Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 1999. gada 5. oktobra noteikumi Nr. 342 "Noteikumi par iekšējo auditu". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 8.10.1999., Nr. 331/332 https://www.vestnesis.lv/ta/id/16230-noteikumi-par-ieksejo-auditu

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.343

Grozījumi Ministru kabineta 1998.gada 8.septembra noteikumos Nr.343 "Kārtība, kādā ārvalstu fiziskajām personām atmaksājams pievienotās vērtības nodoklis par precēm, kuras tiek izvestas no Latvijas"

Vēl šajā numurā

08.10.1999., Nr. 331/332

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 342

Pieņemts: 05.10.1999.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta noteikumi Nr. 342

Rīgā 1999.gada 5.oktobrī (prot. Nr. 53, 12.§)

Noteikumi par iekšējo auditu

Izdoti saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likuma 14.panta 3.punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā izveidojams, vadāms un attīstāms iekšējais audits ministrijās, īpašo uzdevumu ministru sekretariātos un citās valsts pārvaldes iestādēs (turpmāk — ministrija), ministrijas padotībā esošajās valsts iestādēs, kā arī valsts iestāžu īstenotajās valsts un Eiropas Komisijas daļēji vai pilnīgi finansētajās programmās un projektos .

2. Iekšējais audits ir iestādes iekšējās kontroles sistēmas novērtēšana, kas sniedz ieteikumus tās uzlabošanai, lai nodrošinātu efektīvu valsts pārvaldes darbību.

3. Iekšējās kontroles sistēma ir iestādes vadības pieņemtais rīcības plāns, kā arī visas metodes un procedūras, kas nodrošina efektīvu iestādes vadīšanu.

4. Iekšējā audita sistēmas ieviešanu, vienotas iekšējā audita valsts politikas veicināšanu un valsts pārvaldes iestāžu darbības pilnveidošanu iekšējā audita jomā koordinē Ministru kabineta izveidota koordinējoša institūcija — Iekšējā audita padome (turpmāk — padome).

II. Amatpersona, kas atbild par iekšējā audita sistēmas izveidošanu

5. Par iekšējā audita sistēmas izveidošanu ministrijā un tās padotībā esošajās iestādēs (izņemot pārraudzībā esošās iestādes) atbild ministrijas valsts sekretārs vai pēc statusa tam pielīdzināta amatpersona (turpmāk — valsts sekretārs). Ministrijas pārraudzībā esošajās iestādēs par iekšējā audita sistēmas izveidošanu atbild attiecīgās iestādes vadītājs.

6. Valsts sekretārs var pilnvarot ministrijas padotībā esošo iestāžu (izņemot pārraudzībā esošās iestādes) vadītājus (turpmāk — pilnvarotā amatpersona) izveidot iekšējā audita struktūrvienību attiecīgajā iestādē. Par šo iekšējā audita struktūrvienību darbu atbild valsts sekretārs.

7. Valsts sekretāram ir šādi pienākumi:

7.1. izveidot ministrijas iekšējā audita sistēmu;

7.2. apstiprināt ministrijas centrālā aparāta iekšējā audita nolikumu;

7.3. organizēt iekšējā audita struktūrvienību izveidi ministrijas padotībā esošajās iestādēs;

7.4. ja nepieciešams, vienoties ar ministrijas padotībā esošo iestāžu vadītājiem par ministrijas centrālā aparāta iekšējā audita struktūrvienības darbību attiecīgajā iestādē;

7.5. apstiprināt iekšējā audita ilgtermiņa attīstības plānus, ministrijas centrālā aparāta stratēģiskos audita plānus un gada audita plānus;

7.6. informēt padomi par iekšējā audita struktūrvienības vadītāja iecelšanu amatā un atbrīvošanu no amata;

7.7. katru gadu līdz 30.janvārim iesniegt padomē un Valsts kontrolē:

7.7.1. ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu iekšējā audita sistēmas ilgtermiņa attīstības plānus (ja nav paredzami grozījumi, — reizi piecos gados);

7.7.2. ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu stratēģiskos audita plānus (ja nav paredzami grozījumi, — reizi divos gados);

7.7.3. ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu audita gada plānus;

7.7.4. ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu apvienoto iekšējā audita sistēmas darbības pārskatu par iepriekšējo gadu;

7.8. reizi divos gados iesniegt Finansu ministrijā informāciju un dokumentus, kas nepieciešami salīdzinošās pārbaudes ziņojuma izstrādāšanai;

7.9. apstiprināt iestādes centrālā aparāta iekšējā audita struktūrvienības vadītāja izstrādātos auditoru mācību plānus;

7.10. noteikt akceptēto iekšējā audita sniegto ieteikumu izpildes termiņu;

7.11. iesniegt nacionālajai atbildīgajai amatpersonai (Finansu ministrijas valsts sekretāra vietniekam) noslēguma ziņojumus par visiem valsts iestāžu īstenoto valsts un Eiropas Komisijas daļēji vai pilnīgi finansēto programmu un projektu iekšējiem auditiem.

8. Pilnvarotajām amatpersonām un ministrijas pārraudzībā esošo iestāžu vadītājiem ir šādi pienākumi:

8.1. izveidot iestādes iekšējā audita struktūrvienību vai iecelt iekšējā audita vadītāju;

8.2. apstiprināt iestādes iekšējā audita nolikumu;

8.3. apstiprināt iekšējā audita ilgtermiņa attīstības plānus, iestādes stratēģiskos audita plānus un audita gada plānus;

8.4. ja nepieciešams, vienoties ar valsts sekretāru par ministrijas centrālā aparāta iekšējā audita struktūrvienības darbību iestādē;

8.5. informēt valsts sekretāru par iekšējā audita struktūrvienības vadītāja iecelšanu amatā un atbrīvošanu no amata;

8.6. katru gadu līdz 15.janvārim iesniegt valsts sekretāram:

8.6.1. iestādes iekšējā audita sistēmas ilgtermiņa attīstības plānus (ja nav paredzami grozījumi, — reizi piecos gados);

8.6.2. iestādes stratēģiskos audita plānus (ja nav paredzami grozījumi, — reizi divos gados);

8.6.3. iestādes audita gada plānus;

8.7. reizi pusgadā (līdz 15.janvārim un 15.jūlijam) iesniegt valsts sekretāram pārskatu par iestādes iekšējā audita darba rezultātiem un plānošanu;

8.8. apstiprināt iestādes iekšējā audita struktūrvienības vadītāja izstrādātos auditoru mācību plānus;

8.9. noteikt akceptēto iekšējā audita sniegto ieteikumu izpildes termiņu;

8.10. iesniegt valsts sekretāram noslēguma ziņojumus par valsts iestāžu īstenoto valsts un Eiropas Komisijas daļēji vai pilnīgi finansēto programmu un projektu iekšējiem auditiem.

9. Pilnvarotās amatpersonas pēc valsts sekretāra lūguma iesniedz jebkuru iekšējā audita noslēguma ziņojumu par iekšējiem auditiem, kas veikti šo noteikumu 6.punktā minētajās iestādēs, valsts iestāžu īstenotajās valsts un Eiropas Komisijas daļēji vai pilnīgi finansētajās programmās un projektos.

10. Valsts sekretāri un ministrijas pārraudzībā esošo iestāžu vadītāji (turpmāk — atbildīgā amatpersona) piedalās iekšējā audita sistēmas izveidošanā, uzrauga tās darbību un iekšējā audita standartu ievērošanu.

III. Iekšējā audita struktūrvienība

11. Iekšējais audits ietver finansu, vadības, izpildes novērtējuma, kvalitātes, kā arī citu veidu auditus. Iekšējais audits tiek veikts, lai sniegtu atbildīgajai amatpersonai (pilnvarotajai amatpersonai) vērtējumu par:

11.1. iekšējās kontroles sistēmas efektivitāti un atbilstību iestādes izvirzīto mērķu sasniegšanai;

11.2. iesniegtās finansu, uzskaites un citas informācijas ticamību un pilnību;

11.3. iestādes struktūrvienību darbības atbilstību normatīvajiem aktiem, iestādes izstrādātajai stratēģijai, politikai, apstiprinātajiem rīcības plāniem, noteiktajām funkcijām un personālpolitikai;

11.4. efektīvu un ekonomisku resursu izmantošanu, drošu kontroli un aizsardzību pret zaudējumiem.

12. Iekšējā audita struktūrvienības ir patstāvīgas struktūrvienības, kas atrodas attiecīgās atbildīgās amatpersonas (pilnvarotās amatpersonas) tiešā pakļautībā.

13. Iekšējā audita struktūrvienības uzdevums ir sistemātiski uzraudzīt ministrijas, tās padotībā esošo iestāžu un valsts un Eiropas Komisijas daļēji vai pilnīgi finansēto programmu un projektu iekšējās kontroles (arī finansu un vadības kontroles) sistēmas, sniegt atbildīgajai amatpersonai (pilnvarotajai amatpersonai) šīs sistēmas novērtējumu un ieteikt nepieciešamos uzlabojumus.

14. Iekšējā audita struktūrvienība neiesaistās ministrijas, tās padotībā esošo iestāžu un valsts un Eiropas Komisijas daļēji vai pilnīgi finansēto programmu un projektu tiešo funkciju veikšanā un atsevišķu projektu un programmu izstrādē un par savu darbību sniedz pārskatu atbildīgajai amatpersonai (pilnvarotajai amatpersonai).

15. Iekšējā audita struktūrvienība savā darbā ievēro Latvijas iekšējā audita standartus (turpmāk — iekšējā audita standarti).

16. Iekšējā audita struktūrvienības vadītāju ieceļ amatā un atbrīvo no amata atbildīgā amatpersona (pilnvarotā amatpersona) saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

17. Iekšējā audita struktūrvienības vadītājam ir šādi pienākumi:

17.1. organizēt struktūrvienības darbu un atbildēt par tai noteikto uzdevumu izpildi;

17.2. saskaņot struktūrvienības darbinieku pienākumus un kontrolēt to izpildi;

17.3. reizi gadā sagatavot un iesniegt atbildīgajai amatpersonai (pilnvarotajai amatpersonai) iekšējā audita gada plānu un aktualizēto stratēģisko iekšējā audita plānu;

17.4. nodrošināt regulāru iekšējā audita struktūrvienības personāla profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanu atbilstoši izstrādātajiem mācību plāniem;

17.5. nodrošināt iekšējā audita struktūrvienības personālu ar aktualizētiem iekšējā audita standartiem, Finansu ministrijas izstrādātajiem metodiskajiem materiāliem, iekšējā audita rokasgrāmatu un citu darbam nepieciešamo informāciju;

17.6. organizēt iekšējā audita darbu atbilstoši iekšējā audita standartiem;

17.7. informēt attiecīgo amatpersonu par iekšējā audita atklātajiem faktiem un atzinumiem, ierosināt ieteikumu apspriešanu attiecīgajā vadības līmenī, kā arī sekot iekšējā audita ieteikumu izpildei;

17.8. sagatavot iekšējā audita struktūrvienības darbības pārskatu iesniegšanai ministrijas atbildīgajai amatpersonai.

18. Iekšējā audita struktūrvienībai ir tiesības iepazīties ar attiecīgās iestādes dokumentiem (arī ar to tekstiem elektroniskā formā), kā arī saņemt nepieciešamos skaidrojumus un izziņas no iestādes darbiniekiem.

19. Ministrijas centrālā aparāta iekšējā audita struktūrvienības darbiniekiem, veicot iekšējos auditus ministrijas padotībā esošajās iestādēs un valsts un Eiropas Komisijas daļēji vai pilnīgi finansētajās programmās un projektos, ir tiesības iepazīties ar dokumentiem (arī ar to tekstiem elektroniskā formā), kas attiecas uz konkrēto auditu, kā arī saņemt nepieciešamos skaidrojumus un izziņas no iestādes darbiniekiem.

20. Par jebkuru atteikumu uzrādīt iekšējā audita pieprasīto informāciju vai dokumentus iekšējā audita vadītājs rakstiski ziņo atbildīgajai amatpersonai (pilnvarotajai amatpersonai).

21. Iekšējā audita struktūrvienība par katru veikto iekšējo auditu sniedz atbildīgajai amatpersonai (pilnvarotajai amatpersonai) rakstisku noslēguma ziņojumu, kurā novērtēta iekšējās kontroles sistēma, sniegti ieteikumi un rekomendēts ieteikumu īstenošanas termiņš.

IV. Eiropas Komisijas daļēji vai pilnīgi finansēto programmu un projektu iekšējais audits

22. Eiropas Komisijas daļēji vai pilnīgi finansēto programmu un projektu iekšējo auditu veic apvienotais audits, kuru vada attiecīgās ministrijas iekšējā audita struktūrvienība un kurā piedalās Finansu ministrijas iekšējā audita struktūrvienības darbinieki.

23. Apvienotajam auditam ir tiesības iepazīties ar visiem dokumentiem (arī ar to tekstiem elektroniskā formā) attiecībā uz Eiropas Komisijas daļēji vai pilnīgi finansētajām programmām un projektiem ministrijā un tās padotībā esošajās iestādēs.

24. Ministrijas iesniedz nacionālajai atbildīgajai amatpersonai audita plānus par Eiropas Komisijas daļēji vai pilnīgi finansēto programmu un projektu auditiem, kā arī auditu noslēguma ziņojumus. Finansu ministrija nosaka minēto auditu metodiku, apjomu un audita pārskata formas.

25. Finansu ministrija ir atbildīga par ikgadējo Eiropas Komisijas daļēji vai pilnīgi finansēto programmu un projektu auditu plānu saskaņošanu ar attiecīgajām Eiropas Savienības institūcijām.

26. Eiropas Komisijas daļēji vai pilnīgi finansēto programmu un projektu iekšējie auditi aptver šādus Eiropas Komisijas finansēto programmu administratīvās, finansu un tehniskās vadības sistēmas posmus:

26.1. konkursa dokumentācijas sagatavošana;

26.2. konkursa organizēšana;

26.3. līguma slēgšana;

26.4. darba uzraudzība;

26.5. maksājumu veikšana.

V. Iekšējā audita attīstības koordinācija

27. Finansu ministrija ir atbildīga par iekšējā audita vispārējo koordināciju, vienotu iekšējā audita standartu aktualizēšanu un ieteikumu izstrādāšanu.

28. Finansu ministrijai ir šādi uzdevumi:

28.1. koordinēt un vadīt iekšējā audita izveidošanu un attīstību valsts pārvaldē;

28.2. izstrādāt metodiskos materiālus, ieteikumus par iekšējo auditu un iekšējā audita rokasgrāmatu;

28.3. koordinēt iekšējo auditoru mācības un profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanu;

28.4. atbalstīt efektīvu profesionālo sakaru izveidošanu starp valsts iestādēm;

28.5. iesniegt padomē ziņojumus par nepieciešamajiem iekšējā audita sistēmas uzlabojumiem;

28.6. sniegt valsts iestādēm metodiski konsultatīvu palīdzību iekšējā audita jomā;

28.7. piedalīties Eiropas Komisijas daļēji vai pilnīgi finansēto programmu un projektu auditos;

28.8. katru gadu līdz 15.februārim iesniegt padomē un Valsts kontrolē pārskatu par iekšējā audita sistēmas darbību valsts pārvaldē;

28.9. izstrādāt salīdzinošo pārbaužu sistēmu, lai novērtētu iekšējā audita efektivitāti valsts pārvaldē;

28.10. reizi divos gados veikt katras ministrijas iekšējā audita struktūrvienības darba salīdzinošo pārbaudi un par rezultātiem ziņot katras ministrijas valsts sekretāram un padomei.

29. Pēc salīdzinošās pārbaudes veikšanas Finansu ministrija sagatavo ziņojumu, kurā izvērtē iekšējā audita struktūrvienības:

29.1. audita gada plānu un paveikto;

29.2. veikto darbību atbilstību standartiem un darba tehnisko noformējumu;

29.3. personāla kvalifikāciju un mācību plānu.

30. Lai nodrošinātu iekšējā audita salīdzinošo pārbaudi, Finansu ministrijai ir tiesības lūgt ministriju atbildīgās amatpersonas iesniegt nepieciešamos dokumentus, kā arī ministrijas iekšējā audita struktūrvienības darbinieku skaidrojumus par iesniegtajiem dokumentiem, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā garantējot informācijas konfidencialitāti.

VI. Noslēguma jautājumi

31. Līdz 1999.gada 1.novembrim:

31.1. atbildīgā amatpersona saskaņā ar iekšējā audita standartiem uz esošā iekšējās revīzijas dienesta bāzes izveido iekšējā audita struktūrvienību vai ieceļ iekšējā audita vadītāju un precizē esošā iekšējā revīzijas dienesta darba apjomu;

31.2. Finansu ministrija izstrādā iekšējā audita rokasgrāmatu un ieteikumus riska novērtēšanas metodikai.

32. Līdz 1999.gada 1.decembrim atbildīgā amatpersona nosaka iekšējā audita darba apjomu un nodrošina riska novērtējuma izstrādi.

33. Līdz 2000.gada 1.janvārim atbildīgā amatpersona (pilnvarotā amatpersona) apstiprina iekšējā audita plānu 2000.gadam.

34. Līdz 2000.gada 1.martam iekšējā audita struktūrvienības uzsāk darbu pilnā apjomā.

35. Līdz 2000.gada 20.martam pilnvarotās amatpersonas un ministrijas pārraudzībā esošo iestāžu vadītāji iesniedz valsts sekretāram stratēģiskos iekšējā audita plānus 2000.–2003.gadam.

36. Līdz 2000.gada 1.aprīlim valsts sekretārs iesniedz padomē un Valsts kontrolē ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu stratēģiskos iekšējā audita plānus 2000.–2003.gadam.

37. Ar 2000.gada 1.martu atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 1996.gada 27.augusta noteikumus Nr.339 "Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes iekšējās revīzijas noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 1996, 147.nr.).  

Ministru prezidenta vietā —
tieslietu ministrs V.Birkavs

Finansu ministrs E.Krastiņš

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!