Par darbaspēka trūkuma novēršanu

28.novembrī Ekonomikas ministrijā uz sanāksmi sanāca Makroekonomiskās situācijas stabilizācijas darba grupa, kuras uzdevums ir izstrādāt priekšlikumus saistībā ar eksporta veicināšanu, ražošanas attīstību, kā arī tekošā konta deficīta mazināšanu un līdz 1.decembrim tos iesniegt Ministru prezidenta izveidotajai darba grupai Makroekonomiskās situācijas stabilizācijas plāna izstrādei.

Sēdes darba kārtības tēma bija darba tirgus attīstība un iespējamie risinājumi darbaspēka piesaistei. Labklājības ministrija un Ekonomikas ministrija sniedza prezentācijas par darba tirgus attīstības perspektīvām darba tirgus pētījumu skatījumā, par Iekšlietu ministrijas izstrādāto migrācijas koncepciju, darbaspēka trūkuma novēršanas iespējamajiem risinājumiem un par sociālā dialoga veicināšanu. Savukārt Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība prezentēja savu skatījumu par darba samaksu un sociālajām garantijām.

Ekonomikas ministrija darbaspēka trūkuma novēršanas risināšanai piedāvā šādus prioritāros darbības virzienus:

• darba piedāvājuma palielināšana un vietējo resursu efektīvāka izmantošana,

• ekonomiskās migrācijas politikas izstrāde, kas atbilst Latvijas tautsaimniecības attīstības ilgtermiņa mērķiem;

• darbaspēka izmaksu, kas saistītas ar dažādu nodevu un normatīvos aktos ietverto normu izpildi, mazināšana uzņēmējiem;

• darba tirgus pieprasījuma un piedāvājuma regulēšanas sistēmas pilnveidošana, t.sk. nodrošinot darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognožu sagatavošanu.

Šobrīd Latvijā galvenokārt vērojams relatīvs darbaspēka trūkums, jo ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits ir pietiekams, bet bezdarbnieki nevar aizpildīt vakances, jo pastāv kvalifikācijas, reģionālā, izvēles – nav motivācijas aizpildīt vakanci, kā arī informācijas neatbilstība – nepietiekama informācija par vakancēm vai par adekvātiem speciālistiem.

Darbaspēka trūkuma novēršanai īstermiņā ir jāveic darbaspēka monitorings, t.i., jānosaka sektori (profesijas un/vai nozares), kuros veidojas darbaspēka trūkums, un uz tā pamata jāizstrādā atbilstoši aktīvās nodarbinātības pasākumi. Atbildīgā institūcija – Nodarbinātības valsts aģentūra. Kā īstermiņa pasākums būtu īstenojams arī darbaspēka imigrācija, kurai jābūt saistītai ar vidēja un ilgtermiņa ekonomikas attīstības mērķiem. Papildus jāmin, ka Ekonomikas ministrija 2008.gada pirmajā ceturksnī izstrādās kritērijus trešo valstu viesstrādnieku atvieglotai uzņemšanai, ja konstatēts būtisks darbaspēka trūkums.

Ekonomikas ministrijas Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta direktors Oļegs Barānovs uzsvēra, ka “vidējā un ilgtermiņā darbaspēka pieprasījumu ietekmēs tautsaimniecības attīstības struktūrpolitika, pārejot no darbietilpīgas uz zināšanu ietilpīgu ekonomiku. Darbaspēka trūkuma novēršanu vidējā un ilgtermiņā ir jārisina ar izglītības politiku, darbaspēka reemigrāciju un ar pārdomātu darbaspēka imigrāciju”.

Ekonomikas ministrija strādā pie darba tirgus vidēja un ilgtermiņā prognozēm. To izstrādes mērķis ir, ņemot vērā tautsaimniecības attīstības struktūrpolitiku, demogrāfisko attīstību u.c. faktorus, noteikt sektorus (profesijas un/vai nozares), kuros var veidoties darbaspēka trūkums, un uz tā pamata veidot atbilstošu izglītības un sociālo politiku. Ja nepieciešams, šeit vēl var noteikt imigrācijas kvotas darbaspēka piesaistei. Pirmās darba tirgus prognozes ministrija plāno sniegt jau 2008.gada pirmajā ceturksnī.

Vienlaikus ministrija rosina sākt plašākas diskusijas par Eiropas Komisijas iniciatīvu ieviest Zilās kartes ES, kas tās īpašniekam dotu iespēju dzīvot un strādāt ES, pildot augsti kvalificētu darbu.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa