Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Izglītības un zinātnes ministre: Tiekoties ar Latvijas Izglītības vadītāju asociāciju. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 1.02.2008., Nr. 18 (3802) https://www.vestnesis.lv/ta/id/170225

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru prezidents: Piedaloties Darba devēju konfederācijas sēdē

Vēl šajā numurā

01.02.2008., Nr. 18 (3802)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Izglītības un zinātnes ministre: Tiekoties ar Latvijas Izglītības vadītāju asociāciju

 

31.janvārī, tiekoties ar Latvijas Izglītības vadītāju asociāciju (LIVA), kas apvieno skolu direktorus un vietniekus, izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe uzsvēra, ka izglītība ir viena no valsts un šīs valdības prioritātēm. To apliecinājuši arī Valsts prezidents un Ministru prezidents, un izglītība šādā statusā iekļauta arī valdības 100 dienu neatliekamo uzdevumu plānā un Ministru kabineta rīcības plānā.

Ministre pauda pārliecību, ka izglītības nonākšana darba kārtības prioritāšu galvgalī nodrošinās finansiālu segumu, lietišķu attieksmi no visām iesaistītajām pusēm un izglītības attīstību. Savukārt attīstība atkarīga arī no tajā strādājošo motivācijas un apmierinātības ar darbu, no mācību vides, profesijas prestiža, no skolēnu ieinteresētības mācīties un viņu zināšanu līmeņa. T.Koķe piebilda, ka atalgojums izglītības sistēmā būs atkarīgs no darba kvalitātes un rezultātiem, īpašu uzmanību pievēršot pirmsskolas pedagogu atalgojuma pilnveidei.

Ministre uzsvēra, ka LIVA ir viens no nozīmīgākajiem Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sadarbības partneriem, aicināja direktorus uz sadarbību un līdzatbildību, kā arī pauda pārliecību, ka kopīgiem spēkiem izdosies pilnveidot izglītības sistēmu, nodrošinot kvalitāti, pieejamību un efektīvu līdzekļu izmantošanu, jo tas nav iespējams tikai no ministrijas kabinetiem. T.Koķe piebilda, ka visas izglītībā iesaistītās puses – IZM, valsts un pašvaldību institūcijas, sociālie partneri, izglītības iestāžu vadītāji, skolotāji, vecāki – kopā ir un būs līdzatbildīgi par rezultātiem.

Tikšanās reizē T.Koķe uzsvēra, ka bērnam izglītības sākumposmā jābūt iespējai mācīties pēc iespējas tuvāk mājām. IZM kopā ar iesaistītajām institūcijām strādā pie sākumskolu attīstības. Turklāt šis jautājums iekļauts gan IZM 100 dienu neatliekamo darbu plānā, gan valdības rīcības plānā. Savukārt tālākā izglītības posmā jānodrošina izglītības kvalitāte, pieejamība, moderna materiāli tehniskā bāze un efektīva līdzekļu izmantošana. Vienlaikus svarīgi ir veicināt skolēnu vēlmi mācīties, sekmību un prasmi izmantot zināšanas.

Turklāt efektīvu un racionālu līdzekļu izmantošanu sekmēs arī šā gada 15.janvārī Ministru kabineta pieņemtais lēmums, kā rezultātā darba grupa IZM vadībā izstrādās konkrētus priekšlikumus izglītības iestāžu tīkla pilnveidei, lai veicinātu līdzsvarotu attīstību un nodrošinātu izglītības kvalitāti, pieejamību un efektīvu resursu izmantošanu visā valstī. Priekšlikumus sešu mēnešu laikā plānots iesniegt Ministru kabinetā. Savukārt no jaunā mācību gada 1.septembra ne mazāk kā trijās pašvaldībās IZM pēc saskaņošanas ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju sāks pilotprojektu jauna finansējuma modeļa aprobācijai izglītībā. Tā ietvaros pašvaldībām tiks piešķirti līdzekļi pedagogu darba samaksas nodrošināšanai. Šā pilotprojekta mērķis ir praksē pārbaudīt, kā darbojas princips “nauda seko bērnam”, kādas ir tā priekšrocības, ko jāuzlabo. T.Koķe apliecināja, ka viņa kā ministre rūpēsies, lai resursu efektīvas izmantošanas rezultātā iegūtie līdzekļi tiktu ieguldīti tālākā izglītības sistēmas attīstībā.

Ministre uzsvēra nepieciešamību vienotas valsts politikas līmenī pievērsties talantīgiem un īpaši apdāvinātiem bērniem. T.Koķe pauda ideju, ka nākotnē Latvijas reģionos varētu tikt izveidotas atsevišķas novirzienu skolas, kurās varētu izglītoties talantīgie bērni, piemēram, skolas ar mākslas, sporta, tehnoloģiju novirzieniem. Ministre piebilda, ka atsevišķas pašvaldības jau nākušas klajā ar šādām iniciatīvām, apsverot iespēju piedāvāt savu infrastruktūru un materiāli tehnisko bāzi.

 

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!