Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Uz Saeimas deputātu jautājumiem rakstiski iesniegtās atbildes. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 19.10.1999., Nr. 343/344 https://www.vestnesis.lv/ta/id/17008

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta Komitejas 18. oktobra sēdē

Vēl šajā numurā

19.10.1999., Nr. 343/344

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Uz Saeimas deputātu jautājumiem rakstiski iesniegtās atbildes

Ministre S.Golde

Uz jaut.nr. 27 – dok.nr. 1155

Par pedagogu jautājumiem

Par pedagogu finansēšanas kārtību 2000.gadā

Izglītības un zinātnes ministrija ir izskatījusi Saeimas LSDSP frakcijas deputātu š.g. 30.septembra vēstuli Nr.8/5–146, kurā jautāts par pedagogu finansēšanas kārtību 2000.gadā, un informē:

1. Kā likmju samazināšanās rezultātā skaitliski samazināsies pedagogu skaits Latvijā 2000.gadā?

Vidējā pedagoģisko darbinieku slodze vispārējā izglītībā 1998./99. mācību gadā bija 1,29 likmes, un nav objektīva pamata prognozēt, ka tā būtiski mainīsies (dati par 1999./2000.gadu tiks apkopoti pēc statistiskās informācijas, kas ministrijā tiek iesniegta līdz novembrim).

Ja pedagogu darba samaksai papildus tiek piešķirti tikai 6,24 milj. latu, nav iespējams veikt radikālus pārkārtojumus izglītības sistēmā, kas ļautu samazināt pedagogu un izglītojamo pārslodzi. Līdz ar to nav paredzēta likmju skaita samazināšana.

2. Kā mainīsies pedagoģiskā slodze 2000.gadā?

Pašlaik pedagogu darba slodze, kas atbilst vienai darba likmei, ir 21 stunda nedēļā, t.i., kontaktstundu skaits.

Pedagogu darba slodzes izmaiņas vispārējā pamata un vidējā izglītībā saistītas ar pāreju uz jaunu, pedagogu darba specifikai vairāk atbilstošu slodzes noteikšanas sistēmu, vienai likmei atbilstošajā nedēļas slodzē (32—34 stundas) nosakot

a) kontaktstundas (vidēji 23, diferencējot pa pakāpēm un posmiem robežās no 22 līdz 24 stundām);

b) gatavošanos kontaktstundām, mācību priekšmeta programmu, mācību līdzekļu un parauglīdzekļu izvēli un sagatavošanu darbam, rakstu darbu labošanu un vērtēšanu, skolēnu mācību sasniegumu izpēti un dokumentēšanu;

c) individuālās (grupu) konsultācijas, papildnodarbības ar skolēnu grupu,

d) piedalīšanos skolas pedagoģiski metodiskajā darbā, skolas organizatoriskajā procesā, ar izglītošanos saistītos ārpusklases (ārpusskolas) pasākumos.

Pāreja uz jauno slodzes noteikšanas kārtību būs iespējama tikai tad, ja valsts budžetā tiks atvēlēts pietiekams līdzekļu apmērs būtiskai pedagogu algas likmes paaugstināšanai.

Pie šī jautājuma strādā darba grupa, kurā iesaistīta pedagoģiskā sabiedrība un speciālisti. Pedagogu vidējo darba slodzi 2000.gadā plānots samazināt proporcionāli no valsts budžeta pedagogu darba algām papildu piešķirto līdzekļu apmēram, tādējādi samazinot gan skolēnu, gan pedagogu pārslodzi.

3. Kā mainīsies skolnieku skaits uz vienu pedagoga likmi 2000.gadā?

Pēc operatīviem datiem, 1999./2000. mācību gada sākumā skolēnu skaits uz vienu skolotāja likmi (bez vadītājiem un pārējiem pedagoģiskajiem darbiniekiem) ir 10:1 (1.–4.klasē — 12,65:1 un 10.–12. klasē — 8,65:1). Šie skaitļi tiks precizēti, apkopojot statistisko informāciju.

Informācijai — skolēnu un skolotāju skaita vidējās attiecības citās valstīs:

Dānijā: jaunākajās klasēs — 11,2:1, vecākajās klasēs — 12,1:1,

Čehijā: jaunākajās klasēs — 20,4:1, vecākajās klasēs — 11,7:1,

Vācijā: jaunākajās klasēs — 20,9:1, vecākajās klasēs — 13,1:1.*

Ja 2000.gada budžeta projektā ir 6,24 milj. latu papildu finansējums pedagogu algu reformai, kas ir aptuveni 5,3% no pedagogu darba samaksai plānotajiem līdzekļiem, Izglītības un zinātnes ministrija neuzskata, ka ir iespējams būtiski mainīt esošo skolēnu skaita un skolotāju likmju skaita attiecību sākumskolas un pamatskolas klasēs. Tomēr vidusskolas klasēs ir iespējams skolēnu skaitu uz vienu pedagoģisko likmi palielināt, lai racionālāk izmantotu esošos finansu resursus un paaugstinātu izglītības kvalitāti, jo šajā indikatorā Latvijai ir viszemākais rādītājs.

* Dati no izdevuma "Education at a glance OECD indicators 1998."

4. Kā izpaudīsies mācību gada pagarināšana?

Latvijā pašlaik ir viens no īsākajiem mācību gadiem Eiropā — 170–175 kalendārās dienas, bet vidēji Eiropas valstīs — ap 190 kalendārajām dienām. Salīdzinājumam — Dānijā, Nīderlandē, Itālijā mācību gads ir 200 kalendārās dienas, Francijā, Spānijā — 180, Lielbritānijā, Somijā, Zviedrijā — 190 *. Mācību gadu plānots pagarināt par divām nedēļām, sākot ar 2001. gadu, nepalielinot kopējo mācību stundu skaitu gadā, bet samazinot skolēnu slodzi nedēļā un ieviešot papildu brīvdienas februārī, kā tas ir Eiropas valstīs. Pedagogu atvaļinājuma ilgumu tas neietekmēs.

* Dati no izdevuma "Key data on Education in the European Union 97".

5. Kāda finansējuma kārtība būs interešu izglītībā 2000.gadā?

Interešu izglītībai noteiktā valsts budžeta mērķdotācija pašvaldībām paredzēta pedagogu darba samaksai interešu izglītības programmām. Pašlaik Izglītības un zinātnes ministrijas izveidotā darba grupa, kuras sastāvā ir iekļauti arī pašvaldību un izglītības iestāžu pārstāvji, strādā pie projekta, lai līdzekļi interešu izglītībai tiktu piešķirti proporcionāli skolēnu skaitam attiecīgajā rajonā vai pilsētā.

6. Kādu minimālo un maksimālo skolēnu skaitu klasē paredz 2000.gadā un kāds ir optimālais skolēnu skaits klasē?

Vispārējā pamata un vidējā izglītībā maksimālais klases piepildījums pašlaik noteikts 34 skolēni, 2000.gadā nav paredzēts to mainīt. Ar 2000.gada 1.septembri iespējams šāds minimālais skolēnu skaits klases atvēršanai: pamatizglītība laukos un mazpilsētās — 8–10 skolēni, republikas pilsētās — 18–20 skolēnu, vidējā izglītībā laukos un mazpilsētās — 14–16 skolēnu, republikas pilsētās — 23–25 skolēni, speciālajā izglītībā minimālā un maksimālā klases piepildījuma robežas mainītas netiks. Nosakot minimālo skolēnu piepildījumu klasē, tiks ņemtas vērā reģionālās īpatnības un iedzīvotāju blīvums, lai nodrošinātu esošo sākumskolu pastāvēšanu, kā arī skolu un klašu atvēršanu ar latviešu mācību valodu. Optimālais skolēnu skaits klasē atkarīgs no apgūstamās programmas specifikas (piemēram, speciālās izglītības programmās tas atkarīgs no bērnu attīstības traucējumu veida), valsts un pašvaldību budžeta iespējām, skolas atrašanās vietas, pedagogu kvalifikācijas u.c. faktoriem. Pašreiz ministrijā jautājumu izstrādā darba grupa, kurā iesaistīti pedagogi no rajoniem un pilsētām, un sabiedriskajām organizācijām.

Pārmaiņas izglītībā netiks veiktas, pirms tās nebūs apspriestas ar pedagogiem, citiem speciālistiem, sabiedrību, kā arī atbilstoši sagatavotas un pamatotas.

1999.gada 8.oktobrī Izglītības un zinātnes ministre S.Golde

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!