Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Rīgas domes 2007. gada 11. decembra saistošie noteikumi Nr. 96 "Rīgas pilsētas pašvaldības sniegto sociālo pakalpojumu saņemšanas un samaksas kārtība". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 11.01.2008., Nr. 6 https://www.vestnesis.lv/ta/id/169136

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Rīgas domes saistošie noteikumi Nr.97

Noteikumi par Rīgas pilsētas pašvaldības pabalstu aizbildņiem

Vēl šajā numurā

11.01.2008., Nr. 6

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Rīgas dome

Veids: saistošie noteikumi

Numurs: 96

Pieņemts: 11.12.2007.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Rīgas domes saistošie noteikumi Nr.96

Rīgā 2007.gada 11.decembrī (prot. Nr.86, 3.§)

Rīgas pilsētas pašvaldības sniegto sociālo pakalpojumu saņemšanas un samaksas kārtība

Izdoti saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 3.panta otro un trešo daļu un Ministru kabineta 27.05.2003. noteikumu Nr.275 "Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas kārtība un kārtība, kādā pakalpojuma izmaksas tiek segtas no pašvaldības budžeta" 6.punktu

 

I. Vispārīgie jautājumi

1. Saistošajos noteikumos lietotie termini:

1.1. atbalsta grupa – cilvēku kopa, ko vieno līdzīga situācija vai dzīves apstākļi. Tā balstīta uz pašpalīdzības principu – darbojoties kopā, pārvarēt grūtības, iegūt zināšanas un atbalstu;

1.2. atbalsta ģimene (persona) – citas ģimenes atbalsts bērna aprūpē un audzināšanā;

1.3. individuālā sociālās rehabilitācijas programma – vienai noteiktai personai izstrādāts sociālās rehabilitācijas pasākumu komplekss;

1.4. pašpalīdzības grupa – savstarpējas palīdzības cilvēku grupa, kas apvieno personas, kurām līdzīgu problēmu risināšanā nepieciešams atbalsts un kuras vienlaicīgi ir gatavas sniegt atbalstu citiem;

1.5. persona pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas – persona, kura piespiedu ieslodzījumā brīvības atņemšanas iestādē atradusies vismaz 6 mēnešus;

1.6. universālā sociālās rehabilitācijas programma – noteiktai sociālai grupai izstrādāts sociālās rehabilitācijas pasākumu komplekss.

2. Saistošie noteikumi nosaka Rīgas pilsētas pašvaldības (turpmāk – pašvaldība) nodrošināto sociālo pakalpojumu (turpmāk – sociālie pakalpojumi) veidus, kā arī sociālo pakalpojumu saņemšanas, samaksas un lēmumu par sociālo pakalpojumu piešķiršanu vai atteikumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību.

3. Sociālo pakalpojumu sniegšanas mērķis ir uzlabot personas, ģimenes, personu grupas un sabiedrības dzīves kvalitāti un uzlabot personu spējas sociāli funkcionēt un iekļauties sabiedrībā.

4. Sociālo pakalpojumu uzdevumi ir nodrošināt personai tiesības dzīvot pēc iespējas neatkarīgi sev ierastajā vidē, sniegt sociālo atbalstu atbilstoši personas funkcionēšanas spēju līmenim un veicināt personas atbildību par savu dzīvi.

5. Tiesības saņemt pašvaldības nodrošinātos sociālos pakalpojumus ir personai:

5.1. kura deklarējusi savu pamatdzīvesvietu pašvaldības teritorijā (arī Rīgas patversmes/naktspatversmes adresē);

5.2. kurai saskaņā ar sociālā darba speciālista veiktu personas individuālo vajadzību un resursu novērtējumu nepieciešams noteikta veida sociālais pakalpojums.

II. Sociālo pakalpojumu veidi

6. Pašvaldība sniedz vai nodrošina šādus sociālos pakalpojumus:

6.1. sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi institūcijā:

6.1.1. ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā pilngadīgām personām;

6.1.2. ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā bērniem;

6.1.3. īslaicīga sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā pilngadīgām personām;

6.1.4. īslaicīga sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā bērniem;

6.2. sociālās aprūpes pakalpojumi personas dzīvesvietā:

6.2.1. aprūpe mājās;

6.2.2. pavadoņa – asistenta pakalpojums;

6.2.3. "drošības pogas" pakalpojums;

6.2.4. silto pusdienu piegāde mājās;

6.2.5. dienas aprūpes centra pakalpojums;

6.3. sociālās rehabilitācijas pakalpojumi institūcijā:

6.3.1. krīzes centra un konsultatīvā krīzes centra pakalpojums;

6.3.2. sociālās rehabilitācijas centra pakalpojums;

6.3.3. patversmes pakalpojums;

6.3.4. naktspatversmes pakalpojums;

6.4. sociālās rehabilitācijas pakalpojumi personas dzīvesvietā:

6.4.1. atbalstītā darba pakalpojums;

6.4.2. specializētās darbnīcas pakalpojums;

6.4.3. atbalsta un pašpalīdzības grupas;

6.4.4. atbalsta ģimenes (personas) pakalpojums;

6.4.5. sociālās rehabilitācijas programmas īstenošana;

6.4.6. dienas un atbalsta centra pakalpojumi;

6.4.7. grupu dzīvokļa (mājas) pakalpojums;

6.4.8. servisa dzīvokļa pakalpojums;

6.4.9. nometnes bērniem sociālo prasmju attīstīšanai;

6.5. sociālais darbs:

6.5.1. sociālās aprūpes un/vai sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanas ietvaros;

6.5.2. Rīgas priekšpilsētu (rajonu) Sociālajā dienestā (turpmāk – Sociālais dienests) un Rīgas domes Sociālo jautājumu centrā (turpmāk – Sociālo jautājumu centrs);

6.5.3. ārstniecības iestādēs, kurās strādā sociālais darbinieks(-i).

III. Sociālo pakalpojumu saņemšanas kārtība

7. Sociālos pakalpojumus persona vai viņas likumiskais pārstāvis pieprasa tās priekšpilsētas (rajona) Sociālajā dienestā, kurā ir deklarēta personas pamatdzīvesvieta, vai gadījumos, kad persona atrodas ārstniecības iestādē, vēršas pie sociālā darbinieka. Tieši pie pakalpojuma sniedzēja vēršas šo noteikumu 6.1.3., 6.3.1., 6.3.3., 6.3.4. un 6.4.6.apakšpunktā minētajos gadījumos.

8. Ja personas deklarētā dzīvesvieta ir citā Rīgas priekšpilsētā (rajonā), jāvēršas Sociālajā dienestā pēc faktiskās dzīvesvietas.

9. Personai, kura atrodas ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā bērniem vai atrodas ārpus pašvaldības teritorijas, ar iesniegumu par Sociālā pakalpojuma nepieciešamību jāvēršas Sociālo jautājumu centrā.

10. Lai saņemtu sociālos pakalpojumus, persona vai viņas likumiskais pārstāvis iesniedz dokumentus saskaņā ar Ministru kabineta noteikto sociālo pakalpojumu saņemšanas kārtību.

11. Sociālais dienests pēc iesnieguma un dokumentu saņemšanas:

11.1. reģistrē personas iesniegumu;

11.2. apmeklē personu dzīvesvietā, ja tas nepieciešams lēmuma pieņemšanai;

11.3. izvērtē personas vai viņa ģimenes locekļu līdzdarbības iespējas un nepieciešamību noslēgt vienošanos par to;

11.4. novērtē personas vajadzības pēc sociālā pakalpojuma, aizpildot personas vajadzību pēc sociālajiem pakalpojumiem novērtēšanas karti;

11.5. pieprasa no citiem speciālistiem lēmuma pieņemšanai nepieciešamo informāciju;

11.6. nepieciešamības gadījumā sastāda individuālo sociālās rehabilitācijas plānu;

11.7. lemj par personai piemērotāko sociālā pakalpojuma veidu, apjomu, ilgumu un personas un viņu apgādnieku maksātspēju;

11.8. pieņem lēmumu par sociālā pakalpojuma piešķiršanu/atteikumu vai sagatavo starplēmumu par klienta vajadzībām atbilstoša sociālā pakalpojuma nepieciešamību un kopā ar lēmuma pieņemšanai nepieciešamajiem dokumentiem iesniedz to Sociālo jautājumu centrā;

11.9. par pieņemto lēmumu rakstiski informē personu.

12. Lēmumu par šo saistošo noteikumu 6.1.1., 6.4.7. un 6.4.8.apakšpunktā minēto sociālo pakalpojumu piešķiršanu pieņem Sociālo jautājumu centrs, pamatojoties uz Sociālā dienesta starplēmumu un Ministru kabineta noteikto iesniedzamo dokumentu izvērtēšanu. Sociālo jautājumu centrs lēmumu par pakalpojuma sniegšanas uzsākšanu vai uzņemšanu rindā pakalpojuma saņemšanai pieņem dokumentu iesniegšanas secībā 10 darba dienu laikā no dokumentu iesniegšanas brīža, kā arī izsniedz nosūtījumu uz sociālo pakalpojumu sniedzējinstitūciju sociālā pakalpojuma saņemšanai.

Ja klients, kurš uzņemts rindā Sociālo jautājumu centrā sociālā pakalpojuma saņemšanai, atsakās saņemt sociālo pakalpojumu, viņš saglabā vietu rindā, un sociālais pakalpojums tiek piedāvāts nākamajai rindā uzņemtajai personai.

Ja klients, kurš uzņemts rindā sociālā pakalpojuma saņemšanai, trīs reizes atsakās no sociālā pakalpojuma saņemšanas, viņš zaudē vietu rindā sociālā pakalpojuma saņemšanai, un ir nepieciešams veikt atkārtotu klienta nepieciešamības pēc sociālā pakalpojuma izvērtēšanu.

13. Gadījumos, kad persona ar garīga rakstura traucējumiem resocializācijas procesā saņem grupu dzīvokļa (mājas) pakalpojumu pēc ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, lēmumu pieņem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, bet pārējos gadījumos lēmumu pieņem 11.punktā noteiktajā kārtībā.

14. Lēmumu par 6.1.2.apakšpunktā minēto sociālo pakalpojumu pieņem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, bet nosūtījumu uz sociālo pakalpojumu sniedzējinstitūciju izsniedz Sociālo jautājumu centrs.

15. Lēmumu par 6.3.1., 6.3.3. un 6.3.4.apakš­punktā minētajiem sociālajiem pakalpojumiem pieņem sociālā pakalpojuma sniedzējs. Patversmes un krīzes centra sociālā pakalpojuma sniedzējs 3 darba dienu laikā no lēmuma pieņemšanas brīža rakstiski informē Rīgas bāriņtiesu un Sociālo dienestu par pieņemto lēmumu.

16. Sociālais dienests pieņem lēmumu par pārējo 6.punktā minēto sociālo pakalpojumu sniegšanu, kā arī izsniedz nosūtījumu sociālā pakalpojuma saņemšanai, izņemot 6.3.3., 6.3.4., 6.4.3., 6.4.4., 6.4.6.apakšpunktā un 6.5.punktā minēto sociālo pakalpojumu saņemšanai.

17. Personas vajadzību pēc sociālajiem pakalpojumiem novērtēšanas kartes un individuālo sociālās rehabilitācijas plānu, kā arī citas nepieciešamās veidlapas izstrādā Rīgas domes Labklājības departaments un apstiprina ar departamenta direktora rīkojumu.

18. Sociālais dienests vai Sociālo jautājumu centrs rakstiski informē sociālā pakalpojuma pieprasītāju par pieņemto lēmumu. Ja pieņemts lēmums par sociālā pakalpojuma atteikumu, norāda atteikuma pamatojumu un lēmuma apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību.

IV. Sociālo pakalpojumu saņēmēja tiesības un pienākumi

19. Sociālo pakalpojumu saņēmējam ir tiesības:

19.1. bez maksas saņemt informāciju par pašvaldības sniegtajiem sociālajiem pakalpojumiem un to saņemšanas kārtību;

19.2. izvēlēties sociālā pakalpojuma sniedzēju, ja nepieciešamo sociālo pakalpojumu sniedz vairāki sociālo pakalpojumu sniedzēji;

19.3. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apstrīdēt un pārsūdzēt lēmumu par sociālo pakalpojumu;

19.4. iesniegt priekšlikumus un sūdzības par sociālo pakalpojumu kvalitāti un klienta tiesību neievērošanu.

20. Sociālo pakalpojumu saņēmējam ir pienākums:

20.1. aktīvi iesaistīties savas problēmas risināšanā, noslēdzot vienošanos par līdzdarbības pienākumiem;

20.2. sniegt patiesas ziņas par sevi un savu sociālo situāciju;

20.3. noslēgt līgumu, lai saņemtu sociālo pakalpojumu;

20.4. ievērot sociālā pakalpojuma sniedzēja noteikto sociālā pakalpojuma saņemšanas kārtību un iekšējās kārtības noteikumus;

20.5. maksāt par sociālo pakalpojumu normatīvajos aktos un līgumā par sociālā pakalpojuma saņemšanu noteiktajā kārtībā;

20.6. sociālā pakalpojuma saņemšanas brīdī neatrasties alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē.

V. Sociālo pakalpojumu sniedzēja tiesības un pienākumi

21. Sociālo pakalpojumu sniedzējam ir tiesības:

21.1. pieprasīt sociālā pakalpojuma sniegšanai nepieciešamo informāciju par klientu;

21.2. pieprasīt klientam ievērot līguma nosacījumus un iekšējās kārtības noteikumus;

21.3. lauzt līgumu ar personu, ja tā neievēro līguma nosacījumus, par līguma laušanu informējot iestādi, kas pieņēmusi lēmumu par sociālā pakalpojuma sniegšanu;

21.4. noteikt klientam līdzdarbības pienākumus;

21.5. izvērtēt sociālā pakalpojuma kvalitāti;

21.6. izstrādāt priekšlikumus jaunu sociālo pakalpojumu ieviešanai.

22. Sociālo pakalpojumu sniedzējam ir pienākums:

22.1. reģistrēties sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;

22.2. nodrošināt ar sociālajiem pakalpojumiem normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

22.3. sniegt personai informāciju par tiesībām saņemt sociālos pakalpojumus un to saņemšanas kārtību;

22.4. noslēgt līgumu ar klientu un/vai viņa apgādnieku(-iem) par sociālā pakalpojuma nodrošināšanu;

22.5. iepazīstināt personu ar ugunsdrošības un iekšējās kārtības noteikumiem institūcijā;

22.6. nodrošināt klientu datu aizsardzību;

22.7. saskaņā ar līgumu sniegt Rīgas domes Labklājības departamentam, Sociālajam dienestam vai Sociālo jautājumu centram rakstveida pārskatu par sociālā pakalpojuma sniegšanu;

22.8. sadarboties ar valsts, pašvaldības un citām institūcijām klientu pamatvajadzību risināšanā.

VI. Ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā pilngadīgām personām

23. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi institūcijā pensijas vecuma personām un personām ar invaliditāti nodrošina mājokli, sociālo aprūpi un sociālo rehabilitāciju.

24. Tiesības saņemt šo sociālo pakalpojumu ir pensijas vecuma personām un personām ar invaliditāti (izņemot 18 gadu vecumu sasniegušas personas ar smagiem garīga rakstura traucējumiem), ja nepieciešamais sociālās aprūpes pakalpojuma apjoms pārsniedz aprūpei mājās vai dienas aprūpei institūcijā noteikto apjomu, kā arī gadījumos, kad šis sociālais pakalpojums personas vajadzībām konkrētajā situācijā ir atbilstošākais.

VII. Ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā bērniem

25. Ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem nodrošina mājokli, aprūpi, audzināšanu un sociālo rehabilitāciju.

26. Tiesības saņemt ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā bērniem ir:

26.1. bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem, ja bērna ārpusģimenes aprūpi nav iespējams nodrošināt audžuģimenē vai pie aizbildņa;

26.2. bārenim un bez vecāku gādības palikušam bērnam, sasniedzot pilngadību, līdz dzīvojamās telpas saņemšanai, ja viņš sekmīgi mācās (iegūst pamatizglītību vai profesionālo izglītību) un ievēro institūcijas iekšējās kārtības noteikumus.

VIII. Īslaicīga sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā pilngadīgām personām

27. Īslaicīga sociālā aprūpe institūcijā nodrošina diennakts sociālo aprūpi pilngadīgām personām, kurām nepieciešamais pakalpojuma apjoms pārsniedz aprūpei mājās vai dienas aprūpes, sociālās rehabilitācijas institūcijā un patversmē/naktspatversmē noteikto apjomu, pēcoperācijas periodā, atveseļošanās periodā vai līdz pakalpojuma saņemšanai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā.

28. Īslaicīga sociālā aprūpe ārstniecības iestādē nodrošina diennakts sociālo aprūpi un veselības aprūpi minimālā apjomā pilngadīgām personām, kurām nepieciešamais pakalpojuma apjoms pārsniedz aprūpei mājās vai dienas aprūpes, sociālās rehabilitācijas institūcijā un patversmē/naktspatversmē noteikto apjomu, pēcoperācijas periodā, atveseļošanās periodā vai līdz pakalpojuma saņemšanai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā.

29. Īslaicīga sociālā aprūpe institūcijā tiek nodrošināta līdz 3 mēnešiem, ārstniecības iestādē – līdz vienam mēnesim. Ja persona gaida rindā uz ievietošanu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, sociālā pakalpojuma sniegšanas termiņš tiek pagarināts līdz klienta veselības stāvokļa uzlabošanās brīdim vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas pakalpojuma saņemšanai.

30. Tiesības saņemt īslaicīgu sociālo aprūpi institūcijā ir:

30.1. pensijas vecuma personām, ja viņām ir vajadzīga uzraudzība un sociālā aprūpe;

30.2. personām ar invaliditāti, ja viņām ir vajadzīga uzraudzība un sociālā aprūpe;

30.3. personām, kuras pilnu samaksu par sociālo pakalpojumu sedz pašas un/vai personas apgādnieki, kā arī citas fiziskas vai juridiskas personas, kuras, noslēdzot līgumu ar pakalpojuma sniedzēju, apņemas segt visus uzturēšanas izdevumus pilnā apjomā.

31. Tiesības saņemt īslaicīgu sociālo aprūpi ārstniecības iestādē ir:

31.1. personām, kuras ir nonākušas ārkārtas situācijā veselībai bīstama stāvokļa dēļ, ja atzinumu ir sniedzis Rīgas domes Labklājības departaments;

31.2. personām bez noteiktas dzīvesvietas;

31.3. trūcīgām un maznodrošinātām personām.

32. Lai saņemtu īslaicīgas sociālās aprūpes pakalpojumu institūcijā vai ārstniecības iestādē, personai nepieciešams iesniegt sociālo pakalpojumu sniedzējam vai ārstniecības iestādei primārās veselības aprūpes ārsta izsniegtu izrakstu no medicīniskās ambulatorās kartes vai izrakstu no ārstniecības iestādes (izraksta derīguma termiņš ir 6 mēneši), kurā norādīta pakalpojuma nepieciešamība. Šī pakalpojuma saņemšanai personām ar garīga rakstura traucējumiem nepieciešams Sociālā dienesta nosūtījums.

IX. Īslaicīga sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā bērniem

33. Īslaicīga sociālā aprūpe institūcijā bērniem nodrošina diennakts sociālo aprūpi un sociālo rehabilitāciju.

34. Tiesības saņemt īslaicīgu sociālo aprūpi institūcijā ir:

34.1. bērniem ar invaliditāti – līdz 30 dienām gadā;

34.2. bērniem, kuru vecāki sociālu apstākļu dēļ īslaicīgi nespēj uzņemties viņu aprūpi, – līdz 3 mēnešiem.

35. Lai saņemtu īslaicīgas sociālās aprūpes pakalpojumu institūcijā, sociālo pakalpojumu sniedzējam jāiesniedz primārās veselības aprūpes ārsta izsniegts izraksts no bērna medicīniskās ambulatorās kartes vai izraksts no ārstniecības iestādes (izraksta derīguma termiņš ir 6 mēneši) par bērna veselības stāvokli, kā arī Sociālā dienesta nosūtījums sociālā pakalpojuma saņemšanai.

X. Sociālās aprūpes pakalpojumi personas dzīvesvietā

36. Pašvaldība sniedz šādus sociālās aprūpes pakalpojumus personas dzīvesvietā:

36.1. aprūpe mājās;

36.2. pavadoņa – asistenta pakalpojums;

36.3. "drošības pogas" pakalpojums;

36.4. silto pusdienu piegāde mājās.

37. Aprūpe mājās nodrošina personas pamatvajadzību apmierināšanu, palīdzību mājas darbu veikšanā un personiskajā aprūpē personām, kurām ir objektīvas grūtības aprūpēt sevi vecuma vai funkcionālo traucējumu dēļ.

38. Aprūpes mājās sociālā pakalpojuma apjoms tiek iedalīts četros aprūpes līmeņos:

38.1. personām, kurām aprūpe mājās nepieciešama līdz 4 stundām nedēļā – aprūpes 1.līmenis;

38.2. personām, kurām aprūpe mājās nepieciešama līdz 6 stundām nedēļā – aprūpes 2.līmenis;

38.3. personām, kurām aprūpe mājās nepieciešama līdz 12 stundām nedēļā – aprūpes 3.līmenis;

38.4. personām, kurām aprūpe mājās nepieciešama katru dienu līdz 35 stundām nedēļā – aprūpes 4.līmenis.

39. Pavadoņa – asistenta pakalpojums nodrošina fizisku un informatīvu atbalstu personām, kurām fiziska vai garīga rakstura traucējumu dēļ ir apgrūtināta pārvietošanās ārpus mājokļa, apmeklējot valsts vai pašvaldības iestādes un organizācijas sadzīves jautājumu risināšanai.

40. "Drošības pogas" pakalpojums nodrošina nepārtrauktas saziņas iespējas, informatīvu atbalstu un palīdzību 24 stundas diennaktī personām, kurām vecuma vai funkcionālo traucējumu dēļ pastāv risks nonākt bezpalīdzības stāvoklī.

41. Silto pusdienu piegādi mājās nodrošina personām, kuras fiziska vai garīga rakstura traucējumu dēļ pašas nevar sagatavot siltu ēdienu, kā arī tām personām, kuras sadzīves apstākļu dēļ to nevar sagatavot.

42. Tiesības saņemt aprūpes mājās pakalpojumu, pavadoņa – asistenta pakalpojumu, "drošības pogas" pakalpojumu, silto pusdienu piegādi mājās ir personai, kura dzīvo viena vai ar šo personu kopā dzīvojošie ģimenes locekļi vecuma, veselības stāvokļa vai nodarbinātības dēļ nevar nodrošināt tai nepieciešamo aprūpi.

XI. Krīzes centra un konsultatīvā krīzes centra pakalpojums

43. Krīzes centrs nodrošina īslaicīgu profesionālu psihosociālu palīdzību krīzes situācijās bērniem un ģimenēm ar bērnu(-iem) laikposmā līdz 6 mēnešiem.

44. Tiesības saņemt krīzes centra pakalpojumus ir:

44.1. bērniem un ģimenēm ar bērnu(-iem), kuri nonākuši krīzes situācijā;

44.2. bērniem, kuri cietuši no prettiesiskām darbībām.

45. Konsultatīvais krīzes centrs nodrošina klātienes profesionālu psiholoģisko, sociālā darba speciālista un citu speciālistu palīdzību krīzes situācijā.

46. Tiesības saņemt konsultatīvā krīzes centra pakalpojumus ir jebkuram pašvaldības iedzīvotājam, kurš vēršas pēc palīdzības.

XII. Sociālās rehabilitācijas centra pakalpojums

47. Sociālās rehabilitācijas centra pakalpojumi ar vai bez izmitināšanas nodrošina sociālās rehabilitācijas programmas īstenošanu, kas ietver sociālo prasmju un darba prasmju attīstīšanas pasākumu kopumu, veicinot personas sociālā statusa atgūšanu, iekļaušanos darba tirgū un sabiedrībā, kā arī novēršot citu faktoru izraisītās negatīvās sociālās sekas personas dzīvē saskaņā ar individuāli izstrādātu sociālās rehabilitācijas plānu.

48. Tiesības saņemt sociālās rehabilitācijas centra pakalpojumus ir personai, kurai invaliditātes, darbnespējas, brīvības atņemšanas soda izciešanas, atkarības vai vardarbības un citu faktoru izraisīto negatīvo sociālo seku dēļ ir apgrūtināta iekļaušanās sabiedrībā.

XIII. Patversmes pakalpojums

49. Patversmes pakalpojums nodrošina īslaicīgas uzturēšanās iespējas, uzturu, personiskās higiēnas iespējas un sociālā darba speciālista pakalpojumus līdz 6 mēnešiem gadā.

50. Tiesības saņemt patversmes pakalpojumu ir:

50.1. personām bez noteiktas dzīvesvietas vai krīzes situācijā nonākušām personām, kuras saņēmušas patversmes ārsta nosūtījumu;

50.2. ģimenēm ar bērniem bez noteiktas dzīvesvietas, ja tās nonākušas krīzes situācijā.

51. Personām, kuras aktīvi iesaistās savu problēmu risināšanā, pildot līdzdarbības pienākumus, patversmes pakalpojums var tikt sniegts ilgāk nekā 6 mēnešus gadā, pamatojoties uz patversmes Sociālās komisijas lēmumu.

52. Personai, kuras pēdējā deklarētā/reģistrētā pamatdzīvesvieta ir citā pašvaldībā, patversmē ir tiesības uzturēties ne ilgāk par 5 dienām 6 mēnešu laikā.

XIV. Naktspatversmes pakalpojums

53. Naktspatversmes pakalpojums nodrošina naktsmītni, vakariņas, brokastis un personiskās higiēnas iespējas līdz 2 mēnešiem gadā.

54. Tiesības saņemt naktspatversmes pakalpojumu ir personām bez noteiktas dzīvesvietas vai krīzes situācijā nonākušām personām.

55. Personām, kuras aktīvi iesaistās savu problēmu risināšanā, pildot līdzdarbības pienākumus, naktspatversmes pakalpojuma saņemšanas termiņš var tikt pagarināts līdz 6 mēnešiem gadā, pamatojoties uz naktspatversmes Sociālās komisijas lēmumu.

56. Personai, kuras pēdējā deklarētā/reģistrētā pamatdzīvesvieta ir citā pašvaldībā, naktspatversmē ir tiesības uzturēties ne ilgāk par 5 dienām 6 mēnešu laikā.

XV. Atbalstītā darba pakalpojums

57. Atbalstītā darba pakalpojums nodrošina personai atbalstu un apmācību darba prasmju apgūšanā, palīdz personai iekārtoties savām spējām atbilstošā darbā, iekļauties un noturēties darba tirgū saskaņā ar individuāli izstrādātu sociālās rehabilitācijas plānu.

58. Tiesības saņemt atbalstītā darba pakalpojumu ir personai darbspējīgā vecumā ar garīga rakstura traucējumiem saskaņā ar individuāli izstrādātu sociālās rehabilitācijas plānu ne vairāk par 15 stundām mēnesī līdz 6 mēnešiem gadā.

XVI. Dienas aprūpes centra pakalpojumi

59. Dienas aprūpes centrs nodrošina dienas laikā personu sociālo aprūpi un sociālo rehabilitāciju, rehabilitācijas procesa pēctecību, sociālo prasmju attīstīšanu, izglītošanu un brīvā laika pavadīšanas iespējas, klientu un viņu tuvinieku līdzdalību konkrētu sociālo problēmu risināšanā, atbalsta un pašpalīdzības grupu darbību.

60. Dienas aprūpes centrs nodrošina pakalpojumus konkrētai mērķa grupai, organizē sociālo resursu sistēmu piesaisti konkrēto indivīdu, sociālo grupu un sabiedrības sociālo problēmu risināšanai, kā arī nodrošina psihosociālo palīdzību klientu tuviniekiem.

61. Tiesības saņemt dienas aprūpes centra pakalpojumus ir personām ar garīga rakstura traucējumiem, personām ar invaliditāti, personām, kuras sasniegušas vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, bērniem, personām ar demenci, kā arī citām mērķa grupām.

XVII. Specializētās darbnīcas pakalpojums

62. Specializētās darbnīcas pakalpojums nodrošina speciālistu atbalstu personām darbspējīgā vecumā darba prasmju un iemaņu attīstīšanā.

63. Tiesības saņemt specializētās darbnīcas pakalpojumu ir:

63.1. redzes un dzirdes invalīdiem;

63.2. personām ar garīga rakstura traucējumiem.

XVIII. Atbalsta un pašpalīdzības grupas pakalpojums

64. Atbalsta un pašpalīdzības grupas nodrošina personām iespēju mazināt sociālo izolētību, grupā risināt esošās problēmas, vairot izpratni par sevi, gūt motivāciju un saņemt atbalstu to risināšanai, lai uzlabotu savu funkcionēšanu un sociālo situāciju.

65. Darba grupu, ņemot vērā tās mērķi, vada grupas vadītājs, kurš ir praktiski apmācīts grupu vadīšanā, vai problēmā iesais­tītas personas – grupas dalībnieks.

66. Tiesības saņemt atbalsta un pašpalīdzības grupas pakalpojumu ir ikvienai motivētai personai, kura izteikusi vēlēšanos tajā darboties.

XIX. Atbalsta ģimenes (personas) pakalpojums

67. Atbalsta ģimenes (personas) pakalpojums nodrošina citas ģimenes atbalstu bērna aprūpē un audzināšanā.

68. Tiesības saņemt atbalsta ģimenes (personas) pakalpojumu ir:

68.1. ģimenei, kurā ir hroniski slims bērns, viens no bērna vecākiem vai aizbildnis;

68.2. nepilnai ģimenei;

68.3. daudzbērnu ģimenei;

68.4. ģimenei, kurai nav pietiekamu prasmju un iemaņu bērna audzināšanā un aprūpē.

69. Sociālais dienests slēdz trīspusēju līgumu ar atbalsta ģimeni (personu) un ģimeni par sociālā pakalpojuma nodrošināšanu.

70. Atlīdzība par atbalsta ģimenes (personas) pienākumu pildīšanu ir Ls 30 mēnesī.

XX. Sociālās rehabilitācijas programmas īstenošana

71. Sociālās rehabilitācijas programma veicina personas sociālās funkcionēšanas spēju atjaunošanu vai uzlabošanu, sociālā statusa atgūšanu un iekļaušanos sabiedrībā. Sociālās rehabilitācijas programmas ir universālas un individuālas un tiek īstenotas ar vai bez personas izmitināšanas sociālo pakalpojumu sniedzējinstitūcijā saskaņā ar individuālo sociālās rehabilitācijas plānu.

72. Tiesības saņemt sociālās rehabilitācijas programmas īstenošanas pakalpojumu ir personai, kurai invaliditātes, darbnespējas, brīvības atņemšanas soda izciešanas, atkarības vai vardarbības un citu faktoru izraisīto negatīvo sociālo seku dēļ ir apgrūtināta iekļaušanās sabiedrībā.

XXI. Dienas un atbalsta centra pakalpojums

73. Dienas un atbalsta centrs dienas laikā nodrošina sociālās rehabilitācijas pakalpojumus personas dzīvesvietā, rehabilitācijas procesa pēctecību, sociālo prasmju attīstību, izglītošanu un brīvā laika pavadīšanas iespējas, klientu un viņu tuvinieku līdzdalību konkrētu sociālo problēmu risināšanā, atbalsta un pašpalīdzības grupu darbību.

74. Dienas un atbalsta centrs nodrošina pakalpojumus konkrētai mērķa grupai; šis centrs var būt arī daudzfunkcionāls. Daudzfunkcionāls dienas un atbalsta centrs sniedz pakalpojumus vairākām mērķa grupām un organizē sociālo resursu sistēmu piesaisti konkrētu indivīdu, sociālo grupu un sabiedrības sociālo problēmu risināšanā.

75. Tiesības saņemt dienas un atbalsta centra pakalpojumus ir bērniem, personām ar garīga rakstura traucējumiem, personām ar invaliditāti, ģimenēm ar bērniem, kurās ir bērna attīstībai nelabvēlīgi apstākļi, personām, kuras sasniegušas vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, bezdarbniekiem, kā arī citām mērķa grupām.

XXII. Grupu dzīvokļa (mājas) pakalpojums

76. Grupu dzīvokļa (mājas) pakalpojums nodrošina individuālu atbalstu sociālo problēmu risināšanā, prasmju un iemaņu attīstīšanā, lai persona varētu uzsākt patstāvīgu dzīvi.

77. Tiesības saņemt grupu dzīvokļa (mājas) pakalpojumu ir:

77.1. bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem ar garīga rakstura traucējumiem pēc ārpusģimenes aprūpes, kuriem nav prasmju un iemaņu patstāvīgas dzīves uzsākšanai;

77.2. pilngadīgām personām darbspējīgā vecumā ar garīga rakstura traucējumiem.

78. Persona, kura vēlas saņemt grupu dzīvokļa (mājas) pakalpojumu, papildus Ministru kabineta noteiktajiem dokumentiem sociālo pakalpojumu saņemšanai iesniedz:

78.1. ģimenes ārsta izziņu par personas veselības stāvokli, kā arī par medicīnisko kontrindikāciju neesamību;

78.2. psihiatra atzinumu par speciālo (psihisko) kontrindikāciju neesamību un piemērotāko pakalpojuma veidu.

79. Persona, kura grupu dzīvokļa (mājas) pakalpojumu vēlas saņemt pēc ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas pakalpojuma personām ar smagiem garīga rakstura traucējumiem, to saņem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

80. Sociālo jautājumu centrs pieņem lēmumu par grupu dzīvokļa (mājas) pakalpojuma piešķiršanu un sniedz atzinumu Rīgas domes Komunālā departamenta Dzīvokļu pārvaldei par grupu dzīvokļa (mājas) pakalpojuma nepieciešamību un personas atbilstību telpas grupu dzīvoklī (mājā) saņemšanai Rīgas domes Komunālā departamenta Dzīvokļu pārvaldes palīdzības reģistrā dzīvokļa jautājuma risināšanai reģistrētām personām.

81. Ja personai nav tiesību reģistrēties palīdzības reģistrā dzīvokļa jautājuma risināšanai, tad lēmumu par grupu dzīvokļa (mājas) pakalpojuma piešķiršanu pieņem Sociālo jautājumu centrs.

82. Tiesības saņemt grupu dzīvokļa (mājas) pakalpojumu saistoši noteikumu 81.punktā minētajā gadījumā ir personām darbspējīgā vecumā ar smagiem garīga rakstura traucējumiem.

XXIII. Servisa dzīvokļa pakalpojums

83. Servisa dzīvokļa pakalpojums nodrošina personai ar smagiem funkcionāliem traucējumiem iespēju dzīvot patstāvīgi un aprūpēt sevi funkcionāli pielāgotā vidē.

84. Tiesības saņemt servisa dzīvokļa pakalpojumu ir pilngadīgām personām ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, kuru mājoklis nav pielāgots cilvēkam ar smagiem funkcionāliem traucējumiem un kurām ir tiesības saņemt palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā.

85. Sociālo jautājumu centrs pieņem lēmumu par servisa dzīvokļa pakalpojuma piešķiršanu un pēc Rīgas domes Komunālā departamenta Dzīvokļu pārvaldes pieprasījuma sniedz atzinumu par servisa dzīvokļa pakalpojuma nepieciešamību un personas atbilstību šī pakalpojuma saņemšanai.

XXIV. Nometne bērniem sociālo prasmju attīstīšanai

86. Nometne bērniem sociālo prasmju attīstīšanai skolas brīvlaikā nodrošina treniņprogrammu un brīvā laika saturīgu pavadīšanu ar mērķi uzlabot bērnu saskarsmes prasmes, spēju darboties komandā un prasmi risināt sociāli grūtas situācijas.

87. Tiesības piedalīties nometnē bērniem sociālo prasmju attīstīšanai ir:

87.1. bērnam no ģimenes, kura ir krīzes situācijā;

87.2. bērnam no vidēja un augsta riska ģimenes saskaņā ar Bērnu un ģimenes lietu ministrijas apstiprināto metodiku;

87.3. bērnam ar invaliditāti;

87.4. bērnam, kuru audzina aizbildnis vai audžuģimene;

87.5. bērnam no ģimenes, kuras ienākumi uz katru ģimenes locekli pēdējo 3 mēnešu laikā nepārsniedz 75% no Latvijas Republikā noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēra.

XXV. Sociālais darbs

88. Sociālais darbs nodrošina profesionālu darbību, lai palīdzētu personām, ģimenēm, personu grupām un sabiedrībai kopumā veicināt vai atjaunot savu spēju sociāli funkcionēt, radīt šai funkcionēšanai labvēlīgus apstākļus, kā arī veicināt sociālās atstumtības un riska faktoru mazināšanu, attīstot pašas personas(-u) resursus un iesaistot atbalsta sistēmas.

89. Sociālā darba pakalpojumu sniedz Sociālajā dienestā, Sociālo jautājumu centrā, sociālo pakalpojumu sniedzējinstitūcijā un ārstniecības iestādē, kurā strādā sociālais darbinieks(-i).

XXVI. Gadījumi, kad izbeidz sniegt sociālo pakalpojumu

90. Sociālos pakalpojumus izbeidz sniegt, ja tiek konstatēts vismaz viens no šādiem apstākļiem:

90.1. persona rakstiski lūdz pārtraukt sociālā pakalpojuma sniegšanu;

90.2. ir beidzies lēmumā noteiktais sociālā pakalpojuma sniegšanas termiņš;

90.3. personai pēc rehabilitācijas vairs nav nepieciešami ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi, un tos var aizstāt ar pakalpojumiem dzīvesvietā;

90.4. ir sasniegts sociālās rehabilitācijas mērķis;

90.5. ir beidzies sociālās rehabilitācijas kurss;

90.6. persona ir atguvusi funkcionēšanas vai pašaprūpes spējas, un sociālais pakalpojums nav nepieciešams;

90.7. personai, kura iepriekš saņēmusi sociālo pakalpojumu dzīvesvietā, tiek nodrošināts sociālais pakalpojums institūcijā;

90.8. persona apdraud citu personu veselību vai dzīvību;

90.9. persona ļaunprātīgi pārkāpj vai nepilda līgumā par sociālā pakalpojuma sniegšanu noteiktās saistības;

90.10. iestājusies personas nāve.

91. Sociālo pakalpojumu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā bērniem izbeidz sniegt, ja:

91.1. Rīgas bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par bērna atgriešanu ģimenē;

91.2. Rīgas bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par bērna ievietošanu audžuģimenē vai nodošanu aizbildnībā;

91.3. bērns sasniedzis pilngadību un aiziet patstāvīgā dzīvē.

92. Krīzes centra pakalpojumu izbeidz sniegt, ja:

92.1. Rīgas bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par bērna atgriešanu ģimenē;

92.2. Rīgas bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par bērna ievietošanu audžuģimenē vai nodošanu aizbildnībā;

92.3. Rīgas bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par bērna ievietošanu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā.

93. Grupu dzīvokļa (mājas) pakalpojumu, kas piešķirts šo saistošo noteikumu 77.punktā noteiktajā kārtībā, izbeidz sniegt, ja:

93.1. personai atklātas speciālās (psihiatriskās) kontrindikācijas grupu dzīvokļa (mājas) pakalpojumam;

93.2. ir sasniegts sociālās rehabilitācijas mērķis, un persona var dzīvot patstāvīgi;

93.3. personai ir piedzimis bērns;

93.4. persona ir nodibinājusi ģimeni;

93.5. persona ilgāk par 3 mēnešiem nedzīvo grupu dzīvoklī.

Sociālā pakalpojuma sniegšana tiek izbeigta ar dienu, kad Rīgas domes Komunālā departamenta Dzīvokļu pārvalde klientam ir izīrējusi citu dzīvojamo telpu.

XXVII. Gadījumi, kad sociālo pakalpojumu nesniedz vai pārtrauc sniegt

94. Sociālo pakalpojumu nesniedz vai pārtrauc sniegt, ja iestājas vismaz viens no šādiem apstākļiem:

94.1. persona slimo ar tuberkulozi atklātā formā;

94.2. persona slimo ar sevišķi bīstamām infekcijas slimībām;

94.3. persona pakalpojuma saņemšanas brīdī ir alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē, izņemot sociālos pakalpojumus šīs mērķa grupas klientiem;

94.4. persona vai ģimene neveic samaksu par pakalpojumu, ja samaksa ir noteikta saskaņā ar normatīvajiem aktiem;

94.5. persona maina savu dzīvesvietu, pārceļoties uz citas pašvaldības administratīvo teritoriju;

94.6. persona apdraud vai izsaka draudus pakalpojuma sniedzējinstitūcijas darbiniekiem un/vai klientiem.

95. Sociālo pakalpojumu nesniedz vai tā sniegšanu pārtrauc līdz brīdim, kamēr beidzas apstākļi, kuri bijuši sociālā pakalpojuma nesniegšanas vai pārtraukšanas pamatā, par to veicot ierakstus sociālo pakalpojumu sniegšanas dokumentācijā.

XXVIII. Sociālo pakalpojumu samaksas kārtība

96. Par šo noteikumu 6.punktā minētajiem sociālajiem pakalpojumiem samaksā klients, klienta apgādnieks un/vai pašvaldība saskaņā ar Ministru kabineta noteikumos un šajos saistošajos noteikumos noteikto kārtību, izņemot 6.5.punktā minētos sociālos pakalpojumus.

97. Samaksa par pakalpojumu tiek veikta saskaņā ar Ministru kabineta noteikto kārtību, izņemot šādus gadījumus:

97.1. pēc sociālās rehabilitācijas pakalpojuma (izņemot patversmes, naktspatversmes pakalpojumu) samaksas personas (ģimenes) rīcībā esošie līdzekļi nedrīkst būt mazāki par 75% no Latvijas Republikā noteiktās minimālās algas apmēra;

97.2. pēc sociālās aprūpes dzīvesvietā pakalpojuma samaksas personas (ģimenes) rīcībā esošie līdzekļi nedrīkst būt mazāki par Latvijas Republikā noteiktās minimālās algas apmēru;

97.3. ja persona saņem sociālās rehabilitācijas (ieskaitot patversmes/naktspatversmes pakalpojumus) un sociālās aprūpes dzīvesvietā pakalpojumus, netiek izvērtēti personas atsevišķi dzīvojošā apgādnieka ienākumi un materiālais stāvoklis;

97.4. ja persona saņem ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas pakalpojumu pilngadīgām personām, no līdzdalības maksājuma tiek atbrīvoti personas mazbērni un mazmazbērni.

98. Neizvērtējot personas (ģimenes) ienākumus un materiālo stāvokli, no Rīgas pilsētas pašvaldības budžeta līdzekļiem tiek segtas šādu pakalpojumu izmaksas:

98.1. īslaicīgas sociālās aprūpes pakalpojumi pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem;

98.2. īslaicīgas sociālās aprūpes pakalpojumi līdz 30 dienām gada laikā bērniem ar invaliditāti;

98.3. krīzes centra pakalpojumi līdz 6 mēnešiem gada laikā;

98.4. naktspatversmes un patversmes pakalpojumi līdz 2 mēnešiem gada laikā;

98.5. dienas aprūpes centra pakalpojumi;

98.6. dienas un atbalsta centra pakalpojumi;

98.7. sociālās rehabilitācijas centra pakalpojumi personām bez noteiktas dzīvesvietas un bezdarbniekiem;

98.8. sociālā darba pakalpojums;

98.9. nometnes bērniem sociālo prasmju attīstīšanai – ne vairāk kā vienas Latvijas Republikā noteiktās minimālās algas apmērā gada laikā.

99. Ja sociālā pakalpojuma izmaksas sedz no Rīgas pilsētas pašvaldības budžeta, klients vai viņa pilnvarotā persona Sociālajā dienestā iesniedz dokumentus, kas apliecina personas, viņas laulātā un to personu ienākumus un materiālo stāvokli, ar kurām ir kopēji izdevumi par uzturu un kuras mitinās vienā mājoklī, kā arī atsevišķi dzīvojošu apgādnieku ienākumus un materiālo stāvokli apliecinošus dokumentus, aizpildot iztikas līdzekļu deklarāciju.

100. Sociālajam dienestam atsevišķos gadījumos ir tiesības noteikt citu personai (ģimenei) un/vai personas apgādniekam labvēlīgāku pakalpojuma samaksas kārtību, ņemot vērā personas (ģimenes) un/vai personas apgādnieka individuālo sociālo gadījumu.

XXIX. Lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība

101. Sociālā dienesta un Sociālo jautājumu centra lēmumu par sociālā pakalpojuma piešķiršanu vai atteikumu var apstrīdēt Rīgas domes Labklājības departamentā likumā noteiktajā kārtībā.

102. Sociālā pakalpojuma sniedzēja lēmumu par sociālā pakalpojuma piešķiršanu vai atteikumu var apstrīdēt Rīgas domes Labklājības departamentā likumā noteiktajā kārtībā.

103. Rīgas domes Labklājības departamenta lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā.

Noslēguma jautājumi

104. Saistošie noteikumi publicējami laikrakstos “Latvijas Vēstnesis” un “5 min” un stājas spēkā nākamajā dienā pēc publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

105. Ar šo noteikumu spēkā stāšanās dienu spēku zaudē Rīgas domes 30.08.2005. saistošie noteikumi Nr.12 “Par sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksu Rīgā”.

106. Rīgas domes Labklājības departaments ir atbildīgs par saistošo noteikumu izpildes novērošanu.

Rīgas domes priekšsēdētājs J.Birks

Rīgā 2007.gada 13.decembrī

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!