko darīt. Kad lēmums ir pieņemts, ikviens lauku uzņēmējs, ikviens saimnieks var saņemt atbalstu no valsts un ES. Un šim procesam nevajadzētu notikt otrādi – nevajadzētu pieņemt lēmumu kaut ko darīt tāpēc, ka tam tiek piešķirts valsts vai Eiropas Savienības atbalsts. Tāda motivācija var būt arī klupšanas akmens, jo, kā jau teicu, lauksaimniecība ir ilgtermiņa bizness, kurā nevar gūt panākumus strauji. Tas prasa gan resursus, gan laiku, gan uzņēmību. Un, protams, plānošanu ilgtermiņā.”

Ar ziņojumiem un secinājumiem diskusijās konferencē piedalījās arī Latvijas Lauksaimniecības universitātes Ekonomikas fakultātes dekāne Irina Pilvere, Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors antropologs Roberts Ķīlis, Banku augstskolas Biznesa un finanšu pētniecības centra valdes priekšsēdētājs Andris Nātriņš, Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes galvenais ekonomists Uldis Rutkaste, ZM valsts sekretāra vietnieks Aivars Lapiņš un citi speciālisti no Ekonomikas ministrijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes, “SEB Latvijas Unibankas”, Latvijas Hipotēku un zemes bankas un citām institūcijām.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa