Vilhelms Deringers (1800–1876) |
Eduards Deringers (1827–1880) |
Grāmatu "Vilhelms un Eduards Deringeri: Rīgas aptiekāru dzimta 19.gadsimtā", kuras atvēršanas svētki notika P.Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā, var uzskatīt par veltījumu Rīgas 800 gadu jubilejai. Grāmatas sastādītāja Sarmīte Pijola paveikusi nozīmīgu darbu, apkopojot dokumentālus vēstījumus par mūsu pilsētas sabiedrību XIX gadsimtā. Tas ir stāsts par rīdzinieku ģimeni vairākās paaudzēs. Par vācbaltiešiem, kas Latvijā ieceļojuši XVIII gadsimta otrajā pusē. Šiem cilvēkiem piederējusi Brieža aptieka Grēcinieku ielā 18. Starp citu, tā ir vecākā līdz mūsdienām saglabājusies aptiekas ēka Rīgā, kam piemīt izcila arhitektoniska un mākslinieciska vērtība.
... 1826. gadā no Tērbatas Rīgā ierodas kurzemnieks, no Vācijas ieceļojuša audēja dēls Vilhelms Deringers, lai kļūtu par rīdzinieku. Viņš nupat universitātē saņēmis augstākās klases aptiekāra diplomu un parakstījis zvērestu par to, ka "ar vislielāko rūpību un precizitāti, pēc labākās sirdsapziņas pildīs aptiekāru nolikuma priekšrakstus, bez receptēm un ārstu ziņas savā aptiekā nepagatavos un nepārdos nedz zāles, nedz, vēl jo vairāk, indes". Viņš izdevīgi nopircis aptieku Pārdaugavā un uzsācis patstāvīgas aptiekāra gaitas. V.Deringers tūlīt pat pieņēmis Rīgu kā savu, un savukārt pilsētas mediķu aprindas atzinušas viņu. Jo cieša sadarbība viņam izveidojusies ar pagājušā gadsimta ievērojamāko Rīgas aptiekāru Kārli Frederkingu. V.Deringers piedalās 1835.gadā Rīgā atvērtās farmācijas skolas programmas detalizētā izstrādē. "Divus gadus vēlāk Deringers pārdod kolēģim savu aptieku, pats nopērk Frederkinga pārvaldījumā esošo Branta aptieku Iekšrīgā, ko rīdzinieki turpmākajos gadu desmitos līdzās tās oficiālajam nosaukumam — Brieža aptieka — sauc arī vienkārši par Deringera aptieku."
1844.gadā V.Deringers kopā ar citiem aptiekāriem iegulda savus personīgos līdzekļus, izveidojot Rīgas Farmaceitu atraitņu un bāreņu fonda sākuma kapitālu, savācot vairāk nekā 2000 rubļu.
Arī Vilhelma Deringera dēls Eduards ir aptiekārs. Deviņpadsmitā gadsimta Rīgas aptieku panorāmā viņi bijuši pārstāvēti 53 gadus pēc kārtas. Kopš divdesmitā gadsimta sākuma farmācijas vēsturnieku uzmanība nav bijusi pievērsta Deringeriem, un pēc ilgāka pārtraukuma šis ir pirmais izdevums, kurā tiem veltīta plašāka uzmanība.
Brieža aptieku Vilhelms Deringers vadījis līdz 1853.gadam un pēc tam to atdevis savam vecākajam dēlam Eduardam. Lūk, ko jaunajā grāmatā raksta medicīnas vēsturnieks profesors Arnis Vīksna: "Vēl Vilhelmam Deringeram no 1851. līdz 1872.gadam piederēja aptieka Pērnavā, ko viņš nodeva citu pārvaldījumā. No 1838. līdz 1873.gadam Vilhelms Deringers bija Rīgas muitas ierēdnis, revidēja aptieku, drogu un krāsvielu preces, uzdienēja līdz kolēģijas asesoram. 1833.gadā viņš kā Rīgas aptiekāru pārstāvis piedalījās jaunu farmācijas likumu un noteikumu izstrādāšanas komisijas apspriedēs Pēterburgā. Vilhelms Deringers miris 1876.gada 27.novembrī Rīgā.
Frīdrihs Vilhelms Eduards Deringers dzimis 1827.gada 26.jūnijā Rīgā. Viņš mācījās tēva aptiekā, kondituēšanās laikā 1850.gadā nokļuva Tiflisā. No 1852. līdz 1853.gadam Eduards Deringers studēja farmāciju Tērbatas universitātē un ieguva provizora grādu. Atgriezies Rīgā, viņš 1853.gadā pārņēma tēva aptieku un vadīja to līdz 1879.gadam. 1848.gadā viņš kļuva par savas dzimtās pilsētas dzimts goda pilsoni. Miris 1880.gada 2.janvārī Rīgā."
Par Deringeru dzimtu grāmatā plaši raksta Vilhelms Lencs. Grāmatā daudz fotoattēlu, dokumentu kopijas un uzziņas materiāls par ne vienu vien tā laika sabiedrībā pazīstamu personu.
Armīda Priedīte, "LV" informācijas redaktore
Brieža aptieka Rīgā. XX gadsimta 20.gadi |
Bijušais Brieža aptiekas nams. XX gadsimta 80.gadi |
Deringeru nams Grēcinieku un Kungu ielas stūrī ar aptieku 1.stāvā 1886.gadā; Deringeru nams gadsimtu mijā; Mencendorfa nams
(bijušais Deringeru nams). XX gadsimta 90.gadi &n Ilustrācijas no grāmatas "Vilhelms un Eduards Deringeri"