Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Valsts sekretāru 2007.gada 20.septembra sanāksmē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 25.09.2007., Nr. 154 https://www.vestnesis.lv/ta/id/163651

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ievēlēts Saeimas priekšsēdētājs

Vēl šajā numurā

25.09.2007., Nr. 154

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Valsts sekretāru 2007.gada 20.septembra sanāksmē

 

AM: Par finansējumu Latvijas Bendija federācijai

20.septembrī Ministru kabineta (MK) Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Aizsardzības ministrijas izstrādātais MK rīkojuma projekts “Grozījumi Ministru kabineta rīkojumā Nr.158 “Par valsts budžeta programmas “Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO” līdzekļu izlietojumu sporta veidu atbalstam””.

Rīkojuma projekts nosaka piešķirt 9000 latu finansējumu Latvijas Bendija federācijai. Finansējums piešķirts Latvijas bendija izlases mācību treniņu procesa nodrošināšanai, nepieciešamā inventāra iegādei un dalībai starptautiska mēroga sacensībās.

Aizsardzības ministrijas 2007.gada budžeta ietvaros novirzītais kopējais finansējums sporta veidu atbalstam ir 1 695 212 lati.

Rīkojuma projekts vēl jāapstiprina Ministru kabinetam.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

 

EM: Par atbalstu pētniecības rezultātu komercializācijai

Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu “Kārtība, kādā piešķir Eiropas Savienības atbalstu Tehnoloģiju pārneses kontaktpunktu izveidei un darbības uzturēšanai”. Noteikumu projekts nosaka prasības projekta iesniegumam, projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus, prasības projektu iesniedzējiem, kā arī atbildīgo iestādi, sadarbības iestādi un to funkcijas. 20.septembrī tas ir nodots starpinstitūciju saskaņošanai.

Programmas mērķis ir veicināt pētniecības rezultātu komercializāciju, kā arī sistemātiski apzināt esošo pētniecības kompetenci augstskolās un zinātniskajos institūtos un tādā veidā mērķtiecīgi veicināt nepieciešamās pētniecības kompetences attīstību.

No 2007. līdz 2013.gadam plānots atbalstīt 8–10 tehnoloģiju pārneses kontaktpunktu darbības projektus. Finansējuma saņēmēji būs augstskolas un zinātniskie institūti.

Programmas ietvaros tiks atbalstīta tehnoloģiju pārneses kontaktpunktu izveide un darbība augstskolās un zinātnes institūtos, kuru uzdevums būs sekmēt zinātnieku un komercsabiedrību sadarbību un intelektuālā īpašuma aizsardzību un attīstību. Papildu informācija Ekonomikas ministrijas interneta mājaslapā www.em.gov.lv un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras interneta mājaslapā www.liaa.gov.lv.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

FM: Par gada pārskatu iesniegšanu tikai Valsts ieņēmumu dienestam

Lai atvieglotu finanšu tirgus komersantiem gada pārskatu iesniegšanu valsts iestādēs, kā arī ieviestu vienas pieturas aģentūras principu, Valsts sekretāru sanāksmē 20.septembrī ir izsludināti Finanšu un kapitāla tirgus komisijas sagatavotie (Finanšu ministrijas iesniegtie) grozījumi sešos likumos, kas paredz, ka gada pārskati būs jāsniedz vairs tikai Valsts ieņēmumu dienestā.

Izsludināti grozījumi sešos likumos, kas reglamentē finanšu un kapitāla tirgus jomu:

• kredītiestāžu likumā;

• krājaizdevu sabiedrību likumā;

• apdrošināšanas sabiedrību

un to uzraudzības likumā;

• ieguldījumu pārvaldes sabiedrību

likumā;

• finanšu instrumentu tirgus likumā;

• likumā par privātajiem pensiju fondiem.

Grozījumi paredz, ka uzņēmumiem turpmāk gada pārskats jāiesniedz tikai Valsts ieņēmumu dienestā, kurš gada pārskata kopiju elektroniskā formā nodos Uzņēmumu reģistram, un Uzņēmumu reģistrs publicēs paziņojumu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, ka gada pārskata informācija ir ievadīta uzņēmuma reģistrācijas lietā. Gada pārskats uzņēmumam jāievieto arī savā mājaslapā internetā, lai tas būtu brīvi pieejams sabiedrībai.

Paredzams, ka grozījumi visos likumos stāsies spēkā 2008.gada 1.jūlijā.

 

FM: Par grozījumiem kases operāciju uzskaites noteikumos

Valsts sekretāru sanāksmē 20.septembrī tika izsludināti Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi kases operāciju uzskaites noteikumos, kas precizē prasības par kases grāmatas kārtošanu.

Tā kā ir izdoti Ministru kabineta noteikumi Nr.188 “Kārtība, kādā individuālie komersanti, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības, citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā”, kas jau apraksta kases grāmatas lietošanu, noteikumos iekļauts pants, kas paredz, ka uz uzņēmumiem, kas kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā, neattiecas prasības par kases grāmatas kārtošanu.

Uzņēmumi, kuri kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā, nekārto kases grāmatu un uz tiem nav attiecināmas šo noteikumu prasības par kases grāmatas kārtošanu. Šie uzņēmumi kases operācijas reģistrē saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālā saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā individuālie komersanti, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības, citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā.

Noteikumu projekts arī paredz papildināt noteikumus ar jaunu punktu, kas skaidrotu šo noteikumu piemērošanu gadījumā, ja uzņēmums, kurš skaidrā naudā saņemto samaksu reģistrē kases aparātā, darbdienas laikā saņemto skaidro naudu neparedz iemaksāt uzņēmuma kasē, bet gan uzņēmuma kontā bankā vai nodot inkasatoram iemaksāšanai uzņēmuma kontā bankā, vai šīs naudas iemaksai izmantot Pasta likumā paredzētos pasta pakalpojumus.

 

FM: Par Rezultātu un rezultatīvo rādītāju sistēmas pamatnostādnēm

Lai valstī veidotu efektīvu un analizējamu valsts pārvaldes iestāžu darbības rezultātu un rezultatīvo rādītāju sistēmu, Finanšu ministrija ir izstrādājusi jaunas Rezultātu un rezultatīvo rādītāju sistēmas pamatnostādnes, kas tika izsludinātas Valsts sekretāru sanāksmē 20.septembrī.

Rezultātu un rezultatīvo rādītāju sistēma nodrošina iespēju izmērīt valsts pārvaldē uzstādīto mērķu sasniegšanas pakāpi un nepieciešamības gadījumā koriģēt rīcību (palielinot vai samazinot ieguldījumus), lai pēc iespējas pilnīgāk apmierinātu sabiedrības vajadzības. Tā sniedz informāciju valdībai par politikas finansēšanas apjomu pamatotību, nodrošina maksimāli objektīvu informāciju par nepieciešamajiem ieguldījumiem, kā arī sasniegtajiem ieguvumiem. Rezultāti un rezultatīvie rādītāji dod priekšstatu par valsts pārvaldes iestāžu sniegto publisko pakalpojumu kvalitāti un pakalpojumu apjomu.

Rezultātu un rezultatīvo rādītāju analīzes procesā tiek salīdzināti sasniegtie rezultāti, to rādītāji, izlietotie resursi ar plānotajiem rezultātiem, to rādītājiem, resursiem, apkopojot un analizējot valsts pārvaldes institūciju iesniegtos uzskaitītos, uzkrātos datus un nosakot, vai ir bijis progress salīdzinājumā ar iepriekšējos gados sasniegto.

Rezultātu un rezultatīvo rādītāju struktūru veido: makroietekmes rezultāti un to rādītāji, politikas rezultāti un to rādītāji, darbības rezultāti un to rādītāji, analītiskie rezultāti un to rādītāji.

Makroietekmes rezultātus plāno kā iespējamās sekas, kas, sasniedzot vairākus politikas rezultātus, veidojas daudzu valsts pārvaldes institūciju kopējas darbības un ārējās vides faktoru ietekmē. Valsts pārvaldes institūcijas tieši nespēj ietekmēt makroietekmes rezultātus, īpaši attiecībā uz starptautiska līmeņa ekonomisko norišu ietekmi uz situāciju Latvijā. Makroietekmes rezultāti ir, piemēram, iekšzemes kopprodukta izmaiņas, bezdarba līmenis u.tml.

Politikas rezultātus nosaka atbilstoši institūcijas darbības stratēģijā vai politikas plānošanas dokumentā noteiktam mērķim. Politikas rezultāti ir vērsti uz noteiktā mērķa sasniegšanas pakāpes analīzi un motivē politikas ieviesēju un institūciju veikt koriģējošas darbības, lai sasniegtu nosprausto mērķi. Politikas rezultātu īpašā loma ir saistīta ar to, ka tie kalpo kā galvenie komunikāciju instrumenti, un ar to palīdzību ministrijas un iestādes visveiksmīgāk var izskaidrot sabiedrībai savas darbības būtību un sasniedzamos mērķus. Tādi rādītāji ir, piemēram, ekonomiski aktīvo komersantu un komercsabiedrību skaits uz 1000 iedzīvotājiem, atjaunojamo energoresursu īpatsvars elektroenerģijas ražošanā, atklāto noziedzīgo nodarījumu īpatsvars pret reģistrētajiem noziegumiem u.tml.

Darbības rezultāti atspoguļo ministriju un citu centrālo valsts pārvaldes iestāžu pamatdarbu – politikas plānošanas dokumentu un tiesību aktu projektu sagatavošanu. Tos izmanto, lai atspoguļotu struktūrvienību sasniegumus, piemēram, veikto pārbaužu skaits uzņēmumos gada laikā, sagatavoto un izdoto rakstu krājumi gada laikā u.tml.

Analītiskie rezultāti mēra plānoto un sasniegto ieguldījumu un ieguvumu attiecību. Analītisko rezultātu izmantošana ir saistīta ar nepieciešamību novērtēt un salīdzināt dažādu valsts budžeta programmu ieviešanu. Analītiskie rezultāti ir, piemēram, skolēnu skaits uz vienu skolotāju, vienas darba vietas izmaksas, viena ceļa kilometra vidējās izbūves cenas, viena ieslodzītā izmaksas, skolu neapmeklējušo bērnu skaita samazinājums u.tml.

Lai ieviestu jauno sistēmu, Finanšu ministrijai līdz 2009.gada 1.septembrim ir jāizstrādā kārtība, kādā ministrijas un citas centrālās valsts iestādes plāno, īsteno, uzskaita, uzrauga un atskaitās par valsts budžeta programmu (apakšprogrammu) rezultātiem un to rādītājiem. Paralēli tam paredzēts organizēt regulāras valsts pārvaldes darbinieku mācības par rezultatīvo rādītāju sistēmu, rādītāju noteikšanu un citiem veicamiem pasākumiem.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

 

IZM: Par kvalitatīvai dabaszinātņu apguvei atbilstošas materiālās bāzes nodrošināšanu

20.septembrī Valsts sekretāru sanāksmē izsludināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātos Ministru kabineta noteikumus “Kārtība, kādā īsteno darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.1.3.1.aktivitāti “Kvalitatīvai dabaszinātņu apguvei atbilstošas materiālās bāzes nodrošināšana”” (turpmāk – normatīvais akts). Normatīvais akts nosaka kārtību, kādā īsteno ES fonda aktivitāti, nosaka projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus, prasības projekta iesniedzējam, atbildīgo iestādi un sadarbības iestādi, kompetences sadalījumu starp šīm iestādēm un sadarbības kārtību.

Aktivitāte “Kvalitatīvai dabaszinātņu apguvei atbilstošas materiālās bāzes nodrošināšana” tiks īstenota darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” ietvaros, lai risinātu šobrīd ierobežoto izglītības sistēmas attīstības kapacitāte, kas saistīta ar infrastruktūras novecojumu visos izglītības līmeņos un zemo studējošo īpatsvaru dabaszinātņu, tehnoloģiju, inženierzinātņu un veselības aprūpes jomā.

Aktivitātes ietvaros tiks atbalstītas šādas darbības:

• dabaszinātņu un matemātikas kabinetu modernizēšana (kabinetu aprīkošana ar vispārējās vidējās izglītības dabas zinību virziena un matemātikas programmas īstenošanai nepieciešamo mācību aprīkojumu, nepieciešamajām informācijas tehnoloģijām, skolu bibliotēku mācību video un fonotēku fondu atjaunošana un papildināšana; apmācības programmatūras iegāde, mēbeļu iegāde);

• vispārējās vidējās izglītības iestādes kabinetu piemērošanas būvdarbi, lai nodrošinātu tehnoloģiju un mācību aprīkojuma uzstādīšanu un ekspluatāciju.

Aktivitātes īstenošanai laikā no 2007. līdz 2013.gadam plānots izlietot 22 522 800 latus, labiekārtojot 225 skolās, katrā četrus dabaszinību kabinetus.

Dabaszinātņu apguvē īpaša nozīme ir speciāli aprīkotiem mācību kabinetiem, jo šo mācību priekšmetu satura izpratnei ir nepieciešama praktiska darbošanās un demonstrējumi, it īpaši iepazīstoties ar jaunākajām tehnoloģijām un zinātniskajām metodēm. Pašlaik dabaszinātņu skolotāju rīcībā esošie mācību materiāli un kabinetu aprīkojums nedod iespēju īstenot mūsdienīgu mācību saturu. Mācību materiāli (ierīces demonstrējumiem, piederumi laboratorijas darbu veikšanai) skolās kopumā stipri nolietojušies, pēdējos 10–15 gados maz papildināti. Kabinetos nav nepieciešamo informācijas tehnoloģiju un mācību satura īstenošanai nepieciešamas tehnikas. Nepietiekami tiek atjaunoti laboratorijas piederumu, trauku, reaģentu un bioloģisko preparātu krājumi.

Īstenojot šo Eiropas Reģionālā attīstības fonda aktivitāti, vienlaikus iedzīvotājiem tiks nodrošināta kvalitatīvas vispārējās vidējas izglītības pieejamību teritoriju attīstības centros, tādējādi veicinot arī vienmērīgāku teritoriju apdzīvotību.

Normatīvais akts netieši ietekmē pedagogu trūkumu skolās dabaszinātņu un matemātikas priekšmetos, jo modernizētie dabaszinātņu kabineti radīs pievilcīgu darba vidi, lai veicinātu jauno pedagogu piesaisti.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

SM: Par pašvaldību, komersantu un māju ceļu pievienošanu valsts autoceļiem

Lai noteiktu stingrāku kārtību pašvaldību, komersantu un māju ceļu pievienošanai valsts autoceļiem, Satiksmes ministrija ir izstrādājusi projektu “Noteikumi par pašvaldību, komersantu un māju ceļu pievienošanu valsts autoceļiem”.

Nepieciešamība pēc šāda noteikumu projekta radusies, jo šobrīd spēkā esošie “Noteikumi par autoceļu valsts aizsardzību un kārtību, kādā ieviešami transportlīdzekļu satiksmes aizliegumi un ierobežojumi” tika radīti situācijā, kad valstī bija zema saimnieciskā aktivitāte, liela daļa īpašumu netika apsaimniekota un pieprasījumu skaits īpašumu un privāto ceļu pievienošanai valsts autoceļu tīklam bija neliels.

Pēdējos gados situācija strauji mainās un ievērojami pieaugusi interese par iespēju valsts ceļu tīklam pievienot arī pašvaldību, komersantu un māju ceļus, taču šādu pievienojumu skaita palielināšanai ir nepieciešams stingrāks regulējums.

Spēkā esošais normatīvais regulējums paredz, ka piekļūšana īpašumiem ir jāatrisina teritorijas plānošanas stadijā, taču šis nosacījums nav atspoguļots līdzšinējās normās par pievienojumiem valsts autoceļiem – izstrādātais normatīvā akta projekts šo trūkumu novērš.

Projekts arī nosaka, ka atkarībā no pievienojamajiem ceļiem prognozētās satiksmes intensitātes tie tiek iedalīti vairākās kategorijās, paredzot, ka augstākas intensitātes gadījumā arī konkrētā ceļa pievienojuma drošības līmenim jābūt augstākam.

Vietējām pašvaldībām noteikts uzdevums nodrošināt pievienojamo ceļu un to kategoriju atspoguļošanu vietējās pašvaldības teritoriju plānojumos (faktiski detālplānojumos, kas ir teritorijas plānojuma detalizācija).

Noteikumu projekts izstrādāts, pamatojoties uz likumu “Par autoceļiem”. 20.septembrī tas tika izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. Lai stātos spēkā, tas vēl ir jāizskata Ministru kabineta komitejā un jāapstiprina valdībā.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

VidM: Par prasībām darbības plāniem neparedzētiem piesārņojuma gadījumiem ostās

20.septembrī Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Tipveida prasības darbības plāniem neparedzētiem piesārņojuma gadījumiem ostās, piestātnēs, piestātņu grupās un termināļos”. Noteikumu projekts nosaka tipveida prasības, kas jāievēro, sagatavojot darbības plānu neparedzētiem piesārņojuma gadījumiem ostās, piestātnēs, piestātņu grupās un termināļos.

Šīs prasības nosaka vienotu darbības plāna saturu, atbildīgo institūciju pienākumus un atbildību, sakaru un apziņošanas kārtību, rīcību naftas, bīstamo un citu kaitīgo vielu avārijas noplūdes gadījumā. Par plāna izstrādi un izpildi atbild ostas pārvalde, termināļa, naftas, bīstamo vai citu kaitīgo vielu pārsūknēšanas iekārtu vai piestātnes (piestātņu grupas) operators.

Noteikumu projekts veicinās Latvijas iekļaušanos starptautiskos naftas tranzīta biznesa projektos un Latvijas dalību starptautiskās jūrlietas regulējošās organizācijās – Starptautiskā jūrlietu organizācija (IMO), Helsinku komisija (HELCOM).

Noteikumu projekts attīstīs ar piesārņojuma seku likvidāciju saistīto uzņēmējdarbību, nodrošinās valsts iestāžu un ostu pārvalžu iesaistīšanos piesārņojuma seku likvidēšanā.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

ZM: Par Eiropas Savienības atbalstu enerģētisko kultūraugu audzēšanā

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Kārtība, kādā administrē un uzrauga Eiropas Savienības atbalstu par kultūraugiem ar augstu enerģētisko vērtību”, ko 20.septembrī izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē.

Noteikumi ir nepieciešami, lai lauksaimniekiem, kas kultūraugus ar augstu enerģētisko vērtību jeb enerģētiskos kultūraugus izmanto vai pārstrādā tieši savā saimniecībā, noteiktu pienākumus un nosacījumus to atzīšanai. Tas ir obligāts priekšnosacījums, lai saņemtu Eiropas Savienības atbalstu par kultūraugiem ar augstu enerģētisko vērtību.

Pašreiz spēkā esošajos Ministru kabineta noteikumos “Kārtība, kādā administrē un uzrauga Eiropas Savienības atbalstu par kultūraugiem ar augstu enerģētisko vērtību” uz atzīšanu nav iekļauti lauksaimnieki, kas enerģētiskos kultūraugus pārstrādā saimniecībā uz vietas. Līdz ar to šie audzētāji par enerģētisko kultūraugu pārstrādi enerģētiskajos produktos Eiropas Savienības atbalstu saņem, slēdzot līgumus ar atzītiem savācējiem vai pirmajiem pārstrādātājiem.

Taču saskaņā ar jaunajiem šā gada sākumā pieņemtajiem attiecīgās Eiropas Komisijas regulas grozījumiem, turpmāk enerģētiskos kultūraugus lauksaimnieki varēs pārstrādāt uz vietas saimniecībā. Tādējādi ar jaunajiem ZM izstrādātajiem noteikumiem atzīšanai papildus tiks iekļauti arī lauksaimnieki, kuri enerģētiskos kultūraugus pārstrādā uz vietas saimniecībā.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!