Valsts sekretāru 2008.gada 10.janvāra sanāksmē

ĀM: Par grozījumiem Latvijas un Krievijas starpvaldību komisijas sastāvā

10.janvārī Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts rīkojuma projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2007.gada 21.marta rīkojumā Nr.165 “Par Latvijas–Krievijas starpvaldību komisiju””.

Grozījumi paredz par Latvijas un Krievijas starpvaldību komisijas (SVK) Latvijas puses priekšsēdētāju nozīmēt finanšu ministru Ati Slakteri. Grozījumus SVK sastāvā ir nepieciešams veikt saistībā ar jaunas valdības apstiprināšanu 2007.gada 20.decembrī.

SVK Latvijas puses priekšsēdētāja pienākumus līdz šim veica iepriekšējais finanšu ministrs Oskars Spurdziņš, kura vadībā pērn 20.jūlijā Rīgā notika pirmā SVK sanāksme.

Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments

KM: Par kārtību, kādā filmu nozares projekti varēs saņemt valsts finansējumu

10.janvārī Valsts sekretāru sanāksmē izsludināti Ministru kabineta (MK) noteikumi “Kārtība, kādā piešķir valsts budžeta finansējumu filmu nozares projektiem”.

Noteikumi paredz, ka valsts aģentūra “Nacionālais kino centrs”: izsludina projektu konkursus, kur finansējums tiek sadalīts atbilstoši konkursa nolikumam, ko apstiprina un izsludina Nacionālā kino centra direktors; izveido pastāvīgās ekspertu komisijas, kuras izvērtē konkursiem iesniegtos projektus un sniedz aģentūras direktoram priekšlikumus par finansējuma sadalījumu un nodrošina to darbu; veic maksājumus atbalstītajiem projektiem, kā arī nodrošina projekta uzraudzību un kontroli.

Pretendēt uz finansējuma saņemšanu filmu nozares projektiem varēs juridiskas personas, kas reģistrētas kā filmu producētāji MK 2001.gada 20.novembra noteikumos Nr.487 “Filmu izplatīšanas noteikumi” noteiktajā kārtībā. Nacionālā kino centra direktora apstiprinātajos filmu nozares projektu konkursu nolikumos var tikt noteiktas papildu prasības pretendentiem.

Saskaņā ar noteikumiem projekti tiks vērtēti divās kārtās:

• pirmajā kārtā Nacionālā kino centra direktora apstiprināti pārstāvji pārbaudīs projekta administratīvo atbilstību; Projektu iesniegumus pirmajā kārtā izvērtē divu nedēļu laikā pēc konkursa termiņa beigām;

• otrajā kārtā vērtēs Nacionālā kino centra direktors un pastāvīgās ekspertu komisijas, kas tiks izveidotas, lai izvērtētu projektus un sniegtu Nacionālajam kino centram priekšlikumus par finansējuma sadalījumu.

Lēmumu par valsts finansējuma piešķiršanu projekta iesniedzējam pieņem Nacionālā kino centra direktors, balstoties uz ekspertu komisijas priekšlikumu. Ja Nacionālais kino centrs projektam ir nolēmis piešķirt valsts atbalstu, aģentūra piecu darbdienu laikā par to informē projektu iesniedzēju.

Nacionālā kino centra direktora lēmumu projekta iesniedzējs var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu kultūras ministram vai pārsūdzēt tiesā.

Jāatzīmē, ka 2008.gada valsts budžetā kino nozarei paredzēti 3,2 miljoni latu, no kuriem lielākā daļa paredzēta tieši filmu uzņemšanai.

Kultūras ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

SM: Par Pasaules Pasta savienības konvencijas ratificēšanu

10.janvārī Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais likumprojekts paredz ratificēt Pasaules Pasta savienības (PPS) konvenciju un tās saistošos dokumentus, kas veicinās tālāku pasta pakalpojumu jomas sakārtošanu.

Šādi Latvijā tiks nostiprināti noteikumi, kas starptautiskā līmenī regulē pasta pakalpojumu sniegšanu visās PPS dalībvalstīs un aptver visus pasta pakalpojumus, nodrošinot vienotas pasta pakalpojumu sniegšanas prasības un procedūras.

Likums veicinās iespēju sabiedrībai gūt skaidru un nepārprotamu izpratni par pasta pakalpojumu jomu, kā arī šis dokuments būs kā atsauču avots PPS dokumentos sniegtajām definīcijām, procesu raksturojumiem un noteiktajām prasībām.

PPS darbības mērķis ir ilgstoši un nepārtraukti nodrošināt, lai visās savienības dalībvalstīs pasta pakalpojumi tiktu sniegti vienlīdz kvalitatīvi, efektīvi un atbilstoši vienotām metodēm. Šāds pienākums ir arī Latvijai, kas atjaunoja Latvijas Republikas biedra statusu PPS 1992.gada 17.martā.

Likumprojekta “Par 2004.gada 5.oktobra Pasaules Pasta konvenciju, 2004.gada 5.oktobra Pasaules Pasta konvencijas Noslēguma protokolu, 1964.gada 10.jūlija Pasaules Pasta savienības konstitūciju un Pasaules Pasta savienības Vispārējo reglamentu” pieņemšana nodrošinās Latvijas kā PPS dalībvalsts saistību izpildi.

PPS dokumenti aptver tādas pasta pakalpojumu jomas kā pasta sūtījumu piegāde (vēstules, bandroles, sīkpakas, pakas u.tml.) un starptautiskie pasta naudas pārvedumi. Pašreiz PPS ir 191 dalībvalsts no visiem pasaules kontinentiem.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

VidM: Par dabas parka “Tērvete” aizsardzību un izmantošanu

10.janvārī Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Dabas parka “Tērvete” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”.

Dabas parks atrodas Dobeles rajona Tērvetes novadā un Jelgavas rajona Zaļenieku pagastā. Kopējā parka platība ir 1366 ha. Tas ir izveidots 1957.gadā, pašreizējās tā robežas ir apstiprinātas ar MK 1999.gada 9.marta noteikumiem Nr.83 “Noteikumi par dabas parkiem”. Parks izveidots īpaši aizsargājamo meža biotopu, bioloģiski vērtīgu vecu mežu, retu un īpaši aizsargājamu sugu un to dzīvotņu, kā arī ainavisko un kultūrvēsturisko vērtību aizsardzībai. Saskaņā ar likumu “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” dabas parks “Tērvete” ir noteikts par Eiropas nozīmes aizsargājamu dabas teritoriju (Natura 2000).

Tērvetes novada dome un Zaļenieku pagasta padome ir sniegusi pozitīvu atzinumu par noteikumu projektu.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

ZM: Par grozījumiem cukura rūpniecības restrukturizācijas atbalsta saņemšanā

Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumu projektā “Kārtība, kādā piešķir, administrē un uzrauga Eiropas Savienības atbalstu cukura rūpniecības restrukturizācijai”, ko 10.janvārī izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē. Grozījumi normatīvajā aktā nosaka, ka cukura rūpniecības atbalstu veido restrukturizācijas atbalsts un dažādošanas atbalsts cukurbiešu audzētājiem. Ja cukura ražotāji ir atteikušies no cukura ražošanas kvotām, cukurbiešu audzētāji saņem restrukturizācijas atbalstu 20% apmērā no Padomes regulas noteiktā atbalsta un papildu maksājumu.

Restrukturizācijas atbalstu cukurbiešu audzētājs saņem cukura ražotājiem piešķirtās cukura ražošanas kvotas ietvaros, šo daudzumu reizinot ar restrukturizācijas atbalsta likmi cukurbiešu audzētājiem un restrukturizācijas atbalsta papildu maksājumu likmi cukurbiešu audzētājiem.

Grozījumi noteikumu projektā nosaka, ka cukurbiešu audzētājs saņem dažādošanas atbalstu, ja viņam ir noslēgts cukurbiešu piegādes līgums ar cukura ražotāju par cukurbiešu piegādi cukura ražošanai 2006.gadā un ja ir piegādājis cukurbietes ražotājam. Ja cukurbietes nav piegādātas, tad saskaņā ar Cukura nozares līgumu ir sastādīts akts par cukurbiešu sējumiem nodarītajiem zaudējumiem. Tāpat cukurbiešu ražotājs var saņemt dažādošanas atbalstu, ja ar 2008.gadu ir pilnībā izbeidzis cukurbiešu audzēšanu, kā arī ja līdz 2008.gada 15.maijam ir iesniedzis dienestā iesniegumu dažādošanas atbalsta saņemšanai cukurbiešu audzētājiem.

Dažādošanas atbalstu cukurbiešu audzētājs saņem par šo noteikumu minētajā cukurbiešu piegādes līgumā noteikto cukurbiešu daudzumu cukura ražotājiem piešķirtās cukura ražošanas kvotas ietvaros, šo daudzumu reizina ar dažādošanas atbalsta likmi cukurbiešu audzētājiem. Kopējo dažādošanas un papildu atbalstu cukurbiešu audzētāji saņem par 2006.gada līgumā noteikto cukurbiešu piegādes tonnas daudzuma aprēķināto likmi. Cukurbiešu audzētājiem, kuri pārtraukuši cukurbiešu audzēšanu, līdz ar to zaudējot ienākumu gūšanas avotu, tiek piešķirts atbalsts, lai veicinātu ražošanas pārstrukturizēšanu saimniecībās un nodrošinātu ienākumu gūšanas iespēju saglabāšanos.

Normatīvā akta projektā paredzēto normu izpildi nodrošinās valsts institūcija – Lauku atbalsta dienests.

 ZM: Par Lauksaimniecības datu centra pakalpojumu cenrādi

Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi grozījumus MK noteikumos “Noteikumi par valsts aģentūras “Lauksaimniecības datu centrs” sniegto publisko maksas pakalpojumu cenrādi”, ko 10.janvārī izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē.

Grozījumi normatīvajā aktā nepieciešami, jo valsts aģentūra “Lauksaimniecības datu centrs” ievieš jaunus pakalpojumu veidus, kā, piemēram, aitu un gaļas liellopu pārraudzības datu apstrādi. Turpmāk “Lauksaimniecības datu centrs” sniegs arī izziņas par aprēķinātām dzīvnieku asinībām ganāmpulkos, kā arī turpinās sagatavot dzīvnieku apzīmējuma komplektus. Tāpat arī telpu nomas, komunālo maksājumu, krotāliju piegādes maksas un citu izdevumu palielināšanās dēļ jāpalielina esošo pakalpojumu cenas.

Valsts aģentūra “Lauksaimniecības datu centrs” reģistrē dzīvniekus, ganāmpulkus un dzīvnieku novietnes, izsniedz dzīvnieku apzīmēšanai nepieciešamos dokumentus, kā arī veic ar dzīvnieku ciltsdarbu saistītus pakalpojumus.

ZM: Par dzīvnieku un augu aprites kārtību bioloģiskajā lauksaimniecībā

Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Eiropas Savienības tieši piemērojamos tiesību aktos par bioloģisko lauksaimniecību neregulēto dzīvnieku, savvaļas augu un no tiem iegūto produktu aprites kārtība”, ko 10.janvārī izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē. Noteikumu projekts izstrādāts, pamatojoties uz Lauksaimniecības un lauku attīstības likumu.

Noteikumu projekts nosaka Eiropas Savienības tieši piemērojamos tiesību aktos par bioloģisko lauksaimniecību neregulēto briežu dzimtas dzīvnieku, trušu, mežacūku, strausu, fazānu, gaļas baložu, paipalu, kā arī zivju, vēžu, molusku audzēšanas kārtību īpaši šim nolūkam mākslīgi izveidotās ūdenstilpēs, savvaļas augu, tai skaitā sēņu, un no tiem iegūto produktu aprites kārtību.

Bioloģiskajā lauksaimniecībā dzīvniekus audzē, transportē, kauj saskaņā ar regulas nosacījumiem un normatīvajiem aktiem par lauksaimniecības dzīvnieku labturības prasībām. Ja visu saimniecību par bioloģisko saimniecību pārveido vienlaikus, tad nosaka kopējo pārejas periodu – 24 mēnešus. Pārejas periods attiecināms gan uz saimniecībā esošajiem dzīvniekiem un to pēcnācējiem, gan uz zemi ar nosacījumu, ka dzīvnieku ēdināšanā izmanto bioloģiski ražotu barību.

Saimniecībā var turēt arī citu sugu dzīvniekus, kurus neaudzē saskaņā ar bioloģiskās lauksaimniecības ražošanas principiem, ar nosacījumu, ka ražošanas vienības ir nošķirtas.

Noteikumu projektā noteikta atsevišķu dzīvnieku sugu un no tiem iegūto produktu aprites kārtība. Briežu dzimtas dzīvniekus, mežacūkas, trušus un no tiem iegūtos produktus var realizēt ar norādi par bioloģisko lauksaimniecību, ja tie ir dzimuši bioloģiskajā saimniecībā vai, ievērojot pārejas periodu uz bioloģisko lauksaimniecību, audzēti atbilstoši šo noteikumu prasībām. Briežu dzimtas dzīvniekiem tie ir 12 mēneši un vismaz trīs ceturtdaļas no to dzīves ilguma, bet mežacūkām un trušiem – 6 mēneši.

Tāpat arī normatīvais akts nosaka kārtību, kādā atļauts turēt un realizēt ar norādi par bioloģisko lauksaimniecību strausus, fazānus, gaļas baložus, paipalas un no tiem iegūtos produktus.

Normatīvais akts nosaka kārtību, kādā atļauts turēt un realizēt ar norādi par bioloģisko lauksaimniecību akvakultūras dzīvniekus un no tiem iegūtos produktus. Noteikumu projekts paredz, ka zivis, vēžus, moluskus un no tiem iegūtos produktus realizē ar norādi par bioloģisko lauksaimniecību, ja akvakultūras dzīvnieku turēšanā izmantotā dīķa platība atbilst regulas nosacījumiem vismaz gadu un akvakultūras dzīvnieki ir audzēti atbilstoši šo noteikumu prasībām ne mazāk kā divas trešdaļas no savas dzīves.

Tāpat arī noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā atļauts ievākt un realizēt ar norādi par bioloģisko lauksaimniecību savvaļas augus, tai skaitā sēnes, un no tiem iegūtos produktus.

Šo noteikumu kontroli un uzraudzību nodrošinās Pārtikas un veterinārā dienesta apstiprinātas kontroles institūcijas.

Pieņemot šos noteikumus, spēku zaudēs Ministru kabineta noteikumi “Prasības trušu bioloģiskajai audzēšanai, turēšanai, kaušanai un transportēšanai” un “Noteikumi par bioloģiskās akvakultūras dzīvnieku audzēšanu un no tiem iegūto produktu aprites un kontroles kārtību”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

ĪUMEPLS: Par risinājumiem cīņā pret uzbrukumiem automatizētām datu apstrādes sistēmām

Valsts sekretāru sanāksmē 10.janvārī tika izsludināts Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta (turpmāk – sekretariāts) sagatavotais informatīvais ziņojums “Par risinājumiem cīņā pret uzbrukumiem automatizētām datu apstrādes sistēmām (kiberuzbrukumiem)”.

Informatīvo ziņojumu sekretariāts ir sagatavojis sadarbībā ar Ārlietu ministriju un Tieslietu ministriju.

Informatīvajā ziņojumā ir norādīts, ka apstākļos, kad valsts pārvalde un ekonomika ir atkarīga no informācijas un komunikācijas tehnoloģiju radītās infrastruktūras un pakalpojumiem, kas tiek sniegti uz tās bāzes, šīs infrastruktūras nelikumīga izmantošana, bojāšana, paralizēšana vai iznīcināšana var radīt draudus valsts drošībai, sabiedriskajai kārtībai un negatīvi ietekmēt valsts ekonomiku.

Ziņojumā ir sniegts valsts informācijas sistēmu (VIS) drošības raksturojums Latvijā, kā arī norādītas veiktajos auditos konstatētās galvenās problēmas.

Ziņojumā sekretariāts ir norādījis pasākumus, kas jāveic valsts mēroga informācijas sistēmu drošības uzlabošanai.

Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts