Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par Vācijas tehniskās palīdzības projektu "Transform". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 19.10.1999., Nr. 343/344 https://www.vestnesis.lv/ta/id/16996

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Latvijas Bankas ziņas

Vēl šajā numurā

19.10.1999., Nr. 343/344

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par Vācijas tehniskās palīdzības projektu "Transform"

Piektdien, 15. oktobrī, īpašu uzdevumu ministrs sadarbībā ar starptautiskajām finansu institūcijām Roberts Zīle tikās ar Vācijas valdības delegāciju, lai izanalizētu Vācijas valdības līdzšinējo palīdzības programmu Latvijai un lemtu par iespējām nākamajam gadam.

Preses konferencē, kas norisinājās tikšanās starplaikā, Vācijas delegācijas vadītājs, Vācijas ekonomiskās sadarbības un attīstības ministrijas padomnieks Ulrihs Mormans izteica gandarījumu par rosīgo domu apmaiņu, kādā veidā "Transform" programmas ietvaros 2000. gadā Vācija varētu sniegt atbalstu Latvijai:

— Tas ir svarīgi sakarā ar iestāšanās sarunām Eiropas Savienībā un tālāko procesu, kuram nepieciešams gan sagatavot uzņēmējus, gan administrāciju. Tā ka ir ļoti daudz iemeslu, kas noteiks, kādā veidā nepieciešams turpināt šo programmu. "Transform" ietvaros konsultācijām esam varējuši investēt 45 miljonus Vācijas marku. Šogad konsultācijām Latvijā mēs varam izmantot 5 miljonus marku. Bet visur, kur līdzekļi tiek piešķirti no kādas valsts budžeta, tie gadu gaitā sarūk, un tas pats attiecas arī uz "Transform" programmu. Tādēļ nākamajā gadā mūsu rīcībā vairs nebūs 5 miljoni Vācijas marku, bet mazāka summa. Taču mēs esam ļoti ieinteresēti palīdzēt jūsu valstij, it īpaši tagad, kad tā var ātrākiem soļiem iet uz Eiropu. Ceram, ka mums izdosies savas ieceres īstenot. Galvenokārt mums ir svarīgi, lai projektiem, kas tiek īstenoti pašlaik, būtu nepieciešamās finanses to pabeigšanai. Tāpat mēs ar ieinteresētību uzklausām Latvijas puses priekšlikumus, ko jaunu varētu nākamajā gadā īstenot. Taču vēl ir neskaidrības ar projektu finansējumu nākamajam gadam, tādēļ mēs vēl nevaram pateikt, ko no iecerētā varēsim paveikt. Taču šodien mūsu mērķis ir kopā ar Latvijas īpašo uzdevumu ministru un viņa komandu izveidot noderīgu un īstenojamu programmu.

Īpašu uzdevumu ministrs no finansējuma saņēmēja — Latvijas — puses par šo "Transform" programmu teica, ka šī palīdzība, kas sākusies 1992. gadā, bijusi dinamiska. Palīdzība bijusi tajās jomās, kurās pārējās ES valstu tehniskās palīdzības programmas to nesniedz:

— Mēs pateicamies Vācijas valdībai par "Transform" radīšanu un īstenošanu, tajā skaitā arī šeit, Latvijā. Zīmīgi ir tas, ka sācies jauns sadarbības posms un mums kā palīdzības saņēmējiem jābūt gataviem pārtraukt tos projektus, kuri turpinās ilgus gadus un kuru virzība bija aktuāla programmas sākumposmā. Šobrīd ir citas aktualitātes, un šo jautājumu mēs ar Vācijas delegāciju apspriežam. "Transform" programma nav domāta, lai Vācijas tehniskā palīdzība pārklātos ar ES vai kādu citu tehnisko palīdzību. Tā domāta, lai varētu sagatavoties ES fondu kvalitatīvai apgūšanai. Tāpēc mēs esam pārskatījuši projektus, kas tiek realizēti pašlaik, — daļa no tiem beigsies šogad, daļa turpināsies nākamajā gadā. Bet šodien runājam arī par jauniem projektiem, kas vairāk atbilst Latvijas mērķiem un kas arī Vācijas valdībai varētu likties aktuāli. No pašreizējiem projektiem, kurus būtu aktuāli arī turpināt, es kā prioritārākos varētu minēt Latvijas Nacionālās akreditācijas un sertifikācijas sistēmas, Kvalitātes vadības sistēmas un Integrētā konsultatīvā dienesta izveidi. Jaunie projekti galvenokārt virzāmi tādā kontekstā, lai "Transform" programmas ietvaros mēs varētu sagatavot kvalitatīvus investīciju projektus PHARE, ISPA un SAPARD programmu īstenošanai.

Par to, cik naudas nākamgad varētu Latvijai atvēlēt, U.Mormans teica, ka šāgada budžets visām 11 Viduseiropas un Austrumeiropas valstīm, kurām ir atbalsts "Transform" programmas ietvaros, ir 130 miljoni Vācijas marku. Nākamajā gadā visām šīm valstīm paredzēti 110 miljoni marku, kas ir apmēram par 15% mazāk. Tas nozīmē, ka arī Latvijai finansu līdzekļi nākamgad tiks samazināti. Cik lielā mērā samazinājums būs, to varēs pateikt tikai pēc visu valstu iesniegto projektu iesniegšanas un izskatīšanas.

Līdzšinējo projektu finansējums, kā uzskata R.Zīle, ir bijis lietderīgs, un attiecībā uz Latviju nav pamata runāt par neveiksmīgiem projektiem, atzīmēja U.Mormans. Sadarbība ar Latviju vērtējama kā laba. Laikā kopš 1992. gada, kad sāka darboties "Transform", svarīgākās jomas līdztekus jau nosauktajām ir konsultācijas privāto uzņēmumu, īpaši mazo un vidējo, veidošanai, konsultācijas par kvalitātes menedžmentu, izglītība un kvalifikācijas celšana sarunām par iestāšanos Eiropas Savienībā, valdības konsultācijas attiecībā uz likumdošanu un tās piemērošanu ES prasībām, kā arī projekti lauksaimniecībā. Pašlaik Latvijā risinās 20 projekti, teica U.Mormans.

R.Zīle piezīmēja, ka vēl nav zināms, kuri projekti no iepriekš paredzētajiem turpināsies 2000. gadā. Par to varēs runāt tikai pēc Vācijas valdības lēmuma par finansējumu programmai "Transform". Taču ir pārspriesti vairāki varbūtējie jaunie projekti, kuri, iespējams, arī tiks īstenoti. Varbūt lietderīgāk būtu neturpināt iesāktos projektus nākamgad, bet uzsākt jaunus, teica R.Zīle.

Rūta Bierande,  "LV" ekonomikas redaktore

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!